Patiesība un mīti par trenda līnijām.

Vai taisnība ir tas, ka, jo trenda līnija ir garāka, jo tā ir nozīmīgāka? Jā, tā tas ir. Tomēr apstiprinoša atbilde uz šo jautājumu rada veselu virkni citu jautājumu. Cik garām ir jābūt trenda līnijām, lai būtu iespējams runāt par tā drošumu? Ko nozīmē nozīmīgums? Es vēlreiz pārlasot savu grāmatu „Tirdzniecība pēc grafiskajiem patterniem” tajā atradu daudzas banālas lietas, taču pavisam maz tādu lietu, kurām varētu būt praktiska nozīme. Šķiet, ka neviens nezina to, cik efektīga ir trenda līniju izmantošana. Nu, vismaz neviens par to nerunā. Es nolēmu šajā virzienā veikt speciālu pētījumu.

Daži vārdi ievadam.

 Ja trenda līnijas Jums jau ir pazīstamas, tad aplūkojiet zīmējumu Nr. 1. Uz leju vērstā trenda līnija, kura ir novilkta caur daudz zemākiem maksimumiem, mums vēsta par lejupejošu trendu. Cenas aizvēršanās virs trenda līnijas ir pirmā pazīme tam, ka situācija tirgū mainīsies (2001. g. oktobris). Trends nomainījās uz augšupejošu. Kā apstiprinājumu tam ir iespējams novilkt trenda līniju caur daudz augstākiem minimumiem. Jauns trenda līnijas caursitienos ar cenu, šajā gadījumā uz leju, būs apliecinājums cenu uzvedības izmaiņām.


Zīmējums Nr. 1.

Sarežģītāka trenda līniju veidošanas metode, kad tās veidojot tiek ignorētas vienas dienas cenu smailes (sauktas par astēm), tiek saukta „trenda iekšējām līnijām”. Šādas trenda līnijas sniedz priekšstatu par vairuma tirgus dalībnieku uzvedību. Izmantojot tās Jūs turaties kopā ar pūli un ignorējat „izlecējus”.

Zīmējums Nr. 2.

Par cik es trenda līnijas izmantoju, lai identificētu cenu uzvedības izmaiņas, tad jebkurš trenda līnijas caurdūriens ar cenu ir brīdinājuma signāls. Tomēr, no otras puses, trenda iekšējās līnijas izmantojot novērtēšanai mēs redzam, ka cena bieži „caurdur” trenda līniju un tāpēc tā, kā trenda izmaiņu indikators, praktiski kļūst nelietderīga.

Pievērsiet uzmanību tam, ka es izmantoju puslogoritmisko skalu. Cenas tiek atzīmētas uz logoritmiskās skalas, bet laiks uz lineārās. Kāpēc vajag izmantot šādu sarež’dītu metodi? Es tirgojos uz grafiskajiem patterniem. Tad, kad diapazonam sašaurinoties, akcija veic lielu cenu kustību, grafiskie patterni ir slikti saskatāmi, tomēr logoritmskā skala ļauj tos ļoti labi identificēt. Tomēr Jūs varat izmantot to skalu, kura Jums der vislabāk.

Baumas un mīti.

Es, izmantojot vairāk nekā 400 trendu līnijas, balstoties uz datiem par laika periodu no 1991 līdz 1996 gadam, notestēju virkni stabilu priekšstatu. Rezultāti sabiedrības apspriešanai tiek sniegti tabulā Nr. 3. šie pieci gadi sakrita ar buļļa tirgu, tomēr dažas akcijas šajā periodā piedzīvoja lāča laikus. 

Pirms mēs turpināsim rezultātu apspriešanu, ļaujiet man dažus vārdus pateikt par to, kā es tos ieguvu. Es izmantoju 199 augšupejošas trenda līnijas un izmērīju pazemināšanos no caursitiena cenas līdz pēdējam minimumam (pats zemākais dienas minimums pirms tam, kad cena pieauga vismaz par 20 %).

210 lejupejošām trenda līnijām, kuras es izanalizēju, es izmērīju attālumu no caursišanas cenas līdz pēdējam maksimumam (pašam augstākajam dienas maksimumam pirms tam, kad cena samazinājās vismaz par 20 %). Pētījumu veikšanas laikā trenda iekšējās līnijas netika izmantotas. Caursišanas signāls tika pieņemts tikai tajā gadījumā, ja cena aizvērās virs vai zem trenda līnijas.

Bauma Nr. 1. Trenda līnijas „caurdūriens” ar cenu liecina par trenda izmaiņām.

