Walstreet.lv
Neuzticība dolāram. Vai pamatota? (6)
31.05.2006


Jauna bažu lavīna pārvēlās pāri dolāram no
Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un
reitingu kompānijas Standard & Poor’s puses.


SVF bažījas par masveida dolāru pārdošanu

             Galvenais SVF ekonomists Ragurams Radžans, uzstājoties ekonomiskās konferencē Londonā, šokēja sabiedrību paziņojot, ka viņš neizslēdz faktu, ka tuvākajā laikā varētu notikt masveida dolāru pārdošana. 

            Viss bīstamāk ir tieši tas, ka šī masveida pārdošana nāktu tieši no privāto investoru puses, nevis pasaules centrālajām bankām, tieši privātie investori sedz pat vairāk nekā divas trešdaļas ASV budžeta deficīta. Privātajam kapitālam nav cita mērķa kā tikai peļņa un tikko parādoties kaut mazākajām šaubām par drošību, tas var aizplūst ātrāk nekā centrālo banku līdzekļi.  

            Pēc visa spriežot, šī problēma ir ļoti ieinteresējusi SVF, ja jau tas atļaujas veikt tik atklātus komentārus. Parasti fonds saglabā neitralitāti spriežot par problemātiskām tēmām. Tas var norādīt uz kļūdām, nepilnībām, nepieciešamajām izmaiņām, bet likt tirgum krist panikā – kaut kas tāds novērojams pirmo reizi. SVF pienākumi kā nekā ir uzturēt finansu tirgus un valūtas kursu stabilitāti.

            Pasaules ekonomika, dolāru pārpludināta, satur daudz dažādus klupakmeņus, un agri vai vēlu tos nebūs ar ko stabilizēt vai noturēt normas robežās. Pašlaik amerikāņu budžeta deficīts tiek finansēts ar ārējo investīciju un iespiedmašīnas palīdzību. Tikai ilgi tas turpināties nevar un lielākās bažas izraisa tieši privātais sektors.  Pēc Morgan Stanly datiem tā īpatsvars kopējo ASV veikto investīciju apjomā no 1985 – 2003. gadam sastādīja apmēram 86%, bet tagad pat vairāk. Institucionālo investoru daļa ir jūtami svārstījusies pēdējo 10 gadu laikā –1986 – 13%, 1987 – 47.3%, 2000-2002 – 7.6%, 2003-2004 – 47.3%.

            Pēc Bureau of Economic Analysis datiem, ASV deficīts no 2003 – 2005. gadam attiecīgi bijis šāds: $498.8 mljrd., $617.6 mljrd. un $725.8 mljrd. (rekords!). Toties ASV pienākošais ārvalstu investoru kapitāls (Net Long-term Flows), spriežot pēc ASV valsts kases datiem 2003. gadā bija $663.3 mljrd. No tiem $585.0 mljrd. vai 88.2% bija privātās investīcijas.

            2004. gadā privāto investīciju daļa sasniedza jau 89.2% ($680.9 mljrd.). Pagājušā gadā šīs investīcijas sasniedza jau rekordlielu līmeni - $1048.5 mljrd., no kuriem $933.7 mljrd. (89%) nākuši no individuālajiem investoriem-nerezidentiem, bet tikai $114.7 mljrd. no ārvalstu valsts iestādēm un centrālajām bankām.

            Toties tīrais ilgtermiņa kapitāla pieplūdums (starpība starp nerezidentu iepirktajiem ASV aktīviem un amerikāņu iepirktajiem nerezidentu aktīviem) sastādīja $910.7 mljrd. privāto investoru iepirkto ASV valdības obligāciju apjoms no kopējā privātā sektora apjoma ir pieaudzis no 22% 2003. gadā līdz 31% 2005. gadā uz korporatīvo obligāciju iepirkšanas apjomu samazinājuma rēķina.

              Institucionālo investoru aprindās novērojama pavisam cita tendence. Vairāk tiek ieguldīts tieši korporatīvā sektora obligācijās (no 4.9% 2003. gadā līdz 16.5% 2005. gadā) un mazāk valsts obligācijās (no 85.4% līdz 53.4%). Kopumā izvērtējot valsts kases datus un salīdzinot tos ar budžeta deficītu parādīja, ka privātā kapitāla pieplūdums praktiski sakrīt ar ASV gada budžeta deficītu.

            Toties privātais kapitāls ir daudz mobilāks un tam ir vieglāk pamest sev nevēlamu tirgu. Centrālām bankām daudz grūtāk tikt vaļā no dolāra atkarības, jo dolārs pamatīgi nosēdies zelta rezervēs, kā arī daudzu valstu attiecību galvenais partneris ir tieši ASV. 

            Privātajam kapitālam nav vēl viena ierobežojuma – politiska rakstura saistības ar ASV. Nav daudz valstu, kuras varētu lepoties ar savu neatkarību no ASV un darīt to, ko tām patiktos.

