 |
 |
|
|
| Investors
Pievienots: 01.11.2004
Ziņojumi: 550 | Re: Latvijas ekonomiskā situācija 19.01.2009 18:25 | | Sorry, vainigs. Tiesham cipari neklape. 7bl nevajadzetu tik radikali mainiit situaciju, ja vien kads nav pievilcis klat prognozi ka ari GDP kritis vismaz uz pusi. | Charles
Pievienots: 17.08.2004
Ziņojumi: 2256 | Re: Latvijas ekonomiskā situācija 19.01.2009 18:48 | | Cik es atceros šo ziņu, tur bija runa par valsts parādu (ārējo vai kopējo?). Vēl pavisam nesen tas bija gluži niecīgs - zem 1 mljrd LVL. | GE
Pievienots: 22.08.2004
Ziņojumi: 1557 | Re: Latvijas ekonomiskā situācija 20.01.2009 14:45 | Valdība ar 500MLs regulāru budžeta deficītu nav spējīga atdot NEKĀDU parādu
Valsts ar 4B EUR importa pārsvaru pār exportu arī nekādu ...
tā kā spriedelēšana kas ir liels vai mazs parāds ir pilnīgā nevietā ... | kokons
Pievienots: 15.02.2006
Ziņojumi: 101 | Re: Latvijas ekonomiskā situācija 20.01.2009 14:49 | | Tas ir valdības ārējais parāds - zem 1 miljarda latu jeb ~6% no IKP, tagad tam klāt nāks 7.5 jardi eiriku vairākos gados un tranchēs. | swordfish
Pievienots: 16.08.2004
Ziņojumi: 6390 | Re: Latvijas ekonomiskā situācija 22.01.2009 22:22 | Pēc Jaunā gada sadomājām pasūtīt mājās vienu mēbeli. Aizgājām uz mēbeļnieku kantori. Tur tukšums, klusums, krīzes smaka visapkārt, darbinieku sejās izmisums, bet mūs, klientus, ieraugot, patiess prieks un pretīmnākšana. Uzskicēja ko mēs gribējām, pēc pāris dienām uzrasēja un un nosauca patiešām lielisku cenu. Sakarā ar krīzi viņiem ir pamatīgas atlaides. Ja sadomāsim, tad 50% avanss un pēc 2 mēnešiem būs gatavs. Padomājām, vakar nolēmām pasūtīt, noņēmām naudu, aizgājām uz kantori. Sakarā ar jauno cenu politiku nu jau klienti rosās, un darbinieki kā nomainīti - sejas klientu un darba nomocītas. Ak izdomājām? Ak naudu atnesām. Nāciet rīt, jūsu pasūtījumu noformēsim, nu un vajadzēs cenu precizēt. Šodien piezvanīja, jaunā cena ir vecā plus 150 Ls 
Morāle: ja kaut kad šis kantoris savas alkatības dēļ bankrotēs, neapšaubāmi, vainīga būs valdība ar savu nemākulīgo ekonomisko vadību... | Kreicis
Pievienots: 23.11.2005
Ziņojumi: 2943 | Re: Latvijas ekonomiskā situācija 22.01.2009 22:27 | swordfish, a Tu viņus paņem uz izturību!
