Naudas vērtība nekad nav konstanta

Daudziem cilvēkiem pēc ikdienas tēriņu nomaksas paliek pāri lielāka vai mazāka naudas summa. Viņi ir ieinteresēti to pēc iespējas labāk noglabāt, turklāt tā, lai varētu ari kaut ko nopelnīt. Diemžēl naudai ir tāda īpašība — ja ar to neko nedara, tā kļūst nevērtīgāka. Kāpēc tā? Ja kāds jums ir parādā Ls l1 tad inflācijas dēļ, piemēram, pēc gada šai naudas summai varētu atbilst Ls 0,97. Neapšaubāmi, neviens par to nepriecāsies. Savukārt, ja šis Ls 1 tiks ieguldīts, tad pēc gada tā vietā varētu būt jau Ls 1,03. Vēl pēc gada — Ls 1,06, bet vēl pēc gada — Ls 1,09 un tā tālāk. Tātad, ja nauda tiek ieguldīta, tā kļūst vērtīgāka.

Ieguldot Ls 100, pēc 20 gadiem var dabūt Ls 180,60



1.1. attēls. Līdzekļu pieauguma dinamika 20 gados, pieņemot, ka procentu likme ir 3% gadā. Avots: autora aprēķini

Dažas iespējamās alternatīvas

Populārākais naudas glabāšanas veids ir turēt to mājās. Šā veida mīnuss ir inflācija, kas samazina naudas vērtību, turklāt nauda nav pasargāta arī no zagļiem. Kā redzams, šāds naudas glabāšanas veids sevi neattaisno. Tad jau labāk to uzreiz iztērēt.

Viens no populārākajiem naudas glabāšanas veidiem, lai to pasargātu no inflācijas un arī kaut ko nopelnītu, ir noguldīt to bankā. Noguldījumu var veikt gan depozīta veidā, gan pēc pieprasījuma. Šā veida priekšrocības ir tās, ka banka par noguldīto naudu maksā procentus. Tiesa gan, procenti par depozītnoguldījumiem pašlaik reti pārsniedz 5% gadā, ja nauda ir noguldīta latos, bet, noguldot to kādā citā valūtā, šie procenti ir vēl mazāki. Pēc speciālistu prognozēm, šādas likmes saglabāsies vēl trīs četrus gadus.

Kā pozitīvs faktors minams tas, ka noguldījumiem, kuru vērtība ir līdz Ls 3 000, ir garantēta noguldījuma atdošana, kas sīkāk aprakstīta 8. nodaļā (Noguldījumu garantiju likums). Termindepozītu lielākais mīnuss ir tas, ka, pieprasot naudu pirms termiņa beigām, bieži vien tiek zaudēti procenti vai pat daļa no pamatsummas.

Naudu var ieguldīt ari nekustamajā īpašumā. Pēdējos gados Latvijā nekustamā īpašuma cenas ir pieaugušas vairākas reizes. Taču, lai to iegādātos, nepieciešama paliela naudas summa. Pat ar Ls 10 000, visticamāk, būs par maz. Turklāt jārēķinās ar to, ka neparedzētu apstākļu gadījumā dažu dienu laikā pat ar zaudējumiem to būs ļoti grūti pārdot. Dzīvoklis vai māja var ciest ugunsgrēkā vai plūdos, to var sabojāt ari kaimiņi, kas aizmirsuši aizgriezt ūdens krānu. Tātad nekustamā īpašuma vērtība var strauji samazināties no jums neatkarīgu iemeslu pēc. Tāpat jābūt ari ļoti uzmanīgiem, novērtējot potenciālo ieguldījuma objektu, īpašuma cenas dažādu faktoru ietekmē atšķiras ne vien līdzīgiem objektiem pilsētas vai kvartāla robežās, bet ari līdzīgiem īpašumiem vienā un tajā pašā mājā.

