Walstreet.lv
Nožēla un dispozīcijas efekts (6)
26.11.2005

Nožēla un dispozīcijas efekts.

Raksts tapis piedaloties Mario - paldies par tulkojumu!

(Izvilkumi no dažādām nodaļām. Rudik, N.B (2004) Povedencheskije finansi ili mezdu strahom I alchnostju.  M. 2004, “Delo”) 

Pieņemsim, ka Jums ir ļoti liela vēlēšanās iegādāties kāda uzņēmuma akcijas. Taču problēma ir tāda, ka tieši pašlaik Jums nav brīvu līdzekļu, lai šīs akcijas nopirktu. Tas nozīmē, ka ir jāpārdod daļa no Jūsu investīciju portfeļa, kurā ir divu uzņēmumu akcijas – “A” un “B”.

Akciju “A” cena kopš to iegādes laika pakāpās par 20%, savukārt akciju “B” cena, tieši otrādi, par 20% nokrita.

Kuras no akcijām Jūs pārdosiet?

Akciju “A” pārdošana apstiprinās Jūsu lēmuma pareizību attiecībā uz to iegādi. Šeit Jūs izjutīsiet lepnumu par savu investēšanas talantu un prasmi.

Pārdodot akcijas “B”, pretēji, izjutīsiet nožēlu par nepareiza lēmuma pieņemšanu. Jūs momentāni pārņems liela nožēlas sajūta.

Rodas jautājums, kuras no izjūtām ņems pārsvaru – lepnums par investēšanas prasmi, vai nožēla par nepareizi pieņemtu lēmumu?

Dispozīcijas efekts nosaka, ka tieši nožēla ņems virsroku.

Tādēļ, lai negrautu personīgo pašnovērtējumu, Jūs pārdosiet tieši kāpjošo akciju (izjutīsiet lepnumu), bet uz rokām paliks krītošā akcija (izvairīsieties no vilšanās un nožēlas).

Dispozīcijas jēdzienu un formulējumu pirmo reizi 1985.g. ieviesa Shefrin(s).H. un Statman(s).M. savā darbā “The Disposition to Sell Winers Too Early and Ride Losers Too Long: Theory and Evidence”./ Journal of Finance, Vol. 40, pp.777-790/.

Vēl viens psiholoģisks aspekts, kurš apstiprina dispozīcijas efektu un uz kuru arī balstījās abi augstākminētie autori: jebkurš cilvēks, saskaroties ar izvēli starp noteiktu peļņas procentu, ko dotajā momentā var realizēt, vai nenoteikta apmēra nākotnes zaudējumiem (bieži pat lielākiem par akciju “A” peļņu), labāk izvēlētos iegūt noteiktu peļņas procentu.

 

Augstākminēto psiholoģisko aspektu Kahneman.D un Tversky.A  (Kahneman.D, Tversky.A. (1979) Prospect Theory: An Analysis of Decision Under Risk. Econometrica, Vol.47, pp. 263 – 291.) pārbaudīja ar daudziem sekojoša veida testiem, veicot dažādu respondentu grupu aptaujas (to starpā arī profesionālu menedžeru (finansistu) aptaujas).

 

Viens piemērs: Lūdzu izvēlieties vienu no alternatīvām:

A.  2500 USD (LVL)  ar varbūtību 0,33
2400 USD (LVL) ar varbūtību 0,66
0 USD (LVL) ar varbūtību 0.01

B. Noteikti iegūt 2400 USD (LVL)

82% respondentu izvēlējās variantu B, kas ir pretrunā klasiskajai ekonomiskās lietderības (arī klasiskās ekonomikas) teorijai.

Tātad: cilvēki lielākoties pārvērtē to alternatīvu lietderību, kuru realizācija pilnībā izpildīsies (akciju “A” pāragra pārdošana par doto “BID” cenu) un nenovērtē to alternatīvu iespējas, kuras realizēsies ar zināmu varbūtību (kāpjošo akciju “A” tālāka turēšana). Šādu fenomenu sauc par “Noteiktības efektu” (certainty effect). 

Citas publikācijas
Komentāri
Vārds: E-pasts:
Ierakstiet rakstzīmes no attēla:
Jau saņemtas 6 atsauksmes

Wallstreet.lv neatbild par rakstiem pievienotajām lasītāju atsauksmēm, kā arī aicina saita lasītājus, rakstot atsauksmes, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā Wallstreet.lv patur tiesības liegt rakstu komentēšanas iespēju.

© 2004-2017 wallstreet.lv
e-mail: 
Pārpublicēšanas gadījumā atsauce uz wallstreet.lv obligāta!
Top.LV