Aizgaja GRD, RER un RFB tirgus kapitalizacija samazinajas veel par ap 150 mln eiro..  

Taa tureet...  

maxxtro ko Tu kreņķējies??? Tūlīt mūsu biržā būs lielo investoru pieplūdums un tik daudz jaunu kotēto uzņēmumu, ka drīz vien sasniegsim eiropas vidējo Tikai drusku, un būs. Vai tad pēdējos 20 gadus Tu to neesi vēl dzirdējis. Nu pacieties vēl nedaudz.Tu tik paskaties, kā ir pieaugusi uzņēmumu korporatīvā pārvaldība. Vēl nedaudz, un mūs apgāzīs ar veiksmīgiem uzņēmumiem. Savēlēsim lezbietes un morus valdēs, lai viss kā vajag un būs viss OK. Manam sunim tāds gudrs skatien, varētu kādā valdē ievēlēt, ejot laikam pa priekšu. Un manu kaķi arī, kad jau tad jau.  Vēl tikai drusku, gadus divdesmit, un būs.

FKTK beidzot ir atradis ar ko nodarboties.

''Lai veicinātu bērnu interesi un izpratni par naudu un uzkrājumiem, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) aicina sākumskolas skolēnus piedalīties radošo darbu konkursā "Mana naudas prasme – es krāju, man sanāk!". Konkursu FKTK rīko ar mērķi mudināt vecākus ar bērniem pārrunāt jautājumus, kas saistīti ar naudu, naudas vērtību, nepieciešamību veidot pirmos uzkrājumus, lai iegādātos kāroto, tādējādi kopīgi soli pa solim apgūstot naudas prasmi.''

Būs jāpalūdz, lai sīkie uztaisa, piemēram, Meļņika un Šeflera kolāžu, uz VSS ražotnes, RRR un Juviļerkas ēku fona, moš vinnēs konkursā.

Jaunieši šobrīd hipnotizē kriptu grafikus.Klasisko fondu biržu un tsk. akciju tirgu spiež laukā no aprites arī dažādie crowdfundingu piedāvājumi - līdzekļu piesaisti uzņēmumam var noorganizēt ne tikai kā akciju sabiedrībai.Tāpēc arī banku sektoram nākas dot atlaides, lai piesaistītu jaunos spēlētājus tieši akcijām.Gala sānā akcijas paliks kā "viens no", nevis dogma.

Hermani

Labs   Starp citu manējais suncis arī diezgan gudri skatās, varbūt paņemsi par priekšsēdētāja vietnieku ?

''Martins Gauss: 250 miljonu eiro investīcijas pamatkapitālā tiks atgrieztas Latvijas valstij ar IPO.

Lai nebuutu tikai taa, kaa ar Ignitis akcijam..  Viljnja lej, Londonaa par zemaako cenu perk ADR atpakalj.. 

Es tikai par AirBaltic kotēšanu biržā, taču izejot no valsts kā akcionāra interesēm ir uzmanīgi jāizvēlas laiks, kad to darīt. Šobrīd, kad lidmašīnas nelido, nebūs īstais brīdis.

Par AirBaltic IPO biju runājis ar Daigu, tad principā lika manīt, ka tuvākajos gados IPO nebūs, jo nav "pareizie" tirgus apstākļi. Ātrākais uz ko varētu cerēt ir 2023. gads, ja skatās tīri pēc uzņēmuma interesēm gūt max lielu ieguvumu. Tiesa, izmaiņas varētu ieviest valsts nevēlēšanās turpināt subsidēt aviokompāniju (AirBaltic zaudējumi sastāda +/- 1'000'000 eur/ dienā). Turpinoties pandēmijai, ja valsts nauda neieplūdīs, tad  AirBaltic gaida maksātnespēja vai izmisīgs IPO, lai piesaistītu naudu tālākai agonijai...

Pagaidām izskatās, ka bondu tirgus tic, ka AirBaltic var izkārpīties. 

Pašlaik ir tieši īstais laiks IPO. Cilvēkiem ir brīvi līdzekļi, nav kur iztērēt. dažam pāris simti, citam pāris tūkstoši, vai desmit. Depozīti Latvijā - 12 miljardi !!!