Latvijā pagaidām vēl maz populāra, taču citur pasaulē ļoti iecienīta ir naudas ieguldīšana vērtspapīros. Lielākajai daļai iedzīvotāju, izdzirdot vārdu "vērtspapīri", prātā nāk akcijas, kuras pirktas par privatizācijas sertifikātiem, un viņi nezina, ko ar tām darīt. Mēs ceram, ka, izlasot šo grāmatu, jūs atradīsiet atbildes ne tikai uz šo jautājumu, bet uzzināsiet arī par daudzām citām iespējām, kuras paver ieguldījumi vērtspapīros. Šīs grāmatas mērķis ir palīdzēt labāk saprast, kas ir vērtspapīru tirgus, kas ir vērtspapīri un kādu labumu no tiem var gūt.

Sāciet ar plānošanu

Interneta portāls ieguldīšanu salīdzina ar ceļošanu automašīnā. Pirms došanās ceļā viss tiek saplānots.

• Uz cik ilgu laiku dosieties ceļojumā? (Cik ilgs būs šis ieguldījums?)

• Kas jāņem ceļojumā līdzi? (Kāda veida ieguldījums tas būs?)

• Cik benzīna būs vajadzīgs? (Cik daudz naudas būs vajadzīgs, lai sasniegtu izvirzītos mērķus?)

• Vai ceļā paredzēta apstāšanās? (Vai paredzēti kādi īstermiņa izdevumi?)

• Cik ilgi ir plānots uzturēties galamērķī? (Vai paredzēts vēlāk dzīvot no ienākumiem, ko dos šis ieguldījums?)

Ceļošanu var traucēt pēkšņi izbeidzies benzīns, kā ari bieža apstāšanās, piemēram, lai apmeklētu dažādas iestādes. Arī ilgstoša automašīnas vadīšana bez atpūtas nenāk par labu. Tāpat investīciju plānus grūti realizēt, ja sākotnēji nav pietiekami daudz naudas vai ari ir kļūdas ieguldījumu plānošanā. Tāpēc jums skaidri jāzina, kāds ir ieguldīšanas mērķis. Vai tas būs materiāls nodrošinājums pensijas vecumā? Varbūt iespēja ātrāk sakrāt pirmo iemaksu mājas būvniecībai? Nauda, lai vēlāk varētu dzīvot ar plašu vērienu? Jums jāzina, cik daudz naudas varēsiet atvēlēt, lai regulāri ieguldītu. Šeit neder aptuveni aprēķini. Tikai tad, ja atbildēsiet ar konkrētiem skaitļiem, būs iespējams noteikt, kurš no ieguldījuma veidiem (akcijas, obligācijas, ieguldījumu apliecības u. tml.) varētu būt jums vispiemērotākais. Turpmākās grāmatas nodaļas sniegs uz šiem jautājumiem detalizētākas atbildes.

Universāls ieguldīšanas instruments

Vērtspapīri pēc savas būtības ir diezgan universāls ieguldīšanas instruments. Kāpēc? Piemēram, ja vēlaties spekulēt uz naftas cenu svārstībām, nav jāpērk tankkuģis ar naftu. Pietiks, ja biržā nepirksiet vērtspapīrus, kas dos tiesības noteiktā laika sprīdī pirkt šo naftu par iepriekš fiksētu cenu. Vēlāk šo vērtspapīru varēsiet turpat biržā ari pārdot ar peļņu (vai zaudējumiem). Tāpat būs arī tad, ja nepirksiet naftu, bet gan naftas akciju sabiedrības akcijas. Ceļoties naftas cenām, pieaugs kompānijas ieņēmumi un gandrīz droši palielināsies arī akciju cena. Ja domājat, ka vairāk tiks pirktas automašīnas, tad varat iegādāties autobūves komercsabiedrības akcijas. Šeit jāatceras likumsakarība — jo labāka situācija būs kādā nozarē un jo labāk klāsies šajā nozarē strādājošajām sabiedrībām, jo lielāka būs akciju vērtība.

