DF, nepiekrītu.
Mašīnu nemainu, jo ekonomiskā situācija ir tāda kā ir. Tad jau lašmaizīteas (kur nu vēl ikrmaizītes) ēst ir neprāts. Pietiek taču ar sviesta maizi un lēto desu.
Auto ir nepieciešamība, tāpat kā ēst. Jauns auto jau ir delikatese, jeb luksuss, kuru var atļauties ne katrs. Cilvēks jau tā ir iekārtots, un tirgus (ražotājs, tirgotājs) mani ir pamatīgi izpētijis, un ir izrēķinājis, ka būs pieprasījums arī luksusam. Bet es arī neesmu ar pliku roku ņemams . Es arī rēķinu, un man sanāk, ka pašreizējā situācijā labāk nelekt Dievam acīs, bet nogaidīd. Gan jau pienāks brīdis, kad mani cipari rādīs, ka ne tikai varu atļauties, bet tas arī nedarīs skādi manai nākotnes situācijai. Un nopirkšu tādu auto, par kuru sapņoju. Bet pašreiz, nu nekādīgi cipari man nerāda, ka jāpērk auto. Interesanti, ko darīs tirgus, ja viņa slaucamā govs - patērētājs (es tai skaitā) sāk dumpoties, un atsakās pirkt. Kādu psiholoģisko spiedienu un teātri tagad spēlēs tirgotājs.
Tas jau tagad pie mums mazajā Latvijā redzams NĪ tirgū, kur viens otru, domāts pircējs - pārdevējs, pazīst gandrīz personīgi. Visas šīs intervijas un prognozes ir ļoti interesantas un ar savu zemtekstu. |
