Ko Jūs dariet, kad mainās tirgus?

„Esiet kaislīgs individuālists. Domājiet neatkarīgi. Reizēm ieņemiet pretēju pozīciju. Gaidiet tirgus izmaiņas un turiet gatavībā alternatīvo plānu.”

Tādas ir parastās, pat nedaudz abstraktās, investīciju psiholoģijas tēmas, no kurām katra var tikt noilustrēta ar daudziem piemēriem no tirgu vēstures. Tomēr pamēģināsim nedaudz novienkāršot jēdzienus un, pat ja tie var Jums likties pārāk prasti, tomēr apskatīsim dažus vienkāršus bāzes piemērus. Pirmajā piemērā apskatīsim tirgus stāvokļa galvenās pamatatšķirības starp deviņdesmito gadu beigām un pēc 2000. gada.

Treideru pieejas ceļu tirgum atšķirības līdz 2000. gadam un pēc tā, ilustrē visu investīcijas psiholoģijas koncepciju lielo daudzumu. Bet tas ir klasisks piemērs tam, kā tirgus stāvoklis var mainīties, un cik daudz šo izmaiņu sakarā ir nepieciešams neatkarīgi domāt, un cik to dēļ ir jādarbojas tik aktīvi, kā kaislīgam individuālistam. Piemēram, dažās mūsu „Intervijās ar meistaru” mēs runājām ar treideriem un investoriem, kuri šķiet uztaisīja krietnu peļņu līdz tam, kad 2000. gadā tirgus izmainījās. Toreiz, deviņdesmito gadu beidzās, pelnošam treiderim nemaz nevajadzēja būt individuālistam, vai arī ieņemt pretēju pozīciju. Šķita, ka tirgojās visi. Tajās dienās mēs varējām aiziet gandrīz vai uz jebkuru ofisu un būtu atklājuši, ka gandrīz vai ikviens runā par milzu peļņu, kuru tas tirgū ir uztaisījis. Optimisms bija ļoti augsts, bet cerības bija tajā, ka cenas kāps „arvien augstāk, augstāk, un augstāk”. Tas bija tāds ideālu tirgus apstākļu stāvokļa paveids, kurš daudzus pievilka treidingam (bet pēc tam viņi noskaidroja, ka tas ir daudz grūtāk, nekā tas viņiem sākotnēji bija licies). Bieži viss, ko vajadzēja izdarīt, bija izvēlēties akciju, kura pēc pūļa domām pieaugs (piemēram, interneta kompānijas akcijas) un pagaidīt, līdz cena sāks kustēties uz augšu. Un tas toreiz strādāja tādēļ, ka toreiz bija ļoti daudz jaunu iesācēju, kuri ienāca tirgū. Viņi bija gatavi pirkt, ieguldīt tirgū, bet cenas kāpa uz augšu un augšu. Vienkāršās parunas, kuras noderētu šādos apstākļos, skan šādi: „Pērciet maksimumos, pārdodiet minimumos. Trends ir Jūsu draugs.” Jūs reāli varējāt „sekot pūlim”. Visticamāk, ka populārās akcijas cenai ir jāpieaug, jo Jums sekoja daudzi pircēji, kuri bija gatavi nopirkt Jūsu akciju, jo tās cena pieauga. Atlika tikai ieiet par zemāku cenu un tikai pagaidīt, līdz cena pieaug. Jūs redzējāt cilvēkus, kuri neko no treidinga nesaprata, bet kuri radīja peļņu. Lai cik tas nebūtu dīvaini, bet tad, kad tik daudz amatieru vēlējās ieguldīt naudu tirgū, „bara instinkts” izrādījās noderīgs. Ja Jūs nebijāt pārliecināts par sevi, tad Jums vajadzēja tikai pagaidīt, lai ieraudzītu, vai masas piekrīt Jūsu minējumam, un tad tam pievienoties. Šobrīd tas nav tik viegli, tomēr Jūs redzat galveno punktu. Un šodien viss, ko Jums ir nepieciešams izdarīt, ir atrast labu indikatoru, kurš ģenerē impulsu, ieiet agrāk un pagaidīt papildus pircējus, kuri cenu pacels tā, lai Jūs varētu pārdot ar peļņu. Ja vien apstākļi šodien būtu tik ideāli. Šodien „viļņi” ir daudz īsāki un arī amatieru, kuri ir gatavi „paķert” pirkumus tiklīdz tie sāksies, ir daudz mazāk. Šodien Jums ir jāmācās domāt daudz radošāk un neatkarīgāk.

Vairākās intervijās ar Meistaru mūsu sarunu partneri stāstīja jau pazīstamu stāstu. „Es mācījos tirgoties buļļu tirgū un kļūdaini domāju, ka es zinu, kā ir jātirgojas”. Parasti viņi saka, ka tirgus pēc tam ir izmainījies, un viņi drīz atklāja, ka nespēj nopelnīt pat centu. Tad, kad Jūs redzat treiderus, kuri stāsta par lielām uzvarām, kuras notika līdz 2000. gadam, tad ziniet, ka daudzi no viņiem kopš tā laika nekā daudz nav izdarījuši. Tāpēc kopējā doma ir tāda, ka metodika var brīnišķīgi darboties līdz tirgus izmaiņām. Tad, kad tas mainās, nedrīkst sekot pūlim un nedrīkst ļaut „trendam būt Jūsu draugam”. Tas nav tik viegli, kā šķiet. Jums, paļaujoties uz pašu instinktiem un spēju domāt neatkarīgi, tirgus ir jānovērtē no dažādām pusēm.