Atšķirībā no daudziem citiem naudas ieguldīšanas veidiem vērtspapīru iegādei nav nepieciešama liela naudas summa. Pat vēloties ieguldīt nekustamajā īpašumā, var iegādāties kāda nekustamā īpašuma fonda ieguldījumu apliecības un pelnīt no šāda veida investīcijām. Tomēr ieguldījumus vērtspapīros nevajadzētu uztvert kā loteriju, kur visas lozes ir pilnas, jo atšķirībā no noguldījumiem banku depozītos pelņu nevar garantēt neviens. Lai izredzes uz peļņu būtu pēc iespējas lielākas, nepieciešamas noteiktas iemaņas, zināšanas un pieredze.

Eksperti norāda, ka ekonomikas attīstība papildus sekmē iedzīvotāju vēlmi brīvos līdzekļus ieguldīt vērtspapīros. To nosaka vairāki faktori. Piemēram, akciju cenas līdz ar ekonomikas uzplaukumu palielinās, mudinot iedzīvotājus ieguldīt, lai gūtu papildu ienākumus. Latvijas komercbanku pārstāvji vairākās publikācijās presē ir norādījuši, ka līdz ar vietējās finanšu sistēmas attīstību patērētājs kļūst arvien izglītotāks finanšu pakalpojumu piedāvājumā. Agrāk liekā nauda nonāca gandrīz tikai banku noguldījumu kontos, bet tagad starpnieksabiedrības — Latvijas komercbankas un aktīvu pārvaldīšanas sabiedrības — piedāvā arvien jaunas ieguldījumu alternatīvas. Tie var būt vietējie un ārvalstu ieguldījumu fondi, dažādas pensiju shēmas utt. Tas veicina vietējo patērētāju intereses pieaugumu par ieguldījumiem finanšu tirgos. Ieguldot naudu šādā veidā, uzvarētāji ir vīsi. Vieni no saviem ieguldījumiem saņem labāku atdevi, bet citi iegūst līdzekļus ar izdevīgākiem noteikumiem, lai izvērstu savu nodarbošanos. Piemēram, naudu, kas iegūta, pārdodot ķīlu zīmes, saņem Latvijas zemnieki, un viņiem rodas iespēja attīstīt savas saimniecības. Ziemeļvalstu investīciju bankai, pārdodot savas obligācijas par latiem, zūd nepieciešamība konvertēt valūtu, un tā speciāliem projektiem Latvijā var aizdot naudu par zemākiem procentiem.

Nekad nebūtu tādu pazīstamu sabiedrību kā Ford, IBM, Nokia, Hansapank u. c., ja neatrastos cilvēki, kas vēlētos pirkt akcijas. Pasaulē nebūtu realizēts neviens liels projekts, jo vienam cilvēkam tas gluži vienkārši nav pa kabatai. Pirms vairāk nekā 100 gadiem tika izveidotas akciju sabiedrības, kam jāpateicas par iespēju uzbūvēt dzelzceļu, ieviest telefona sakarus un uzsākt masveida automašīnu ražošanu. Ari nesenā pagātnē, lai izveidotos tāda gigantiska sabiedrība kā. Microsoft, vispirms bija nepieciešams izlaist publiskas akcijas, jo ar Bila Geitsa naudu bija par maz. Tikai izlaižot Microsoft akcijas un daloties pelņā ar citiem, bija iespējams realizēt šo projektu. Tādējādi nauda, kas ieguldīta vērtspapīros, ļauj realizēt simtiem dažādu ideju un ieviest dzīvē mūsdienu tehnoloģijas.

