| martin
Pievienots: 18.08.2004 Ziņojumi: 4658 | Re: SAF1R - SAF Tehnika 11.08.2010 09:54 |
Un neviens šos rezultātus pat nenojauta, kas vakar bija labi redzams.
FUKTUK |
vijs666 Pievienots: 12.09.2006 Ziņojumi: 2393 | Re: SAF1R - SAF Tehnika 11.08.2010 10:03 |
starpība starp tevi un mani ir tas, ka es vienmēr runāju tikai to ,ko domāju un nepārmet man par negodīgu rīcību |
Mazais investors Pievienots: 01.02.2010 Ziņojumi: 119 | Re: SAF1R - SAF Tehnika 11.08.2010 10:12 |
Vijs jau labu laiciņu atpakaļ prognozēja citronu peļņu... Good job! |
martin
Pievienots: 18.08.2004 Ziņojumi: 4658 | Re: SAF1R - SAF Tehnika 11.08.2010 10:14 |
Kurš pārmet tieši tev? Nevajag uztver personīgi. Tagad gan gribās teikt :"Kurš bailīgs tas vainīgs"
Un runāju es TIKAI un vienīgi ko domāju. |
martin
Pievienots: 18.08.2004 Ziņojumi: 4658 | Re: SAF1R - SAF Tehnika 11.08.2010 10:17 |
re viens jau pa 10 grib notirgot. laikam iepircis, kad SAF vadītāji ar akciju publiskā piedāvājuma palīdzību nolēja pie reizes sev piederošo vērtspapīru daļu. |
Artis Pievienots: 21.10.2009 Ziņojumi: 53 | Re: SAF1R - SAF Tehnika 11.08.2010 10:21 |
Kādam ir nojausma līdz kādai cenai šis varētu kāpt ? |
vijs666 Pievienots: 12.09.2006 Ziņojumi: 2393 | Re: SAF1R - SAF Tehnika 11.08.2010 10:22 |
SAF īpašnieki nav pārdevuši nevienu sev piederošu akciju! jo līgums to liedza....cik atceros.....un prognozēju ,ka cena būs .....4.5-4.9 |
kimm
Pievienots: 16.08.2004 Ziņojumi: 10977 | Re: SAF1R - SAF Tehnika 11.08.2010 10:50 |
HNS debils realizeja viss pa 0.53(jau +343% ) bet ja gada pelna bus ap 3.000.000 LVL(EPS 1LVL) tad cena tocno sasniegs GRDX limeni..ja ne vairak.. |
maxxtro
Pievienots: 11.07.2005 Ziņojumi: 7159 | Re: SAF1R - SAF Tehnika 11.08.2010 10:54 |
Labakaajos gados pie tadas pelnjas ap 1,5 limoni gada akcijas cena bija virs 10 latiem |
martin
Pievienots: 18.08.2004 Ziņojumi: 4658 | Re: SAF1R - SAF Tehnika 11.08.2010 10:54 |
3 mēnešu laikā +300%, nav slikti. |
vijs666 Pievienots: 12.09.2006 Ziņojumi: 2393 | Re: SAF1R - SAF Tehnika 11.08.2010 14:56 |
Kimm, jautājums viens , kāpēc tāds hansas losis vēl strādā bnkā un saņem bonusus.....bet nav patriekts??? protams tas attiecas arī attiecībā pret RKB ,kur arī tika nolieta milžīga pačka.... |
maxxtro
Pievienots: 11.07.2005 Ziņojumi: 7159 | Re: SAF1R - SAF Tehnika 11.08.2010 15:02 |
varbuut, tur kadam bija problemas ar kreditu atdoshanas, vot i leja |
martin
Pievienots: 18.08.2004 Ziņojumi: 4658 | Re: SAF1R - SAF Tehnika 11.08.2010 15:03 |
Varbūt vienkārši šis losis saskatīja ko labāku +1500% vai vēl sazin ko un ieguldīja to naudu ienesīgā vietā, kad būs tur beidzis, pievēršisies arī šet, tas, ka būs jāatpērk piecreiz dārgāk, viņu nerausta. Peļņas maksimizācija labākajās tradīcijās un viss. |