Kā nekā mums deflācija divus mēnešus plosās! Kur Tev steigties? aizstaigā vel pēc mēneša - un paskaties kāda būs reakcija uz Tavu jautājumu: "Kā Jums šobrīd ar taburešu cenām?"  | swordfish
Pievienots: 16.08.2004
Ziņojumi: 6390 | Re: Latvijas ekonomiskā situācija 22.01.2009 23:53 | | Ko man tur pie viņiem iet, nākošreiz atkal, ieraudzīs naudu un paziņos, ka vēlreiz cena jāpārskata. Es tikai par to, ka pie tāda biznesa, kad vajag izspiest visu un tūlīt, nekāda krīze un valdība nav vainīga, ja tu noej uz grunti... | termoss
Pievienots: 26.08.2004
Ziņojumi: 1706 | Re: Latvijas ekonomiskā situācija 23.01.2009 07:48 | swordfish
ar salmiņu dibenu neaizbāzisi,
uzņemumiem ir vajadzīgs apjoms lai elpotu. visi gaida zemās cenas, bet izpārdošanas un zemas cenas varbūt būs tām lietām, kas jau ir saražotas (masīnas, mājas, dzīvokļi arī mēbeles utml) tas ko redzam ir ka daudzas ražotnes tiek vienkārši slēgti, var ražot bez peļņas nerēķināt amortizāciju samazināt algas, bet saražot mēbeli lētāk nekā maksā izejmateriāli nav iespējams... | swordfish
Pievienots: 16.08.2004
Ziņojumi: 6390 | Re: Latvijas ekonomiskā situācija 23.01.2009 08:27 | | Termoss: Paskaties, par ko es rakstīju augstāk. Nebūt negaidu zemās cenas, runa iet par to, ka pirms 2 nedēļām, bez apjoma, kad par vienu klientu ir priecīgi, tad ir viena cena, pēc 2, kad parādās klienti, apjoms un ierauga, ka tūlīt iedos avansu, tad pamana, ka "kļient sozrel", vajag izštukot, kur vēl noslaukt. Nacionālā biznesa īpatnības. | termoss
Pievienots: 26.08.2004
Ziņojumi: 1706 | Re: Latvijas ekonomiskā situācija 23.01.2009 09:11 | swordfish, Tu drosi vien atstāji maksātspējīga klienta iespaidu 
vipšr ar mēbelēm pēc pasūtījuma un cenām ir jābūt dikti uzmanīgam, svarīgi ir atrunāt visas detaļas. var ielikt eņģi pa 0,5Ls no a/s Kurzemes atslēgas un var eņģi no Hettich pa Ls20. prasot atlaidi neprecizējot šis lietas var iebraukt auzās.
man reiz viens arhitekts ieteica, nekad nerunāt par atlaidēm par visu tāmi kopā, jārunā par konkrētām pozīcijām un jo detalizētāk jo labāk
| option
Pievienots: 12.01.2008
Ziņojumi: 111 | Re: Latvijas ekonomiskā situācija 23.01.2009 10:15 | Ja kantoris nav solīds ,tad droši vien labāk nekā,nevis kaut kā. | Tedis
Pievienots: 12.07.2008
Ziņojumi: 1483 | Re: Latvijas ekonomiskā situācija 28.01.2009 06:05 | Man joprojām ir naiva cerība, ka Latvija izkulsies no "nepatikšanām" ekonomikā ar minimāliem zaudējumiem. Vienīgi man dikti nepatīk, ja slēpj no publikas svarīgu infomāciju un maina vēsturi līdzīgi kā Orvela "1984".
-----------------------------------------------------------------------------------------------
Varu tikai nojaust kapēc Valsts kase jaunumu lapā vairs nepublicē aktuālo informāciju par budžeta izpildi. Nupat pamanīju, ka jau 21. janvārī ir publicēti oficiālie dati par budžeta izpildi decembrī. Izveidoju kopsavilkumu pēc agrāko mēnešu parauga - nesodiet bargi.
Valsts konsolidētais kopbudžetsDecembrī valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi bija 463,6 miljoni latu, izdevumi – 709,2 miljoni latu, bet finansiālais deficīts bija 245,7 miljoni latu. Valsts kopbudžeta ieņēmumi 2008. gada divpadsimt mēnešos bija 5,7 miljardi latu, savukārt izdevumi – 6,3 miljardi latu. Līdz ar to Valsts kases oficiālais pārskats par valsts budžeta izpildi liecina, ka 2008. gada divpadsmit mēnešos valsts kopbudžetā bijis finansiālais deficīts 531,1 miljona latu apmērā. Tas ir 3,5% no 15,0 miljardu latu IKP (dati par 3. ceturksni).
Valsts konsolidētais budžets
Valsts pamatbudžeta ieņēmumi decembrī bija 256,1 miljons latu, izdevumi – 361,8 miljoni latu, finansiālais deficīts sasniedza 105,6 miljonus latu. Savukārt valsts speciālā budžeta ieņēmumi decembrī bija 120,8 miljoni latu, izdevumi – 147,1 miljons latu, finansiālais deficīts sasniedza 26,3 miljonus latu. Līdz ar to kopā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi decembrī bija 375,5 miljoni latu, izdevumi – 507,4 miljoni latu, bet finansiālais deficīts sasniedza 131,9 miljonus latu.