Esiet uzmanīgi un neticiet visam

Daudzās gudrās grāmatās ir rakstīts, ka akcionārs ir persona, kam pieder dala no akciju sabiedrības. Teorētiski tas tā ir, taču pamēģiniet pretim savai akcijai dabūt kaut vai vienu skrūvīti. Tas jums noteikti neizdosies. Šo faktu ne vienu reizi vien ir izmantojuši daudzi veikli darboņi. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijā bija vērojams privāto sabiedrību noguldījumu pieņemšanas bums. Daudzu sabiedrību vadītāji piedāvāja iedzīvotājiem noguldīt naudu savā firmā, pretim solot lielākus procentus, nekā tobrīd piedāvāja komercbankas. Cilvēki šajās sabiedrībās ieguldīja milzīgas naudas summas. Vēlāk šīs firmas cita pēc citas izbeidza savu darbību, paliekot parādā tūkstošiem iedzīvotāju. Kā spilgtākie piemēri minamas tādas firmas kā "Latgalīte", "Interprogramma" un "Ābelītes", kas iezīmēja noteiktu posmu kapitāla tirgus attīstības vēsturē Latvijā.

Taču šo firmu vidū bija ari tādas, kas piedāvāja nevis vienkārši noguldīt naudu, bet gan ieguldīt to šo firmu akcijās. Spilgtākais piemērs ir firma "Auseklītis" Latvijā un "MMM" Krievijā. Kā jau tas pienākas, tika sastādīti grandiozi ieguldījumu plāni, kuros it kā nauda tiks raženi izlietota, taču beigās nekas no šiem plāniem netika īstenots un neviens neko nesaņēma. Iespējams, ka šie notikumi pamudināja pasteigties ar vērtspapīru likumdošanas izstrādi un šā tirgus stingrākas uzraudzības uzsākšanu. Taču nedomājiet, ka kaut kas tāds notiek tikai pie mums. Laiku pa laikam dzirdam par līdzīgiem gadījumiem ASV un citās valstīs, kur ir attīstīts vērtspapīru tirgus, bet, piemēram, Albānijā šie notikumi noveda pie iedzīvotāju nemieriem un valdības krišanas. Šāda veida mahinācijas nav nekas jauns, un tās atkārtojas ar apskaužamu regularitāti. Spilgts šādas blēdības piemērs ir aprakstīts latviešu klasiķa Pāvila Rozīša grāmatā "Ceplis". Tajā uzņēmējs Ceplis nodibina kompāniju, kas sola ražot ķieģeļus, un pēc tam, kā tagad teiktu, ar spēcīgas reklāmas kampaņas palīdzību izpārdod šīs it kā veiksmīgās, bet patiesībā fiktīvās sabiedrības akcijas. Pāvils Rozītis šo krāpšanas modeli neizgudroja pats, viņš gluži vienkārši tēlainā veidā ir aprakstījis kādu no Latvijas pirmās neatkarības laika afērām. Ne velti šis romāns kļuva tik populārs. Arī šobrīd laiku pa laikam, taču ne tik skaļā veidā mistiskas ārzemju kompānijas Latvijā sola ieguldīt naudu dažādos "drošos" fondos ārzemēs, piedāvājot ļoti augstus procentus. Par spīti vairākkārtējiem brīdinājumiem un skandāliem, atrodas diezgan daudz cilvēku, kas arī šodien tic šiem solījumiem un joprojām iegulda naudu.

Parasti šie darboņi rīkojas pēc šādas shēmas. Ar plašas reklāmas palīdzību izziņo, ka, ieguldot kādā fondā, iespējams saņemt procentus, kas ir ievērojami lielāki par banku piedāvāto noguldījumu procentiem. Pirmie ieguldītāji patiešām saņem solītos procentus, kas rada papildu reklāmu un piesaista jaunus cilvēkus ar jaunu naudu. Vecajiem ieguldītājiem procenti tiek maksāti no līdzekļiem, kas tiek saņemti no jaunajiem ieguldītājiem. Galvenais, lai izmaksātā summa nebūtu lielāka par to summu, kas tiek saņemta. Tā tas darbojas līdz brīdim, kad tiek sasniegta kritiskā robeža. Tad šī firma pārstāj darboties, un tās amatpersonas pazūd ar visu naudu. Šai shēmai ir dažādas variācijas, taču visā visumā tās ir līdzīgas. 

