Labdien!

Vairākus mēnešus sekoju rakstiem forumā, kā arī brīvajos brīžos palasu iepriekšējo gadu diskusijas. Sev par pārsteigumu bieži atrodu ļoti labus, kā arī interesantus rakstus un domugraudus par darbošanos akciju tirgū.

Vienā no zariem, bija komentārs, ka, lai iesācējs „nelecās”, bet ja vēlas kaut ko iemācīties, lai raksta te forumā dienasgrāmatu. Tad būs redzams cik ātri viņš pazaudē/iegūst naudu, kā arī ja kādam būs interesanti, tad dienasgrāmatas saturs tiks pakomentēs un varbūt būs labs padoms. (Nav burtisks atstāstījums, bet doma tā pati). Vēlos izmantot šo iespēju. Dienasgrāmata ir par maniem ieguldījumiem un domu gājienu, kā pie tiem nonācu.

  Īsumā par mani, esmu 26 gadus jauns vīrietis, kurš vēlas gūt papildus finansiālos ieguvumus no darbībām akciju tirgū. Mācos maģistratūrā biznesa un ekonomikas programmā. Bija doma, ka nu tik iemācīšos, kā naudu pelnīt, taču vīlos. Kā gan pasniedzējs, kuram, papildus studijām augstskolā, nav citu ienākumu var iemācīt pelnīt naudu. Protams, runa nav par visiem pasniedzējiem. Paldies Dievam

Pieņēmu lēmumu apgūt akciju tirgu izmantojot metodi „learning by doing”. Strādāju valts sektorā, 99% ienākumu arī tad gūstu no tā. Stratēģija šim brīdim ir iegādāties akcijas ilgtermiņam, lai „pelnītu” no dividendēm. Peļņa domāta- ienākumi nesedzot izdevumus.

Par manu pašreizējo portfeli un pirmajām dumībām.

1.Dumība

Jūlijā, kad biju iekrājis vēlamo naudas summu, veicu pirmo pirkumu. Pirkums tika veikts Swedbank internetbankā. Komisija par Latvijas uzņēmumu akcijām 2.80EUR. Pirkumu veikt, salīdzinoši, vienkārši.

Nākamais bija jāsaprot, kāda uzņēmuma akcijas pirkt. Tajā brīdī šajā forumā katru dienu kāds komentēja Olainfarm uzņēmuma darbību. Sapratu, ka uzņēmumā ir problēmas ar vadību. Padomāju, ka tas nevar vilkties mūžīgi un gan jau tāds populārs uzņēmums mācēs atgūties. Plus apskatījos Nasdaqbaltic mājaslapā, ka drīz tiks maksātas dividendes. Atveru cenu chart un redzu, ka cena iet uz augšu. Sajutu patīkamas emocijas, jo no 5EUR ar kapeikām cenas sākušas celties un vēsturiski lielākā cena bija virs 11 EUR. Uzliku pirkšanas uzdevumu par tirgus cenu. Rezultātā iegādājos akcijas par 9.50 EUR gabalā un, protams, cena sāka krist lejā. Saņēmu dividendes 10centi par katru akciju un tagad katru dienu skatos, kādas ir akcijas cenas izmaiņas. Vēlos pieturēties pie stratēģijas, ka akcijas turēšu ilgi (vismaz 5gadi). Tomēr tālākā akcijas cenu izmaiņa nav skaidra. Kā arī vēl būs jārisina nodokļa par dividendēm jautājums.

Pērkot akcijas ir jādefinē izejas punkts. Ja izejas punkts ir definēts- Ilgi, tad arī pieturies pie tā. Pēc principa: nopirki un aizmirsi, ilgi, ilgi. Neskaties un nekreņķējies, pieturies pie definētā. Es arī esmu veicis pirkumus ar domu turēt ilgi, par piemēru: Latvijas kuģniecība, Grindeks, Laima, Rīgas ostas elevators, Madara, Liepājas autobusu parks, Grindekss, Daugavpils pievadķēžu rūpnīca, Rīgas kuģu būvētava, SAF un daudz citas akcijas. Neviena no uzskaitītajām un nopirktajām nav manā portfelī. Kapēc?? Dažu atpirka un manas gaidas piepildījās ar uzviju, dažas pievīla mani ar to, ka aizgāja mīnusos. PĀRDEVU. Zinu pēc pieredzes, nav patīkami. Noteikti būsi dzirdējis tādu jēdzienu - KOKONS. Pakomentē lūdzu saistībā ar savu pieredzi, Kokons ir labi vai slikti???

