HELP! Kungi nopietns jautājums varbūt, kāds ir saskāries. Valsts iepirkums, un šajā iepirkumā ir punkts 8.5. piedāvājuma dokumentiem jābūt skaidri salasāmiem. Vārdiem un skaitļiem jābūt bez iestarpinājumiem vai labojumiem. Ja kāds no piedāvājumā iekļautajiem dokumentiem ir svešvalodā, tad pretendents pievieno apliecinātu šī dokumenta tulkojumu latviešu valodā. Par kaitējumu, kas radies dokumenta tulkojuma nepareizības dēļ, pretendents atbild normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;, un tagad jautājums varbūt kāds ir saskāries, jo man informācija ir angliski, un to tulkojumu ir kā jāveic notariāli, jeb vienkārši jāpārtulko/ Kādam nav bijis līdzīgs gadījums?

Man ir pasena pieredze - pirms 5-10 gadiem regulāri piedalījos piedāvājumu gatavošanai iepirkumos (arī ES līdzfinansētos). Cik atceros, dokumentus tulkoja profesionāli tulki (gan jau var tulkot arī pats), bet tā patiesumu apliecināja uzņēmuma pilnvarota amatpersona.

Paldies charles, tad nav obligāti notariāli apstiprināt. Paldies! Profitiem bagātu Jauno gadu!

Ja kāds vēl nav pamanījis, tad šeku, reku jaunums - no šodienas ir pieejams INDEXO zemo izmaksu indeksa fonds pensiju 2. līmenim. Jau sen gaidīju. Pieteicos.

https://indexo.lv/blogs/

Vēl nesen iznāca KĀRTĒJAIS kašķis ar vienu no Latvijas Top5 bankām par fondu un pensiju komisijām vs. rezultātiem. Vienā no pasākumiem ar putām uz lūpām stāstīja, cik viņu fondi un stratēgijas (gan ne-pensijas) ir labas un ka ir pārsitušu benchmark. Nebiju paslinkojis un paskatījos pirms pasākuma, ka NEVIENS viņu atsevišķais fonds nav pārsitis benchmark indeksu (pēc komisijām). Loģiski, ka iebildu viņu apgalvojumam. Bet redz portfelis/stratēģija esot.

Palūdzu lai atsūta to benchmark, pret ko tad īsti salīdzina, ja jau izsaka tādu skaļu apgalvojumu. Akcijām izrādās ir 10 indeksu grozs un bondiem 5. Bet interesantākais man likās diskleimers, ko viņi pievienoja benchmark tabulai (zemāk):

Salīdzinošā indeksa (benchmark) vēsturiskais sniegums parāda investīciju profila vēsturisko atdevi aktīvu klases līmenī (akcijām un/vai obligācijām), kas aprēķināts, pamatojoties uz bāzes indeksiem, kuri reprezentē aktīvu stratēģisko sadalījumu. Lai iegūtu informāciju par atsevišķiem indeksiem un to īpatsvaru aprēķinos, konsultējieties ar Nordea ieguldījumu konsultantiem. Aprēķinos nav ņemta vērā inflācija, komisijas maksas un nodokļu izdevumi. Modeļa portfeļu vēsturiskais sniegums aprēķināts, pamatojoties uz portfelī faktiski esošo līdzekļu fondu daļas vērtības vēsturi. Tas nozīmē, ka aprēķinos ir ņemta vērā investīciju fondu pārvaldīšanas komisija. Nav ņemtas vērā citas maksas, nodokļu izdevumi un inflācijas ietekme. Gan Salīdzinošā indeksa, gan Modeļa portfeļa vēsturisko sniegumu aprēķina, katra gada pēdējā tirdzniecības dienā veicot portfeļa ikgadējo līdzsvarošanu. Vēsturiskais ienesīgums negarantē līdzīgu ienesīgumu nākotnē. Investori var neatgūt visu ieguldīto naudu.

Tobiš pārsitam benchmark (it kā), bet iespējams, ka ne, ja ņem vērā komisijas bla-bla-bla... Tā lūk.

Mans diskleimers: neesmu saistīts ar Indexo, bet pazīstu daudzus no dibinātājiem. Ticu, ka 2. līmenim šis ir labākais, kas pagaidām Latvijā ir pieejams.

atkārtošos - bet viņi ir malači.

Jau pieteicos INDEXO

+1

Done!

Arī kaut kad pievienošos INDEXO, ja darbības rādītāji apmierinās, jo zemā komisijas maksa neko vēl nenozīmē, ja sniegums nav spīdošs. Svarīga ir tieši starpība starp ienesīgumu un komisijas maksu, t.i. "sausais atlikums", kas, piemēram, IPS "Gauja" par pēdējo gadu ir bijis 13.45-2=11.45% pieauguma izskatā (2% kopējā iegildījumu plāna komisija). Un arī vēsturiskais ieguldījums pēc visiem periodiem šim ieguldījumu plānam ir bijis visienesīgākais.

Katrā ziņā - Swedbank ar savu "Dinamiku" galīgi nerullē, kur nu vēl "Stabilitāti"...

Tik atceries - vēsturiskais ienesīgums negarantē līdzīgu ienesīgumu nākotnē. It sevišķi, ja iet runa par 10-20 gadiem 

Es nomainīju bez domāšanas un prātošanas. Man pietiek ar solītu zemāku komisiju un tur iesaistītajiem cilvēkiem.