Mjā, vai arī 69m$ 

Cryptocurrency and blue-chip art collided Thursday when a self-taught artist named Mike Winkelmann, who goes by the professional name of Beeple, sold a digital image online at Christie’s for $69.3 million.

The digital collage earned a bid higher than those seen for works by Frida Kahlo, Salvador Dalí or Paul Gauguin

Precīzi neatceros, bet vai ar AirBaltic nebija tā, ka ES atļāva ieguldīt to valsts naudu ar nosacījumu līdz noteiktam termiņam (ko neatceros) atmaksāt? Un tad jau tā atmaksājamā nauda kaut kā jādabū un IPO būtu viens no veidiem

Bet tikpat labi saprotams, ka esošajai padomei u.c. vadībai lieks atklātums un jauni akcionāri diez ko var nepatikt. Drīzāk tad izdomās kādas “zaļās” obligācijas

Varbuut, beidzot, kaut kas mainisies...  

Valdības partijas vienojas par Rīgas un Ventspils ostu reformu

Plānots, ka valsts kapitālsabiedrību pārvaldība būtu depolitizēta, proti, nebūtu politiskās kontroles, norādīja premjers.

Cita starpā paredzēts nelielu daļu valsts uzņēmumu kapitāldaļu – 5%–10% akciju – varētu kotēt biržā. Tas attīstītu fondu biržu, bet valsts kapitālsabiedrības biržas augsto standartu dēļ būtu caurspīdīgas, un tajās būtu ieviesti labas pārvaldības standarti.

Da nekas tur nemainīsies. Lai kaut ko kotētu biržā, jābūt stāstam, kāpēc šis uzņēmums varētu būt interesants investoriem - izaugsmes perspektīva vai stabila naudas plūsma un peļņa, vai vēl kaut kas.

Kaut kā nestādos priekšā, kāds varētu būt tas stāsts lai man liktos interesanti un saprātīgi ieguldīt naudu "caurspīdīgi un pēc labas pārvaldības standartiem vadītā" Ventas Ostā, vai tajā pašā nelaimīgajā Air Baltic. Ja nu vienīgi, IPO noteikumos būs ierakstīta garantija, ka tad kad kārtējo reizi šie brīnišķīgie uzņēmumi būs novesti līdz kliņķim, valsts (respektīvi gan es, gan tante Varakļānos) atkal ieguldīs pusmiljardu uzņēmumā. 

Ja Tallinas osta var pelnīt, kāpēc Ventas osta to nevarētu? Jā – ir nedaudz cits profils, bet tomēr un vēl neaizsalstoša. Pie tam ienākot lielākiem investoriem no malas (domāts, fondiem), tie prasīs peļņu arī uzrādīt un dividendēs izdalīt, ne tikai visus pilsētas sporta klubus sponsorēt. Bet nu primārais te būtu vispār līdz tai kotēšanai nonākt. Mums jau ir vesela rinda ļaužu, kuri padzirdot par kotēšanu (daļēju privatizāciju) tūliņ  visu noliedz – atnākšot kaut kādi amerikāņu spekulanti, visus aptīrīšot, tautai nekā utt.

Kamēr būs šitā: nelielu daļu valsts uzņēmumu kapitāldaļu – 5%–10% akciju – varētu kotēt biržā,

tie investori varēs pūst vaigus cik viņi gribēs, bet osta strādās ne šo te investoru labā, bet satiksmes ministra patiesā labuma guvēja tiesību turētāja labā. Kā tas jau gadu desmitiem notiek ar mūsu mīļo Air Baltic, kuru man jau ir sajucis skaits, cik reizes jau mēs visi esam sametušies un finansējuši caur budžetu.

