Man liekas, ka mēs sākam jaukt ābolus ar zirgāboliem kopā. Nedomāju, ka Toms Kreicbergs vai masoni vai reptiloīdi ir vainīgi pie tā ka LV biržā vienmēr ir bijusi zema likviditāte. Maz darījumi notiek, jo paši treideri ir puņkutapas ar seklām kabatām, kas raustās pie 1-2 EUR izmaiņām cenā. 

Toms, protams, nav vainīgs . Es vairāk par to, ka tika solīta banka, kuras dēļ cilvēki arī (domājams) piedalījās IPO. Nekāda informācija par šo nav, bet tieši bankas eksistence ļautu kaut ko vairāk pelnīt kā vienkārši pensiju pārvaldītājam, būtu arī vairāk prognožu uz abām pusēm. Un tiešām nepatīkami pārsteidz likviditāte. It kā fin iestāde, oficiālais saraksts, bet nekā… šodien apgrozījums pie 3K, tajā pašā laikā Coop 32k, LHV 124K, pat Delfīnam 14K

Nezinu,  bet kamēr Indexo nesāks maksā t dividendes,, tikmēr būs stagnācija ar cenu 

Būtu akcijas paņēmuši igauņi, būt arī likviditāte. Bet tā kā gandrīz visu paņēma latvieši, tad arī atbilstošs tirgus.

uz doto brīdi Indexo un Saunum akciju cena sāk grūt. Jāmet nost kamēr vēl turas savā naudā, jo pircējus uz pirkstiem var saskaitīt, toties pārdevēj stāv rindā 

domāju drīz sagaidīsim vēsturiskos 13EUR

Te daudz kas atkarīgs no ziņām par bankas licenci. Ja ziņu nav – pieņemam, ka IPO nauda tiek “apēsta”. Ja kaut ko varētu par banku uzzināt – būtu (iespējams) cits stāsts.  Varētu (piemēram) paziņot, ka “gatavojam pieteikumu, plānojam iesniegt līdz tam un tam datumam”. Lai arī šobrīd Baltijā banku akcijas neiet augšā, bet tomēr stereotips par “bankas vienmēr pelna” ir samērā stiprs

patreizējais diben...ss Indexo sasniegts, domāju ka pēc amerikāņu vēlēšanām novembra sākuma šī akcija ies uz augšu

Manā skatījumā, IPO bija bez jēgas un pamatojuma priekš mazajiem ieguldītājiem. Cerība bija, ka nauda no IPO tiks novirzīta bankas dibināšanai vai kam citam ar redzamu rezultātu. Klusums. Rodas jautājums - Kur palika nauda ??? Tā vien izskatās ka IPO bija vajadzīgs lai Indekso dibinātāji savus ieguldījumus pārvērstu no 1. EUR nomināla uz 14 EUR. Pašapmierināšanās izpausme ??? Pašlaik mazajiem, kas piedalījās IPO neredzu nekādas perspektīves pie šīs akcijas cenas. Nekas nenotiek, Kā jau minēju, man nav saskatāma atbilde uz manis augstāk minēto jautājumu.

Nu ja ar banku nesanaks, atpirks back pa IPO cenai.

Sliktakaja gadijuma pastaves 2 gadus naudins, analogiski zem matraca.

No biržas mājaslapas: INDEXO gada pirmajos trīs ceturkšņos piesaista rekordlielu jaunu klientu skaitu. Pensiju pārvaldītājs IPAS “Indexo” (turpmāk – INDEXO) šī gada pirmajos deviņos mēnešos ir piesaistījis 23 669 jaunus pensiju 2. un 3. līmeņa plānu klientus, kas ir gandrīz divas reizes vai par 90% vairāk kā pērn 9 mēnešos un ļāvis kopš gada sākuma klientu bāzi palielināt par 35%. Kopējais INDEXO klientu skaits šī gada 30. septembrī bija 91 193, pretēji 67 524 klientiem gada sākumā un 81 883 pirmā pusgada beigās.

Tas tad arī balsta manu optimismu. Domāju, ka pēc novembra, pēc amerikāņu burvju nūjiņas cena atgriezīsies atpakaļ un vēl manis pieminētās jaukās ziņas no biržas mājaslapas, kas summā dod pamatu manam optimismam.

Hermanis

Es par šito cepos jau pirms IPO.  Pie  tam tie apgalvojumi uz jaut. kāpēc 14 eiri , bet ne 4 vai 22, atbilde bija "ka ir jau savā starpā notikuši darījumi par šādu cenu, tāpēc esot adekvāta ".

