| kimm
Pievienots: 16.08.2004
Ziņojumi: 10977 | Re: OGRE 21.04.2005 11:40 |
DT
Man tagad atmina ir RAR kuru es nemu pa 0.65 un pec tam bisku pa 0.59
Bet kad sakas kritums..es neredzeju..проспал..)) |
Day Trader
Pievienots: 16.08.2004
Ziņojumi: 7722 | Re: OGRE 21.04.2005 11:43 |
Kimm; bet labi izskatas fis`ka OGRE ar cenu 14 sant un paradiem ap 80 sant uz akciju...  |
kimm
Pievienots: 16.08.2004
Ziņojumi: 10977 | Re: OGRE 21.04.2005 11:51 |
| Tur ir viens 'hitrijs' vinam (es domaju)stav pakete pa 0.17.. un vins nem vel pa 0.14(grib 'razbavit cenu') un doma ,ka citi pievienojas un panems no vinam pa 0.16-0.17.(RJUV taktika) |
Day Trader
Pievienots: 16.08.2004
Ziņojumi: 7722 | Re: OGRE 21.04.2005 12:10 |
Es arii taa domaaju, vakar arii n`ema, be nakamais bids tikai pa 0.11  |
Day Trader
Pievienots: 16.08.2004
Ziņojumi: 7722 | Re: OGRE 21.04.2005 12:13 |
Liekas, vin`am nekas neatliek, tikai ar s`o macgho stilu tureet pozu, kameer vin`u ne postavjat bukvoj ZZZZZZju...  |
iesaaceejs
Pievienots: 15.12.2004
Ziņojumi: 251 | Re: OGRE 21.04.2005 13:19 |
| Tāpat jau kaut ko tirgojas |
Day Trader
Pievienots: 16.08.2004
Ziņojumi: 7722 | Re: OGRE 22.04.2005 10:21 |
Noveda Veldzi liidz gruntei... Tagad grib arii Ogri...
http://market.rfb.lv/?pg=news&news_id=192816 |
Day Trader
Pievienots: 16.08.2004
Ziņojumi: 7722 | Re: OGRE 22.04.2005 10:42 |
. Sabiedrības 2004.gada nerevidēts gada pārskats pašlaik nav sagatavots. Tas
skaidrojams ar sabiedrības konsolidētā gada pārskata sastādīšanu (kura sastādīšana
ir atkarīga no AS “OT Grupa" meitas uzņēmumu gada pārskatiem). AS “OT Grupa"
valde aktīvi strādā pie gada pārskata sastādīšanas. Izvērtējot darba apjomu,
paredzams, ka nerevidētais sabiedrības gada pārskats par 2004. gadu var tikt
sagatavots 2005. gada maija sākumā.
Nu tad saksies.... velnam buus prieki..  |
kimm
Pievienots: 16.08.2004
Ziņojumi: 10977 | Re: OGRE 22.04.2005 11:07 |
| Pardeveji pamodas. |
Day Trader
Pievienots: 16.08.2004
Ziņojumi: 7722 | Re: OGRE 22.04.2005 11:08 |
| Tev bija taisniiba, ka liidz piektdienai paradiisies,.... |
kimm
Pievienots: 16.08.2004
Ziņojumi: 10977 | Re: OGRE 25.04.2005 11:39 |
Kad OGREs vieta bus AURORA..tad varbut bus kadas labas zinas..it ka:
Latvijā lielākā zeķu izstrādājumu ražošanas uzņēmuma Aurora Baltika auditētā peļņa pagājušogad sasniegusi 0.6 milj. Ls, kas ir par 42 % vairāk nekā 2003. gadā. Uzņēmuma apgrozījums 2004. gadā sasniedza 4.4 milj. Ls, kas ir 1.5 reizes vairāk nekā 2003. gadā.
