Likviditātes teorija norāda uz buļļa tirgu

Čarlzs Bidermans savu darbu salīdzina ar ceļu kustības novērošanu – cilvēks lido helikopterā, seko automobiļu plūsmai un piepilsētu iedzīvotājiem paziņo kā izvairīties no pārpildītajām šosejām un ceļiem. Tāpat kā Trims Tabs no investīciju pētījumu firmas Santa Rosas, Kalifornijā, arī Bidermans ir sakoncentrējies uz naudu, kura pie viņiem plūst no akciju tirgus. Pēc viņa domām vislabākais tirgus darbības apsteidzošais rādītājs ir nevis akciju novērtēšana, nevis ienākumu pieaugums un patterni grafikos, bet gan tā ir naudas kustība, korporatīvo investoru kolektīvās darbības – gan kā publiskās kompānijas, gan arī kā izredzētie, kuri tās akciju tirgū vada.

Savā jaunajā grāmatā „Trim Tabs Investing” Bidermans visai skaidri paziņo, ka: „Lai apspēlētu fondu biržas kazino, investējiet tajā pat virzienā, kurā iet publiskās kompānijas un korporatīvie insaideri”. Citiem vārdiem sakot pērciet akcijas tad, kad tās pērk korporatīvā Amerika, un tās pārdodiet tad, kad viņi pārdod. Piemēram, tagad kompānijas pērk akcijas Bidermanu pagriežot uz buļļu ceļu.

Bidermana likviditātes teorija paredz, ka Woll-strīta un investoru sabiedrība, sakoncentrējoties uz ienākumiem, kā akciju tirgus virzītāju, kļūdās. Patreizējā buļļa gada laikā, kurš aizsākās 2003. gada martā (pēc 2002. gada oktobra minimuma), ienākumu prognozes nekādi nepalīdzēja paredzēt indeksa S&P 500 pieaugumu. Kopš 2003. gada marta līdz 2004. gada marta beigām S&P palielinājās par 33 %. 12 mēnešu laikā pirms jaunā buļļa tirgus ienākumu saskaņotās prognozes pieauga tikai par 0.7 %. Tādā veidā investoriem, kuri paļāvās uz ienākumu prognozēm, nebija nekādu signālu par tuvojošos jauno tirgu.

SmartMoney.com nesen Bidermanam pajautāja: „Kāpēc viņš tik stipri ir noskaņots uz augšu un cik lielā mērā akciju tirgus ir līdzīgs Lasvegasas kazino?”

SmartMoney.com: „Uz ko balstās Jūsu fundamentālā likviditātes teorija?”

Čarlzs Bidermans: „Kas attiecas uz likviditāti, tad, viss, kas ir akciju tirgū – ir akcijas un nauda. Tirgus, kā to var paredzēt, paceļ naudu rūpniecībai. Šī nauda nāk no cilvēkiem. Lūkojoties no indivīda skatu punkta šķiet, ka fondu biržas mērķis ir pacelt indivīdu naudu, kas nozīmē, ka nauda nāk no cilvēkiem uz tirgu, uz kompānijām. Viņš nedrīkst naudu atdot cilvēkiem.”

Tādējādi, tirgus mērķis – ir akcijas, un tas ir tāds pat, kā kazino – nošķirt spēlētājus no viņu naudas un atstāt viņus smaidošus. Kazino noteikumi tiek noteikti tā, lai Jūs nevarētu vinnēt. Tirgū kompānijas Jums dod akcijas un saka: „Pamēģini mūs pārspēt viltībā”. Kompānijas – kazino. Viņi kontrolē nenodrošinātu akciju skaitu. Līdz mums (Trim Tabs) vēl neviens nekad nav pacenties paskatīties uz nenodrošinātajām akcijām.

No 1994. gada beidzām līdz 1999. gadam kompānijas bija savu akciju vienkārši pircēji, kas nozīmē, ka tās samazināja akciju skaitu tirgū. Šīs akcijas aizgāja no tirgus, bet akcionāri saņēma skaidru naudu. Ja Jūs esat institucionālais investors, tad Jums būtu bijis vajadzīgs nopirkt vairāk akciju, lai atgrieztos.

SM: Kā Jūs nosakāt akciju nākotnes kustības virzienus?