Tiešām džeki atprečooja nelielu daudzumu akciju pa 14 eiri, uztaisīja piķi no zila gaisa.  Gan jau kad nokritīs uz 4-5 eiri ,pamazām atpirks un tad nāks ar paziņojumu , ka licenze rokā un metīs tās akcijas biržā pa 14 eirām. Malači, ko neteiksi, viss likumīgi , spraužām batonus, barojam ar cerībām  un pelnām.

P.S. Nez kad dividendes plānojās ? 

Ozi: pagaidām laikam neplānojas. Prospektā bija tāds: According to current business strategy INDEXO is not planning to declare dividends for the upcoming five years (79. lapa)

to Hermanis,
ierakstīšu diskusijas turpināšanai:
*ir redzams, ka uzņēmumus pieņem cilvēkus bankas veidošanai, tad jau viss procesā (pensiju pārvaldīšanai jaunie amati taču nebūtu aktuāli)
*kura Baltijas biržā kotētā uzņēmuma apgrozījums nākamgad,nākamo 2-3, gadu laikā varētu augt vismaz 20% gadā? (pat ja nebūtu esošās/topošās ekonomikas sabremzēšanās)

Diskusijas turpināšanai:. Nevis apgrozījum a kāpums palielina uzņēmuma vērtību, bet gan pareiza naudas plūsma. Var būt arī ka, kŗītot apgrozījumam, aug uzņēmuma vērtība. Kā piemērs:

Ja vidēji uzņēmumos, skatot bilanci, aizņemtie līdzekļi pret pašu kapitālu ir 50% (un tas ir labs rādītājs) un rentabilitāte pret aktīviem ir 7%, (lielam uzņ[ēmumam normāls rādītājs). Kāpjot % likmēm, palielinās naudas cena. Izdevumi par svešu naudu kāpj, rentabilitāte krīt. Stagnācijas rezultāts bieži vien ir, ka izdevumi sāk pārsniegt ieņēmumus. Ar veco apgrozījumu nevar vairs paspēt nomaksāt visus izdevumus. Ja ir spilvens, tad var kādu laiku dzīvot, ja nav?? Tad lai spētu laikus samaksāt %, nodokļus, algas, citus fiksētos maksājumus (šie maksājumi jāmaksā fiksētā ikmēneša datumā) un vēl piegādātājiem (te var patirgoties, bet atkal. ja maksā laikus, var labākus noteikumus dabūt), Šādi uzņēmumi sāk kustēties ātrāk, sāk ņemt vairāk pasūtījumu, lai radītu lielāku naudas plūsmu, lai fleksiblāk varētu rēķinus maksāt. Un kādu laiku ir šķietami baigi labi. Bet paradokss ir tāds, ka kā jau minēju ir situācijas (stagnācija) kad pēc definīcijas strādājot ir mīnusi. Sanāk, ka palielinot apgrozījumu, radam lielākus mīnusus, nepalielinoties pamatkapitālam. Īstermiņā itkā viss OK, bet uzņēmuma vērtība krīt, un bankrots tuvojās ātrāk, Pretēji ir uzņēmumam, kurš samazina ražošanu, līdz ar to zaudējumu apjoms nepalielinās tik strauji. Salīdzinot šos divus variantus, varu pēc pieredzes apgalvot (2007-2009 gada krīze), ka sākoties izaugsmei pirmais variants ir nobankrotējis, vai totālos parādos un lai izķepurotos produkta cena nespēj konkurēt ar uzņēmumu kurš ir izsēdējis krīzi piebremzējot un ar ar nelieliem zaudējumiem.

Tamdēļ apgrozījuma pieaugums šobrīd mani dara tramīgu.

Šobrīd pat ražošanas apjomiem stāvot uz vietas vajadzētu būt apgrozījuma pieaugumam dēļ inflācijas. Tas abstrahējoties no Indexo biznesa, kur apgrozījumu (aktīvus pārvaldībā) nosaka klientu daudzums un to algas lielums. Pēdējais turpina pieaugt, lai arī LV nupat Q3 ir fiksēts IKP kritums.

Charles, manā skatījumā Tu pielaid lielu kļūdu savos spriedumos. Ražošanas uzņēmuma gala produkta cena pieaug lēnāk nekā izmaksas. (% maksājumi, energo resursi, izejmateriāli). Un te ir tas, ko es rakstīju, jo lielāks apgrozījums, jo lielāki zaudējumi pretēji apgrazījuma samazināšanai. Tik tiešām tas neattiecās uz Indexo. citā zarā jādiskutē.

Hermani,

Ierunājās manī "finanšu pamatu treneris"  

Tava matemātika ir pareiza, ja uzņēmums strādā ar negatīvu segumu (contribution) vai pat "gross loss" (negatīvu bruto peļņu). Pretējā gadījumā strauja izaugsme (vismaz ar pozitīvu contribution, sākotnējī var būt pat gross loss) pie pareizas saimniekošanas parasti dod pozitīvu iznākumu. Spilvena lielumam, protams, ir liela nozīme.