Savukārt šā gada Aurora Baltika plānos ietilpst ražošanas un realizācijas apjomu palielināšana par 20 % un investīcijās jāiegulda līdz 1 miljonam latu. Uzņēmuma prioritārs darbības virziens būšot produkcijas noieta palielināšana tieši Latvijas tirgū, jo līdz šim lielākā daļa saražotās produkcijas tikusi eksportēta. «Ciešāka sadarbība ar lielveikalu tīkliem, loģistikas jautājumu pilnveidošana, sava zīmola prezentēšana un tā atpazīstamības veicināšana ir tie uzdevumi, kas tiks risināti pašmāju tirgū,» skaidro M. Bukleviča. |
Day Trader
Pievienots: 16.08.2004
Ziņojumi: 7722 | Re: OGRE 25.04.2005 11:42 |
Nu tikai vispirms vajag novest Ogri lidz gruntei, to bish liidz bankrotam... Atmest nevajadziigo balastu, mazakcionarus, un vperjed s pesnjami kopaa ar jaunu uzn`emumu... Kaijas scenarijs..  |
kimm
Pievienots: 16.08.2004
Ziņojumi: 10977 | Re: OGRE 27.04.2005 09:52 |
Tekstilnieki investē miljonus iekārtās Latvijā lielākā zeķu ražotāja Aurora Baltika maijā uzstādīs septiņas jaunas adāmmašīnas, ko firma iegādājusies Itālijā, savukārt lielākais veļas ražotājs a/s Lauma savā fabrikā vakar uzstādīja jaunu materiālu un veļas piegriešanas automātu Lectra.
Kopumā šogad Aurora Baltika plāno investīcijās ieguldīt līdz miljonam latu, savukārt Lauma – līdz 3,5 miljoniem latu. Arī citi Latvijas tekstilražotāji modernizē savas tehnoloģijas, jo bez tā nav iespējams palielināt ražošanas apjomus, atrast stabilu vietu rietumu un austrumu tirgū. Latvijas ražotāji vairs nevar gaidīt uz Eiropas Savienības (ES) atbalstu saņemšanu; lai saglabātu konkurētspēju, jāmodernizējas jau tagad. 2005. gada pirmajā ceturksnī dažās preču grupās Ķīnas imports ES ievērojami audzis – no 51% līdz pat 534%. Cīnoties pret arvien pieaugošo Āzijas tekstila preču importu, Eiropas Savienības tirdzniecības komisārs Pīters Mendelsons šonedēļ nolēmis ierosināt pārbaudi par Ķīnas apģērbu un citu tekstilpreču importu ES pēc tirdzniecības kvotu atcelšanas. Pēc tās beigām, iespējams, varētu tikt lemts par īpašiem atbalsta pasākumiem Eiropas ražotājiem.
Aurora tēmē uz vietējo tirgu
Šogad zeķu ražotāja Aurora Baltika plānos ir ražošanas un realizācijas apjomu palielināšana par 20%. Par prioritāru darbības virzienu uzņēmums uzskata produkcijas noieta palielināšanu tieši Latvijas tirgū. Pašlaik uzņēmuma produkcija tiek realizēta 13 valstīs.
Uzstādot jaunās adāmmašīnas, uzņēmums varēs ražošanā izmantot modernus izejvielu salikumus un izstrādāt modes tendencēm atbilstošus modeļus. Jau tagad tirdzniecībā ir parādījušās dāmu zeķbikses ar šai sezonai tik aktuālajiem ziedu un ģeometriskajiem rakstiem, Neatkarīgo informēja Aurora Baltika sabiedrisko attiecību speciāliste Maruta Bukleviča. Uzņēmums šī gada pavasara/vasaras kolekcijai kopumā piedāvā 40 jaunus modeļus. Aurora Baltika 2004. gada auditētā peļņa ir 600 796 latu – par 42% vairāk nekā 2003. gadā. Pērn Aurora Baltika saražoja 19,76 miljonus zeķu izstrādājumu pārus, par 10 miljoniem izstrādājumu pāru vairāk nekā iepriekš.