vijs666 Pievienots: 12.09.2006 Ziņojumi: 2393 | Re: SAF1R - SAF Tehnika 11.08.2010 15:05 |
nopirkt pa 10.-ls un pārdot pa 0.36-0.45......nelīmējas kopā, bet es jau neesu banķieris un šo to nesaprotu...... |
martin
Pievienots: 18.08.2004 Ziņojumi: 4658 | Re: SAF1R - SAF Tehnika 11.08.2010 15:17 |
Nopirka pa 10, pārdevu pa 0.5, nopirka ko citu pa 3 - pārdeva pa 30, nopirka atpakaļ pirmo pa 2.50 un turpina gaidīt cenas kāpumu kaut vaj virs 10. Kas tur ko nesaprast? Tajā laikā, kad hansene daudzko izpārdeva bija pilns ar nenovērtētiem aktīviem visā pasaulē, kas tagad ir +1000% +2000% u.t.t. Elementāri mendelson. |
martin
Pievienots: 18.08.2004 Ziņojumi: 4658 | Re: SAF1R - SAF Tehnika 11.08.2010 15:19 |
Kad banka pirks visu atpakaļ, tad varēsi nesaprast atkal. |
vijs666 Pievienots: 12.09.2006 Ziņojumi: 2393 | Re: SAF1R - SAF Tehnika 11.08.2010 15:23 |
a ko dara tas, kurš nopirka pa 30.....
p.s. paldies pa īso kursugaidīšu ,kad bankas sāks pirkt atpakaļ........
a es domāju ,ka |
vijs666 Pievienots: 12.09.2006 Ziņojumi: 2393 | Re: SAF1R - SAF Tehnika 01.09.2010 15:54 |
tā nav meitene, bet slēptais orderis 2.28-100gab.labais |
martin
Pievienots: 18.08.2004 Ziņojumi: 4658 | Re: SAF1R - SAF Tehnika 25.09.2010 19:39 |
Labs raksts priekš tālāk skatījuma. Kā tāda pietrūka, iezīmēti mērķi un plāni.
http://lv.lv/?menu=fotoreportazas&fid=610&pid=7910&offset=0
Aizsardzības ministrija un a/s „Rīgas kuģu būvētava” 2007. gada nogalē noslēdza līgumu par piecu krasta apsardzes patruļkuģu izbūvi. Pēc laika mediji sacēla trauksmi, ka patiesībā kuģus būvēs Vācijā, bet Rīgas rūpnīca naudu pelnīs tikai kā starpnieks. Tomēr īstenībā ir citādi, un, lai apliecinātu, ka pirmā Latvijas izcelsmes kuģa būve, kas tika sākta jūnija vidū, tiešām virzās uz priekšu, „Rīgas kuģu būvētava” nesen aicināja to pašu acīm skatīt gan ekonomikas ministru Arti Kamparu, gan Metālapstrādes un mašīnbūves uzņēmumu asociācijas pārstāvjus, gan žurnālistus.
Šis ir trešais SWATH tipa patruļkuģis, kas tiek būvēts Latvijas Jūras spēku Flotilei. Pirmos divus kuģus tiešām būvē Vācijā. Pirmais no tiem kuģu būves rūpnīcā „Abeking&Rasmussen” tiks pabeigts nākamā gada aprīlī, otrais – 2012. gada februārī. Kuģu būves laikā Vācijā klāt ir speciālisti no Latvijas, skatās un mācās, apgūst tehnoloģijas, un tikmēr Rīgā tika sagatavota bāze šāda kuģa būvei. Katru nākamo kuģi rīdzinieki būvēšot arvien patstāvīgāk un pēc tam varēs izpildīt arī citu valstu pasūtījumus šāda tipa kuģu izgatavošanai. Šeit saskatāma zināma līdzība ar to, kas notiktu, ja starptautiskajā konkursā par pasažieru vilcienu būvi uzvarētu Rīgas Vagonbūves rūpnīca.