Kopsummā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi 2008. gada divpadsimt mēnešos bija 4,7 miljardi latu, izdevumi – 5,1 miljardi latu, bet finansiālais deficīts bija 426,2 miljoni latu.
Pašvaldību konsolidētais budžets
Pašvaldību konsolidētā budžeta ieņēmumi decembrī bija 151,8 miljoni latu, izdevumi – 266,0 miljoni latu, finansiālais deficīts bija 114,2 miljoni latu. Tādējādi pašvaldību konsolidētā budžeta 2008. gada divpadsimt mēnešu ieņēmumi bija 1,7 miljardi latu, izdevumi – 1,8 miljardi latu un veidojās finansiālais deficīts 118,6 miljonu latu apmērā.
-----------------------------------------------------------------------------------------------
Papētot tuvāk valsts vērtspapīru dzēšanas grafiku pamanīju, ka 6.11.2009 tiks dzēstas parādzīmes par 229,6 miljoniem latu. Šī vērtspapīru emisija netika publiski izsludināta bet 14. novembra Latvijas valsts vērtspapīru tirgus apskatā uzrādās kā pārdota 10.11.2008 par 219,1 miljonu latu ar likmi 9,501%. Par to, ka ir notikusi vēstures labošana, liecina arī teksts no tā paša apskata - "Turklāt 13.novembrī Valsts kase pirmo reizi valsts vērtspapīru sākotnējā izvietošanā pielietoja tiešās pārdošanas metodi".
Tikpat mistiski valsts parāda vadības decembra atskaitē pie iekšējā valūtu parāda uzpeld nezināmas izcelsmes valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmes par 242,0 miljoniem latu.
-----------------------------------------------------------------------------------------------
"Tuvākais būtiskākais valsts parāda pārfinansēšanas termiņš ir 2009. gada 6. februāris, kad jāatmaksā 194,92 milj. latu."
"Pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) sniegtajiem datiem tuvāko trīs gadu laikā kopumā Latvijas bankām jāatmaksā sindicētie kredīti 1,159 miljardu latu apmērā, tajā skaitā 871 milj. latu 2009. gadā, 215 milj. latu 2010. gadā un ap 73 milj. latu 2012. gadā." - Jautājumi un atbildes par starptautisko aizdevumu
-----------------------------------------------------------------------------------------------
Saites ar datu avotiem:
Mēneša pārskats par konsolidētā kopbudžeta izpildi --> Oficiālais mēneša pārskats - 2008.gada decembris
Oficiālais mēneša pārskats par valsts parādu --> Valsts un pašvaldību parāds
Tirgus apskati --> Valsts vērtspapīri apgrozībā
-----------------------------------------------------------------------------------------------
Veiksmi! | Tedis
Pievienots: 12.07.2008
Ziņojumi: 1483 | Re: Latvijas ekonomiskā situācija 28.01.2009 06:38 | Brīdī pēc iepostēšanas pamanīju, ka Finanšu ministrijas mājaslapā ir nopublicēts oficiālais budžeta izpildes kopsavilkums.
Slakteris: pašvaldības nereaģē uz globālās recesijas ietekmi
„Ainu valsts budžetā būtiski ietekmēja nodokļu ieņēmumu straujš kritums gada pēdējā ceturksnī, kas, pat ievērojot valdības noteiktos izdevumu ierobežojumus, kuru rezultātā valsts budžeta izdevumi decembrī salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem bija mazāki, veicināja deficīta pieaugumu 2008. gada nogalē. Lielu deficītu, īpaši decembrī, kopbudžetā radīja pašvaldības, kas liecina par neadekvātu saimniekošanu šajos strauji mainīgajos apstākļos. Šogad visiem būs jāturpina pamatīgi ierobežot izdevumus gan valsts, gan pašvaldību budžetā,” secina finanšu ministrs Atis Slakteris. | Kreicis
Pievienots: 23.11.2005
Ziņojumi: 2943 | Re: Latvijas ekonomiskā situācija 28.01.2009 17:53 | Tedis: "Papētot tuvāk valsts vērtspapīru dzēšanas grafiku pamanīju, ka 6.11.2009 tiks dzēstas parādzīmes par 229,6 miljoniem latu. Šī vērtspapīru emisija netika publiski izsludināta bet 14. novembra Latvijas valsts vērtspapīru tirgus apskatā uzrādās kā pārdota 10.11.2008 par 219,1 miljonu latu ar likmi 9,501%. Par to, ka ir notikusi vēstures labošana, liecina arī teksts no tā paša apskata - "Turklāt 13.novembrī Valsts kase pirmo reizi valsts vērtspapīru sākotnējā izvietošanā pielietoja tiešās pārdošanas metodi".
