Pandēmijas definīcija no Wikipedia:

A pandemic (from Greekπᾶν, pan, "all" and δῆμος, demos, "local people" the 'crowd') is an epidemic of an infectious disease that has spread across a large region, for instance multiple continents or worldwide, affecting a substantial number of individuals. 

Nav nekādu konkrētu ciparu. Un kas mums no tā mainās, vai Covid izplatība tiek nosaukta par pandēmiju vai nē? Tas kas ir svarīgi - kā konkrētais vīruss izplatās un kādu kaitējumu tas nodara.

pandēmija tā tiešām nav 10% no iedzīvotāju skaita, bet zem viņasc19 pabāzts apakšā ir it viss un uz viņu norakstīts arī, papētiet 2019 gada ek. statistiku tur skaitļi bija graujoši unmilzu  recesija neizbēgama.

Ja patīk kopsavilkums no zinātnes puses (grafiki, statistika), tad varu ieteikt šo profilu, starp citu, džeks ar 643,2k sekotājiem, pieņemu, ka bez atlīdzības noreklamēja SAF Aranet 

Lai sāktu ko skaitīt, pirmais. Vai Latvijā (pasaulē) ir pandēmija? Kādi ir kritēriji, jeb cipari un kur tie ir ņemti. Kapēc jautāju? Ierobežojumi ir ieviesti pamatojoties uz pandēmiju. Ja ierobežojumi nav ieviesti pandēmijas dēl, tad kādi ir tie nosacījumi( skaitļos) kamdēļ tika ieviesti ierobežojumi, un pie kādiem nosacījumiem tie tiks atcelti? Kad būs elementārs skaidrojums manam jautājumam, sāksim runāt par konkrētiem cipariem, kur ņemti, kā rēķināti. Pašlaik cipariem nav nozīmes, jo nav definēts viņu pielietojums. Tur jau tas joiks, ka tiek pieņemti lēmumi kas nav balstīti ciparos, bet gan emocijās, cipari tiek piemeklēti. Nav vērts pašlaik aplūkot ciparu patiesumu, jo no tiem pašlaik nekas nav atkarīgs. Cipari tiek pieskaņoti lēmumiem. 

Tad tevi interesē vakcinācijas drošums un efektivitāte (ko tu jautāji, lai varētu izlemt, vai vakcinēties) vai ierobežojumu juridiskais pamatojums?

Charles Abi saistīti. Ja es vienā pamanu neloģiku, neticu arī otram. Jo abus tiražē viens un tas pats.

Nē, abi nav saistīti. Jo viens ir dabas likumi, bet otrs - juridisks konstrukts. Ar pēdējo nevar precīzi aprakstīt pirmo, it sevišķi, ja pirmais strauji mainās (ar jauniem vīrusa celmiem, gadalaiku ietekmi, cilvēka masu uzvedību).

Divas dažādas lietas .Jautājums, kas ir cēlonis, un kas sekas? Kas ir primāri jāizvērtē? Pašlaik manā skatījumā, netiek izvētrtēti sākotnējie cēloņi to ietekmes varbūtība, bet tiek pieņemti juridiski lēmumi (ierobežojumi), un tie tiek pasludināti par cēloni, jo lūk, ir neapzinīgie, kas nepilda. Tur jau tas cepiens, ka nav primārā izvērtējuma, Ok, piekrītu ir daudz nezināmo, pieņemt pareizo lēmumu nav praktiski iespējams. Nu tad sāciet analizēt, atzīstiet kļūdas, ietveriet nu jau zināmos riskus un mainiet lēmumu. Pašlaik manā skatījumā stulbākais ir tas, ka neatzīst kļudas (kuras tik tiešām nevarēja paredzēt), bet bliež tik tālāk. Pēdējie dati liecina, ka jaunais paveids strauji izplatās vakcinēto vidū. Bet redz, to nedrīkst publiski pašlaik teikt, nesakrīt ar valstoņu pieņemto lēmumu, ka vakcinētiem ir dota brīviba. Ar interesi sekošu, kas būs tālāk? Lēmumam ir jābūt nevis kā attaisnojumam notiekošajam, bet gan kā pamatojumam. Bet, nevar pamatot to, par ko  ir bail runāt. Tik tiešām nezināmo ir ļoti daudz. Nu tad saprātīga sabiedrības daļa atzīstiet savu neziņu, tas paceltu Jūsu reitungus un diskutējam. Bet ja diskusiju te daži sāk ar to, ka lūk, tu neko nesaproti, tad ir garām. Paši Jūs neko nesaprotat kas notiek, un tas ir tikai normāli. Es atzīstu, tik tiešām nesaprotu, ko un kā, bet uzdot jautājumus Jūs man pat neļaujat, Norokat visus, kas atzīst, ka nesaprot. Vienīgā izeja klausoties pirmos 3 valsts vadītājus ir vakcinācija. Ja es ko mēģinu noskaidrot un izsaku varbūtību, ka tā tas nav, mani burtiski norok. Dievs dod, ka es kļūdos, Bet ja tik tiešām, vakcinācija nav panaceja, kas notiks, kādi būs lēmumi? Vai tiks atzītas kļūdas?