Rīgas kuģu būvētavas valdes priekšsēdētājs Vasilijs Meļņiks par rūpnīcu un šo projektu stāsta: „Līdz 1995. gadam, kad notika privatizācija, Rīgas rūpnīcā tika uzbūvēti tikai 110 kuģi. Ražošanas atjaunošana sākās 1997. gadā, un pirmā kuģa būve mums bija tiešām ļoti sarežģīts darbs; tolaik uzaicinājām divus augstas klases speciālistus no Horvātijas, kuri mums palīdzēja attīstīt tehnoloģijas, viņiem vēlāk piebiedrojās vēl 14, kas savukārt palīdzēja attīstīt konstruktoru darbu. Pirmais kuģis, ko uzbūvējām, bija „Loran”. Tas piederēja norvēģiem un arvien iet pasaules jūrās; tas ir ļoti labs kuģis. Pamatā strādājam Rietumu tirgum, taču arī Latvijai esam uzbūvējuši universālus velkoņus "Santa" un "Stella".
Kopš 1997. gada esam uzbūvējuši 201 kuģi. Pašlaik būvējam, piemēram, prāmi un patruļkuģi zviedriem, vairāki kuģi ir dažādās būvniecības stadijās. Mūsu sektors ir kuģi garumā līdz 100 metriem, un pamatā esam specializējušies zvejas kuģu, palīgkuģu, prāmju, velkoņu, buksieru un nedaudz militārā sektora kuģu būvē. Būvējam ap 14 kuģiem gadā, bet remontējam aptuveni simtu. Divi peldošie doki no trim ir ļoti lieli, un tajos varam remontēt un pārbūvēt „Panamax” tipa kuģus, pat mainot to izmērus. Izpildām arī daudz pasūtījumu Latvijas mašīnbūves industrijai – ražojam lielās platformas un citus metāla izstrādājumus. Pamata darbs mums ir kuģu remonti, bet būvēšana ir nepieciešama, lai strādnieki būtu nodarbināti cauru gadu: pie mīnus grādiem kuģu remonta darbus nevar veikt. Katru gadu aptuveni miljonu latu investējam uzņēmuma attīstībā, un palīdzību no malas nevaram saņemt, jo ES fondu finansējums kuģu būves industrijai nav paredzēts. Diskusijas par to, vai varam uztaisīt kuģus mūsu armijai, sākās jau ļoti sen. Tikai 2007. gadā tika izlemts, ka mēs tomēr kuģus būvēsim. Ģenerālais apakšuzņēmējs šajā kontraktā ir Vācijas kuģu būves rūpnīca „Abeking&Rasmussen”. Tāds bija Aizsardzības ministrijas noteikums. Pirmais kuģis ir prototips, jo mēs esam pirmie, kas pasūtīja šādus kuģus Latvijas armijai, un tas tiks pabeigts nākamā gada aprīlī. Bet līdztekus tiek būvēti vēl divi – viens Vācijā, otrs - Latvijā. Mēs sākām no plāksnes 17. jūnijā, un ķīli ieliksim pēc vēlēšanām. Tajā svinīgi tiek ievietota īpaša kolba, ķīļa ielikšana kuģu būvē ir nozīmīgs notikums. Patlaban rūpnīcā strādā vairāk nekā tūkstotis cilvēku, bet ir vēl daudz kontraģentu - ne tikai Latvijas, bet arī Somijas, Dānijas, Norvēģijas, Zviedrijas un citu valstu uzņēmumi. Kopējais cilvēku skaits, kas nodrošina rūpnīcas darbu, tādējādi izvēršas ap 2000 cilvēku. Samērā daudz speciālistu uzaicināti darbā no Polijas un Ukrainas, jo pie mums nav cilvēku ar attiecīgām prasmēm un pieredzi.
Šogad kopā ar Somijas partneriem vinnējām starptautiskā konkursā par pilnīgi jauna pasūtījuma - koģenerācijas stacija uz viļņiem – izpildi. Tas ir ļoti inovatīvs projekts, kurā izmantoti gluži jauni principi. Stacija būs gatava nākamā gada pavasarī, un, ja pirmais prototips būs veiksmīgs, tas pavērs ļoti plašas pasūtījumu iespējas uz daudziem gadiem. Šādai starptautiskai darbībai ir ļoti liela nozīme, jo uzņēmums tādējādi tiek ievērots plašākā mērogā, un tas paaugstina konkurētspēju. Tādēļ man arī šī diskusija par to, vai dot pasūtījumu Rīgas Vagonbūves rūpnīcai vai ne, jau ir apnikusi.