Tikpat mistiski valsts parāda vadības decembra atskaitē pie iekšējā valūtu parāda uzpeld nezināmas izcelsmes valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmes par 242,0 miljoniem latu."
Varbūt iebāza Parexā pret ķīlu? | Tedis
Pievienots: 12.07.2008
Ziņojumi: 1483 | Re: Latvijas ekonomiskā situācija 28.01.2009 21:01 | Kreici,
ir versija, ka 194,9 (174,9) milj. Ls 3 mēnešu parādzīmes ar dzēšanas termiņu 6.februāri nopirka Parex, jo viņiem tulīt būs jātmaksā sindicētais un arī summas ideāli atbilst.
"275 miljoni eiro Parex bankas kredīts jāatdod jau līdz 2009. gada 19. februārim, tāpēc Hipotēku banka šobrīd plāno iepludināt Parex bankā 200 miljonus eiro, ko pret ķīlu plānots aizņemties no Latvijas Bankas. Savukārt atlikušie 500 miljoni jāatdod līdz 26. jūnijam." - db.lv
Man joprojām nav loģiskas atbildes uz jautajumiem:
1) "Kas nopirka 229,6 (219,1) milj. Ls 1 gada parādzīmes ar dzēšanas termiņu 6.novembrī?"
2) "Kas ir paslētpts zem 242,0 milj. Ls decemrī it kā pārdotām valsts parādzīmes ārzemju valūtā?"
Parex ir maz ticams kandidāts, jo viņiem būs vajadzīgi 350 milj. Ls jau jūnijā, | Kreicis
Pievienots: 23.11.2005
Ziņojumi: 2943 | Re: Latvijas ekonomiskā situācija 28.01.2009 21:58 | Vienā no DB drukātajām versijām bija intervija ar Valsts kases vadītāju, tur tie jautājumi tika diezgan smalki iztirzāti! Valsts kase uz parex regulāri "kaut ko" pārskaitīja, lai nodrošinātu parexam likviditāti. Tik pat labi valsts varēja patiešo iedot parexam valstsparādzīmes (likviditātei), kuras parex uzreiz sekundārajā tirgū pārdot tālāk, lai iegūtu reālu kešu!
A, nafig tev tik "tehniski" smalki jautājieni jāskata? | Tedis
Pievienots: 12.07.2008
Ziņojumi: 1483 | Re: Latvijas ekonomiskā situācija 29.01.2009 04:32 | Latvijā ar grūtībām tiek pārdotas parādzīmes par 20-30 milj. Ls mēnesī. Iespējams, ka sākumā valsts depozīti Parexā tika iemainīti pret valsts parādzīmēm tīri uz papīra, bet vēlāk Parex varēja pārdot vai ieķīlāt valsts parādzīmes ārzemēs.
Mana ziņkārība par "tehniskām" lietām valsts finanšu ķēķī ir piesardzības diktēta - negribu kādu dienu atklāt, ka Valsts kase ir pārvērtusies par kārtējo Enronu. -----------------------------------------------------------------------------------------------
http://www.fm.gov.lv/?lat/aktualitates/jaunumi/49125
Parakstīts Saprašanās memorands ar Eiropas Kopienu par starptautisko aizdevumu
Trešdien, 28. janvārī, parakstīts un stājies spēkā Saprašanās memorands starp Eiropas Kopienu (EK) un Latvijas Republiku par aizdevumu 3,1 miljarda eiro apmērā, ko plānots saņemt sešos maksājumos turpmāko trīs gadu laikā. Par pamatu maksājumu saņemšanai kalpos Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes programmā un Saprašanās memorandā noteikto pasākumu īstenošana. Paredzams, ka pirmā aizdevuma daļa, 1 miljards eiro, tiks saņemta martā.
