Uli, bieži vien rādītāji nesakrīt, jo tiek izmantoti dažādas akciju cenas (aktuālā vs pārskata beigu cena, vs vidējā cena periodā), vērtību noapaļošanas rezultātā un/vai izmanto citus pārskata datus (aktuālo vai gada (nerevidēto vai revidēto)) utt.

Rādītājus labāk salīdzināt ar līdzīga profila uzņēmumiem... īsti nebūs pareizi salīdzināt ar jebkuru, jo kā Hermanis minēja ir jāņem vērā uzņēmuma nozares specifika... var arī salīdzināt ar vēsturiskajiem datiem.

P.S. es visus sev vajadzīgos rādītājus rēķinu pats... excel tabulā, jo neesmu atradis nevienu platformu, kura apmierinātu visas manas vēlmes  Paiet daudz laika, bet tā daudz lielāka izpratne rodas gan par formulu, gan labāk iezīmējas uzņēmuma tendences (ja pēta ilgākā laika periodā nevis tik aktuālos datus).

Te jau visu pareizi uzrakstīja - rādītāji ir jāskatās gan salīdzinājumā ar konkurentiem, lai saprastu, kurš uzņēmums ir pievilcīgāks, gan vēsturiski, lai redzētu tendences vai pamanītu kādu brīdinājuma faktoru. Es vēl mēdzu veikt savas prognozes uz priekšu (apmēram 3 gadi) un tad salīdzinu, vai attīstība atbilst manām prognozēm un, ja ne - varu tādēļ veikt korekcijas portfelī.

Man viens no svarīgākajiem rādītājiem ir dividenžu ienesīgums (TVEA tas ir īpaši svarīgs, jo skaidrs, ka tas ir stabils bizness bez būtiskām izaugsmes iespējām un investora pamata ienākums būs dividendes). Te, protams, jāšķiro akcijas, kuras tu iegādājies potenciālās izaugsmes dēļ vai kuras tiek pirktas, lai nodrošinātu stabilu un regulāru ienākumu.

Vēl, ja runājam konkrēti par TVEA, tad viņiem ir ilgstošs strīds ar regulatoru, kas ļoti būtiski var ietekmēt finanšu rezultātus uz vienu vai oru pusi. Neesmu sekojis tagad līdzi, kas tur notiek, bet noteikti vajadzētu to saprast pirms iegulda kādu lielāku naudu.

Nesen TVEAT vienu tiesvedību zaudēja (visās tiesu instancēs), bet šamējie izdomāja atkal tiesāties no jauna par citu tēmu Diemžēl decembrī regulators neapstiprināja jaunos tarifus, kas būtiski ietekmē 2019. gada peļņas rādītājus (par kādiem 10M).. mans divi minūšu ātrais novērtējums ir 0.60-0.70 eur uz akciju lielas dividendes 2020. gadā.

Paldies kungi par padomiem.

Un man likās, ka kaut ko saprotu no tigus 

Iešu vēlreiz cauri foruma iesācēju sadaļai  

Ieteiktu tev palasīt

http://www.naudaslietas.lv/autors/rolands/

Rakstu autors ir šī foruma izveidotājs. Diemžēl, sen nav manīts forumā. Ļoti reti izdodas kaut ko tik kvalitatīvu atrast pat svešvalodās, par LV nemaz nerunājot. Ļoti daudz informācijas un analīzes salīdzinoši īsos rakstos. Es no šiem rakstiem ļoti daudz ko uzzināju. Sāc ar tiem pašiem P/E, P/BV, P/S.   "6 trauksmes signāli, kas jāzina katram investoram" ir interesants raksts. Domāju, ka tu ātri izlasīsi visus rakstus, un tavs skats uz investīcijām jau būs pilnīgi savādāks.

P.S. Pats ar interesi sāku pārlasīt

Jaa, Rolands vareja sheit uzrakstiit un izanalizeet, kaa neviens  

Ļoti reti rakstu, jo par investīcijām un treidingu šajā forumā pagaidām nekādu pienesumu nespēju dot, tik vien kā smelties citu gudrības, bet liels prieks par ULI iesākto dienasgrāmatu. Ļoti atgādina manu 2014/2015 gada startu treidingā ar domu "learning by doing". Uz daudziem grābekļiem tika uzkāpts un bija visnotaļ vērtīgs posms manā dzīvē, noslēdzot ar ~1% kapitāla zaudējumu Ceru uz dienasgrāmatas turpinājumu.