ČB: Mūsu novērtējums buļļa tirgum – tad, kad liela nauda dzenas pakaļ nelielam akciju daudzumam. Tirgus laikā kopš 1994. gada līdz 1999. gadam ir trīskāršojies. Sākot no 1999. gada oktobra – novembra, kompānijas sāka pārdot vairāk akciju, nekā pirka. 1999. gada beigās akciju daudzumu, kuras insaideri vēlējās pārdot, mēs vērtējām ar 800 miljardiem. Tas nekādi nav iespējams. Nevienam nav 800 miljardu skaidrā naudā, lai viņiem samaksātu. Un tirgum bija jālūst. Tas ir – tīrs piedāvājums un pieprasījums. Galu galā tirgus salūza 2000. gada aprīlī. Ja Jūs paskatīsities uz Nasdaq un S&P, tad ievērosiet, ka tirgus pārlūza strauji, jo mēs pietuvojāmies ‘brīdim, kad ir jāmaksā nodokļi. Nedēļā, kura beidzās 15. aprīlī, cilvēki pārdeva akcijas, lai samaksātu nodokļus. Septiņās nedēļās no septiņām, pēc nedēļas pēc 15 aprīļa, tirgus gāja uz augšu.

Sm: Kādu Jūs šobrīd redzat tirgu?

ČB: kopš oktobra, pēdējos septiņos mēnešos, mēs novērojām neredzētu bumu, kad kompānijas iepirkās. Tās pašas savas akcijas dienā izpirka par 2 miljardiem. Bija arī liels skaidras naudas pieplūdums, kas deva klāt pa 500 – 600 miljoniem dienā, un bija dienas, kad jaunos piedāvājumos vidēji bija pa 700 miljoniem un insaideri pārdeva par 600 miljoniem dienā. Kompānijas samazināja nenodrošināto akciju daudzumu. Kopējā Amerikas akciju tirgus akciju vērtība (neskaitot ADR un slēgtos fondus) bija – aptuveni 15 triljoni dolāru. Kā jau vienmēr, tirgus mērķis bija pacelt šo naudu. Kompānijas domā, ka tirgus šobrīd ir ļoti lēts, un viņas izpērk akcijas, bet cilvēki tajā pat laikā uztraucas. Kam taisnība?

SM: Kā Jūs to sasaistat?

ČB: Kompānijas saka, ka akcijas nav pietiekami novērtētas. Manas grāmatas piektajā nodaļā tiek runāts par to, ka ienākums ir neatbilstošs. Parastā pieeja paredz, ka akciju kotējumu kustība ir balstīta uz nākotnes ienākumiem. Bet patiesībā šo kustību ietekmē tikai tas, ko kompānijas domā par savu nākotni. Ja tās domā, ka viss rit labi, tās akcijas pirks. Bet ja tās domās, ka ne viss ir kārtībā, tad tās akcijas pārdos. Un viņi ellīgo partiju pazīst labāk par portfeļu menedžeriem un analītiķiem. Tāpēc es pilnībā ignorēju analītiķu viedokli. Tikai pavisam nedaudzi no viņiem māk taisīt naudu saviem klientiem ... . Eksistē tikai daži simti portfeļu menedžeru, kuri ir spējīgi ilgstošu laika posmu būt pārāki par tirgu. Viņi patiešām ir labi speciālisti, un saprot, ko dara ...

SM: Ja peļņu analīze mums nepalīdz uzvarēt akciju tirgu, tad kāpēc investori tik rūpīgi izpēta korporāciju darbību? Jo kompāniju jaunumi katru dienu virza tirgu

ČB: Jūs nespēsiet iesniegt nevienu pierādījumu, ka tās vada tirgu. Mūsu likviditātes modelis ir nostrādājis gandrīz katru dienu. Kļūda gadījās tikai 2003. gadā, kad milzīgas naudas summas gāja uz pensiju un hedžu fondiem. Modelis izrādījās pareizs 12 no 13 gadiem. 

Mūsu likviditātes modelis vēsta par to, ka tad, kad L1 (akciju tirdzniecības apgrozījuma tīrās izmaiņas) – ir mīnusā, ir buļļa tirgus. Tad, kad tas ir plusā, tas ir tirgū pievienoto akciju daudzums. Šobrīd kompānijas, un arī mēs, skatāmies uz augšu.

 
SM: Trim Tabs apseko arī personīgos ienākumus. Kāpēc šīs faktors ir tik svarīgs Jūsu tirgus analīzei?

