Nu vo.Paņemts kardāns pa 0,36 usd gabalā.Tagad var pāris mēnešus mierīgi neko nedarīt.

GME pizdohen 

Analizējot situāciju, ieteiktu atkāpties nedaudz atpakaļ un aplūkot notiekošo no malas. Vēsturiski, bet uzsvērti, sākot no 2008 gada krīzes iezīmējās divas pamat dalībnieku pozīcijas, kas ietekmē notiekošo. Pirmā - bizness, tai skaitā bankas, un otrā - valstu valdības un ierēdniecība. Biznesam, tai skaitā bankām, lai attīstītos, augtu un normāli strādātu, vajag stabilitāti. Otriem - valdībām un ierēdniecībai, kas dzīvo no kredītiem drukājot naudu, lai izietu no šīs situācijas vajadzīgs HAOSS. Ko viņi arī pašlaik veiksmīgi veido. Tālāk nekomentēšu, bet pašlaik valstu pārvaldes ierēdņi ir stipri vien ietekmīgāki globālu lēmumu pieņemšanā, nekā biznesa cilvēki. Es sagaidu totālu haosu, kurā tiks vainoti biznesa pārstāvji, lai gan patiesie vaininieki, valstu pārvaldes ''stupid inteligence'', pārstāvji ar sev raksturīgo degsmi, sastāstīs tautai tādas muļķības, ka nevarēs noticēt, ka meli var būt tik lieli. 

Bravo Hermani 100% piekrītu, vel tikai pieminētu milzigo nekompetenci un "savējo" piesaistīšanu valsts aparātā.

Bet mēs paši arī esam ''stupid inteligence''. Parlaments ir tautas spogulis.

1. Esmu vienisprātis ar Hermani.

2. Runājot par Credit Suisse, tad te viss ir vienkārši:

a) amerikāņi banku nogremdēja, lai ieriebtu arābiem. Jo tie iziet no amerikāņu kontroles un braukā pie visādiem Putiniem. Tāpēc jāierāda vieta. 

b) ir vēl daži citi faktori, bet tie jau maniem parakstītājiem( citā internetvietnē) un tie arī nesaskan ar ..... un šeit nevarēšu izteikties politkorekti, jo fakti ir fakti. Bet tie mūsējiem roklaižām nopirktām par dolāriem nepatīk, tāpēc nesanāks politkorekti.

c) tie kas patreiz ieguldījās no Latvijas( teiksim uz pirmdienas dienu), visi būs zaudētāji. 

Naudas printēšana pašlaik un banku problēmas? Interesanti, bet ja turpinās, jeb palielinās naudas drukāšanu, bankām būs vēl lielākas problēmas, jo procentu likmes nesamazināsies. Procentu likmes var samazināt naudu nedrukājot. Pašreizējās banku problēmas saistītas ar bondiem, kas bankām sapirkti bezprocentu laikā. Bondus,praktiski ar 0% ienesīgumu, kuru dzēšana ir paredzēta pēc diviem lidz pieciem gadiem, bankas pārdod ar lieliem zaudējumiem. Atceramies, bija pat bondi ar -% zīmi. Paradoks, bet tirgot ar zaudējumiem pašlaik 0% bondus ir pat izdevīgi, jo vietā var nopirkt valstu bondus ar 3,5 - 4% un korporatīvos bondus pat līdz padsmit % gadā. Kur ir tas krīzes moments pašlaik? Ja banku sapirktos bondus vērtē pēc to pašreizējās tirgus vērtības, bankām grāmatvediski ir lieli zaudējumi, kurus regulātori pieprasa nosegt. Bankas to nespēj. Rodas tā saucamā likviditātes problēma, ka atbolstoši regulējumam ir jāpalielina nodrošinājums jeb kapitāls, ko praktiski var izdarīt tikai piesaistot līdzekļus, pamatā no īpašniekiem. Manā skatījumā, diezgan mākslīgi izraisīta krīze.

Mēģināšu izskaidrot pašreiz notiekošo banku sektorā ASV. Kāpēc tiek runāts par banku krīzi pašlaik, kad it kā no malas raugoties nekas neliecina, ka bankām būtu kaut kādas problēmas? Lai gan mūsu regulators - FKTK vēl snauž, bet pienāks arī mūsu kārta.