Hermani! Ko tu piedāvā darīt? Tagad. Latvijā. Par "neesošajiem" datiem diskusija ir neproduktīva. Ņemot vērā to informāciju, kas IR tavās rokās - ko darīt? Kāds priekšlikums?

P.S. Ar sabiedrību es biju domājis "vidējo" tautieti. Ir apzinīgi vakcinētie un nevakcinētie. Bet ir arī neapzinīgi gan vakcinētie, gan nevakcinētie. Un riskēšu apgalvot, ka neapzinīgo propocija Latvijā ir lielāka, nekā, piemēram Zviedrijā. Tāpēc arī stāsts par to, kāpēc "brīvprātīgi" strādā labi vai tomēr nestrādā. Tu visticamāk piederi pie "apzinīgās" daļas.

"Pēdējie dati liecina, ka jaunais paveids strauji izplatās vakcinēto vidū." Es teikšu - LAI IZPLATĀS! HOSPITALIZĀCIJA ir tā, kas nokauj progresu. Līdz Omikronam, ja nemaldos, hospitalizētie bija 85% (nevax) pret 15% (vax). Ar mirušajiem propocija vēl vairāk uz nevax pusi. Omikronu vēl pieļauju, ka neredz.

Ierobežojumi un tieši nevax ir tieši tāpēc, lai viņus maksimāli "pasargātu" no hospitalizācijas, pat ja tas ierobežo cilvēciskās brīvības. Kas vēl nav saprotams? Jebkurš vakcinēts pilsonis arī varu nokļūt slimnīcā ar akūtu ne-kovid kaiti. Diemžēl šobrīd tieši nevakseri aizņem tik daudz vietas slimnīcās savu "brīvību" vārdā, ka vieš VISI!

Vakcinācija LABI pasargā no simptomātiskiem un smagiem (hospitalizējamiem) gadījumiem. Punkts!

VanK. Es nevaru neko piedāvāt, jo es nezinu izejošos datus. Ja man būtu informācija, varētu piedalīties diskusijā un izteikt savu viedokli, kā es redzu situāciju un ko darīt. Pašreiz es varu norādīt uz neloģiku jau pieņemtajos lēmumos. Ja es to mēģinu darīt, mani ātri vien nosēdina ar argumentu - tu neko nesaproti, jo tu neko nezini. Jā, nesaprotu, kapēc tiek pieņemti, manā skatījumā, nepareizi lēmumi. Savu uzskatu veidoju no informācijas, kas man ir pieejama, un varu to pamatot. Lēmuma pieņēmēji navar man daudz ko pamatot un  naļauj pat uzdot jautājumu. Jau pie pirmās potes es uzdevu jautājumu, cik reizes būs jāpotējās? Es biju sliktais, kas apstrīd zinātni un vakcīnas efektivitāti. Es uzdodu šo jautājumu atkalk. Raugoties uz iepirkumiem. man sanāk vēl kā minimus 3 potes katram Latvijas pilsonim. Jā vai nē? 

Par vakcīnām vienreiz jau atbildēju - tas ir ieskaitot jau veiktās vakcinācijas, tātad kopumā ap 3 potēm uz cilvēku nevis "vēl 3 potes uz cilvēku". Tiešā tekstā tajā lapā tas nav pateikts, bet to var izsecināt pēc AstraZeneca apjoma, jo šī ražotāja vakcīnas vairs netiek pasūtītas.

Bet atkal - es īsti nesaprotu, kādus secinājumus var izdarīt no šī fakta. Valdība vienreiz ieberzās pasūtot par maz, tagad varbūt pārcenšas pasūtot par daudz, lai tikai nepietrūktu. Vai no tā ir atkarīgs, kā mēs individuālā līmenī pieņemam savus lēmumus par aizsardzību no vīrusiem? Nē, taču. To primāri nosaka tas, kādi ir reālie vīrusa izplatības un smaguma rādītāji.

Vairākus komentārus atpakaļ par definīcijām... vispār šajā gadsimtā progresīvajā pasaules daļā strīdas par dzimuma definīciju, kas ir vai nav "sieviete" / "vīrietis". Ja jau twitter bano par apgalvojumiem, ka vīrietis nevar dzemdēt un ja pateiksi, ka dzimumu nevar mainīt, tā tevi piedēvēs par transfobu. Tad ko mēs vispār brīnamies, ka ir tik dažādas definīcijas vāram "pandēmija"?!