Indexo sāk ar 920 dalībniekiem un 6,5M aktīviem. Nu lai veicas. 

Pirms pāris dienām pieteicos INDEXO, lai jau veicas... sliktāk diezin vai ka būs

Es arii

http://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/ilgstosie-pensiju-2.limena-parvalditaji-saglaba-tirgus-pozicijas-skaitli-un-fakti.a245788/?utm_source=inbox&utm_campaign=news&utm_medium=frontpage

Indexo pagaidam bremzee   http://www.manapensija.lv/lv/pensiju-2-limenis/salidzini-ieguldijumu-planus/

Pašlaik NASDAQ tiek izstrādāts Korporatīvās pārvaldības rekomendācijas. Tika paprasīts arī mans viedoklis. Istrādes grupā, cik sapratu no minoritātēm neviena nav. tiko nosūtiju savu viedokli, iepazīstinu arī Jūs:

Atkel atsaukšos uz savu pieredzi. 

Atceros, saimā mums bija karstas diskusijas par FITL likuma 57 pantu, kur ir atrunāts starpperiodu pārskatu iesniegšana. Starp citu, likums nosaka ka ir jāiesniedz tikai gada pārskats un 6 mēnešu pārskats. Lai ar kā un minot visādus argumentus par to, ka mums mazākuma akcionēriem lai sekotu uzņēmuma finanšu rādītājiem ir jābūt pieejamiem ceturkšņa pārskatiem, likums tika mainīts, un uzņēmumi var neiesniegt ceturkšņa pārskatus, likums nosaka ka pietiek ar 6 mēnešu pārskatu. (FITL likuma 57 pants) Pēc šīs sakāves Saeimā man bija pārdomas……. Jautājums, vai man kas ir jādiktē un jāprasa??? Ja uzņēmums grib piesaistīt manus līdzekļus, lai viņš pats nāk un izdomā ko, kā un cik bieži iesniegt. Man gribētos mainīt esošo domāšanu, ka itkā man ko vajag un tas jānosaka ar likumu un aktiem. NĒ, drīzāk es gribētu panākt, ka uzņēmums pats kreatīvi domā kā piesaistīt manu uzmanību (jeb resursus). Lai uzņēmums domā kāda ir tā informācija ko es uztveršu un kas mani interesēs.Lai gan likums ļauj neiesniegt ceturkšņa pārskatus, sevi cienoši (un mazākuma akcionāru cienoši) uzņēmumi iesniedz ceturkšņa pārskatus

Korporatīvā pārvaldība ?????? Kam, un kā interesēs ir tāda vajadzīga ?????

Ir cerība, ka tirgū (no emitēto uzņēmumu puses) ir mainijusies ( vai ar laiku mainīsies) domāšana, un šādi pārskati ir viņu interesēs. nevis man, mazākuma akcionāram ir kas jāprasa no uzņēmuma, bet gan uzņēmumam ir jānāk pie manis un pašam jāpiedāvā savs uzņēmums, (jāatrod ceļš kā tikt man klāt un pastāstīt man saprotamā valodā) cik viņš ir labs un korporatīvi pareizi un skaisti pārvaldīts. Tamdēļ, tas ir tikai mans spontāni subjektīvais viedoklis, ir jāiet laikam pa priekšu un jāpieņem likums, kas ierobežo uzņēmuma iespēju mani traucēt ar saviem slavinošajiem stāstiem, ja ko gribēšu pats atradīšu. Definēsim tikai to vietu kur es ar šo visu kreatīvo informāciju varu iepazīties. Lai būtu skaidrāk, minēšu telemārketingu, kas daudziem ir apnicis un ir ar likumu noteikti ierobežojumi.

Es gan laikam vairāk sliecos uz to, ka ceturkšņa pārskati nepieciešami, jo ikviens investors domājot par jaunu investīciju veikšanu gribēs redzēt pēc iespējas jaunākus finanšu ciparus. Un šajā laikmetā biržā kotētām organizācijām nevajadzētu būt problēmām iedot ceturkšņa ciparus.

Šo jautājumu uzdod biržai, jo viņa aktīvi iesaistījās diskusijā ar ''graujošiem'' argumentim ka pietiek tikai 6 mēnešu pārskatus ar likumu noteikt.

Izbūros cauri investīciju kontiem un to iespējām. Sazinājos ar dažām bankām, lai saprastu piedāvājuma būtību. Man, kā fiziskai personai, manā konkrētā gadījumā, nav nekādu labumu vai izdevīguma. Mani šī likuma iespēju pašreizējā interpretācija un piedāvājums atstāj pilnīgi vienaldzīgu. Manā gadījumā dzīvi šis jaunievedums neuzlabo. Nav nekāda izdevīguma. Atstāju visu pa vecam un neko savās investīciju darbībās nemainu.

Apsveicama centība mainīt pasauli  

Tomēr, ņemot vērā, ka Latvijas vērtspapīru tirgus ir "staigājošo miroņu" līmenī, tad arī neredzu pagaidām lielu jēgu no ceturkšņu pārskatiem.

Zināmā mērā piekrītu par Latvijas vērtspapīru tirgus raksturojumu un ''lielo'' jēgu no ceturkšņa pārskatiem, bet kā Viktors teica filmā ''Limuzīns Jāņu nakts krāsā'' -   : '' kultūra, sievasmāt, sākas no mazmājiņas''.

Jāsāk ar mazumiņu lai pakāpeniski vide mainītos.