Mana Covid saskares pieredze (ģimenē 2+3 cilvēki, visi max vakcinēti): meitai skolā saslima skolotāja, tāpēc viņai katru dienu vajadzēja taisīt paštestus. Pirmdienas rītā paštests (pat 2 gab.) bija pozitīvi, tāpēc nodevām arī laboratorijā un saņēmām atbildi par pozitīvu gadījumu. Simptomu pilnīgi nekādu, mācījās visu nedēļu attālināti, būvēja ārā sniegavīrus, brauca pa kalniņu, utml. Pārējiem turpmāko nedēļu arī prakstiski nekādu simptomu. Nu labi, dēlam vienu dienu kakls sāpēja un sievai vienu rītu galva. Principā neko no tā nebūtu piefiksējuši, ja nebūtu pozitīvs laboratorijas tests. Esmu diezgan pārliecināts, ka vīrusu tehniski dabūjām visi, bet organisms nemaz neieslēdza stresa režīmu (nespēks, temperatūra, utml.), jo uzreiz tika ar to galā. Ikdienā mēs pat nenojaušam, ka imūnsistēma tiek galā ar 90% dažādu vīrusu bez jebkādām pazīmēm. Tīri tehniski slimības pazīmes mums parādās tikai gadījumos, kad organisms ir stresā, jo netiek ar kaut ko galā. Tad tiek uzsintezēta konkrēta olbaltumviela, kas mums liek justies slikti (par to atbild konkrēta smadzeņu daļa - priekšējais hipotalāma kodols). Ar domu, "beidz skraidīt apkārt - ej gulēt!". Tikai tad mēs sajūtamies slikti, lai gan ikdienā cīņa norit visu laiku Secinājums: vakcīna darbojas OK, imūnsistēma tika apmācīta. |