Mīts par cietajiem stopiem

Dave Landry

Daudzos treidingam veltītajos darbos ciešie stopi tiek parādīti kā viens no pašiem efektīvākajiem līdzekļiem risku kontrolei. Par to runā vai nu tieši, Jums rekomendējot riskēt tikai ar nelielu, darījumam piefiksētu, kapitālu, vai netieši, iesakot „kontrolēt Jūsu zaudējumus”, „ātri likvidēt nerentablās pozīcijas”, utt. Tomēr patiesība slēpjas tajā apstāklī, ka daudzos gadījumos ciešie stopi Jūsu zaudējumus var pat palielināt. 

Šis raksts ir domāts sving-treiderim (tas ir tādiem treideriem, kuri tirgojas pagriezienos pozīciju noturot no 2 līdz 7 dienām). Mēs pamēģināsim tikt skaidrībā kāpēc ciešie stopi bieži nestrādā, kā arī atbildēsim uz jautājumu, kā stopus koriģēt tā, lai pielāgotos tirgus fluktuācijām un kā kompensēt tajā pat laikā pieaugošo risku. Un visbeidzot mēs uzmanību pievērsīsim tiem gadījumiem, kad ciešos stopus patiešām izmantot ir lietderīgi.

Vēsture.

Pirms daudziem gadiem es pirmo reizi izgudroju rentablu mehānisko shēmu. „Lieliski, - es padomāju. – Tūlīt es tajā ievadīšu stopus un tā sāks strādāt kā pienākas”. Man par lielu brīnumu peļņas vietā sistēma man sāka nest zaudējumus. Kāpēc? Tāpēc, ka stopi nostrādāja ātrāk, nekā es biju spējīgs no atvērtās pozīcijas saņemt peļņu. Bija pietiekami ar visparastāko tirgus troksni, lai rentabla sistēma, kad tai pielietoja stopus, pārvērstos par nerentablu sistēmu.

Troksnis.

Nesen es saņēmu vēstuli no kāda treidera, kuram nepaveicās izdarīt 7 nerentablus darījumus pēc kārtas. Tomēr viņu sarūgtināja pat nevis tas fakts, ka drīz pēc tam, kad nostrādāja stopi, tirgus atkal pagriezās tajā virzienā, kurš viņam bija vajadzīgs. Ideālā situācijā Jūs atverat pozīciju, izvietojat stopus un gaidiet, kamēr tirgus sāks kustēties virzienā uz Jūsu darījuma pusi. Patiesībā, kā sanāca pārliecināties šim džentlmenim, tirgus patiešām var virzīties Jums vēlamajā virzienā, tomēr tikai pēc tam, kad viņš būs radījis sāniskās svārstības, kuras ir pazīstamas kā troksnis. Reizēm ar šo troksni pietiek, lai nojauktu Jūsu stopus tā, kā tas ir parādīts zīmējumā.


Zīmējums Nr. 1.

Koriģējam troksni

Neviens precīzi nezina kur akcija nākotnē tiks tirgota. Tomēr izpētot vēsturiskos datus, Jūs varat prognozēt cenas uzvedību noteiktam laika periodam. Šo prognozi ar statistiskās analīzes metožu palīdzību, tādu, kā vēsturiskais volatīlums un vidējais patiesais diapazons, var pārvērst uzskatāmā formā. Tāpat pieredzējušie treideri izmanto arī vienkāršo analīzi grafikus vienkārši apskatot vizuāli.

Vidējais patiesais diapazons (ATR - Average True Range)

Kā jau tas izriet no paša nosaukuma, šis indikators izskaitļo cenas kustības vidējo diapazonu par noteiktu laika periodu. Zīmējumā Nr. 2. ir parādīts Juniper Networks akcijas volatīluma piemērs. Kā redzams grafikā, piecu dienu perioda laikā vidējais patiesais diapazons pārsniedza 6 punktus (6.54). Ilgā laika periodā (50 dienas) diapazons pārsniedza 7 punktus (7.21). Šāds volatīlums dod iespēju gūt labu peļņu. Tomēr, ja Jūs būtu izmantojuši mazos cietos stopus (1 – 2 punkti), tad Jūsu mēģinājumi nopelnīt uz šīm kustībām būtu veltīgi.

Zīmējums Nr. 2.

Vēsturiskais volatīlums. (HV - Historical Volatility)

Vēsturiskais volatīlums (HV) ir cenas standarta izmaiņas dienas laikā, kas izpaužas gada procentu izteiksmē. Tas nozīmē, ka vēsturiskais volatīlums parāda to lielumu, kā cena laika gaitā mainās. Iedomāsimies, ka akcija vai fjučers tiek tirgots par 100 dolāriem, bet tā vēsturiskais volatīlums ir 10 %. Ar lielu ticamības pakāpi (statistiskā ticamība ir 66 %, pieļaujot normālu sadalījumu un to, ka volatīlums būs pastāvīgs) var teikt, ka gada beigās tirgū akcija vai fjučers tiks tirgots starp 90 dolāriem (100 dolāri – 10 %) un 110 dolāriem (100 dolāri + 10 %).

