Kā es iemācījos mīlēt zaudējumus

Konstantīns Kopirkins

Cienījamie kolēģi! Es vēlētos ar Jums padalīties ar dažām savām domām par to, kas lielā mērā man palīdz tirgoties biržā, un kuras var izrādīties lietderīgas arī vēl kādam, it īpaši tikko, darbu iesākušam, treiderim.

Es vadījos no tā, ka treidings – tā ir ne tik daudz finansiāla, cik psiholoģiska, spēle (lai gan kāds man noteikti nepiekritīs), kā arī no tā, ka pat pāreja uz sistēmas tirgošanos (ar ko es nodarbojos) pie tirdzniecības lēmumu pieņemšanas pilnībā nenoņem emocionālās slodzes.

Un tātad:

Mēs visi labi zinām pieredzējušo biržas spekulantu ikdienā bieži lietoto frāzi: „Zaudējumi – tā ir maksa par piedalīšanos biznesā”. Es, kad pieņēmu zaudējumus, zināju, ka tirgošanās bez zaudējumiem nav iespējama, un es tos pieņēmu. Tomēr es nevisai labi sapratu, kā to interpretēt attiecībā pret sevi un savām personīgajām izjūtām. Tad es centos iztēloties biržas spēli (starp citu, man tās nosaukumā, ar ko mēs nodarbojamies, nepatīk vārds „spēle”, bet nu tas tā ir pierasts) nevis kā izmisīgus mēģinājumus kaut ko nopirkt pēc iespējas lētāk un pārdot pēc iespējas dārgāk, bet gan kā dabisku preču pirkšanas – pārdošanas procesu. Kā piemēru es izvēlējos kartupeļus, kā vistipiskāko un pierastāko pārtikas produktu Krievijā (starp citu, pat mana sieva, lai cik tas arī nebūtu dīvaini, nespēja precīzi nosaukt viena kilograma kartupeļu cenu, tāpēc es turpmāk operēšu ar „spaini”). Un, tātad. Man vajag nopirkt vienu spaini kartupeļu. Es pieeju pie pārdevēja, uzmanīgi apskatu preci un jautāju cenu. Es saņemu atbildi – 40 rubļi par spaini. Nu ko, mani tas apmierina, un es izvelku naudu un noskaitu vajadzīgo summu. Un, lūk, es nu esmu kļuvis par laimīgu vesela lielu un skaistu kartupeļu spaiņa īpašnieku ar kuriem es tagad varu darīt visu, ko vien vēlos. Ja sagribēšu, nopirkšu mašīnu, vasarnīcu, ... . Pag, es tak pavisam aizmirsu, ka tie pagaidām vēl tikai ir kartupeļi, bet peļņa būs vēlāk ...

Spainis kartupeļu– tā ir „peļņa”, bet maksa par tiem – „zaudējumi”, bet cena – tas ir tieši tas, ko mēs, testējot savas sistēmas un noskaidrojot Avg.Win/Avg.Loss savstarpējo attiecību, uzzinām (no pārdevēja), jo, jo lielāka ir šī attiecība, jo mazāk mums ir jāsamaksā (jāzaudē) par preci (peļņa).

Atgriežos „pie mūsu auniem”. Nebeidzamu stipruma un „virspusīguma” pētījumu, testu un pārbaužu ceļā es nonācu pie slēdziena, ka manas sistēmas zaudējumu un peļņas vidējā attiecība ir 1/3 (kartupeļu spaiņa cena, kurus es rūpīgi izvēlos pie pārdevējiem – tirgū). Es kautrīgi ceru, ka preces cena tuvākajā laikā būtiski nemainīsies (sistēma dos apmēram tādus pat rezultātus, kā par vēsturiskajiem datiem) un es ESMU GATAVS samaksāt šo cenu. Un es sāku uzpirkt „kartupeļus” (spēlēt biržā) ... . No kāda es preci ņemu „uz priekšu”, naudu atdošu pēc tam, jo savi cilvēki, norēķināsimies ... (šeit es trāpīju uz virkni veiksmīgu darījumu, bet es, kā jau godīgs cilvēks, vienalga vēlāk norēķināšos). Kādam ir jāmaksā iepriekš, bet prece jāpaņem pēc tam (šī ir losu sērija, kura cenšas mani izsist no sliedēm, bet pārdevēji taču arī nav nelieši, ja jau apsolīja, tad arī „iekraus”). Un es zinu, ka, lai arī kā nevirzītos „norēķināšanās” vai „iekraušana”, es saņemšu to (nu, vai gandrīz to) kartupeļu daudzumu, kurš man ir nepieciešams, par to samaksu, kuru es ESMU GATAVS samaksāt.

Tagad atcerēsimies neaizmirstamo (tavtoloģisko?) šī gada 18. decembra dienu. Man ir aizdomas, ka daudzi sistēmu (un arī ne sistēmu) treideri, šajā dienā saņēma pieklājīgus losus. Personīgi es pazaudēju 9.5 %. Bet! Es neko nezaudēju! Ja līdz tam man bija vinnesti (paldies Dievam, bija), tad es vienkārši, kā jau kārtīgs cilvēks, tikai „norēķinājos” par piegādāto preci ... . Un, iespējams, veicu nelielu priekšapmaksu nākotnē. Piemēram, iepriekšējais darījums man ienesa 23 % peļņu. Agri vai vēlu, bet man būtu par to jānorēķinās - 23/3 = 7.67 % zaudējumu. Es samaksāju 9.5 %, tātad mēs ar tirgu esam norēķinājušies, un vēl es iepriekš apmaksāju (9,5-7,67)*3 = 5,49% nākotnes peļņu. Un es to saņemšu! Ja ienākumu nebija, vai bija zaudējumi, tad es esmu izdarījis nākotnes peļņas priekšapmaksu vismaz par 9,5*3 = 28,5%! Es iepriekš samaksāju par tādu „kartupeļu” daudzumu, kura man pietiks ilgam laikam ... . Un es, jau berzējot rokas, varu sākt domāt par to, ko tad man šoreiz (kaut gan es vēl esmu losā) vajadzētu nopirkt – mašīnu, vasarnīcu vai ... piemēram, žirafi (nu taču tās nākotnes „peļņas” kaut kur vajag tērēt).

Lūk, apmēram šādas pārdomas mani iemācīja nepalikt zaļam no alkatības un bailēm, bet gan saprast, pieņemt un pat iemīlēt tos zaudējumus, kādus reizēm man atnes mana tirdzniecība.

Veiksmi!

Konstantīns.

P.S. Visas darbojošās personas un salīdzinājumi ir izdomāti, visas līdzības ir tikai nejaušības.

18.10.00. runa gāja par Krievijas akciju tirgu.