Visa tā Irānas kampaņa iet pēc parastās shēmas tāpat, kā iepriekšējās reizēs.Pabļaustās, parunājas, nenovienojas, nobombardē, apsot ģenerāļus, padedzina naftā samērcētas lupatas, nobloķē Ormuzas šaurumu, beidz bļaut, sāk sarunāties, beidz karot, sakopj piecūkoto teritoriju.Līdz nākamai reizei.Šoreiz nosita galveno.Šoreiz orāņi spēcīgi mauc pretī ar raķetēm.Šoreiz krievi un ķīnieši sevišķi neafišējot atbalsta irāņus un amerikāņi par to pat nekunkst.Kaut kad pasen viens gudrs cilvēks stāstīja, ka šitos irāņu-amerikāņu kašķus taisot, kad naftas cenas ilgstoši zemas un naftas industrijai vajag naudu remontiem un rekonstrukcijām.Uz pāris mēnešiem cenas uzbrauc debesīs, ienākumi 2-3 gadu apmērā un var būvēt cauruļvadus un rūpnīcas, apgūt dziļurbšanas tehnoloģijas.Arābiem pašizmaksa 20usd/bbl, viņi ātri atjauno ieguvi, atremontējas un pumpē.Visiem viss labi.Bet patreiz es tiešām nesaprotu, kā amerikāņi izlīdīs no savārītajām ziepēm, nepazaudējot seju.Kompensācijas, reparācijas, publiskas starptautiskas garantijas, piekrišana kodolprogrammas atjaunošanai.2-3 mēneši paturēt augstas cenas varētu būt sākotnējā plānā, bet šitas stabili izskatās pēc ilgtermiņa pasākuma pie patreizējiem nosacījumiem, ja vien amerikāņi neatsakās no Tuvo austrumu kontroles. |