Laumai plāni Francijā un Itālijā
Savukārt veļas ražotājs Lauma plāno spēcināt savas pozīcijas Eiropas tirgū. Vakar uzstādītais modernais veļas piegriešanas automāts Lectra samazinās materiālu atgriezumu procentu, kā arī augstākas piegriešanas precizitātes dēļ palielinās veļas piegriešanas kvalitāti.
Balkrievijas tirgū pārdošanas apjoms pērn palielinājies par 10%, Baltijā par 2%, Ukrainā par 20% un Rietumu tirgos par 22%. Veļas pārdošana apjoms NVS valstīs cēlies par 6%, bet Baltijas valstīs par 5,5%. Apgrozījuma pieaugumu veicinājis sekmīgs pārdošanas darbs, stāsta uzņēmuma izpilddirektors Edgars Štelmahers. Pērn par Laumas jaunajiem noieta tirgiem kļuvusi Francija un Itālija. Notikusi tirgus paplašināšana Skandināvijā un Anglijā.
Uzņēmuma Lauma apgrozījums 2004. gadā bija 20,11 miljoni latu jeb par 2% vairāk nekā 2003. gadā. 2004. gada auditētā peļņa pēc nodokļu nomaksas ir 2,655 miljoni latu. |
kimm
Pievienots: 16.08.2004
Ziņojumi: 10977 | Re: OGRE 27.04.2005 09:54 |
Var apstrīdēt Laumas akciju iegādi
Kristīne Jančevska
Komerclikums liedz akciju iegādi finansēt no paša uzņēmuma līdzekļiem
Latvijas tekstilizstrādājumu un veļas ražotāja a/s Lauma akciju iegādei veiktā uzņēmuma ieķīlāšana ir pretrunā ar Komerclikuma normām, kas nosaka, ka akciju sabiedrībai aizliegts izsniegt aizdevumu vai citādi tieši vai netieši finansēt trešās personas šīs sabiedrības akciju iegādei. Uzņēmuma kontrolpaketes īpašnieki — SIA Alta Capital Partners — uzskata, ka darījums noticis likumīgi. Cietēji šajā situācijā var izrādīties mazākuma akcionāri un kreditori, kuru vidū var būt arī uzņēmuma darbinieki.
Nedrīkst apdraudēt kreditorus
Kā skaidro Uzņēmumu reģistra Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Maija Celmiņa, Komerclikuma norma ar liegumu uzņēmumam finansēt trešās personas sabiedrības akciju iegādei paredzēta, lai aizsargātu mazākuma akcionārus un kreditorus. Laumas prezidents Indreks Rahumā jau iepriekš atzinis, ka Lauma ieķīlāta un kredīts ņemts, lai norēķinātos par uzņēmuma akciju iegādi ar iepriekšējiem īpašniekiem — bijušo Laumas prezidenti Zigrīdu Rusiņu un viceprezidentu Viktoru Aišpuru. Diena jau ziņojusi — nespējot attīstīties pašu spēkiem un atrast ievērojamus investorus iekšējā tirgū, Laumas īpašnieki pērn maijā pārdeva 76,4% akciju Igaunijas investīcijas grupai Alta Capital. Tagad Alta Capital pieder 85% uzņēmuma akciju, turklāt tās mērķis ir nākotnē kļūt par vienīgo Laumas īpašnieci un attīstīt tā darbību Igaunijas investīciju kompānijā Alta Capital Group. Alta Capital Laumā veicis investīcijas 2,7 miljonu eiro (1,41 miljons latu) vērtībā.
"Saskaņā ar likumdošanu ir aizliegts finansēt paša uzņēmuma akciju iegādi. A/s Lauma nav finansējusi tās akciju iegādi. Finansējums attiecībā uz iegādes darījumiem ir nācis no diviem avotiem. Alta Capital pamatkapitālu un bankas finansējumu ir nodrošinājusi vietējā banka [Hansabanka]. Kad mēs veicām darījumus, tika veikta rūpīga juridiskā analīze, un, pamatojoties uz analīzi, mēs neuzskatām, ka esam pārkāpuši kādu likumu," Dienai skaidro I.Rahumā.