„Saprašanās memoranda parakstīšana ar EK ir otrais būtiskais solis starptautiskās kredītlīnijas oficiālā apstiprināšanā. 3,1 miljarda eiro aizdevums ir lielākā daļa no kopējās starptautisko donoru finanšu atbalsta paketes 7,5 miljardu eiro apmērā. Starptautiskie partneri vēlreiz ir apliecinājuši savu uzticību Latvijas valdības rīcībai šajā saspringtajā globālajā finanšu situācijā,” norāda finanšu ministrs Atis Slakteris.
Memorandum of understanding (ang. val.)
http://www.fm.gov.lv/faili/bildes/preses_relizes/dok/MoU_ENG_versija.pdf
Saprašanās memorands (latv. val. tulkojums)
Divi citāti no memoranda:
"... lai tieši un netieši veicinātu konkurences uzlabošanos un mazinātu inflācijas radīto spiedienu, samazinot atalgojumu valsts pārvaldē, kas būtu stingrākas fiskālās politikas centrālais elements, un lai palielinātu ekonomiskās izaugsmes potenciālu, ieviešot strukturālas reformas. Programmā noteikto pasākumu īstenošana veicinātu esošo nelīdzsvarotību mazināšanu, tajā skaitā samazinātu tekošā konta deficītu, lielās izmaksas un inflāciju, un tas būtu pamats ilgtspējīgai konverģencei un Latvijas mērķa sasniegšanai – pēc iespējas ātrāka iestāšanās eiro zonā."
"Monetārajā politikā būs jāņem vērā nepieciešamība saglabāt uzticēšanos valūtas kursa piesaistei. Jānodrošina naudas bāzes atbilstīgs segums ar ārējām rezervēm. Ir jāsaglabā pašreizējā stratēģija — koriģēt obligāto rezervju procentu, pamatojoties uz inflācijas prognozēm un kredītu pieauguma tendencēm, konsultējoties ar starptautiskām institūcijām."
Ir skumji apzināties, ka Latvijas valdība recesijas apstākļos pie stabila lata turpina cīnīties ar inflāciju.
Monetārā politika taču joprojām ir Latvijas Bankas nevis valdības kompetence, to laikam smukumam pierakstīja.
Par cik % jāsamazinās IKP, lai pie stūres rata stāvošie saprastu, ka nodokļu sloga palielināšana proporcionāli samazina IKP pieaugumu un attiecīgi arī iekasēto nodokļu apjomu? | maxxtro
Pievienots: 11.07.2005
Ziņojumi: 7159 | Re: Latvijas ekonomiskā situācija 29.01.2009 08:25 | | Izskatas, ka paradijas veel viens rakstisko dvielju milnieks | kimm
Pievienots: 16.08.2004
Ziņojumi: 10977 | Re: Latvijas ekonomiskā situācija 29.01.2009 11:31 | maxxtro
Tev ka vecajam LB fanam ..
---------
2009.gadā LB plāno -15% realizācijas apjomu kritumu vietējā tirgū, ieņēmumu
kritums tiek plānots -17%. Peļņas samazinājums būs vēl straujāks ņemot vērāfaktu, ka šogad tiek plānots arī produktu pašizmaksu pieaugums ņemot vērā
energoresursu un izejmateriālu cenu paaugstinājumu, kas savukārt nozīmēs, ka
peļņas nodoklis no LB valsts kasē ieplūdīs daudz mazākā apjomā. Neskatoties
uz akcīzes nodokļa paaugstināšanu, šogad tiek plānots, ka tas tiks samaksāts
valstij par 2% mazāk, kā iepriekšējā gadā. | maxxtro
Pievienots: 11.07.2005
Ziņojumi: 7159 | Re: Latvijas ekonomiskā situācija 29.01.2009 11:43 | Un veel viens
Bet suflieri mums nav vajadziigi  | kimm
Pievienots: 16.08.2004
Ziņojumi: 10977 | Re: Latvijas ekonomiskā situācija 29.01.2009 11:57 | kur ir tavi draugi DT un Loyd ?