Bankas atbilstoši regulējumam savos vērtspapīru portfeļos ir sapirkušās valstu parādzīmes, jeb bondus. Vēl neilgu laiku atpakaļ, % likmes valstu parādzīmēm bija pat ar negatīvu % likmi. Tas nozīme, ka bankas aizdeva valstīm naudu vairāk nekā pēc noteiktā termiņa tās saņemtu atpakaļ.  Pašlaik % likmes ir augušas, un valstu parādzīmes jau var iegādāties (jeb saprotamāk runājot, bankas aizdod naudu valsts pārvaldei) ar 3%-4% likmi. Latvijas Valsts parādzīmes pašlaik tiek tirgotas 3,5%-3.9% robežās, jeb Latvijas valsts ar Latvijas bankas starpniecību no bankām aizņemas naudu ar šiem %. BET !!!! vecās parādzīmes, kas ir ar 0% likmi biržās tirgo ar pamatīgu diskontu, jeb ar atlaidi. Kā piemēru, ielikšu šo saiti uz Frankfurtes biržu, kur Latvijas Valsts parādzīmes ar nominālu (pirkšanas cenu) 100 EUR un ar 0% likmi šodien tirgo pa 79,14 EUR. Pa 79,14 EUR var pārdot/nopirkt to parādzīmi, kura vēl 2021. Gada septembrī maksāja virs 100 EUR un bankas šo naudu ir samaksājušas. 

https://www.boerse-frankfurt.de/bond/xs2361416915-lettland-republik-0-000-21-29

Bankas šādus vērtspapīrus ir sapirkušās daudz, praktiski visa covida pabalstu nauda šādi tika izdalīta, un banku bilancēs to vērtība ir norādīta pēc iegādes vērtības, jeb nomināla – 100 EUR. Regulators pašreiz uzskata savādāk, ka šie vērtspapīri ir jāuzskaita nevis pa iegādes vērtību, bet gan atbilstoši pašreizējai tirgus situācijai, un grāmatvedībā ir jāatspoguļo nevis par 100 EUR, bet gan pa to patieso šodienas vērtību – 79 EUR. Līdz ar to, bankām grāmatvediski ir radušies pamatīgi zaudējumi, ko regulators pieprasa nosegt. Praktiski, vienīgais ceļš bankām nosegt šos zaudējumus ir piesaistīt līdzekļus, kas bankām nozīmē palielināt to kapitālu. Bankām tas nozīmē, ka īpašniekiem ir jāiemaksā trūkstošā nauda bankas kapitālā.

Nu apmēram tā izskatās pašreizējā situācija bankām. Pamatā Amerikā tas saistīts, ka bankas sapirkās nekustamo īpašumu hipotēku parādzīmes ar mazām % likmēm. Pašlaik šo parādzīmju cena tirgū ir pamatīgi kritusies, un regulators šo starpību starp iepirkto cenu un pašreizējo tirgus cenu pieprasa bankām nosegt ar reālu naudu.

Hermani, nav tik vienkārši ar to "sintētisko" krīzi.
Galvenais trigeris kā es saprotu ir kapitāla aizplūšana no bankām. Gan privātie pamazām ņem ārā (jo depozīti zemi un parādzīmes dod lielāku labumu), gan kompānijas iepriekš apgrozīja bankas naudu pret ķīlu (tagad naudas cena aug un tas tiek samazināts). Attiecīgi bankām likviditātes nodrošināšanai vajag tirgot bondus un šeit sākas tā otrā problēma - bondu pārdošana nes reālus zaudējumus, jo to cenas ir smagi kritušās. Šie reālie zaudējumi sāk uzkrāties un izskatīties ar vien sliktāk, attiecīgi vairāk cilvēku ņem ārā naudu no bankas un iestājas sniega bumbas efekts.

Vēl papildināšu par bankām un to bondu uzskaiti bilancē.
Principā ir divu veidu bondu portfeļi:
1) HTM (hold to maturity) - domāts, lai turētu bondu līdz expiration datumam. Šie bilancē uzskaitās par nominālvērtību
2) AFS (available for sell) - domāts, lai tirgotos ar bondiem (1-2 gadi). Šie bilancē uzskaitās pēc reālās tirgus cenas (fair value)

Prātīgās bankas, kā es saprotu, tad bondus vairāk tur AFS grozā un regulāri pārvērtē, jo HTM sanāk lielāks risks (atšķirās tas kas uz papīra ar realitāti). Tur vēl ir visādi veidi kā tos AFS "apdrošina" pret lielu kritumu, bet tas maksā un bankas kā nu kura izvērtē savu riska apetīti.