Citās domās ir Aigara Strupiša juridiskais birojs, kurš atzinumā norāda — ja patiesībai atbilst ziņas, ka akciju sabiedrība ir izsniegusi komercķīlu par labu akciju sabiedrības akciju pircējam, tad ar šo rīcību ir pārkāpts Komerclikums. A.Strupišs min vairākus iespējamos mazākuma akcionāru rīcības modeļus — no valdes amatpersonu atsaukšanas no amata, tiesvedības līdz darījuma atzīšanai par spēkā neesošu.
"Mēs nesaskatām, ka šajā darījumā būtu skartas mūsu intereses, un nedomājam, ka darījumā ir pārkāpts likums," Dienai sacīja a/s Lauma 5% akciju īpašnieka Valsts sociālās apdrošināšanas asociācijas (VSAA) Finanšu vadības departamenta plānu finanšu daļas vecākais ekonomists Ainārs Dobroze, uzsverot, ka ieķīlātas ir tikai Alta Capital Partners piederošās akcijas, bet VSAA un citu mazākuma akcionāru akcijas nav apgrūtinātas.
Komerclikumā noteiktie aizliegumi dod tiesības atcelt darījuma līgumus uzņēmuma maksātnespējas gadījumā. 22.aprīlī Laumas akcionāru pilnsapulcē apstiprinātie uzņēmuma pērnā gada saimnieciskās darbības rezultāti liecina, ka apgrozījums audzis par 2% un sasniedzis 20,11 miljonus latu. Auditētā peļņa pēc nodokļu nomaksas ir 2,655 miljoni latu un atbilst uzņēmumā plānotajam peļņas līmenim, apliecina uzņēmuma izpilddirektors Edgars Štelmahers.
Ierocis mazākuma akcionāriem
Gan A.Dobroze, gan I.Rahumā domā, ka ķīlas darījuma apstrīdēšana varētu būt ierocis neapmierināto mazākumakcionāru rokās, lai panāktu, ka no viņiem akcijas atpērk par lielāku cenu — līdzīgu, par kādu akcijas tika iegādātas no Z.Rusiņas un V.Aišpura. "Alta Capital attiecībā uz visiem mazajiem akcionāriem piemēro vispārēju politiku un ir izvērsusi savu piedāvājumu. Lielākā daļa mazo akcionāru šo piedāvājumu ir pieņēmuši un savas akcijas pārdevuši. Protams, ir arī akcionāri, kuri nav pārdevuši savas akcijas, un tā iemesls ir cena," saka Laumas prezidents.
Laumas kā slēgtas akciju sabiedrības akciju iegādi reglamentē tās statūti, kuros noteikts, ka akcionāram, kurš vēlas pārdot savas akcijas, par to jāinformē uzņēmuma valde, kas vispirms akcijas piedāvā pirkt esošajiem akcionāriem. Saskaņā ar Komerclikumu akciju cenu nosaka to pārdevējs. Ja esošie akcionāri atsakās iegādāties piedāvātās akcijas, pārdevējs ir tiesīgs tās pārdot citam pircējam par cenu, kas ir vienāda vai augstāka un ar noteikumiem, kas nav labvēlīgāki kā sabiedrības valdei iesniegtajā piedāvājumā. VSAA pārstāvis skaidro, ka labprāt pārdotu Laumas akcijas Alta Capital, taču to liedzot sarežģītā likumdošana, kas pieprasa, lai darījumu novērtētu sertificēts vērtētājs. "Tik mazam akciju skaitam — 5% — tas ir padārgi," norāda A.Dobroze.
A.Strupišs atzinumā uzsver — ja Alta Capital nespēs norēķināties par ķīlu, cietīs mazākuma akcionāri, kuru akcijas kļūs nevērtīgas. Šādam riskam ir pakļautas arī VSAA piederošās akcijas.