Tajā paša laika speciālisti iesaka pārak neaizrauties ar virtuālo naudu, jo tā var zaudēt pareizo riska uztveri. Tas vairāk ir veids, kā mācīties izprast tirgus būtību un informācijas ietekmi uz akcijām.

Informācija izšķir visu

Zināmā mērā ieguldījumus vērtspapīros, it sevišķi akcijās, var uzskatīt par spēli, kurā parasti uzvar tas, kam ir visvairāk informācijas un kas to māk pareizi analizēt. Diemžēl visbiežāk informācija tiek saņemta par vēlu, kad tā jau atstājusi ietekmi uz vērtspapīru cenu. Latvija ir maza, un gandrīz vienmēr atrodas kāds informācijas avots, kurš nejauši kādam kaut ko izstāstījis. Vērtspapīru speciālistiem ir pat tāds teiciens: ja negribi būt autsaiders (cilvēks, kas visu uzzina pēdējais), tev jābūt insaideram (cilvēks, kurš izmanto iekšējo informāciju, kas pieejama tikai komercsabiedrības amatpersonām).

Ja runā par pasaules tirgiem, tur situācija ir līdzīga. Tieši tāpēc galvenais uzdevums ir nevis pirmajam ielēkt vilcienā, bet gan neielēkt tajā pēdējam. Sacensties ar lieliem spēlmaņiem (ieguldījumu fondiem, apdrošināšanas kompānijām utt.) nav vērts, jo to rīcībā ir pavisam citi resursi un vesela analītiķu brigāde, kura to vien dara kā seko līdzi notikumiem.

Viss iepriekš minētais visvairāk attiecas uz tiem, kuri cer ātri nopelnīt ar īstermiņa spekulācijām. Neticiet tiem, kuri apgalvo, ka šādā veidā var viegli nopelnīt. Tad labāk spēlējiet "Latloto". Tur būs lielākas izredzes laimēt, nekā uz "dullo" kaut kur ieguldot naudu. Padomājiet loģiski — ja, ieguldot vērtspapīros, varētu viegli, ātri un daudz nopelnīt, tad visi cilvēki būtu bagāti.

1998. gada krīze Krievijā ietekmēja arī tās Latvijas sabiedrības, kuras šajā tirgū nemaz nestrādāja. Tā, piemēram, Latvijas kokmateriālu eksportētāji šīs krīzes ietekmi izjuta Anglijas tirgū, jo tajā ļoti aktīvi iegāja Krievijas kokmateriālu tirgotāji, nositot cenu. Sekas bija tādas, ka Latvijas uzņēmumu peļņa bija mazāka un arī akcionāri saņēma mazākas dividendes nekā iepriekš. Tātad, lai pēc iespējas sekmīgāk pelnītu vērtspapīru tirgū, jāanalizē ļoti daudz faktoru.

Iespējams, kādam liekas, ka vērtspapīru darījumi ir ārkārtīgi sarežģīti. Patiesībā tas nemaz nav tik sarežģīti, taču jāatceras — lai ieguldītu ilgtermiņā, ieguldītājam nav nepieciešams liels zināšanu apjoms un laika patēriņš, bet, jo vairāk orientējas uz īstermiņa spekulācijām, jo vairāk jāzina un vairāk jāpatērē laika, lai sekotu līdzi akciju tirgiem. Tomēr bez jebkādām priekšzināšanām arī nav ieteicams ķerties pie šīs lietas, jo labāk mācīties no citu kļūdām, nevis no savējām, it sevišķi, ja par to nākas samaksāt ar to naudu, kas nopelnīta, sūri, grūti strādājot.

Autors: Ainārs Sedlenieks, Vērtspapīru tirgus skola, ISBN 9984-05-713-5