Ja Jūs paņemsiet volatīluma ilgtermiņa vēsturisko rādītāju un to intropolēsiet nelielā laika periodā, tad tas Jums varēs pateikt priekšā to, kāds ir šīs akcijas potenciāls. Tālāk tiks parādīts aprēķins Juniper Networks akcijām, kurš ir balstīts uz pieņēmumu, ka Jūs pozīciju noturat piecas dienas ilgi. Par 2001. gada 31. aprīli tas mums dod 46.5 – 71.5 punktu lielu potenciālo diapazonu. Tas nozīmē, ka, lai nodrošinātos no stopa negaidītas nostrādāšanas, Jums ir nepieciešams to nostādīt, kā minimums, uz 12.5 punktiem.

Skatieties grafikā

Mana arsenāla nozīmīgu daļu aizņem grafiku vizuāla analīze. Piemēram, ja pirmajā dienā akcijas tiek tirgotas diapazonā 40 – 50, nākamajā dienā pazeminās līdz 39, bet trešajā dienā izaug līdz 50, tad to var nosaukt par volatīlu. Tirgošanās ar šādu akciju ar 1 – 2 punktus lielu stopu būs pašapmāns.

Tomēr tad, kad Jūs tirgū tirgojaties ar attālinātiem stopiem, Jums kaut kādā veidā ir jākompensē pieaugošais risks. Attiecīgi Jums saskaņā ar Jūsu depozīta lielumu ir nepieciešams koriģēt savu pozīciju. Ir nepieciešams pielietot veco noteikumu par to, ka darījumā nedrīkst riskēt vairāk, kā ar 1 – 2 % no Jūsu tirdzniecības kapitāla.

Izvairieties no skudru pūžņiem.

Viss iepriekš teiktais nebūt nenozīmē to, ka es Jums iesaku pa galvu pa kaklu mesties uz priekšu un izmantot mīkstos stopus bez labas kapitālu vadīšanas stratēģijas. Vispirms Jums ir nepieciešams pārliecināties par to, ka potenciālā peļņa pārsniedz risku. Piemēram, Jūs varat uz katru darījumu riskēt ar 5 punktiem gūstot peļņu 1 punkta apmērā. Marks Bučers šādu stratēģiju sauc par skudru pūžņiem. Skudras ar ļoti rūpīgu darbu var uzcelt lielu kalnu, tomēr pietiek vienam zābakam uzkāpt šim kalnam, lai viss darbs būtu vējā. Pārbaudiet vai potenciālā peļņa ir tā vērta, lai riskētu izmantojot mīkstos stopus.

Kad izmantot ciešos stopus?

Tagad, kad mēs esam apsprieduši šo stopu trūkumus, ir nepieciešams apstāties pie gadījumiem, kad tos ir nepieciešams izmantot. Šādi gadījumi ir saistīti ar tehniskajiem patterniem un/vai ar situācijām, kad Jūs atkal no jauna atverat pozīciju pēc tam, kad ir nostrādājis ciešais stops.

Patterni.

Daudzos gadījumos cena tehnisko patternu pretējā virzienā nespēj caursist. Ja tas notiek, tad var paredzēt, ka patterns nav izdevies. Tāpēc šādos gadījumos, pat ja attālums no pozīcijas atvēršanas nav liels, stopu var izvietot zem patterna (garajām pozīcijām). Šāda veida tehnika var tikt izmantota ar patterniem, kuri veidojas zema volatīluma situācijās, kā, piemēram, pie pamatņu veidošanas. Nākamajā zīmējumā ir parādīts šauras konsolidācijas pēc spēcīgas kustības uz augšu piemērs. Cena nedrīkst caursist šīs pamatnes apakšējo līmeni. Ja tas tā notiek, tad var prognozēt, ka ir izveidota virsotne.

Tomēr nedrīkst aizmirst, ka treidingā kaut ko var pateikt pavisam noteikti. Cena var veikt konsolidācijas bāzes viltus caursitienu, lai pēc tam atjaunotu ilgtermiņa trendu. Šādos gadījumos stopus vajag cienīt, jo Jūs jau nevarat zināt to, ka cena veic bāzes viltus caursitienu. Šis pēdējais signāls mūs noved pie otrās situācijas – pie atkārtotas ieejas.

Atkārtotas ieejas.

Ja Jūs izmantojat atkārtotas ieejas metodi, pēc tam, kad Jūsu pozīcija tika aizvērta tāpēc, ka nostrādāja stops, tad Jūs, pat uz volatīviem vērtspapīriem, varat izmantot arī cietos stopus. Šī metode it īpaši var noderēt tādos zema volatīluma gadījumos, kādi tika aprakstīti iepriekš. Tomēr ir nepieciešams atcerēties, ka liels daudzums mazu losu kopumā var atnest lielākus zaudējumus, nekā viens liels loss. Tāpat ir nepieciešams atcerēties arī to, ka atkārtotas ieejas stratēģija labāk noder dei-treideriem, kuri ir pieraduši pie daudziem nelieliem zaudējumiem. Ja Jūs psiholoģiski neesat gatavs tam, lai atkal ieietu tirgū pēc stopu nostrādāšanas, tad būs labāk, ja Jūs izmantosiet mīkstākus stopus.

Zelta vidusceļš.

Jo ciešāks ir Jūsu stops, jo ticamāk ir tas, ka tas nostrādās. Savukārt no ieejas punkta ļoti tāls stops draud ar lieliem zaudējumiem. Jums ir nepieciešams atrast zelta vidusceļu starp šīm divām galējībām.

Nobeigums.

Ciešie stopi bieži palielina depozīta zaudējuma risku, jo tie var nostrādāt vienkāršu tirgus trokšņu dēļ. Šai realitātei ir jāatrod savs piepildījums Jūsu tirdzniecības plānā.