ka vinam iet? | maxxtro
Pievienots: 11.07.2005
Ziņojumi: 7159 | Re: Latvijas ekonomiskā situācija 29.01.2009 12:00 | | Domaju, ka labaak neka tev | kimm
Pievienots: 16.08.2004
Ziņojumi: 10977 | Re: Latvijas ekonomiskā situācija 29.01.2009 12:06 | | vini vel treido? | maxxtro
Pievienots: 11.07.2005
Ziņojumi: 7159 | Re: Latvijas ekonomiskā situācija 29.01.2009 12:11 | Protams treido, savaas nishaas. Tikai nedaudz talaak no sejenes  | kimm
Pievienots: 16.08.2004
Ziņojumi: 10977 | Re: Latvijas ekonomiskā situācija 30.01.2009 12:54 | Samazinās Latvijas ražotāju konkurētspēja ārvalstu tirgosTeju vai desmit Eiropas valstu nacionālo valūtu vērtības samazināšanās pret eiro būtiski samazina Latvijas ražotāju - eksportētāju konkurētspēju ārvalstu tirgos, bet pašmāju tirgū izkonkurē vietējos ražotājus, šodien vēsta laikraksts "Dienas Bizness".
Tā situāciju vērtē aptaujātie rūpnieki. Valstis, devalvējot nacionālo valūtu, aizver savu tirgu importam, bet palielina to konkurētspēju ārvalstu tirgos, it īpaši tajos, kur šis kurss ir palicis nemainīgs. Kā atzina viens no aptaujātajiem uzņēmējiem, tas ir pielīdzināms sitienam zem jostasvietas, jo Latvijai nekādu instrumentu, kā šo sāpīgo sitienu amortizēt, neesot.
Pārtikas ražotāji norāda, ka valūtas devalvācija atsevišķos ārvalstu tirgos ļoti būtiski ietekmē Latvijas ražotājus. AS "Rīgas piena kombināts" valdes priekšsēdētājs Henrijs Fogels norāda, ka pašlaik Krievijā rubļa vērtība pret eiro samazinājusies par aptuveni 30% un tas nozīmē, ka produkcijas cenas būtu jāpalielina par šo daļu, bet tas nevar notikt.
Pašlaik uzņēmums pieņēmis lēmumu turpināt strādāt Krievijā, lai tikai noturētos veikalu plauktos, kur jau iepriekš ieguldīts ne mazums līdzekļu. Fogels atzīst, ka tas ir tikai laika jautājums, cik ilgi vēl uzņēmums noturēsies Krievijas un arī Somijas tirgos, kur šobrīd iespējams ievest lētākus sierus no Vācijas un citām ES valstīm, ar ko Latvijā ražotais nespēj konkurēt, jo ražots no dārgākas izejvielas.
Pārtikas uzņēmumu vadītāji arī ir satraukti par lētākas pārtikas importu, kuras apjomi aizvien pieaug un jau apdraud vietējo produkciju. Piena nozarē tas ir siers, kura apjomi aizvien pieaug, vēsta laikraksts.
SIA "Baltrotors" direktors Vilis Dārznieks "Dienas Biznesam" atzīst, ka uzmanīgi seko ASV dolāra, Lielbritānijas sterliņu mārciņas, Krievijas rubļa, Baltkrievijas rubeļa, Ukrainas grivnas, Polijas zlota un citu valstu valūtu kursu svārstībām. "Diemžēl vairāki tirgi, kuros pērn iegājām pēc to valstu centrālo banku lēmuma par nacionālās valūtas faktisko devalvāciju, būtībā ir miruši," secina Dārznieks.
Pēdējā pusgada laikā Polijas zlots attiecībā pret eiro ir zaudējis 30% vērtības bez jebkādiem politiski ekonomiskiem satricinājumiem, un tādējādi ražošana Polijā ir kļuvusi konkurētspējīgāka salīdzinājumā ar citām valstīm. Viņš atzīst, ka Polija pēc nacionālās valūtas vērtības pakāpeniskas pazemināšanas ir kļuvusi par Eiropas Ķīnu, kurā ir grūti pārdot preces, kas ražotas Latvijā.