Statistika par nodarbinātību

Elpu aizrāvis lasu Rolanda Petrevica rakstus „Naudaslietās”, sāku lasīt no pašas apakšas, ar cerību, ka rakstu sarežģītības pakāpe augs palēnām. Hmm jau pie pirmā raksta par nodarbinātības statistiku ir ko iespringt. Petrevica kungs gan raksta par ASV tirgu (http://www.naudaslietas.lv/2011/07/employment-situation-impact-on-market/) tomēr, lai izprast, kas tad īsti ir ar to nodarbinātības statistiku un akcijām, testēšu to uz savas ādas, precīzāk uz sava datora. Vai nodarbinātība Latvijā ietekmē mūsu, salīdzinoši, nelielo uzņēmumu akciju cenas?

Ideja ir vienkārša, ņemšu pāris Latvijas uzņēmumu akciju cenu un rupji, vizuāli salīdzināšu to ar statistikas datiem par nodarbinātību konkrētā sektorā.

Vispirms neliela atkāpe par statistiku. Ja nekļūdos, tad universitātē pasniedzējs stāstīja, ka Centrālā Statistikas pārvalde (CSB) var aptaujāt 1001 respondentu un pēc tā „noteikt” konkrēto situāciju valstī. Vai tas ir precīzi? Nē. Tāpēc tāda veida aptaujām tiek noteikta iespējamā kļūda. IMHO-> pēc pieredzes augstskolā, statistiskām vairs īsti neticu, ja vajag statistiku var koriģēt un grozīt. Ceru, ka CSB tiešām atspoguļo ainu, kas pietuvināta realitātei. Lai vai kā, šoreiz mani tikai interesē atrast statistikas par nodarbinātību valstī pa sektoriem.

Izvēlējos 10 gadu laika sprīdi. Gadā ņemu tikai pirmā un trešā ceturkšņa datus. Pirmais ceturksnis ir laika periods no 1.janvāra līdz 31.martam. Trešais ceturksnis ir laika periods no 1.jūlija līdz 30.septembrim. Izvēlēti tieši šie ceturkšņi ir tāpēc, ka gribēju atvieglot dzīvi un neņemt vēl divu ceturkšņu datus gadā  Uzņēmumus centos ņemt no ļoti līdzīgām vai vienādām nozarēm. Paņēmu Olainfarm un Grindeks, kas pārstāv farmācijas nozari. Plus HansaMatrix un SAF Tehnika, kas pārstāv nozari, kuru ilgi mēģināju izprast. CSB var atlasīt elektrisko iekārtu ražošana un elektronisko iekārtu ražošana. Nozares ir līdzīgas, tomēr atšķirīgas. Ja esmu pareizi izpratis, tad abi uzņēmumi pārstāv ELEKTRONISKO iekārtu ražošanu.

Izpildījums excel ir sekojošs, CSB datus par aizņemtajām darbavietām farmaceitisko preparātu ražošanas nozarē lieku vienā grafikā ar akciju cenām. To pašu daru ar elektronisko iekārtu ražošanu un nodarbinātību šajā nozarē. Akciju cenas ņēmu no grafika, kurā intervāls iestatīs mēnesis, un tā sākot ar 2009. gada martu, gāju grafikam cauri. Atzīmēju sev akciju cenas martā un septembrī. Pēdējais rādījums ir 2019.gada marts.

Grafiks par farmaceitisko preparātu ražošanas nozari 

Grafiks par elektronisko iekārtu ražošanu

https://imgur.com/dpTMrg3

Tas, ko skaidri redzu, ir, ka nozarē esošo darbinieku pieņemšana darbā vai atlaišana nespēlē lielu lomu uz akciju cenu. Man izskatās, ka cena dzīvo savu dzīvi, bet smukā līkne ar darbinieku skaitu katru ceturksni mērķtiecīgi iet tikai uz augšu. Vienīgais, kas apstiprinās gan nodarbinātībai, gan trīs no četrām akcijām, ir tas, ka ilgtermiņā līknēm ir tendence iet uz augšu.

Papildus apskatījos arī vispārējo nodarbinātību un bezdarbu valstī 10 gadu periodā. Acīs krītošas korelācijas arī nav. Petrevica kungs rakstā vēl minēja, ka jāapskata arī darba stundas nedēļā, tās CSB neatradu. Visdrīzāk ir nemainīgas oficiālās 40 stundas. 

Kopējā nodarbinātība valstī

Bezdarbs

Kungi, kā Jūs redzat nodarbinātības statistikas ietekmi un Latvijas akciju tirgu? Vai tāda veida analīze ir jāveic tikai tirgus milžiem nevis, salīdzinoši, mazajam Latvijas tirgum? Ja esmu sajaucis kaut ko vai galīgi auzās iebraucis, būšu pateicīgs par kritiku 

Ir labi ka Tu pēti un izdari secinājumus (pat ja secini, ka nav izteikta korelācija ar akciju cenu). Patstāvīgi pētījumi ir 10x labāki nekā grāmatā izlasītie, ja vien tie ir pareizi veikti...