            Viens no nedaudzajiem piemēriem – Sīrija. Tās valdība nesen nolēma atteikties no dolāra un pāriet uz eiro valūtas norēķinos un ārējā tirdzniecībā. Šis nodoms bija balstīts ne tikai uz politiskiem apsvērumiem, bet arī ar domu pasargāt savu ekonomiku no iespējamajām ASV sankcijām (tā tur Sīriju aizdomās par terorisma atbalstu).

            Paredz, ka tiešām masveida dolāra pārdošana ir iespējama, īpaši tad, kad beigs palielināt procentu likmi. Laika ziņā novērtēt situāciju ir pagrūti, bet netiek izslēgts, ka riska zonā jau trāpa tieši 2006. gada beigas. Tik pat grūti ir noteikt summāros kapitāla noplūdes apjomus.

            Tajā pašā laikā var notikt arī daļējs banku un institucionālā kapitāla samazinājums, taču, tikai tādā mērā, kādā tas būs nepieciešams valstu centrālajām bankām.

Neveiksmīgie alternatīvas meklējumi

            Tirgus princips pauž, ka naudai vajag strādāt, nevis vienkārši stāvēt dīkā. Tādēļ iekāpjot vilcienā, kas ved no ASV uz nezināmu vietu, privātais sektors ir saskāries ar problēmu atrast pareizo maršrutu. No šī brīža sāksies pamatīga pasaules kartes izpēte, lai atrastu pieturvietu savam kapitālam. Pie tam vēl, lai tā atbilstu neliela riska un pienācīgas peļņas noteikumiem. No šiem noteikumiem izriet, ka daudzi tieksies uz Eiropu un uz straujas attīstības tirgiem.

            Eiropas tirgi zaudē tās nelielās peļņas dēļ, taču var noderēt konservatīvajiem investoriem – riskafobiem. Palielinoties procentu likmei Eiropas aktīvi paliks arvien pievilcīgāki arī citām privāto investoru kategorijām, bet spriežot pēc Eiropas Centrālās bankas nospraustās monetārās politikas, tam būs nepieciešams ilgs laiks. 

            Attīstības tirgi uzrāda diezgan pamatīgu peļņu, bet līdz ar to tur ir daudz dažādi riski. Tomēr uz šīm valstīm pagājušā gada laikā novēlās rietumu investīciju lavīna. 2005. gadā attīstības valstu aktīvos tika ieguldīts rekordliels investīciju apjoms - $20 mljrd. (pēc Emerging Portfolio Fund Research datiem) un jau 2006. gada janvārī pēc Morgan Stanley aptaujas, uz attīstības tirgiem pienākas jau 40% no visa iepriekšējā gada investīciju apjoma.

            Daudzi investori šādos tirgos baidās ieguldīt savus līdzekļus, jo tiem piemīt īpašība atri pārkarst un izvedot tā saucamo tirgus „burbuli”, kas kā parasti pārsprāgst. Āfrikas vai Vidusāzijas tirgi vispār nevienam saprātīgam investoram nenāks pat prātā. Tātad kapitāla ieguldīšanai alternatīvu vietu nemaz tik daudz nav, kas tomēr liek domāt, ka tik paniski Ameriku kapitāls nemaz nepametīs.

            Vai redzot spīdošu alternatīvu, investori tik lieliem tempiem ieguldītu līdzekļus ASV? Tātad tikai pamatīga kapitāla izņemšana no ASV var notikt tad, kad investori atradīs citu investīcijām piemērotu vietu. Tikmēr notiks meklējumi un kapitāls aizplūdīs mērenos tempos un īslaicīgi, ļaujot fiksēt peļņu un tad atgriezties atpakaļ. Pastāvīga kapitāla noplūde var ievilkties un nodarīt lielu postu dolāram tikai tad, ja iezīmēsies nopietnas krīzes vai ASV ekonomikas problēmas.

Nevienaldzīgais Standard & Poor’s

            Šāda kapitāla noplūdes iespējamība nav atstājusi vienaldzīgu arī starptautisko reitingu aģentūru Standard & Poor’s, paziņojot, ka neizslēdz varbūtību, ka dolārs varētu līdz 2006. gada beigām nokrist par 35-45%.

            Situācija valūtas tirgū var tikai stimulēt dolāra krišanu. Viens no galvenajiem argumentiem tam ir lielais ASV budžeta deficīts, kuru drīz jau nespēs segt nerezidentu ieguldītais kapitāls. Paredz, ka deficīts uz 2006. gada beigām sastādīs $805. mljrd. (pluss 6% 2005. gada deficītam).

            Standard & Poor’s norāda uz to, ka pašlaik vēl pārdoto ASV aktīvu (nekustamais īpašums, akcijas un obligācijas) vērtība aug straujāk nekā deficīts un to vēl var nosegt. Bet šo aktīvu vērtības kāpums notiek jau pārāk ilgi un ilgtermiņā nespēs apsteigt ASV ekonomiku. Ja valūtas tirgus sapratīs, ka Amerika nespēs turpmāk nosegt deficītu, tas var dot spēcīgu triecienu dolāram. Taču paskatoties uz deficītu no citas puses, tad „deficīta” dolāri, kas pamet Ameriku vēlāk atgriežas investīciju formā.