"Polijā ražoto preču konkurētspēja Latvijas tirgū ir pieaugusi, kamēr Latvijas preču realizācijai tādējādi Polijas tirgus faktiski ir slēgts," atzīst Dārznieks. Viņaprāt, vienīgais instruments ir uzņēmēju aktīvāks darbs ar mazajiem un vidējiem uzņēmumiem Zviedrijā, Vācijā, Dānijā.
Ļoti sāpīgi Lielbritānijas sterliņu mārciņas vērtības kritumu attiecībā pret eiro un līdz ar to arī latu izjūt Latvijā strādājošie ražotāji, kuri savus izstrādājumus eksportē uz šo valsti. Proti, ja pirms kāda laika par vienu britu mārciņu varēja iegūt vienu latu vai nedaudz vairāk, tad pašlaik vairs tikai ap 75 santīmus. Lielbritānija ir viens no lielākajiem koksnes izstrādājumu noieta tirgiem Eiropā, tāpēc šāda situācija netīk Latvijā strādājošajiem kokrūpniekiem, vēl jo vairāk tādēļ, ka konkurentvalstu ražotāju stāvokli atvieglojis attiecīgās valsts valūtas vērtības kritums, piemēram, Zviedrijas kronas vērtība pret eiro pusgada laikā ir kritusies par 16,1%, kamēr angļu mārciņas vērtība pret eiro zaudējusi 12,4%.
Tādējādi pat situācijā, ja Latvijas ražotājiem ienākumi sterliņu mārciņās ir tādi paši kā pirms pusgada, tad latu izteiksmē tie būs par 13% mazāki. Lielbritānija ir viens no lielākajiem ārējās tirdzniecības partneriem, norāda laikraksts.
Lai neitralizētu Eiropas valstu nacionālo valūtu devalvāciju, uzņēmējiem jāsamazina izmaksas par 25% - 40 %, bet valdībai šo procesu vajadzēja atvieglot ar nodokļu samazināšanu, uzskata Mazo un vidējo komersantu un amatniecības konsultatīvās padomes priekšsēdētāja Silvija Greste. Viņa atzīst, ka, piemēram, konkurēt ar Polijas ražotājiem ir iespējams, tikai samazinot Latvijā ražotā produkta vai sniegtā pakalpojuma izmaksas vidēji par 35%.
"Lineāri šīs izmaksas nevar apcirpt, jo nevar maksāt par elektrību vai gāzi par 35% mazāk, kā arī izejvielu cenas, izņemot koksni, nav sarukušas par trešdaļu, un samazināt nav iespējams arī kredītu un aizdevumu procentu maksājumus, tad visvairāk jānogriež tēriņi administrācijai un darbaspēkam," laikrakstam pavēstīja Greste.
Viņa norāda, ka reāli konkurētspējas atjaunošanai šādā gadījumā darba algas ir jāsamazina nevis par kādiem 15%, kā tas tiek īstenots valsts un pašvaldību ietādēs, bet gan vismaz par 40% vai pat 50%. "Šādus lēmumus ir viegli pieņemt, ja algas bijušas uzpūstas kosmiskos augstumos, bet ir ļoti grūti vai pat neiespējami tik lielos apmēros apcirpt mazās algas - 200 - 300 latu līmenī, jo cilvēks ar samazināto samaksu nespēj izdzīvot," skaidro Greste.
Pēc viņas domām, valsts izmaksu samazināšanas programmu varēja palīdzēt uzņēmējiem īstenot, samazinot iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi līdz 15% pašreizējo 23% vietā, kā arī samazināt kaut par pāris procentiem sociālā nodokļa likmi. "Tas būtu ļāvis reālās algas neapciprt par 30% vai 50% bet gan tikai par kādiem 20%," pieļauj Greste.
"Tagad, lai situāciju mainītu, viena no iespējām Latvijai ir Eiropas Savienībai lūgt eiro zonā pēc iespējas ātrāk uzņemt Poliju, Čehiju, Ungāriju un arī Lielbritāniju un Zviedriju, tādējādi izlīdzinot pēdējā gada laikā radīto draudu Latvijas ražotājiem un arī valsts makam," uzskata Mazo un vidējo komersantu un amatniecības konsultatīvās padomes priekšsēdētāja.
| |
|
|
|
|
|