Hermani, paldies, par komentāru.

"Kokons" pēc nelielās pieredzes man ir divi varianti kas tas varētu būt  

Pirmais, kad akciju turētājs ieraušas kokonā un neskatās uz akcijas ikdienas/ iknedēļas svārstībām.

Otrais, kad pati akcijas cena apstājas, kā ievīstījusies kokonā. Vai tas ir slikti vai labi, laikam atkarīgs no akciju turētāja stratēģijas... Ja vēlme ir īstermiņā spekulēt uz akcijas cenām, tad šādam indivīdam, tas būs slikti, jo maza cenu amplitūda= salīdzinoši, maza iespēja nopelnīt. Ja stratēģija ir ilgtermiņā pelnīt no dividendēm, tad lielos vilcienos tam nevajadzētu uztraukt akciju turētāju. (ja dividendes izmaksā regulāri).

Vai kāds no maniem variantiem ir pareizs?

Augstāk rakstā ir kļūda, pie Olainfarm labojums akcijas cenai, iegādājos par 7.50 EUR ;)

Uli, lai izdodas sasniegt iecerēto! 

Par Swedbank un nodokļiem,

Tev ir ieguldījuma konts vai vērtspapīru konts? Teorētiski vieglāk administrējams ir ieguldījumu fonds (vairāk te https://www.swedbank.lv/private/investor/stock/investmentAccount?language=LAT#).

Ja savu stratēğiju balsti uz dividendžu akcijām, tad drīzāk jāpēta vēsturisko dividendžu ienesīgumu, uzņēmuma politiku attiecībā uz peļņas izlietošanu un nākotnes peļņas prognozēm...

P.S. Tu pēti tikai LV uzņēmuma akcijas vai Baltijas biržu akcijas? 

Kokons ir tad, kad akcijas cena ir būtiski nokritusies no iegādes vērtības, un roka neceļas atbrīvoties no mīnusus nesošas investīcijas, JO ir CERĪBA, a moš cena atgriezīsies, bet viņa kā neatgriežas, tā neatgriežas, un tā īstermiņa investors kļūst par ilgtermiņa investoru ar CERĪBU. Ir jāspēj, pie definētiem apstākļiem, iziet ārā ar mīnusiem un neturēt bezjēdzīgu pozīciju. Ne pie kā laba nenoved. Vienkārši, ja piemēram ir definēts ka neturu pozīciju ar 20% zaudējumu vai vairāk, sasniedzot šos -20% vērtspapīrs (ar nepatīkamām emocijām) jāpārdod. Bet ir jāmāk turēt augošs papīrs ar 50%,100% pieaugumu un nepārdot, sagaidīt 500%. To ir grūtāk nekā no kokona izlīst. Piemēram Amazons, Facebook, Liepājas autobusu parks, Grindekss, VEF utt... 

Attiecībā uz dividendēm, Swedbank biržas uzņēmumiem IIN no dividendēm ietur pati izmaksas brīdī un Tev nekas vairs nav jādara. Drošības pēc gan vari pārprasīt VID.

Tiko no Olainfarma dividendēm neko neiekasēja Swedbanka. Man bankā paskaidroja, ka pēc jaunajiem likumiem ja uzņēmums jau ir nomasājis ienākuma nodokli no peļņas, tad dividendes vairs otreiz neapliekas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

p.s. no Hansa matriska dividendēm vēl atvilka automātiski 10%.

Nu jā, ir svarīgi, no kura gada peļņas dividendes tiek maksātas (ja par 2017, tad pēc vecās shēmas, ja par 2018 - tad pēc jaunās), kā arī tas, vai uzņēmums pats ir samaksājis UIN par dividendēs izmaksājamo daļu (kā tam būtu jābūt pēc likuma). Man ir bijis tā, ka dividendes saņemu vienā dienā 2 maksājumos (Tallink, laikam dalīts par 2017 un par 201.

to Martin, un pārējiem

Pēdējo 2 mēnešu laikā lasu šajā forumā, kā 2 piemēros cilvēki saņem dividendes bez nodokļu nomaksas/atskaitīšanas, kamēr man par to pašu noņem nodokli 
(Martin pieminētais Olainfarm un EE sadaļā par BHF)

SEB gan nekautrējās ieturēt 10% par OLF
Vai tiešām bankām tik atšķirīga pieeja!?