Pasaules sabiedrība nepieļaus

            Pēdējo gadu laikā Japāna un Ķīna aktīvi iepirka ASV valdības aktīvus un ja tās to pārstās darīt, tad pēc S&P domām dolāram tas būs pats nopietnākais trieciens. Kaut gan tā teikt nebūtu īsti pareizi, jo pēdējo gadu laikā japāņu investīciju īpatsvars ASV aktīvos ir krietni samazinājies (no 35-40% 80-to gadu beigās līdz 5% 2005. gadā).

            Lai tiktu skaidrība ar to, vai dolāru sagaida spēcīgs kritiens vai nē, izpētīsim SVF datus. Saskaņā ar tiem, kopējais ārvalstu kapitāls (privātais un valsts), kas tika ieguldīts ASV valsts kases obligācijās, 2005. gada novembrī sastādīja $2.174 trln. (52% no visām US Treasuries). Pie tam gandrīz puse no šī apjoma – vairāk nekā $1.117 trln. atrodas Āzijā. Pēc novembra datiem spriežot Japānai piederēja vērtspapīri par summu $683 mljrd., Ķīnai - $250 mljrd., Taivānai - $71 mjlrd., Dienvidkorejai - $67 mljrd. un Honkongai - $46 mljrd. utt.

            Protams, Ķīna un Japāna var izbeigt pirkt dolārus, taču baidoties no tā, ka privātais kapitāls var aizplūst no ASV, tās to nedarīs. Domājams, ka Āzijas valstis tieši to centīsies kompensēt, pērkot papildus dolārus, lai uzturētu stabilu dolāru un vistiešākajā nozīmē noturētu savus ieguldījums iepriekšējā vērtībā. Vispār, ļoti nereāli izklausās doma, ka Āzijas „tīģeri” ļautu kristies dolāra vērtībai un vienlaicīgi to dolāra ieguldījumiem uz pusi vai vairāk.

            Āzijas valstu bagātība tikai kāpj pieaugot dolāra vērtībai. Principā Āzijas valstis nevar atbrīvoties no ieguldījumiem dolāros, tādēļ tām nāksies atbalstīt dolāra kursu diezgan augstā līmenī, lai to milzīgās dolāra investīcijas nezaudētu vērtību. Paredz, ka pat pie masveida dolāra pārdošanas Āzijas valstis spēs novērst strauja dolāra kursa krišanu.  

            Minēšu vēl vienu faktu. Saskaņā ar SVF datiem, 2005. gada 3. kvartālā pasaules valūtas rezerves sastādīja $4 trln. , ASV dolāra daļa – 66.4% (65.8% - 2003.g.), eiro – 24.3% (25.3% - 2003.g.).Tātad ja dolārs kritīs, tad tiks „apēstas” pasaules valūtas rezerves $600 mljrd. vērtībā. Pieļauju, ka sabiedrība to vienkārši nepieļaus.

Dolāru norakstīt vēl pāragri

             Tomēr pastāv iespējamība, ka dolārs masveidā var pamest Ameriku, īpaši no bailīgā privātā sektora puses. Tomēr, Standard & Poor’s prognoze ir pārspīlēta. Pašlaik dolārs paliek pasaules rezerves valūta un pasaules ekonomika ir dolāru pārpildīta. Kritums par 30-45% tam nedraud. Ne tikai tādēļ, ka grūtā brīdi vienmēr palīdzēs Āzijas valstis, bet gan tādēļ , ka tad tas nozīmētu katastrofu pasaules mērogā, skarot visas valstis un kontinentus. Maz ticams, ka ko tādu pieļautu.

            Ja arī dolārs kritīs, tad tikai  apmēram 10-15% apmērā. Sliktākajā gadījumā EUR/USD kursu prognozē pie $1.30 atzīmes.

            Tomēr bažas izsauc ASV budžeta deficīts. Un tieši šī problēma var izraisīt draudus pasaules lielākajai ekonomikai.

            Taču tas ir nevis 2 vai 3 gadu jautājums, bet visticamāk desmitgades. Pašlaik vēl pāragri norakstīt dolāru. Tas nav tik, vājš kā liekas.   

           

Ar cieņu un veiksmi vēlot,
BMS             

Citas publikācijas
Komentāri
Vārds: E-pasts:
Ierakstiet rakstzīmes no attēla:
Jau saņemtas 6 atsauksmes

Wallstreet.lv neatbild par rakstiem pievienotajām lasītāju atsauksmēm, kā arī aicina saita lasītājus, rakstot atsauksmes, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā Wallstreet.lv patur tiesības liegt rakstu komentēšanas iespēju.

© 2004-2017 wallstreet.lv
e-mail: 
Pārpublicēšanas gadījumā atsauce uz wallstreet.lv obligāta!
Top.LV