Pateicoties lieliem pasūtījumiem, esam viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem valstī, tātad arī sociāli nozīmīgs darba devējs. Valsts, kas būvē kuģus un lidmašīnas, skaitās industriāla lielvalsts. Es Latviju uzskatu par šādu lielvalsti.”
NBS Flotiles komandieris jūras kapteinis Rimants Štrimaitis:„Lēmums par piecu kuģu būvi Latvijas flotei bija pamatots un pareizs. Latvijas daļa jūrā ir 12 tūkstoši kvadrātkilometru, tā ir mūsu atbildības zona, kur miera laikā veicam cilvēku meklēšanu un glābšanu. Protams, mums ir arī savi militārie uzdevumi. Pašlaik šos uzdevumus pilda četri „Storm” klases kuģi, ko saņēmām no Norvēģijas un kas būvēti pagājušā gadsimta 60. gadu beigās. Tie ir darba kārtībā, bet vecuma dēļ ir jānomaina. Flotē vēl ir pieci „Kristaps” klases kuģi no Zviedrijas, arī aptuveni tikpat veci. Nākotnē mums vēl būs jāgādā par dažu jauno kuģu apbruņošanu, un tikai tad tie varēs aizvietot „Storm” klases kuģus. Bet meklēšanas un glābšanas uzdevumus jaunie patruļkuģi varēs pildīt jau ar pirmo kalpošanas dienu. Protams, jādomā, kā mēs kuģus aprīkosim, un aprīkojums būs dažāds. Kuģī paredzēta vieta standarta izmēra jūras konteinera izvietošanai, un tur varēs atrasties gan dažādi ieroči, gan palīgierīces, piemēram, ūdenslīdēju inventārs, naftas savākšanas aprīkojums, mīnu meklēšanas ierīces, lielgabali vai citi ieroči. Patruļkuģiem jau ir doti nosaukumi - "Skrunda", "Cēsis", "Viesīte", "Jelgava" un "Rēzekne", kas ir nozīmīgākās brīvības cīņu norises vietas Latvijas vēsturiskajos reģionos. Tās ir vietas, kur latvieši pierādīja savu varenību un nelokāmo garu cīņā pret bermontiešiem. Jaunie kuģi nomainīs vecos, kuriem jau ir šādi vārdi.
Viens Latvijas Jūras spēku patruļkuģis izmaksās 11 miljonus eiro (7,7 miljonus latu). Kuģu platums būs 13 metru, garums - 25 metri. Kuģa iegrime - 2,7 metri, ātrums - 20 mezgli, dzinēju jauda - 1600 kilovatu, materiāls - alumīnijs.” |
martin
Pievienots: 18.08.2004 Ziņojumi: 4658 | Re: SAF1R - SAF Tehnika 25.09.2010 19:39 |
Ui, atvanojos ne tajā zarā! |
vijs666 Pievienots: 12.09.2006 Ziņojumi: 2393 | Re: SAF1R - SAF Tehnika 30.09.2010 16:23 |
SoS vajadzīga palīdzība, jo pašam pietrūkst zināšanu tehniskajā analīzē..... saprotu ,ka kritīs, bet gribētu zināt kanāla aptuveno apakšu....būšu pateicīgs vai 2.3 vai 0.35........ |
Muks
Pievienots: 19.10.2004 Ziņojumi: 1526 | Re: SAF1R - SAF Tehnika 30.09.2010 20:17 |
vijs666.
zemāk par 0.01 jau nenokritīs tavs safs.
veiksmi! |
vijs666 Pievienots: 12.09.2006 Ziņojumi: 2393 | Re: SAF1R - SAF Tehnika 30.09.2010 22:18 |
cienu optimistus.....būtu priecīgs to visu keisu no hansas pa 0.01ls. nopirkt.... |
maxxtro
Pievienots: 11.07.2005 Ziņojumi: 7159 | Re: SAF1R - SAF Tehnika 01.10.2010 10:37 |
Ehhh, kadi visi tagad ir gudri, bet kadreiz pirkt par 0.30 bija slabo ? |
martin
Pievienots: 18.08.2004 Ziņojumi: 4658 | Re: SAF1R - SAF Tehnika 01.10.2010 21:54 |
Jāāaaaa, 0,30-0,50 sapnis ne cena bija. |
|