Par bezdarba līmeni,

situācija tāda ka praktiski visi 100 lielākie ASV uzņēmumi kotē savas akcijas biržā, bet Latvijā no 100 kotē tik 4-5 uzņēmumi.. un tie paši orientē savu produkciju uz eksportu nevis vietējo tirgu (izņemot GZE).

Es Tev ieteiktu nākamreiz pielikt klāt arī Rīgas biržas indeksu... bet ideālā gadījumā papētīt arī LT un EE situāciju, jo tie tirgi ir labāk attīstīti.

Manuprāt, lielākā daļa makroekonomisko jautājumu, par ko raksta Rolands (aka Seller of Smiles) attiecas tikai uz lielajiem tirgiem. Uzņēmumu individuālā analīze ir vairāk attiecināma uz Latviju un Baltiju.

Vēl viena dumība!

Sāk rasties iespaids, ka pērkot vai pārdodot akcijas ir jādara pretējais no iecerētā. Ja nolēmu pirkt, tad jāpārdod un otrādi Tātad, biju parādā naudu, pāris tūkstoši eiro. Parādu vajag atdod oktobrī. Kā domājat, ko izdarīju ar naudu, kad septembrī to biju sakrājis Galvā iezagās ideja, a ja nu sanāk vēl nopelnīt uz tās naudas, ko jāatdod parādā. Vairākas nedēļas cīnījos ar šo ideju un tad nolēmu riskēt. Ieguldīju nedaudz mazāk kā pusi parāda SAF uzņēmuma akcijās. Otru pusi naudas, paldies Dievam, neaiztiku. Nopirku par 4.10 EUR un pārdot plānoju, ja: akcija uzkāps par 5% vai akcija kritīsies par 5% vai oktobra vidū. Šodien redzu, ka cena ir 3,6EUR!!! Tie jau ir 13% zaudējums. Nomierina tikai doma, ka aizdevējs ir mana otrā pusīte un lodi pierē par termiņa kavējumu nedabūšu Secinājums, ja nav sapratnes, kur liec naudu, tad dari to tikai ar savu naudu.

Kopumā domāju, ka SAF ir perspektīvs uzņēmums. Ilgtermiņā, manuprāt, akcijas augs. Ko jūs domājat par SAFu? Vai man vērt ciet pozīciju? Aizdevējs ir ar mieru uzgaidīt…

Uli , nedusmojies, bet man šķiet, totālas auzas. Pamato:1. Kapēc SAF ir perspektīvs uzņēmums? 2. Ja tik tiešām kopējie tirgu ieiet 'lāču' 'fāžē, kas notiks ar SAF cent? 3. Kādai ir jābūt SAF cenai, lai Tu pats, neprasot padomus, cenai krītot, aizvērtu pozīciju?

Un vēl viens lūgums. Pamēģini savait otarie pusītei pastāstīt ar ko nodarbojas SAF, un kas ir tas produkts un ko ar to dara, ko ražo SAF. Pēc sava izsmeļošā stāsta par SAF produktu noteikti savai otrai pusītei pajautā: ''Nu, lagad Tu saproti, kapēc es nopirku SAF akcijas?''' Noteikti uzraksti šeit viņas reakciju, un pamēģini aprakstīt viņas sejas izteiksmi.

   Lai izlaistu vairākus appusējus postus, es Tev uzreiz pajautāšu: Kāda velta pēc Tu pērc tāda uzņēmuma akcijas, no kura produkcijas Tu neko nesaproti???

ULI

Nekad nespelee ar pedeejo naudu, iipashi, ja ta ir aiznemta nauda  

Ja tev buutu veel kaada pieredze sajas lietas, bet taa, uz dullo, nevajag  

SAF sobriid atrodas pie apaksejas augosa kanala robezas. Var arii nogaidiit

Mans skatījums uz SAF.

Uzņēmuma kultūra saistībā ar SAF man vienmēr simpatizē. BET !

Ja Safs kautkad (domājams ne tūlīt) atgriezīsies pie sev sasniedzamiem rādītājiem (skatoties vēsturiski) tas ir 1.5-2M max peļņas gadā, tad viņa P/E būs tāda pati kā OLF P/E par pusgadu pie esošajām tirgus cenām. OLF gadījumā tas jau ir tagad, bet SAF gadījumā jāgaida nezin cik ilgi.

Savādāk izskaoties - ja SAF kautkad atkal sasniegs savus pēdējo gadu labākos rezultātus tad pie cenas 3.6 viņš tāpat būs krietni dārgāks kā OLF ir šobrīd.

Ko un kā darīt izlem pats.

Personīgi es SAF pirku (2013-2015.g.) pa 1.4 EUR kad viņam bija zaudējumi un pārdevu pa 3.30 pie 1.2 M  peļņas. A tagad rzultāti ir kā ir.

Protams uzņēmuma peļņa nav vienīgais rādītājs, kas mēdz ietekmēt akcijas cenu.