Bija manā pieredzē gadījums, kad sekmīgi izvilkām uzņēmumu ar ļoti lielu pozitīvu contribution un lieliem zaudējumiem (un defoltētiem kredītiem).

VanK, la varētu izvilkt, kā Tu saki uzņēmumu, ir jāzina pamati, jeb klasika. Es rakstu par statistiski vidējo gadījumu, Ja mēs saprotam un spējam izanalizēt cēloņus un virzību statistiski vidējam, tad mēs varam sākt arī meklēt neordināru pieeju, lai šo statistiku vērstu par labu. Tas jau arī bija mana rakstītā mērķis, vedināt uz variantu meklēšanu, lai varētu iziet bez mīnusiem. Varu ar lepnumu padalīties pieredzē no 2007-2009 gada krīzes, kad mani uzņēmumi izgāja bez zaudējumie. Vēl nesen šo jautājumu atrunājām ar saviem bērniem, kuri nu jau pārņēmušu uzņēmumu vadību. Apspriedām visādus neordinārus variantus, kā es darīju toreiz, un kā es redzu situāciju šodien. Ir iespējas.

Protams, ka biznesa pamatam IR jābūt kārtībā. Es laikam vairāk par to, cik spējīgi uzņēmēji ir novērtēt krīzes cēloņus, iespējamās sekas un paredzamo ilgumu. Mana pieredze rāda, ka gan uzņēmēji, gan ekonomisti un tamlīdzīgi "speciālisti" to dara diezgan vāji un čuja-ņuha-poņas faktors tomēr ir diezgan liels. 

INDEXO pēdējo 12 mēnešu laikā par 49% audzē klientu skaitu, ieņēmumi aug par 46%. Saskaņā ar Konsolidēto neauditēto 2022. gada pirmo deviņu mēnešu pārskatu, pensiju pārvaldnieks IPAS “Indexo” (turpmāk – INDEXO) pēdējo 12 mēnešu laikā ir piesaistījis 30 176 jaunus klientus 2. un 3. pensiju līmeņa plāniem. Kopējais INDEXO klientu skaits šī gada septembra beigās bija 91.2 tūkstoši, kas ir par 49% vairāk kā 2021. gada trešā ceturkšņa beigās. Aktīvi pārvaldībā pēdējo 12 mēnešu laikā auguši par 34%: no 405.0 miljoniem eiro 2021. gada septembra beigās līdz 540.9 miljoniem eiro šī gada septembra noslēgumā. 

https://view.news.eu.nasdaq.com/view?id=b057608cf90ebab43699287f939779720&lang=lv

Es domāju, ka nu pienācis laiks gatavoties Indexo cenas dzīšanai uz augšu, jo ja šādā tempā turpināsies, tad 1 miljards aktīvos tiks sasniegts drīzi. Domāju,ka pie aktīvu vērtības 1miljards, akcijas cena 20EUR turēsies vēsā mierā.

Šai situācijā aktīvi ir jāuztver citā nozīmē. Nefinanšu uzņēmuma aktīvi ir uzņēmuma īpašums, un aktīvu pieaugums ir uzņēmuma vēretības pieaugums. Indekso gadījumā Kaustiņa minētie aktīvi ir klientu īpašums un tiem palielinoties nepieaug uzņēmuma bilances vērtība, jeb uzņēmuma aktīvi. Derētu būt uzmanīgiem, jo pieaugot pārvaldījuma aktīviem (tiem aktīviem, kas pieder klientiem) krītošā tirgū, aktīvu vērtība samazinās. Protams, uzņēmums strādā pēc principa: mums pofig, krīt tirgus vai aug, mēs ņemam fiksētu maksu par aktīvu pārvaldību. Problēma ir tanī, ka klienti ir neapmierināti, un tas var atstāt negatīvu ietekmi. Un ja nu tiek pieņemts lēmums valstiskā līmenī, ka pilsoņi paši var ieguldīt savu pensiju kapitālu bez pārvaldnieka starpniecības,  kā piemēram Igaunijā? Krītošā tirgū ātri vien aktīvi samazināsies, jo cilvēku noguldījumi būs ar mīnusa zīmi.

Nu lūk:

Pensiju pārvaldnieks “Indexo” dibina meitas sabiedrību AS "IDX1R", kas vēlāk kļūs par "Indexo" banku, informēja uzņēmumā.

Nosaukums labais.

kļūšu par vēl vienas bankas īpašnieku:

INDEXO iesniedz bankas licences saņemšanas pieteikumu FKTK. https://view.news.eu.nasdaq.com/view?id=b8a67c1e072dc06db5ae26a14f94686d1&lang=lv