kaustin - gaidu gaidu man šī diena ir 10 maijs , kad fiksējas...

Par Rail Baltic no lietuviešu resursa krievu valodā.Vispārīgi aprakstīta patreizējā gatavības stadija.

https://www.delfi.lt/ru/news/economy/zastoporilis-raboty-po-stroitelstvu-rail-baltica-proekt-dorozhaet-i-otkladyvaetsya-esche-na-4-goda.d?id=93368515

Nu Lietuvieši gribēja ātrāk. Oficiāli arī laikam 2026. gads skaitās Rail Baltica palaišana, bet mūsējie jau no sākuma teica, ka 27-28 gados palaidīs pirmos posmus un ja viss izdosies, tad 30 gadā pabeigs visu trasi.
2028. gadā poļi tikai pievilks savu līniju līdz Lietuvai. Es biļetes (futures) uz 2030.gadu vēl neieteiktu pirkt, var būt margin call

Sagaidiju bankas jauno Riboni Sanak tekosais kredits uz 45€ kluva dargaks no 398€ kas bija

ieprieks.

Hehe

[url=https://ibb.co/FBMYrJ3][img]https://i.ibb.co/mHwyjtT/IMG-6938.jpg[/img][/url]

ja mūsējie hokejā ieņems trešo vietu, tad es katram spēlētājam izmaksāšu 1milj USD, trenerim 3miljonus USD, palīgiem un tamlīdzīgiem( masāžisti  utt) pa pusmiljonam

uzliku totalizatora par LV win un ka 1 vartus LV gus.

Jeeee gandriz 1500€ ieguti par 1 vartiem

Kaustiņ esam gatavi but liecinieki, ka tu naudinu iedosu hokejistiem.

Iemetisu screen un aizsutisu uz vinu pastu.

Vispār es rakstīju par $ un ASV

Biržā būtu margin call  Izraksties no foruma 

Kaustiņ. Cik ilgā laikā izmaksāsi?

Augstak vins rakstija jau, ka domaja musejie(ASV). Kaut gan vel senak vienkarsi musejie.

Sanak vins oficiali ASV uzskata par savejiem.

ritdiena LV ka saprotu briva

Kaustiņ, a ja ASV uzvarētu, tad "mūsējie" būtu Latvieši?

Sanak sodien birza ari Rigas nestradas.

Draugi, Jūs daudzi esat ekonomisti, tādēļ vēršos ar jautājumu pie Jums.

Cik labi/pareizi ir skatīties debt/gdp ratio? Vai nav pareizāk skatīties apkalpošanas izmaksas/budžeta ieņēmumi vai kaut kas tāds? 

Paskaidrošu domu:

Latvija šogad parāda apkalpošanai tērēs ~200m (https://www.tvnet.lv/7686581/video-valsts-parada-apkalposanas-izmaksas-dubultosies), nākamgad tie būs jau 330. Šos apkalpošanas izdevumus taču valsts apmaksā no budžeta. Tad kādēļ visur tiek bāzts IKP? Valsts taču nemaksās par kredītu ar kādu pakalpojumu/saražotu lietu.

Es saprotu, ka ir korelācija starp IKP un budžeta ieņēmumiem, taču... 

Dustij, neesmu ekonomists, bet viedoklis ir Manuprāt, valstij visadekvātāk būtu izmantot to pašu metriku, ko lieto lielākajai daļai ražojošo un servisa uzņēmumu - Net Debt/EBITDA, kuru uzņēmumi pārsvarā cenšās turēt robežās 2-4 (vai lēni augoši bet labi pelnoši uzņēmumi <6), jo vispārējais īkšķa likums saka, ka lielāks parāds jau rada pārāk lielas apkalpošanas izmaksas un ar to saistītos riskus (īpaši hipotētiskā likmju celšanās gadījumā).

Valsts gadījumā to EBITDA varētu translēt kā kopējie budžeta ieņēmumi mīnus kopējie budžeta izdevumi (neieskaitot investīcijas). Tiesa gan, LV gadījumā, šī varētu būt disfunkcionāla formuła, jo mēs pārsvarā investējam nevis lietās, kas nākotnē audzēs budžeta ieņēmumus, bet "gaisa dārzos", veloceliņos un zivsaimniecības inspektoru kapacitātes celšanā.   

