Tieksme uz sarežģījumiem

Labāk – vienkāršāk.

Astoņdesmito gadu vidū Stīvs Vozņaks (Steve Wozniak), datora Apple II radītājs, runāja par skaitļošanas tehnikas nākotni. Interesanti ir tas, ka viņš domāja, ka cilvēki pārāk daudz uzmanības veltīja mājas, vai personālajiem, datoriem. Viņš teica, ka daudzus vienkāršus uzdevumus, kā, piemēram, savu recepšu glabāšanu, tā vietā, lai izmantotu sarežģītu datorprogrammu, labāk ir atstāt vecmodīgajām kartītēm. Viņš atcerējās to, kā viņš atgriezās koledžā, lai iegūtu BSEE grādu. Viņš paņēma Apple II, bet to lietojot uzdevumu risināšanai viņš tērēja daudz vairāk laika, kaut tos vieglāk būtu bijis atrisināt pielietojot mazāk sarežģītas metodes. Toreiz Stīvs vēl neredzēja plašu pielietojumu mūsdienās tik populārajam internetam, bet kompjūteri šodien uzdevumus var atrisināt vieglāk, nekā pat pirms desmit gadiem. Tomēr šajā epizodē ir arī kāda prātīga doma: reizēm sarežģītais kaitina un ir daudz labāk saglabāt vienkāršību.

Mūsdienās mēs tiecamies pretī tehnoloģijām un arī sarežģījumiem, kuras tie pavada. Bet vai tas ir labāk? Piemēram, vai mums patiešām vajag atcerēties savas tikšanās un adrešu grāmatu PDA? Vai tas patiešām ir efektīvāk? Kas attiecas uz tirdzniecību, tad tehnoloģijas patiešām palīdzēja. Reālā laika grafiki ir lietderīgi analīzei un ir vitāli svarīgi, lai Jums būtu pieejami visi dati par šī brīža tirgus apstākļiem. Tomēr pieredzējuši treideri brīdina – nenoslīkstiet visā šajā sarežģītumā. Kādam pietiek tikai paskatīties uz cenu un apjomu, un tirgū paņemt milzīgas peļņas, un viņš būs pilnīgs pretstats kādam citam, kurš būs izlasījis lielu daudzumu populārus treideru žurnālus, kuri ir pārpilni ar sarežģītiem indikatoriem.

Ikvienam, kurš koledžā ir mācījies statistiku, daži „statistiskie” indikatori, kuri ir parādīti grāmatās un žurnālos par tirdzniecību, šķiet pārāk sarežģīti. Šķiet, ka it kā kāds būtu izveidojis īpaši sarežģītas formulas, lai piesaistītu cilvēkus, kuri sarežģītumu pielīdzina jauninājumiem. Ir liels daudzums bāzes indikatoru, kuri sasummē galveno tirgus informāciju. Piemēram, paņemiet vienkāršo slīdošo vidējo. Kas ir vidējā? Ko viņa dara? Nekas vairāk, kā „centra” sadalījuma apraksts. Pirmā statistikas profesora mācību stunda – vidējā – ir tikai labs centrālās tendences mērs, kad nav nekādu svešu vai ekstremālu pazīmju. Ekstremāla pazīme novirza vidējo. Citiem vārdiem sakot, ja kaut kur cenu sērijās ir liels cenu izlēciens, kura arī ietilpst vidējā, bet izkropļo rezultātu. Padoms: atcerēties to, kas ir slīdošā vidējā, un ņemiet vērā, ka tā nedara neko vairāk, kā tikai sasummē cenu sērijas. Tāpat arī ņemiet vērā, ka noteiktos apstākļos vidējā – ir kļūdām pakļautās pamat tendences mērs. Tad, kad Jūs skatāties uz vidējo, vienmēr skatieties arī uz pamat informāciju, kura tika izmantota vidējā izskaitļošanai. Atcerieties augstākā perioda grafiku, kur var redzēt reālos punktus, kuri tika izmantoti šī vidējā izskaitļošanai. Pārāk nesarežģījiet. Ir svarīgi atcerēties, ka vidējais nedara vairāk neko, kā tikai sasummē cenas. Nedomājiet, ka statistiskais indikators paveiks kaut ko maģisku.

Ir viegli noticēt dažu indikatoru maģijai. Bet viss, ko dara ikviens indikators, ir skaitļu sērijas apraksts. Ir lietderīgi atcerēties izejas datu analītisko principu: paskatieties uz oriģinālajiem skaitļiem, kuri tika izmantoti statistiskajos aprēķinos. Nesakoncentrējaties tikai uz secinājumiem. Bet tāpat arī atcerieties, ka sarežģīt ne vienmēr ir labāk. Bieži ir lietderīgāk saglabāt vienkāršību.