Te ir politika: Procesu nosaka praktiski divi spēlētāji, trešais, pati birža, kuru neviens neņem galvā. Tie divi ir: ierēdniecība un politiķi. Ierēdniecība ir ministrijas darbinieki un to pakļautībā esošās struktūras. Te arī latvijas bankas darboņi pieskaitāmi. Otri - politiķi, jeb deputāti un ministri. Sāksim aplūkot. Ierēdņi ir ilgspēlējoša plate, politiķi - nāk un iet. Sāksim ar politiķiem. Sakārtot kādu nozari ir ilgs laiks, un ir jāpieņem nepopulāri lāmumi sakārtošanas periodā. Politiķim pie mūsu finanšu pratības paziņot par vērtspapīru tirgus attīstību ir pašņāvība, parastajam pilsonim viņš asociēsies ar zagļu ielikteni, kurš atbalsta zagļus. Protams, kad nozare ir sakārtota, tad saņem uzslavas, BET, uzslavas saņems kāds cits, jo iniciātors netiks līdz uzslavām, viņu noēdīs kā zagļu atbalstītāju. Līdz ar to, neviens politiķis (politiskais spāks) šim jautājumam klāt neķeras. Tagad ierēdniecība: Tā ir tā, caur kuru iet visa likumdošana un attīstība. Esmu piedalījies likumdošanā aktīvi visos līmeņos, zinu. Ierēdniecības līmenī darbojās lobisms. Parādiet man mūsu valstī to ekonomisko spēku, kuram ir interese lobēt vērtspapīru tirgu. Vienīgais ko zinu - pati birža. Bet, pilnīgi vērā neņemams spēks. Neviena finanšu struktūra, jeb ekonomiskais grupējums nav ieinteresēts šeit attīstīt vērtspapīru tirgu, katrs bīda savas intereses. Kā piemēru minēšu Rūpniecības kameru. Esmu mēģinājis arī tur iesaistīties, bet garām. Tur ir saorganizētas visādas nodaļas un interešu grupas. un ja jānāk publiski ar kādu viedokli, tas ir kolektīvs viedoklis balstīts uz vairākuma interesēm. Pārsvarā viedoklis tiek veidots un apkopots darba grupās, kurās prakstiski sabiedriskā kārtā strādā, jeb delegēti uzņēmumu pārstāvji. Kādu uzņēmumu pārstāvji? Tādu, kuri var atļauties atļaut saviem darbiniekiem darba laikā veidot un izstrādāt rūpniecības kamerai viedokli. Pārsvarā tās ir kompānijas ar lielu kapitālu un pārstāv ne jau vietējo intereses. Tas pats arī ierēdņu (ministriju) līmenī veidojot normatīvo aktu bāzi ko virzīt uz saeimu un pieņemt kā likumu. Nav ierēdņu uzdevums iniciēt kaut ko attīstīt. Viņu uzdevums ir pildīt ko liek. Un kas var likt ierēdņiem attīstīt vērtspapīru tirgu?? Nosauciet man šo spēku kurš ir ieinteresēts un kura viedokli uzklausīs (pildīs)???

Minēšu pārdomām dažus tos ''spēkus'', kas varētu ietekmēt viedokli: Arodbiedrības. Komercbanku asociācija, Ārvalstu investoru padome, Pašvaldību savienība, Darba devēju konfederācija, Apdrošinātāji. Kurš no šiem pie mums ir ieinteresēts, vai izrādījis kādu interesi par vērtspapīru tirgus sakārtošanu?

Ārvalstu investoru padome varētu būt kā viens kandidāts. Zinu tur atbildīgus un gudrus cilvēkus, kas vērsti uz pārmaiņām.
Varbūt vēl Latvijas Banka?

Bet nu par politiķiem un ierēdņiem gan diemžēl taisnība. 

Latvijas Banku pieskaitu pie ierēdņiem. Viņi ir izpildītāji, nevis iniciātori. Jābūt kādam lobijam, lai iekustinātu viņus.

Te plašāks raksts par Latvijas obligāciju tirgu:

https://ir.lv/2021/03/17/obligaciju-emisiju-perspektivas-kapitala-tirgus-attistibas-konteksta/

Taa vinsh var rakstiit, kaut par bondiem, foreksu, krypto, bet ir viens bet...

Akciju tirgus nikuljo un jau ir pilniigaa bedree...   

Vilnja   

2,724,663.64Volume (EUR)

2,724,663.64Turnover of direct trades (EUR)

1,266Transactions

Tallina   

1,895,520.56Volume (EUR)

1,895,520.56Turnover of direct trades (EUR)

2,432Transactions

Riiga   

51,400.66Volume (EUR)

51,400.66Turnover of direct trades (EUR)

193Transactions