Tā noteikti nevajadzētu būt, bet tur jāzvana bankai un jāprecizē. Būtu interesanti uzzināt ko par to saka SEB.

Kihot-> Paldies par padomu un novēlējumu! Pētu Baltijas biržu akcijas, zemāk būs raksts par to ;) Swedbankā atvēru vērtspapīru kontu, tagad papētot izskatās, ka tā ir otrā dumība  

Hermani-> Paldies par Kokona skaidrojumu.

Parējiem-> Par nodokļiem , pagaidām, nemāku komentēt...

2.Daļa

  Ir taču tāds termins Diversifikācija- wikipedia saka, ka tā ir dažādošana, viena no riska pārvaldības metodēm. Tātad ar Olainfarm var klāties plāni. Jādiversificē portfelis ar atlikušo summu naudas. Warren Buffett saka, ka diversifikācijai pilnībā pietiek ar trīs uzņēmumu akcijām. Tiem ir jābūt uzņēmumiem, kuri attīstīsies un pārsniegs gaidītos rezultātus. Neesmu W.Buffet, tomēr ņemot vērā pieejamos finanšu līdzekļus, portfeļa diversifikācijai varu ieguldīt tikai vienā savādākas nozares uzņēmumā, kurš maksā lielākas dividendes nekā Olainfarm. Kā izvēlēties īsto uzņēmumu? Jāveic kaut kāda analīze. Kaut kur forumā redzēju, ka citi izmanto MsExcel. Domāts-darīts. Excel tabula gatava. 

https://imgur.com/cKlBmnm

Tabulas būtība ir tāda, ka tabulā ir ielikti visi uzņēmumi no Nasdaqbaltic oficiālā saraksta. (Bildē tikai daļa no tabulas). Pirmatnējā analīzē rupji apskatu, kad un cik lielas bija dividendes un kādā nozarē uzņēmums darbojas. Tālāk tiek atlasīti visi uzņēmumi, kuriem kolonnā „pētīt sīkāk” ir ielikts „jā”. Un veidoju jaunu tabulu, no kuras vēlos atlasīt vienu uzņēmumu, kura akcijas pirkšu. Kādus kritērijus tagad, lai ņemu analīzei??

  Tālākai analīzei tiek salīdzināta Price to Earning (P/E) attiecība, akcijas cena, dividenžu izmaksas regularitāte un apjoms. Pievienoju jaunu kolonnu, kurā pieņemot, ka tiek ieguldīti 500 EUR, cik saņemtu dividendēs no katra uzņēmuma, ja atkārtotos tieši šādas dividendes. Papildus apskatu arī uzņēmumu mājaslapas. Tas, ko meklēju ir uzņēmums, kura darbības sfēra nākotnē būs pieprasīta. No vairākiem kandidātiem izvēle krīt par labu Igaunijas uzņēmumam MerkoEhitus. Pirmkārt, ļoti labas dividendes salīdzinājuma ar citiem kandidātiem. Otrkārt, uzņēmums darbojas būvniecības nozarē. Pašlaik strādā ar apjomīgiem projektiem. Manas dzīves laikā, ir liela iespēja, ka daudzas padomju laika mājas nebūs piemērotas dzīvošanai un to vietā nāksies celt jaunas. Ticu, ka tādā gadījumā Merko Ehitus arī tiks pie daudz un labiem projektiem.

Veicu pirkumu Swedbank internetbankā par manis norādīto cenu 9.40 EUR. Komisija par Igaunijas un Lietuvas uzņēmumu akcijām 5.60 EUR. 

Pirms pirkuma pakonsultējos ar paziņu, kurš ar akciju spekulācijām pelna otro algu. Ieteica, ja ir liela vēlme pirkt tagad, tad lai pērku uz pusi no man pieejamo līdzekļu investīcijai. Tālāk jāgaida 2019.gada 1.oktobris, jo būs Brexit. Būvniecības nozare ir cieši saistīta ar valsts, reģiona ekonomisko izaugsmi. Pēc Brexit var notikt visādi brīnumi, tāpēc jānogaida. Pēc viņa ieteikuma, ja sākot ar 1.oktobri Merko Ehitus akcijas kritīsies, tad viens no variantiem, kā atspēkot pozīciju, ir ieguldīt otru pusi pieejamās naudas, kad akciju cenas būs zemas. Gaidu oktobri.