Es mēģinu prognozēt, kā pie mums tas notiks, kā reaģēs FKTK? Protams, būsim ļoti atkarīgi no kopējām tendencēm, bet to ka līdz mums arī šī banku krīze nonāks, tas ir reāli, tas ir neizbēgami. Kā rīkosies FKTK, galva smiltīs, jeb kārtējie neizprotamie lēmumi?

Hermani, FKTK tagad ir apvienojies ar Latvijas banku un tā lemj par visiem saistītajiem jautājumiem.

Latvijas FKTK vai Finanšu un kapitāla tirgus komisija mums vairs neeksistē- koroče atstiepa kājas. Ir cits orgāns, bet tas jau ir cits stāsts. Taču ir labā ziņa, visi tie kuri uz mani stučīja FKTK ir par velti savu laiku izniekojuši. FKTK ir miris, bet es turpinu strādāt tālāk un kā programma minimums, esmu pielicis pirkstu dažu banku sagraušanai ASV un viņas satelītos, protams Latvijas uzraugs te neko nevar ietekmēt, bet es atriebos par dažu Latvijas banku sagraušanu. Saucas vendeta banķieru gaumē. Īsāk sakot, esmu apmierināts, bet ar to neapstāšos.

Kā es saprotu, tad Latvijā esošās komercbankas, līdzīgi kā Vācijā, uzvārās no lēti piesaistītajiem 0,XX% depozītiem, t.i. nav likviditātes problēmu. LB ziņojumā teikts, ka tikai 2022.g. mājsaimniecības sākušas krietni aktīvāk meklēt alternatīvas ieguldījumu iespējas. Respektīvi, kā elbruss minēja, kamēr nav trigeris izņemt depozītus, bankas turpinās pelnīt pietiekoši labi, lai nosegtu šos obligāciju zaudējumus.

Tā kā LV lielās bankas strādā Baltijā, un Skandināvijā, atliek vienai no valstīm trigerot, kā viss aizies pa spirāli  !

Vēl, ko vajag piemest.....Ja būs slikta tūrisma sezona, AirBnB īpašnieki sāks mest nost savus īpašumus, un te jau ieejam sarkanjā zonā.

https://fred.stlouisfed.org/series/WALCL

Boom ! Tālāk anālizējiet info kā gribat.

Jā, es jau pagājušajā trešdienā redzēju  virziena maiņu no FED. To arī tirgus pamanīja un tītari atkal sāka lidot.

Bet tas jau saistīts ar banku notikumiem

FAANG + Tesla mauc augšā, NFLX vakar gandrīz +9%

Nezinu kā citur, bet Nasdaq un kriptas rāda, ka braucam augšā.Huskvarna atkal strādā

Interesanti swedbank ieguldītāji izvēlas ķiniešus un amerikāņu elektroauto ieguldot akcijas. bez komisijas pērkamās Baltijas akcijas nav pat pieminētas https://blog.swedbank.lv/uzkrajumi/ziemas-modes-tendences-piecas-tirgotakas-akcijas-un-pieci-tirgotakie-birza-tirgotie-fondi-etf-swedba-891

sp500 veiks 3-6 menesu laika korekciju uz leju 10 procenti pec investorukluba podkasta

Ko tur Swedbanka izmanto, kā brokeri ? Interactive ? 

iespējams šis - Swedbank ir plaša pieredze dažāda lieluma un dažādu nozaru uzņēmumu konsultēšanā Baltijas jūras reģionā. Plašs investoru kontaktu tīkls Ziemeļvalstīs un Baltijā un sadarbība ar vienu no vadošu vadošajiem Eiropas vērtspapīru brokeriem Kepler Cheuvreux ļauj Swedbank piedāvāt klientiem labākos risinājumus.

Kādu laiku atpakaļ Latvijas bankām, kas izmantoja Interactivebrokers, bija lielas problēmas. Viņas, cik es zinu, atteicās iesniegt, saskaņā ar AML procedūru - pazīsti savu klientu dfatus par saviem klientiem. Līdz ar to nācās atteikties no IB pakalpojumiem. Aizgāja kur nu katra, es pat nezinu pie kā.