Walstreet.lv
Pašcieņa
12.08.2004

Pašcieņa, neatkarība un standartatbilstība

Kad esam novērtējuši savas pašcieņas īsteno dabu, kļūst skaidrs, ka to ne ar ko nevar salīdzināt. Tā Jūs nepadara ne labāku, ne sliktāku. Tā vispār ar Jums neko nedara. Tas vienkārši ir prieks par savu eksistenci – Nathaniels Brandens.

Doktors Nathaniels Brandens ir psihoterapeits no Losandželosas. Viņš ir uzrakstījis dažas, visai pieprasītas, grāmatas par pašcieņu, un daži viņu ir atzinuši par pilnveidošanās kustības pionieri. Doktors Brandens nav fiziologs zinātniskā nozīmē, tā teorijas par pašcieņu vairāk ir balstītas uz filozofisko pārliecību, nekā zinātniskiem izmēģinājumiem. Taču viņa ideju īstais cēlonis intriģē. Viņš bija romantiķa un filozofa Ayna Randa sekotājs. Tā ietekme ir skaidri jaušama viņa darbos, bet tā romāns „Avots (The Fountainhead)” ilustrē pamatkoncepcijas radīšanu un uzturēšanu, neatkarīgi no personīgās pašcieņas. No Renda un Brandena redzes viedokļa pašcieņa un neatkarība ir nedalāmas. Kā jau iepriekš minēts, pašcieņu „ne ar ko nevar salīdzināt ... Ar Jums tai nav nekāda sakara”. Cilvēks ar izteiktu pašcieņu ir absolūts individuālists, kuru neuztrauc tas, kā viņu vērtē pārējie. Tādiem cilvēkiem nav svarīgi būt labākiem par citiem. Neņemot vērā sekas, tie izdabā savām kaislībām. „Avotā” šis ideāls ir minēts informatīvā aprakstā par absolūtu individuālistu. Romānā ir aprakstīta radošā inovāciju arhitekta, kurš izvairās no klasiskās arhitektūras, kas ir populāra viņa kolēģu vidū un kurš projektē mūsdienīgas konstrukcijas, kuras pilnībā attēlo viņa personīgās idejas Govarda Rorka dzīve. Savas izteiktās individualitātes dēļ tas nevar atrast klientus, un ir spiests pelnīt iztiku strādājot par melnstrādnieku karjerās, vai izstrādāt necilus projektus dārza mājiņām, benzīntankiem un maziem ofisiem. Viņš bieži uzsver to, ka viņu nevilina nauda, slava un atzinība. Savu darbību viņš skaidro vienīgi ar spēcīgu vajadzību izteikt savu māksliniecisko redzējumu. Viņš strādā savā amatā, lai gūtu apmierinājumu pats, nevis sniegtu to citiem. Viņam ēku projektēšana nenozīmē personīgā statusa paaugstināšanu vai citu statusa pazemināšanu. Viņš to dara lai pašizteiktos. Cita romāna tēma, kas atkārtojas – viņam ir jāprojektē tikai saviem līdzekļiem un paša noteiktā termiņā. Piemēram, viņš drīzāk aizietu, nekā atļautu klientam izdarīt izmaiņas savā projektā. Kulminācija bija tā, ka tad, kad mērija iesniedza izmaiņas viņa sabiedrisko ēku projektā, viņš to uzspridzināja, nedomājot par sekām. Filozofiskajā ziņā tas ir absolūta individuālista spilgts raksturojums.

Vairums pieredzējušu treideru ir absolūti individuālisti. Viņiem tirdzniecība ir mākslas veids, viņus neinteresē statuss un prestižs, kas varētu padarīt tos bagātus. Viņi kaislīgi mīl to, ar ko nodarbojas. Tas ļauj viņiem strādāt sev, nevienam ne par ko neatskaitoties. Daudzi sāk nodarboties ar treidingu tāpēc, ka tas sniedz neatkarību un brīvību. Bet tajā pat laikā ir skaidrs, cik grūti būt absolūti neatkarīgam. Paskatieties uz Govardu Rorku: viņš bija tik neatkarīgs, ka nespēja ziedot savus ideālus un savas tiesības uzskatīja par svarīgākām, nekā sociālās normas (viņš noziedzīgi uzspridzināja ēku). Šī izdomātā persona atklāj konfliktu. Kā labi pilsoņi un organizēti ļaudis, mēs esam iemācījušies pielāgoties un ievērot sabiedriskās normas. Tomēr, šīs tendences, kas padarījušas mūs par sekmīgiem ļaudīm, var nostāties mūsu, kā pilnīgi neatkarīgu treideru tapšanas ceļā. Sanāk, ka mēs velkam paralēles starp sekošanu instinktiem tirgū, vai arī noteikumu meklēšanu. Tirgū ir pagrūti atrast universālu noteikumu apkopojumu, ja tāds vispār pastāv. Bet jo vairāk mēs spēsim sevī izstrādāt individuālu pieeju, jo sekmīgāki treideri būsim. Šeit ir gan priekšrocības, gan neērtības, bet par to ir vērts padomāt.

Citas publikācijas
© 2004-2017 wallstreet.lv
e-mail: 
Pārpublicēšanas gadījumā atsauce uz wallstreet.lv obligāta!
Top.LV