ČB: Mēs katru dienu sekojam tam, kā tiek iekasēts ienākuma nodoklis. Ikviens, kurš saņem algu, valdībai maksā nodokļus. Par to tiek ziņots katru dienu. Tas ir indikators reālajā laikā. Tas mums vēsta par to, ka darba alga katru gadu pieaug ... . 130 miljonu amerikāņu darba algas, no piektdienas pēc Pateicības dienas līdz 2005. gada 26. aprīlim, gadskārtējais pieaugums bija 7.4 %. Šo informāciju neapkopo ne Bureau of Labor Statistics, ne arī Commerce Department. Viņi ignorē reālā laika datus.

Ir 130 miljoni cilvēku, kuri ir samaksājuši ienākuma nodokli no savām algām. Ja Jūs zināt kāda ir viņu nodokļu likme, tad Jūs zināt viņa pašreizējos ienākumus. Bet tas parāda, ka ekonomika strādā neticami labi. Tāpēc nav jābrīnās, ka kompānijas akcijas izpērk atpakaļ. Tam nebūtu jēgas, ja kompānijas domātu, ka mēs esam iestiguši purvā, vai, ka ekonomika palēninās.

SM: Un kā ar izslavēto „sadzīves gudrību”, kura, runājot par tirdzniecības, budžeta un dolāra deficītu, un tirgus volatīluma palielināšanos, baidās par to, ka ne viss mums ekonomikā ir skaisti un labi?

ČB: Jā, bet tas ir nonsens. Pat Kongress to ir sapratis. Beidzot līdz viņiem ir aizgājis, ka mums nav jāpieprasa ķīniešiem pacelt juaņu attiecībā pret dolāru. Viņi rietumus nodrošina ar lētām precēm. Par cik 12 % Amerikas ekonomikas ir ražošana, Jūs varat teikt, ka viņi kaitē šiem 12 %. Taču pārējie 88 % no tā gūst labumu. Ekonomika gūst labumu no lētajām piegādēm no Indijas un Ķīnas. Amerikas ekonomika pieaug ātrāk, nekā Eiro zonas valstis, un daudz ātrāk, nekā Anglija un Japāna. Un neprāts ir, ka dolārs nokrīt attiecībā pret tām. Dolārs pazemināsies attiecībā pret juaņu.

SM: Trim Tabs veic konkrētas prognozes vai vienkārši norāda tirgus virzienus?

ČB: Mēs esam kustības analītiķi. Mēs sakām – kustība notiek tur vai tur. Kamēr pastāv kustība uz augšu, mēs vēlamies būt par buļļiem.

SM: Kā individuālais investors var izmantot likviditātes teoriju, lai uzvarētu tirgu?

ČB: Ja viņi domā, ka tirgus nākamo 10 gadu laikā pieaugs, tad viņiem tikai vajag nopirkt indeksu fondu un aizmirst par to. Profesionālam investoram, ja ir lāču likviditāte, ir vērts samazināt ieguldījumus agresīvajā tirgus daļā. Ja tā ir buļļa, tad ir vērts ieguldīt pilnībā visu.

SM: Ko Jums šodien par ekonomiku vēsta ikdienas savstarpējo un bondu fondu plūsmas?

ČB: Mēs tāpat arī apsekojam savstarpējo un ETF fondu plūsmas. Plūsmas seko darbam. Pavisam nesen plūsmas bija nosacīti mazas. Šodien daudz naudas nāk no aizrobežas, jo cilvēki ir satraukušies par dolāru ... . 2000. gada pirmajā kvartālā vairāk nekā 100 miljardi dolāru ir ienākuši akciju fondos, jo tirgus atradās virsotnē. Un cilvēki aizņēmās naudu maržā. 2002. gada jūlijā, tajā mēnesī, kad Yahoo (YHOO), eBay (EBAY) un Amazon.com (AMZN) uzrādīja minimumu, cilvēki savstarpējos fondos pārdeva 50 miljardus. Tas ir tikai viens mēnesis. Un kas tad bija pircēji? Kompānijas. Tās izpirka savas lētās akcijas tad, kad cilvēki svaidījās drudzī. Indivīdi ir ļoti bagātīgi apveltīti ar emocijām, bet kompānijas kapitālu iegulda balstoties tikai uz to, kas notiek patiesībā.

Lai izjustu individuālo investoru noskaņojumu, mēs vispirms jau sekojam fondu plūsmām. Tas ir pretējs indikators ekstrēmumos: kad indivīdi draudzīgi iet vienā virzienā, tad tas ir kļūdains virziens ... . Pēdējo četru mēnešu laikā indivīdi draudzīgi ir izvairījušies no Amerikas tirgus. Neatkarīgi no tā, ko viņi pirka, tas notika aiz robežām.