Pēc Enrona bankrota un finansu skandāliem amerikāņu korporācijās daudzi investori zaudēja uzticību fondu tirgum. Daudzi šaubās, vai vispār investēšana ir vērta visu to grūtību, ar kurām nākas saskarties. Mēs ievērojām, ka saistībā ar fondu tirgu ir parādījusies vesela rinda mītu, neatkarīgi no „reālām” problēmām pēdējā laikā.

1.      Akciju investēšana ir kā azartiska spēle.

Šķiet, nav apgalvojuma, kas lielā mērā neatbilstu realitātei. Bez tam, šis malds, daudziem cilvēkiem liek turēties tālāk no fondu tirgus. Nepriviliģētās akcijas ir kompānijas īpašums. Tās, investoram dod tiesības pretendēt uz attiecīgiem aktīviem un kompānijas ienākumu daļu. Bieži, investori domā, ka akcijas ir tikai tirgus kustības līdzeklis un aizmirst par to, ka tās ir daļa kompānijas īpašuma.

Fondu tirgus investori pretendē uz ienākumiem, kurus saņems kompānijas akcionāri. Tāpēc akciju cenas pastāvīgi mainās. Biznesa attīstības perspektīvas pastāvīgi mainās, t.i., mainās arī ienākumu prognozes. Nodrošināt piekļūšanu ienākumiem, nebūt nav viegli. Cena ir atkarīga no tik daudziem mainīgajiem, un rodas iespaids, ka īslaicīgās cenu kustības ir nejaušas (šī parādība ir ieguvusi nosaukumu „nejaušo klaiņojumu teorija”). Tomēr ilglaicīga cenas perspektīva ir atkarīga no peļņas. Kaut kādu laiku peļņas var arī nebūt, par cik investori var cerēt uz to nākotnē, bet neviena kompānija nevar maldināt investorus mūžīgi. Tādējādi kompānijas akciju cena pārstāv daļu no kompānijas patiesās vērtības.

Azartspēles turpretī, pārstāv spēles ar nulles summu. Nauda vienkārši no zaudētāja pāriet pie laimētāja. Šinī gadījumā nekāda vērtība neveidojas. Investējot naudu, mēs palielinām sabiedrības kopējo labklājību. Konkurence noved pie tā, ka kompānijas ir spiestas paaugstināt produktivitāti un veidot produkciju, kas padarītu mūsu dzīvi labāku. Nejauciet investīcijas ar azartspēlēm.

2.      Fondu tirgus ir izredzēto klubs, kurā nopelnīt naudu var tikai brokeri un bagātie cilvēki.

Daudzi finansu padomnieki paziņo, ka ir spējīgi paredzēt tirgus kustību. Tomēr fakti norāda, ka šie paziņojumi ir maldīgi. Lielākoties viņu prognozes ir neprecīzas. Jo vairāk, sabiedrībai atklātāku tirgu ir padarījis internets. Visus datus un pētījumus, kas agrāk bija pieejami tikai brokeriem, tagad var izmantot arī privātpersonas.

Pie kam privātie investori ir priviliģētākā stāvoklī nekā institucionālie, par cik var atļauties strādāt ar ilglaicīgu perspektīvu. Lielo fondu menedžeri, par cik viņiem ir jānodrošina milzīgs atmaksājums katrā kvartālā, ir zem spēcīga spiediena. Viņu darbība tik rūpīgi tiek novērota, ka dažbrīd viņi nevar atļauties izmantot iespēju investēt sadalīti, kā attīstībai būs nepieciešams kaut kāds laiks. Privātie investori var atļauties raudzīties perspektīvā, nepievēršot uzmanību laika jautājumam.

3.      „Kritušie eņģeļi” galu galā atkal pacelsies.