Uli, jap... tad iesaku nomainīt kontus. Savādāk ar vērtspapīru kontu Tev nodokļus vajadzēs maksāt katru gadu (protams, ja būs peļņa un reāla tirdzniecība). Ar investīciju kontu būs jāsāk maksāt nodokļus pie naudas izņemšanas un tikai tad, kad tā pārsniegs iemaksas...

Par Vorenu B.,

dzīves laikā viņš ir daudzko teicis, un Vorens nav klasisks treideris. Ja neskaita pirmos darba gadus, tad pamatā viņa stratēğija bija: Nopirkt uzņēmuma akcijas par savu, uzticēto pārstāvju un uzņēmuma naudu -> Iegūt kontroli pār to -> Salikt pareizos cilvēkus -> Sakārtot naudas plūsmu -> Gūt peļņu -> ATKĀRTOT ar citu uzņēmumu.

Vorens ir ikona, bet priekš mums (tie kuri nopērk un pēc pāris mēnešiem pārdod) drīzāk jāieklausās citos ;)

Arī acēju Merko kā nākamo potenciālo investīciju, bet vēl neesmu iedziļinājies ciparos. Arī esmu pārliecināts, ka paspēšu vēl nopirkt par šādu vai līdzīgu cenu, jo Merko paziņoja, ka šobrīd (pirms pāris mēnešiem) viņiem līgumi izpildē (secured order book) ir par 30% mazāk kā pirms gada - attiecīgi tuvākajā laikā apgrozījums samazināsies (visdrīzāk arī peļņa un nākamās dividendes). Kas ir plusi:

1. Regulāri ziņo par jauniem projektiem
2. Sāk vairāk pievērsties pašu projektu attīstīšanai, kas ir ar lielāku maržu
3. Strādā visā Baltijā (salīdzinot ar Nordecon, piemēram), tātad mazāki riski
4. Varētu būt iesaistīti Rail Baltica realizācijā ? (Par šo neesmu drošs. Vai Igaunijā ir kādas alternatīvas Nordecon un Merko?)

1. Jau pieminētais peļņas samazinājums tuvākajos periodos.
2. Ja būs recesija vai stagnācija, būvniecības sektors noteikti cietīs.

Pāris komentāri par Tavu excel failu (pimā bilde):

- Arco Varu īsti nav jēgas salīdzināt ar Merko Eihitus. Pirmais pamatā ir nekustāmā īpašuma attīstītāji, otrais celtniecības kompānija (t.sk. nekustāmā īpašuma attīstītāji). Ja gribi salīdzināt ARC, tad to jādara ar PKG ;)

- ESO ir elektroenerģijas pārvads operators (var vilkt paralēles ar Latvijas "Sadales tīkls");

- Auga Group un Linas Agro Group ir lauksaimniecības uzņēmumi.

Par analīzes rīkiem,

pēc sajūtām P/E nav tas pats labākais rādītājs. Es pats augstāk vērtēju P/S, P/BV.. un pat P/GP (price to gross profit) nekā P/E (bet gudri vīri raksta, ka nav jāvērtē viens vai divi rādītāji, bet gan vairāki rādītāji.. tādā veidā radot labāku priekšstatu par uzņēmumu). 

Par MRK,

MRK sevi pozicionē kā kvalitatīvu būvnieku (parasti to piedāvātās cenas ir augstākas nekā konkurentiem, jo spiež uz kvalitāti un inovācijām). Tā kā ne visi vēlas maksāt lielas naudas būvniekam, tad MRK sāka attīstīt savus projektus (tā kā pats projektē, pats būvē, pats pārdod). Zinot ka MRK parasti orientējas uz iedzīvotājiem ar augstiem ienākumiem, kuriem vajag jaunus nekustāmos īpašumus, tad cerēt ka masveidā tiks jauktas vecās padomju laika ēkas un tā vietā MRK cels plašām masām jaunus dzīvokļus (viduslānim un cilvēkiem ar zemiem ienākumiem) īsti nav vērts... MRK pozicionē sevi pie "high end"  .

Ja paskatās MRK pēdējo atskaiti, tad redzams ka apgrozījums ir krities gandrīz par 20%, peļņa par 30%,  vislielākās saistības pret pašu kapitālu (vismaz pēdējos 5 gados), izteikti samazinās noslēgto celtniecību līgumu kopsumma (skat: 2017 Q3 - 396M pret 2019 Q2 - 172M eur un šie skaitļi nav saistīti ar BREXIT... vienkārši būvniecībā jau sāk parādīties lejupslīdes iezīmes.. un jāņem vērā ka pašreizējo apgrozījumu parasti veido 1-2 gadus veci noslēgtie projekti nevis tikko noslēgtie līgumi)... 