P.S. Es pats uzskatu, ka ir pareizi ik pa laikam mainīt definīcijas. Īpaši, ja šī definīcija apraksta notikumu, kurš modernajā laikā nav notikusi. Tie, kuri piesienas, ka pandēmija ir tad, kad slimo 10% no pasaules iedzīvotāja skaita - pasakiet labāk, kad tāds brīdis pasaulē ir bijis?? Pat Spāņu gribas laikā nebija neviens brīdis, kad vienlaicīgi slimoja 10% pasaules iedzīvotāju...

Charles. Tiešā tekstā no 

https://covid19.gov.lv/index.php/covid-19/par-covid-19/vakcinacija/vakcinu-iepirkumi-latvija

Lapa tika atjaunota: 23.09.2021

''Šobrīd Latvija ir pieteikusies pieciem vakcīnu ražotāju piedāvājumiem, taču vēl citi ir sarunu procesā:''

Tas nozīmē, ka vēl nav saņēmusi. Nevaru steigā atrast, bet bija saits, ka noliktavās pašlaik ir nedaudz virs miljona. 

Ko secinu es: Ja ir pasūtīts šāds daudzums (virs 3x uz cilvēku) nedomāju ka tā ir nodrošināšanās pret iepriekšējo kļūdu. (nedaudz par lielu cipars). Manā skatījumā, ja tas ir nodrošinājums izvērtējot iepriekšējo kļūdu, ka nav pieticis, tad ir izķēzīti ne pa jokam līdzekļi, cipars par lielu. Ja ir kāds pamatojums šim skaitlim, es gribētu to dzirdēt, lai varētu pieņemt lēmumu, kā rīoties. Ar cerību sirdī pievienojos VanK rakstītajam, ka ar nākamo paveidu mazinās ietekme no 80% uz 15%. Ja jau cipari tik optimistiski, kamdēļ tik liels iepirkums. Vai nu mums ko nestāsta, un ir zināms, ka būs nepieciešams tās izlietot, vai nu tur sēž līdzekļu šķērdētāji. Cik saprotu, realizēcijas termiņš ir gads, tad sanāk, katrus 4 mēnešus pa potei? Vai es atkal kaut ko nesaprotu?

Un tu tici visam, kas rakstīts kādā mājaslapā? Arī 23.09.2021 par turpmākiem AstraZeneca pasūtījumiem neviens vairs nedomāja.

Nezinu, kā ir īstenībā, bet pazīstot ierēdņus tipiski šādas mājaslapas tiek uzturētas šādi:

1. Kaut kad gada sākumā publika pieprasīja datus par pasūtītajām vakcīnām. Kāds uzcepa šo lapu apmēram tādā izskatā, kā to redzam tagad. Tad arī tapa šī teikuma daļa "Šobrīd Latvija ir pieteikusies ..."
2. Laiku pa laikam tiek atjaunoti konkrēto vakcīnu cipari. Tad arī nomaina pēdējo izmaiņu datumu. Neviens vairs neskatās, lai teikumu gramatiskā forma būt atbilstoša jaunajiem apstākļiem.
3. Tā kā vakcīnu visiem pietiek un publika vairs par to netrobelē, tad neviens vairs pat neatjauno ciparus (jo atceros lasījis, ka vakcīnu pasūtījumi ir atjaunoti arī pēc 23.09, piemēram, tām pašām bērnu vakcīnām).

Par zivjrūpniekiem es būšu kaut ko sajaucis. Andris Bite ir Karavelas valdes priekšsēdētājs.

Hermani, atradu to tekstu par nākamgad pasūtītajām 4.7M vakcīnām. Tur arī ir paskaidrots, kāpēc šāds daudzums, tiek paredzētas 2 devas uz cilvēku. Es domāju, ka tiek pieņemts, ka pasūtījums pilnā apjomā netiks nodrošināts (jo portfelī ir arī vakcīnas, kas nav vēl apstiprinātas). Manuprāt, te ir nepareizi saplānotas piegādes, pirmajā ceturksnī mums noteikti nevajag tik daudz vakcīnu, būtu labāk pagaidīt, kad būs vakcīnas, kas ir piemērotas Omikron paveidam, ja tam tādas būs vajadzīgas.

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-2022-gada-pieteikusies-47-miljoniem-covid-19-vakcinu.a434514/

Latvija nākamajā gadā pieteikusies 4 735 452 Covid-19 vakcīnas devām, otrdien valdības sēdē informēja veselības ministrs Daniels Pavļuts ("Attīstībai/Par!").