Uz to arī pelnam.

Hermani!

SAF, manuprāt, ir perspektīvs uzņēmums, jo kopš esmu sācis uzņēmumam sekot, tas ir nācis klajā ar inovāciju Arnet4 un pastāvīgi reklamējas visos iespējamos stendos. Uzņēmuma vadības līmenī nav zināmu kašķu un nesaskaņu, kas mazinātu uzticību uzņēmumam. Protams, daudz neizprotu no šī tirgus, bet lasot vadītāju intervijas viņu paustā doma ir tāda, ka viņi cīnīsies un soli pa solim vēlas iekarot lielāku tirgu daļu gan ASV, gan citās valstīs. Kā arī uzņēmuma tehnoloģiju/telekomunikāciju nozare pati par sevi ir ar augstu pievienoto vērtību.

Neesmu tirgus spečuks. Ja izklausās pēc ūdens liešanas tā un saki. Šis bija mans pamatojums, kāpēc nolēmu iegādāties SAFu.

Uli, es pa šiem gadiem tā arī neesmu kļuvis par SAF tehniskas produkcijas specu, bet SAF'u balsta pamatā 3 produktu līnijas - mikroviļņu radio, spektra analizatori un lietu internets (internet of things). Pirmie divi ir SAF'a pamatprodukts.. tā kā lieta, kas ienes piķi uzņēmumā. Jaunākais brālis - lietu internets, kurā tiek pieskaitīta CO2 mērītāji (t.sk. Aranet 4) ir samērā svaigs SAF produkts, kuru pārdošanas apjomi tik tagad sāk parādīties pārskatos (jeb pārdotas produkciju daudzums lēnām sāk iespaidot finanšu skaitļus).

Ja skatāmies uz SAF CO2 mērītājiem, tad pamatā viņi piedāvā savu produkciju (Aranet) lielajām komerciālajām kompānijām, kurām ir svarīgi monitorēt CO2 (piem., lauksaimniecībā). Lai arī publiski, šķiet, neviens nesaka, tomēr no šiem mērītājiem lielāko daļu piķa ienes komerciālie Aranet nevis privātpersonām domātos Aranet 4, ko tik cītīgi reklamē... (jo neko citu Homo Sapiens vienkāršais nesaprot un nemaz nevajag...).
Ar to es gribēju teikt, ka Tava Aranet 4 produkta izpēte ir pilnīgi bezjēdzīga, jo tās (tikai Aranet 4) neko diži pārskatos neietekmē un diezin ietekmēs. Šo lietu reklamē, jo tā ir pirmā lieta plašām masām... Tamdēļ sākumā jācenšas atšķirt būtisko no nebūtiskā un pamatā nav vērts tērēt laiku uz nebūtiskām lietām...

Ja gribi pētīt perspektīvus produktus, tad drīzāk papēti SAF spektra analizatoru, kurš pēdējos 3-5 gados ir spēris plašu soli un kļuva uzticamāks, kvalitatīvāks un konkurētspējīgāks. Apskati to konkurentus, kādas ir SAF produkta stiprās un vājās puses un vai beidzot SAF ir sataisījis spektra analizatoru, kurš spēj apmierināt pieprasītāja velmes un noteikt no kurienes un kādā attālumā iet nevēlamie radioviļņi... 

Kihot, paldies! Virziens par SAF skaidrs.

Papildus gribēju Tev uzprasīt par tiem Swedbank kontiem:

Biju aizgājis uz Swedbank un gribēju, lai akcijas no vērtspapīru konta pārliek uz ieguldījumu kontu. No sākuma klientu apkalpotāja nezināja, kā to darīt, tāpēc veica pāris telefona zvanus. Beigās man atbildēja, ka šādu pakalpojumu Sweds vairs nepiedāvā. Ja vēlos dabūt akcijas citā kontā, tad man tās ir jāpārdod un atkal jāpērk caur citu kontu. Šāds risinājums nav tas pievilcīgākais. Vai to var atrisināt vēl kādā citā veidā?

Starp citu... ja apskatās SAF mājaslapu, tad tur uzreiz var redzēt, kur ir Aranet vieta   

Uli, es neglabāju akcijas Swedbank'ā...

Swedbank mājaslapā ir minēts ka viņi piedāvā gan vērtspapīra, gan ieguldījuma kontus (https://www.swedbank.lv/private/investor/stock/investmentAccount?language=LAT).

P.S. Cik esmu saskāries, tad visērtākais veids (mazāk papīru, skaidrošanas utt) ir tieši veikt akciju pārdošanu, naudas pārsūtīšanu uz otru kontu un tad atkal visu pirkt no jauna... Jo darbiniekiem visas tās biržu lietas ir svešas, jo tas nav ikdienas rūpju lietas, bet kaut kas ārpus neirastās vides...