Lai arī ar kādiem „argumentiem” nebūtu motivēts šis mīts, investoram – amatierim nav nekā sliktāka par to, kā izdarīt „veiksmīgu” pirkumu, kad cena ir ap 52-nedēļas low. Atcerieties senu brokeru teicienu „tas, kurš cenšas noķert krītošu nazi, tikai sagriezīsies”.

Pieņemsim, ka Jūs analizējat pērkamas divu kompāniju akcijas:

§         XYZ gadu atpakaļ sasniedza absolūto maksimumu – 50 $, bet tad nokrita līdz 10 $ par akciju.

§         ABC no 5 $ izauga līdz 10 $.

Kuru akciju Jūs pirksiet? Ticiet vai ne, bet lielākā investoru daļa, par cik viņi tic, ka cena agri vai vēlu atkal atgriezīsies iepriekšējā līmenī, pirks akciju, kura krita no 50 $. Investoriem tamlīdzīgas pārdomas ir parasta lieta. Bet cena ir tikai viena daļa no investoru vienādojuma. Mērķis – nopirkt akcijas par saprātīgu cenu. Akciju pirkšana tikai tā iemesla dēļ, ka viņu cena ir kritusi – ceļš uz nekurieni. Lūgums nejaukt iepriekšminēto ar cenu investēšanu, kad investors pērk sekmīgu kompāniju akcijas, kuras tirgus nav novērtējis.

Tālāk Jūs redzat Nortel akciju cenas kustību. Iedomājieties, cik naudas Jūs būtu zaudējis, ja nopirktu kompānijas akcijas tikai tāpēc, ka cena ir sasniegusi jaunu minimumu.

4. Akcijām, kas iet uz augšu, būs jāiet uz leju.

Fizikas likumi fondu tirgū nav pielietojami. Gravitācijas spēks, kas pievelk pie zemes augšup pamestu akmeni, uz akcijām neiedarbojas. Desmit gadus atpakaļ Berkshire Hathaway akcijas, mazāk nekā gada laikā, izauga no 6,000 $ līdz 10,000 $ par akciju. Ja tajā brīdī Jūs padomātu, ka cena ies uz leju, Jūs palaistu garām sekojošo akcijas kāpumu līdz 70,000 $ nākamo sešu gadu laikā.

Tālāk Jūs redzat Wal-Mart akciju kustību no 1997 līdz 2000 gadam. Ar riņķīšiem ir apvilktas pretestības līniju izlaušanās vietas. Ja Jūs šajā situācijā gaidītu akcijas cenas pazemināšanos, Jūs zaudētu 500% un lielāku atdevumu. Bet kas stāvēja aiz šī cenas pieauguma? Kompānija! Wal-Mart ir lieliska firma, kas dominē visā sektorā.

Mēs necenšamies iedvest Jums domu, ka akcijas nekad netiek koriģētas. Mēs runājam par to, ka akcijas cena atspoguļo kompānijas darbību. Ja darbs iet labi, un kompāniju vada labi menedžeri, nav iemesla cenas lejupslīdei.

5. Lai nodarbotos ar investīcijām fondu tirgū, pilnīgi pietiek ar nelielām zināšanām.

Zināt kaut ko, protams, ir labāk, nekā nezināt neko, tomēr ir svarīgi lai investors konkrēti zinātu, ko viņš dara ar savu naudu.

Pabeigt rakstu mums gribētos ar vēl vienu treideru teicienu: „tas, kas šķiet vienkāršs, parasti nav vienkāršs”. T.i., ja Jums ir nepietiekošas zināšanas, Jūs vienkārši, kā lemingi barā, sekosiet pūlim. Nekas nemēdz būt viegli. Veiksmīga investēšana prasa smagu darbu. Neprofesionāla investora darbs ir tas pats, kas neprofesionāla ķirurga darbs – tādi cilvēki tikai kaitēs sev un apkārtējiem.

Raksts tulkots no www.investopedia.com

Seller of Smiles piezīme: ņemiet vērā, ka raksts rakstīts 2003. gadā, daudz kas ir mainījies grafikos, bet ne principos.