Es kā ekonomists un finansists vispār līdz galam neizprotu IKP kā salīdzinošu lielumu. Manā skatījumā NKP (nacionālais kopprodukts) būtu daudz patiesāks un piemērojamāks. Ja no IKP izrēķinātu ārā peļņas daļu, ko saražo ārzemju kapitāls un ārzemju kapitāla saražotajam pievienotu koificentu, jo tas ir mainīgs lielums nākotnei, (kapēc nākotnei, jo izmanto prognozēšanai), tad vēl varētu to izmantot.

Ar ko ārvalstu kapitāls ir tik slikts? Nemaksā nodokļus?

Ārvalstu kapitāls nav stabils. Jebkurā brīdī, un it sevišķi, ja ir pasaules mēroga problēmas, kapitāls plūst prom. Mēs to ietekmēt nevaram. Ārvalstu kapitāla peļņa mums paliek tikai kā ienākuma nodoklis, 1/4 daļa, pārējais, kas iegūts no mūsu makiem, nav vairs mūsu. Vienmēr esmu teicis - kredīts nav brālis. Ārvalstu kapitāls ir pat sliktāks par kredītu. No kredīta gūtās peļņas tu tikai nomaksā %, bet no ieplūstošā ārvalstu kapitāla mums paliek tikai mūsu nopelnītie nodokļi, nekādas peļņas. Tad jau kredīts ir izdevīgāks. (kredīts, ko ieliek pievienotās vērtības radīšanai, nevis apēšanai). Esmu par nacionālā kapitāla audzēšanu, neatbalstu fanošanu no ārvalstu investīcijām.

It depends. Protams, ka tāds Lidl nekādu lielo pievienoto vērtību mums nerada (izņemot konkurenci, kas šajā gadījumā ir pozitīvi). Taču ir sfēras, kur ārzemju kapitāls ir palīdzējis attīstīt jaunas nozares vai ekosistēmas.

Ekonomikas fakultātes 1.kurss pirms 25 gadiem.

IKP=P+I+G+Exp., kur:

 P patēriņš;

I - investīcijas (t.sk. nauda Lidl būvniecībai un ES fondi, kas nāk iekšā infrastruktūras attīstībai, zaļie projekti un t.t.);

G valdības izdevumi;

Exp tīrais eksports (eksports - imports).

Piemēram valdības ieņēmumi ir pārāk mazie, lai segtu izdevumus. Ko valdībai darīt, jāņem aizdevums. Lielāks aizdevums pret IKP, lielāki riski defoltam, sliktāks kredītreitings, jāmaksā lielāki % parāda apkalpošanai. IKP samazinājums = recesija, ekonomikai neiet viegli, bet tev kāds Modys vai vēl kāda aģentūra var pārskatīt kredītreitingu to samazinot, pieaug/s parāda apkalpošanas izdevumi, cilvēki iziet ielās un protestē, pieprasa algas celšanu. ECB vēl ceļ % inflācijas apkarošanai nu pavisam nav labi, premjers sajūtot problēmu tuvošanos sāk aģitēt bankas vairāk kreditēt privātu patēriņu (IKP noturēšanai). VIDam prasa iekasēt vairāk nodokļus, bet nevar, daļā ir pagrīdē un vēl darbspējīgi jaunie cilvēki mūk no valsts. Iedzīvotāju skaits par 10-15 gadiem drastiski iet uz lēju (nodokļu maksātāju kritums), bet valdībai jānotur tēriņu pieaugums. Bez investicijām tas ir Mission impossibal.

Investīcijas parasti nevar izvest no valsts (NĪ, biznesu, nejaukt ar peļņas izvēšanu), tev to jāpārdod kādam. Bet ja valstī nenāk investīcijas, tad valsts drīzāk balansēs uz stagnācijas robežas, nebūs nekādas attīstības un būs garantēta atpalikšana no kaimiņvalstīm. Tad šādos apstākļos paliek tikai darbs ar investīciju pieplūdumu un strādāt pie eksporta attīstības (labāk iedarbināt abus), lai varētu attīstīties vai vismaz noturēt esošo līmeni.

Kopumā jebkurš elements ietekmē IKP lielumu. Pasaules % pieaugums ietekmē valdības spējas segt savus izdevumus, tad valdība spiesta veikt "cost cutting" vai aizņemties vēl vairāk. Domāju mēs labi atceramies, kad 2008.gada beigās Latvijai bija vajadzīga IMF palīdzība, valsts bija "bankrotējusi". Toreiz bija iekšēja LV problēma (stabilitātes garants ar nasing special spieda gazi grīdā, kam sekoja bankas sabrukums un NĪ burbuļa sprādziens). Šoreiz viss izskatās daudz labāk un cerams, ka paies garam un izdosies izvairīties no recesijas.