P.S. pilnīgi nevēlos teikt ka MRK nav perspektīvs (it īpaši, ja pērk uz 5 gadiem  )... tas ir interesants uzņēmums, bet ar saviem riskiem, ko būtu jāliek aiz auss 

-> Charles - MRK parasti būvē ēkas, halles, stadionus... no Rail Baltica viņi drīzāk var cerēt uz Rīgas dzelzceļa stacijas pārbūves projektu, lidostas Rīga pieturas būvniecību, iespējams uz LT stacijām, bet ne uz sliežu ceļu izbūvi (ja vien netiks atrasts kāds starptautisks (vai arī vietējais?) kompanjons. NCN vairāk orientējas uz ceļu būvi, tamdēļ tas vairāk ir atkarīgs no eiropas naudām...

https://www.youtube.com/watch?v=W_Sg6s7p6YM

Labs apskats par Merko un Nordeconu.

3.daļa.   Pašmācība

Kamēr krāju naudu un gaidu oktobri nedrīkstu stāvēt uz vietas. Lasu Eldera Aleksandra grāmatu „Trading for a living”. Iepriekš biju sācis lasīt citas grāmatas par akciju tirgu, tomēr neizlasot pat pusi grāmatas, sapratu, ka ir tumša bilde par terminiem un nodoto informāciju lasītājiem. Manuprāt, „Trading for a living” ir viena no must read grāmatām iesācējiem. Kaut kur šajā forumā, lasīju viedokli, ka vairāk par 90% cilvēku tirgū zaudē naudu, tāpēc, ka tie 90% lasa tādas grāmatas. Tomēr, nevar sasniegt pat šo 90% investoru līmeni, ja šīs grāmatas nelasa. Lekt ar reālu naudu tirgū bez jebkādas teorētiskās bāzes ir līdzīgi kā apsēsties pie lidojošas lidmašīnas stūres. Vienīgais, kas atšķiras ir zaudējuma apjoms. Tirgus ir ieskrējies, lidmašīna lido. Ej nu tagad nolasi lidmašīnas paneļa rādījumus un saproti, kuru sviru, kuru akciju, vilkt. Pozitīvais ir tas, ka tirgus nav lidmašīna un vairāk, kā ieguldīts ir grūti zaudēt  Par 10%, kas tirgū iegūst vairāk naudas nekā zaudē, nojaušu tikai to, ka šiem cilvēkiem ir laba teorētiskā bāze un vairāku gadu reāla tirgus pieredze.

Turpinot par pašmācību..Pēc pāris dienu ilgas dalības šajā forumā, informācija, ko apstrādāt un ko apgūt aizņems vairākas dienas. Paldies forumieši! Ha ha forums tiešām strādā! Iepriekš bija stereotips, ka forumā pārsvarā būs lecīgi tipi, kuri tikai kritizē un gudrojas paslēpušies aiz datora. Veiksmīgi kļūdījos Lielākā daļa forumiešu nav lecīgi, sniedz konstruktīvu kritiku un gudrojas tā, ka gribās, lai gudrības sniedz vēl un vēl

Kihot-> pateicos par komentāriem. Pie nākamā pirkuma izmantošu vairākus Price/X rādītājus.

Charles->  Paldies, kad pabeigšu „analīzi” (ja to tā var nosaukt) par Tallina Vesi, tad lūgšu vēlreiz pakomentēt.

Pēc visiem komentāriem, sāk rasties iespaids, ka MRK pirkums ir vēl viena dumība. Tomēr spītīgi pieturēšos pie stratēģijas turēt vismaz 5 gadi. Vai pārdot ātrāk, TIKAI, ja cena nokrīt zem 20%, (pateicos- Hermani ;) ) par iegādes cenu. 

Tā ir tiešām laba. Vērts izlasīt. Bet pārāk daudz lasīt arī nevajag. Ar mazām summām, mazām naudām uz priekšu. Tā tikai sajutīsi drēbi 

Uli, te nevajadzētu jaukt dienas tirdzniecību ar ilgtermiņa investēšanu. 90% cilvēki naudu zaudē tieši dienas tirdzniecībā (jo pamatā tā ir nulles spēle (viens vinnē, otrs zaudē), bet komisijas platformu uzturētājiem jāmaksā neatkarīgi no rezultāta). Savukārt ilgtermiņa investori, kuri puslīdz prātīgi investē, neķer nažus, laicīgi atbrīvojas no miroņiem un nemētājas ar pozīcijām, panākumi (būt plusā) ir ļoti reāli.

