Pasaules galvenās valūtas ir:

Ø   ASV dolārs – USD

Ø   Eiropas eiro – EUR

Ø   Japānas jena – JPY

Ø   Lielbritānijas sterliņu mārciņa – GBP

Ø   Austrālijas dolārs – AUD

Ø   Kanādas dolārs – CAD

ASV dolārs ir pasaules vadošā valūta, pateicoties tās popularitātei un aktivitātei. Līdzās ASV dolāram darījumu veikšanai valūtas tirgū dominē vēl četras valūtas. Tās ir: eiro, Japānas jena, Lielbritānijas sterliņu mārciņa un Šveices franks. 

Darījumu apjomus ar citām valūtām nekādi nevar pielīdzināt darījumu apjomiem ar piecām galvenajām valūtām. Turklāt, mazo tirgu eksotisko valūtas prognozēšana ir samērā sarežģīta, jo grūti noteikt to uzvedību.

Piecas galvenās valūtas un visas otrās pakāpes valūtas kopā veido „cietās” valūtas, kas kalpo kā darījumu veikšanas objekti valūtas tirgū. „mīkstās” valūtas ir to valsu valūtas, ar kurām netiek veikti darījumi Forex tirgū vai arī tās, kas netiek atzītas aiz valsts robežām, piemēram, Krievijas rublis vai Polijas zlots.

Galvenā pasaules valūtas rezerve ir ASV dolārs un pietiekami lielu interesi tirgus darbībā izraisa „cietās” valūtas – EUR, JPY, GBP un CHF.

Piecas galvenās valūtas veido četrus galvenos valūtas pārus:

Ø   EUR/USD

Ø   GBP/ USD

Ø   USD/JPY

Ø   USD/CHF

Katrā galvenajā valūtas pārī piedalās ASV dolārs. Katram valūtas pārim ir kursu savstarpējā attiecība. Piemēram, ja kurss pašreiz ir EUR/USD = 1.0620, tas nozīmē, ka par 1 eiro saņemsim, 1.0620 ASV dolārus. Vai arī, ja piemēram, kurss ir USD/JPY = 108.80, tad par 1 ASV dolāru saņemsim 108.80 Japānas jenu.

        Slīpā svītra, kas atdala valūtas kodus, nav dalīšanas zīme. Kad saka, ka pērk USD/CHF, domā, ka pērk dolārus par frankiem, t.i., pērk dolārus vai pārod frankus. Kas saka, ka pārod EUR/USD, domā,  ka pārdod eiro par dolāriem, t.i., pārod eiro vai pērk dolārus.

        Tādējādi valūtas, kas pārī atrodas pirmā, vienmēr pērkam vai pārdodam. Tā tiek saukta par (bāzes) galveno valūtu. Otrā valūta pārī tiek saukta par kontrvalūtu. Kontrvalūtā tiek aprēķināta treidera peļņa vai zaudējumi.

        Jebkurā valūtas pārī kursa pieaugums vai kritums tiek aprēķināts atbilstoši bāzes valūtas pieaugumam vai kritumam attiecībā pret kontrvalūtu.

        Piemēram, pēc kursa USD/CHF = 1.5143 01.09.1999. nākamās dienas beigās varēja novērot šādu kursu – USD/CHF = 1.4940. Tas nozīmē, ka ASV dolāra kurss attiecībā pret Šveices franku vienas dienas laikā bija stipri krities. Ja vēl vakar par 1 ASV dolāru varējām iegūt 1.5143 Šveices frankus, tad tagad iegūsim tikai 1.4940.

        Protams, tādu izmaiņu starpību var izjust, operējot tikai ar lielām naudas summām.

        Sterliņu mārciņa un eiro attiecībā pret dolāru tirgū kotējas kā galvenās valūtas, bet dolārs – kā galvenais attiecībā pret jenu un franku. Tāpēc – jo augstāks kurss ir mārciņai un eiro, jo spēcīgāks ir eiro un mārciņa un vājāks dolārs. Jo augstāks kurss ir dolāram, jo zemāks – frankam un jenai.

        Analizēt valūtas stiprumu un vājumu ir jāmāk automātiski, jo reālajā tirdzniecībā, īpaši iesākumā, lielas psiholoģiskas spriedzes dēļ tiek pieļautas muļķīgas kļūdas.

        Svarīgākais padoms kā iegūt peļņu no jebkuras spekulācijas ir 0 – nopirkt lētāk un pārdot dārgāk.

Piemēri

Ø   Ja paredzu sterliņu mārciņas kursa pieaugumu attiecībā pret dolāru, tad pirkšu sterliņu mārciņu par zemāku cenu (pašreizējo cenu), bet pārdošu – par augstāku.

Ø   Ja paredzu eiro kursa kritumu attiecībā pret dolāru, tad pārošu eiro par augstāku cenu (pašreizējo cenu), bet pirkšu par – zemāku.

Ø   Ja paredzu jenas kursa pieaugumu pret dolāru, tad pārdošu dolāru pret jenu par augstāku cenu, bet pirkšu par zemāku.

Ø   Ja paredzu , ka franka kurss attiecībā pret dolāru kritīs, tad dolāru attiecībā pret franku es pirkšu par zemāku cenu, bet pārdošu par augstāku.