Daudzi tehniskās analīzes speciālisti Jums teiks, ka trenda līnijas „caurdūriens” ar cenu vienkārši ir brīdinājums par iespējamajām trenda izmaiņām. Es tam pilnībā piekrītu. Buļļa tirgū, kuru es pētīju, ja Jūs pārdevāt akciju pēc tam, kad cena aizvērās zem augšupejošas trenda līnijas, tad lejupejošas kustības turpināšanās sekoja tikai 38 % gadījumu. Tādējādi gandrīz 2/3 gadījumu šāda taktika būtu bijusi kļūdaina.

Un otrādi, pirkšana pie lejupejošas trenda līnijas caursitiena uz augšu buļļa tirgū sevi attaisnoja 69 % gadījumu. Jums būtu bijusi taisnība 2 no 3 gadījumiem. Tomēr aizdomāsimies uz mirkli. Tad, kad es uzsāku savu pētījumu, es domāju, ka par likumsakarībām ar pārliecību var runāt tikai tādā gadījumā, ja veiksmīgo darījumu procents sasniedz 80 %. 69 %, un, pietam vēl buļļa tirgū, ir ļoti maz.

Šie skaitļi parāda, ka Jums nevajag paļauties uz trenda līnijām kā signāliem par trenda izmaiņām. Izmantojiet citus indikatorus, lai apstiprinātu savus secinājumus.

Bauma Nr. 2. Jo vairāk ir pieskārienu trenda līnijai, jo labāk tā darbojas.

Manā pētījumā ar pieskārienu bija jāsaprot vai nu patiešām pieskārienu, vai arī pietuvošanos pie trenda līnijas mazā maksimumā vai minimumā. Šajos gadījumos netika iekļauti tādi pieskārieni, kuri beidzās ar caursitienu. Mazajiem maksimumiem un minimumiem, kurus Jūs uzskatāt par pieskārieniem, ir jāizskatās kā „pakalniem” vai „ieplakām”.

Savā pētījumā es izmantoju trenda līnijas tikai ar trim vai vairāk pieskārieniem. Piemēram, lejupejošajai trenda līnijai cena pieskārās trīs reizes pirms cena oktobrī aizvērās virs trenda līnijas.

Lai trenda līnijas sašķirotu atbilstoši pieskārienu skaitam, es izmantoju sadalījuma blīvumu. Augšupejošai trenda līnijai rezultāti bija dažādi. Pēc trenda līnijas caursitiena, neatkarīgi no pieskārienu skaita, cenas pazeminājās par 16 un 17 %, 8 gadījumos par 20 %. Tad es tās sadalīju divās grupās. 1) ar vairāk, nekā četriem pieskārieniem un 2) ar mazāku pieskārienu skaitu. Pirmajai grupai turpmākais pazeminājums bija 16 %, bet otrai grupai vidējais pazeminājums bija 18 %.

Kas attiecas uz lejupejošajām trenda līnijām, tad tās uzvedās daudz labāk. Vidējais pieaugums pēc caursitiena grupai ar 4 un mazāk pieskārieniem bija 35 %, bet grupai ar vairāk, nekā 4 pieskārieniem, tas bija 48 %.

Visā visumā šī bauma izrādījās patiesa. Jo vairāk reizes cena pieskaras trenda līnijai, jo labāk cena uzvedas pēc caursitiena.

Bauma Nr. 3. Lielāks attālums starp pieskārieniem ir labāks, nekā mazāks attālums.

Es vidējo attālumu starp pieskārieniem augšupejošu un lejupejošu trendu līnijām izskaitļoju atsevišķi. Medīnais attālums starp lejupejošas trenda līnijas pieskārieniem bija 29 dienas, kas nozīmē to, ka 105 trenda līnijām attālums starp pieskārieniem ir mazāks par 29 dienām, bet 105 trenda līnijām attālums starp pieskārieniem vairāk par 29 dienām.

Kā tās uzvedās šajos gadījumos? Pie lejupejošu trenda līniju ar šauru pieskārienu diapazonu caursitiena pieaugums pēc šī caursitiena bija 36 %, bet pēc lejupejošu trenda līniju ar plašu pieskārienu diapazonu caursitiena turpmākais pieaugums bija 41 %.

Augšupejoša trenda līniju pieskārienu platuma medīnais lielums bija 28 dienas. Pie trenda līnijas ar šauru attālumu caursitiena turpmākais pazeminājums bija vidēji 14 %, bet pie trenda ar platu diapazonu vidējais pazeminājums bija 19 %.