Lusjen-> Ha ha labais par to drēbi

Kihot-> Vai atslēgas frāze Tavā komentārā ir „prātīgi investē”? Pieņemu, ka rādītāju apskate, par ko zemāk teksts, ir viena no analīzēm, ko izmanto prātīgi investori... 

Price to X ratio

Lasot forumu, bieži tiek piesauktas attiecības/ rādītāji. Saprotu, ka tos izmanto, lai veiksmīgāk minēt, kādā virzienā ies akciju cena. Nolēmumu nopietnāk pievērsties ieteikumam par vairāku rādītāju izmantošanu. Vairākus, jau aprēķinātus, rādītājus atradu caur Google, pārsvarā YahooFinance, bet ne visus. Lai labāk izprast katru rādītāju nolēmu izrēķināt to pats. Aprēķināju P/E, P/S, P/BV, P/GV. Kad rēķināju P/BV, sākumā meklēju Base Value un tikai pēc 10min sapratu, ka tas drīzāk ir Book Value

Zemāk bilde, ar tabulu, kurā sarēķināti rādītāji. Rādītājus rēķināju uzņēmumam Tallinna Vesi. Ar sarkano krāsu iekrāsotie cipari ir tas, ko atradu iekš google, blakus mans aprēķins. Aprēķins ir veikts izmantojot 2018.gada datus.

Veltot pāris stundas šo rādītāju aprēķinam jūtos, kā Kolumbs, kurš atklāj kaut ko jaunu, ko pirms tam daudzi cilvēki jau bija atklājuši. Pozitīvais tajā visā, tagad zinu, kā un kur atrast vienkāršus skaidrojumus par šo rādītāju lasīšanu. Vai tam vajadzēja veltīt vairākas stundas? Aprēķiniem laikam, nē, taču izpratnei noteikti jā.

Kungi, vai esmu pareizi sapratis, book value ir tas pats, kas Net Tangible assets bilancē? Otrais, kas man rada bažas ir tas, ka neviens manis sarēķinātais lielums nesakrīt ar google dotajiem. Vai tas ir tāpēc, ka rēķināju pēc 2018. gada un Yahoo pēc jaunākās informācijas, jeb manos aprēķinos ir kļūda? Trešais jautājums ir par rādītāju salīdzināšanu? Pētot uzņēmumu parasti salīdzina rādītājus ar šī uzņēmuma vēsturiskajiem rādītājiem? Vai arī ir jāņem uzņēmuma konkurentu rādītāji?

Secinājums: Esmu ļoti pārliecināts, ka mūsdienās šos rādītājus neviens normāls treideris, kam laiks ir nauda, nerēķina pats. Rādītājus var atrast jau gatavus, rēķināšanai nav jāvelta dārgais laiks. Laiks ir jāvelta rādītāju izpratnei.

Uli, es Tev nedaudz dzīvi sarežģīšu. Rādītāji ir laba lieta, un tos jārēķinas pašam, ta ir ļoti vienkārši. (nekad nevienam neuztici aprēķināt tev vajadzīgos ciparus). BET, Dažādu nozaru uzņēmumiem vieni un tie pari rādītāji ar vienādu nominālu iazsaka dažādas lietas. Piņemsim, ražojošam uzņēmumam (zemnieku saimniecībai) un ēdināšanas uzņēmumam (restorānam) nadas aprites koificents kas skaitīsies labs katram no šiem uzņēmumam būs ļoti atšķirīgs. Tāpat rūpniecības uzņēmumam un šī rūpniecības uzņēmuma produkta tirgotājam pašu kapitāls pret aizņemto arī būs ļti atšķirīgi un nozīme šim caparam katram no šiem uzņēmumiem ir ar savu ''svaru'' uznēmuma analīzē. Un aplūkojot šos ciparus mani absolūti neinteresē vairumtirgotāja ilgtermiņa saistības, mani interesē īstermiņa, lai varu aprēķināt naudas aprites koificentu, toties mani dikti interesē ražotāja ilgtermiņa saistību ailes.Tātad, ir ne tikai jāsaprot kā rēķināt, bet arī, ko tas nozīmē un kāpēc to vajag rēķināt.