Nākamā gada pirmajā ceturksnī paredzēts saņemt 2 076 780 devu, otrajā ceturksnī – 1 377 450, trešajā  – 897 962 un ceturtajā  – 383 260.

Pavļuts valdības sēdē norādīja, ka vakcīnu daudzums rēķināts tā, lai varētu iedzīvotājiem nodrošināt balstvakcināciju divas reizes. Viņš norādīja, ka tie ir aprēķini, domājot par nākotni.

Latvija pieteikusies arī vairāku tādu ražotāju vakcīnām, kas vēl nav apstiprinātas Eiropas Savienībā. Bet tiek cerēts, ka tās tiks apstiprinātas. No "Curevac" nākamgad plāno saņemt 946 510 devu, "Sanofi" – 158 400 devu, "Novavax" – 162 160 un "Valneva" – 126 212 devu.

Preses konferencē ministrs norādīja, ka pašlaik tiek gatavots informatīvais ziņojums par vakcīnu portfeļa izmaksām un tas tiek veidots, mēģinot nodrošināt pēc iespējas daudzveidīgas vakcīnas. Lai "ja nu kaut kas nezināms atgadās, esam spējīgi nodrošināt Latvijas iedzīvotāju vajadzības".

Visvairāk Latvija pieteikusies mRNS vakcīnām – no "Pfizer"/"BioNTech" saņems 1 638 000 devu, no "Moderna" – 914 600 devu. Pavļuts norādīja, ka iepriekš minētās vakcīnas sevi labi parādījušas. Tomēr Latvija pieteikusies arī to vakcīnu devām, kuras pašlaik aktīvi netiek izmantotas. Proti, pieteikts "Johnson&Johnson" – 525 700 devu un "AstraZeneca" – 263 870.

Pavļuts apliecināja, ka arī pašlaik noliktavās ir vairāk Covid-19 vakcīnu, nekā nepieciešams – vairāk nekā miljons devu.

Hermani, šī ir pilniga tufta, ko uzrakstīji: "Piemēram: Ja cilvēka analīze pozitīva, viņu  pieskaita pie saslimušo kopsummas. Ja šīs cilvēks atkārtoti nodod analīzi, viņš tiek pieskaitīts vēlreiz." 

Viens no iemesliem, kāpēc SPKC tik ļoti bremzēja ar datiem sākumā, bija tas, ka viņi čerez vienu vietu (nebija normālas IT sistēmas) skaitīja unikālos slimniekus.

https://www.foxbusiness.com/technology/swedish-company-showcases-microchip-download-covid-19-passport-status

Tām, kurām mākslīgie pupi, lūpas un diberni, šis čips ir kā apčurāt 2 pirkstus. Liek tik iekšā un dzīvo nost!

Mani vairāk kretinē tas, ka QR skenē pie veikala, bet testēšanas mēģenē vari ielikt kaut vai izkausētu sniegu, nekādas verifikācijas. Lūk tas ir valsts attīstības līmenis, kurš aizgājis pilnīgi šķērsām.

Es kā cilvēks, kas ir uz tu ar elektroniku/datoriem/lodāmuru uz čipu implantiem skatos skeptiski. Jā, tas varētu būt kaut kāds nišas produkts, bet masveidā tam nav praktiskas jēgas. Paskaidrošu: tehniski tas ne ar ko neatšķiras no čipa, kas ir tavā kabatā (auto atslēgas, piekļuves pīkstuļi, utml.). Vienkārši dažiem tas var šķist ērtāk, ja to pabāž zem ādas. Nu piemēram baseinā varēsi kokteli nopirkt (lai gan to jau tagad var izdarīt ar pulksteņiem vai gredzeniem).
No drošības viedokļa pilnīgi garām. Ja kāds gribēs to viltot, tad viltos, klonēs, utml. Tas, ka čips ir pabāzts zem ādas vai iebāzts p@k..ā neko būtiski no drošības riskiem nemaina.

P.S. Tie čipi, kas domāti kaut kādu nervu funkciju vai kustību atjaunošanai ir mazliet cita lieta un tiem gan es redzu nākotni medicīnā.

Masveidā tos šobrīd izmanto mājdzīvniekiem. Sev es tādu negribētu, pat ja būtu ērtāk.

Vēl gadu pastāvēsi kvadrātkoda un dokumentu pārbaudes rindās pie vekaliem un sāksi ar skaudību noskatīties uz tiem, kas ar implantēto čipu iet garām pa ātro rindu 

Var jau būt. Bet es vispār cenšos izvairīties no veikalu apmeklēšanas.