Igaunijas biznesa laikraksts Aripaev ziņo, ka Alta Capital neto peļņa 2003.gadā bija 1,2 miljoni eiro (700 000 latu), bet 2004.gada rādītāji vēl nav publiskoti. Alta Capital pārstāvis un Laumas prezidents Indreks Rahumā uzsver, ka Alta Capital akciju īpašnieki pārvalda vairāk nekā 100 miljonu EUR aktīvu. "Kā investīciju uzņēmums mēs nekoncentrējam uzmanību uz ikgadējiem ienākumiem, bet cenšamies gūt peļņu ilgākā laika posmā," uzsver I.Rahumā un noraida aizdomas, ka kompānija nespētu norēķināties par ieķīlātajām Laumas akcijām. |
kimm
Pievienots: 16.08.2004
Ziņojumi: 10977 | Re: OGRE 27.04.2005 11:14 |
| Sodien ir laba iespeja..kam ir liela pakete..atbrivoties no si akcijas! |
Mario
Pievienots: 13.10.2004
Ziņojumi: 3487 | Re: OGRE 28.04.2005 09:25 |
Financenet.lv
1.aprīlī lielākā nodokļu parādnieka AS "Vati" parāds budžetam bija 12 393 180 lati, bet otrais lielākais parādnieks "Kodols-S" budžetā nebija samaksājis 6 113 630 latus. Trešais parādnieks "Acot Technologies" bija palicis parādā 2 697 420 latu nodokļu maksājumus. Nākamais lielākais nodokļu parādnieks "OT grupa" bija palicis parādā valsts budžetam 2 237 080 latus. |
kimm
Pievienots: 16.08.2004
Ziņojumi: 10977 | Re: OGRE 02.05.2005 10:52 |
| 66,000 aizgaja..tas ir nopietni.. |
GE
Pievienots: 22.08.2004
Ziņojumi: 1557 | Re: OGRE 03.05.2005 14:23 |
| cik ir close ? RFB lapaa 0,07 hanzaa 0,05 |
Seller of Smiles
Pievienots: 16.08.2004
Ziņojumi: 9511 | Re: OGRE 03.05.2005 14:26 |
shis ir pedeejais darijums:
13.48.34 OGR1R .05 4,968 248.40 Var.Pr |
kimm
Pievienots: 16.08.2004
Ziņojumi: 10977 | Re: OGRE 03.05.2005 14:34 |
| Сeturdiena ,vai piektdiena bus 0.03..tur ir tikai viens pircejs no HANSA. |
GE
Pievienots: 22.08.2004
Ziņojumi: 1557 | Re: OGRE 03.05.2005 14:41 |
vismaz 2i :-)
dōmāju ka daudz pa 0,03 nebuus ... |
swordfish
Pievienots: 16.08.2004
Ziņojumi: 6390 | Re: OGRE 03.05.2005 14:54 |
| Nosaukuma maiņa nelīdzēja... bet ja centrālo ofisu zaļā krāsā nokrāsot? Man vēl daudz interesantu ideju... |
martin
Pievienots: 18.08.2004
Ziņojumi: 4658 | Re: OGRE 03.05.2005 16:06 |
Jā, zaļā būtu labi, ta krāsa sarkanā baigi buļļus tracina. |
swordfish
Pievienots: 16.08.2004
Ziņojumi: 6390 | Re: OGRE 05.05.2005 13:34 |
PEĻŅA 100% DIENĀ!!!! TAS IR REĀLI!!! PELNI $$$ NEKO NEDAROT!!!
 |
Mario
Pievienots: 13.10.2004
Ziņojumi: 3487 | Re: OGRE 05.05.2005 13:53 |
Ja šinī papīrā varētu likt iekšā kaut 30% no tirdzniecības kapitāla, tad varētu piekrist ka peļņa teorētiski var sasniegt 100%.
Bet lieta tāda, ka šī ir pārāk slidena fiška...
Es pēdējo reizi pirku Ogri pa 0.16 LVL , lai pēc 5 minūtēm pa 0.17 LVL to laimīgi notirgotu.
Kopš pag. .gada rudens ar šo fišku vairs neesmu nodarbojies.
(Tigoties ar Ogri vai netirgoties, protams, ir katra personīga lieta). |
|