Šī bauma ir patiesa. Jo platāks ir attālums starp pieskārieniem, jo labāk uzvedas cena.

Bauma Nr. 4. Trenda garās līnijas darbojas labāk, nekā īsās.

Un atkal es izmantoju medīnās vērtības. Puse gadījumu lejupejošajās trenda līnijās atbilda garumam, kas bija mazāks par 139 dienām, bet otra puse garumam, kas lielāks par 139 dienām. Garums tiek mērīts no pirmā pieskāriena trenda līnijai līdz caursitienam. Īsajām trenda līnijām vidējais caursitienam sekojošais pieaugums bija 33 %, bet savukārt trenda garajām līnijām tas bija 43 %.

Trenda augšupejošajām līnijām medīnais garums bija 137 dienas. Caursitienam sekojošais vidējais pazeminājums īsajām trenda līnijām bija 14 %, bet garajām trenda līnijām tas bija 19 %.

Bauma izrādījās patiesa. Jo garāka ir trenda līnija, jo labāk uzvedas cena pēc caursitiena.

Bauma Nr. 5. Trenda plakanās līnijas darbojas labāk, nekā stāvās.

Šī ir pēdējā un visgrūtāk pārbaudāmākā bauma. Tas ir grūti tāpēc, ka runa šeit iet par subjektīviem vērtējumiem. Trenda līnijas slīpuma leņķis attiecībā pret horizontu mainās atkarībā no proporcionalitātes koeficenta (grafika platuma un augstuma attiecību koeficents). Vienkārši mainot vertikālo asi es brīvi varu mainīt trenda līnijas slīpumu.

Bet tā iemesla dēļ, ka es savos pētījumos nemainīju proporcionalitātes koeficentu, manu pētījumu rezultāti var tikt uzskatāmi par lietderīgiem.

Plakanās trenda līnijas, tās, kuras tuvojas fletam, strādā labāk, nekā stāvās. Tas ir raksturīgi kā augšupejošajām trenda līnijām, tā arī lejupejošajām trenda līnijām. Piemēram, 12 praktiski plakanām lejupejošām trenda līnijām turpmākais pieaugums bija 75 %. Bet, savukārt, 16 pašām stāvākajām trenda līnijām turpmākais pieaugums bija 25 %.

Bauma izrādījās patiesa.

Bauma	Augšupejošie	Lejupejošie
Trenda līnijas caurdūriens ar cenu nesignalizē par trenda izmaiņām.	Patiess. Buļļa tirgū cena turpināja pieaugt 62 % gadījumu.	Nepatiess 69 % gadījumu buļļa tirgū.
Jo vairāk ir cenas pieskārienu trenda līnijai, jo labāk tā darbojas.	Ir iespējams	Patiess.
Lielāks attālums starp pieskārieniem ir labāks, nekā mazs attālums.	Patiess.	Patiess.
Garās trenda līnijas darbojas labāk, nekā īsās.	Patiess.	Patiess.
Plakanās trenda līnijas darbojas labāk, nekā stāvās,	Patiess.	Patiess.

Kopsavilkums.

Kāpēc mēs par šo visu runājam? Pieņemsim, ka Jūsu grafikā ir izveidojusies lejupejoša trenda līnija ar sešiem atsevišķiem platiem pieskārieniem ar garumu apmēram gads, kura nosacīti izskatās plakana. Ko gaidīt pēc tam, kad cena aizvērās virs trenda līnijas? Jūs varat gaidīt lielu kustību uz augšu.

Protams, ka mūsu pētījums nedod garantijas. Ja monēta 30 reizes pēc kārtas nokrita ar ciparu uz augšu, tad tas nebūt nenozīmē, ka arī 31 reizē tā nokritīs tāpat. Mūsu analīze ir nosacīta, jo tā tika veikta buļļa tirgū un tāpēc lāča tirgū rezultāti var būt pavisam savādāki. Tomēr visai zīmīgs ir tas fakts, ka statistiskais pētījums apstiprināja tirgus folkloru.

Un visbeidzot pēdējais brīdinājums. Šajā rakstā izklāstītos skaitļus neuztveriet kā „pēdējās instances” patiesību. Ja Jūs redzat plakanu lejupejoša trenda līniju, tad tas nebūt nenozīmē to, ka pēc tās caursitiena cena pieaugs par 75 %. Šis pētījums vienkārši parāda to, kā trenda līnijas ar viena veida raksturojumu uzvedas salīdzinājumā ar trenda līnijām ar citiem raksturojumiem.

Thomas Bulkowski