Varbuut tur galvena problema, ka vareji tirgot uzreiz, izmantojot to pashu naudu no dila, vai akcijas, uzreiz, negaidot T+2. Bet taa tachu nav problema. Kam iz pietekoshi daudz naudas, vinam tas netrauces...

Iekš LHV arī naudu uzreiz no akciju pārdošanas vari izmantot un nav jāgaida T+2 

Bet jautājums labs - cik tālu vēl TVEAT kritīs?

Neinterese mani LHV platforma

man zem Vesi liekas bezdibenis. nu bet vajadzēja sakrist - OLF, VESI un vēl NRD uzradās... visu rauj lejā.

Maxtro, norēķinu kontā nauda jāgaida T+2 dienas, ja gribi skaitīt viņu prom vai ņemt ārā. A tā uzreiz var tirgoties, kā līdz šim.

Domāju ka E-brokeri nolikvidēja, jo vietējiem (LR) baņķieriem nepatika, ka mazie redz to pašu ko viņi un darījumus var realizēt tikpat ātri cik viņi, 10-15 sekundēs no idejas - līdz realizācijai.

Ja nav vēlēšanās, lai parastie treideri piekļūst pie "medus poda" - pilnīgākas informācijas par izsolēm un ātras darījumu izpildes, tad vienmēr var atrunāties ar vis-sisādiem normatīviem aktiem un pat pieprasīt, lai ievieš jaunus likumu pantus. 

Taa bija e-brokerii, bet bankaa vajag gaidit T+2, lai tirgot, ka naudu, ta arii akcijas...

Arī tagad nauda ir pieejama uzreiz, vismaz man.

Laikam mees atrodamies dazadas  bankaas.. 

Paskat, TVEAT jau atkal maksā Eur10.50! Un kritums kā nebijis... Apsveicu visus, kas riskēja un nu dzer šampanieti! 

Kādas domas par TVEAT?
Rekordliela peļņa, apgrozījums kāpj, pašu kapitāls arī... Ja arī šogad ieplānots maksāt dividendēs 80-100% no peļņas, tad sanāk no 1.00 līdz 1.20 eur par akciju. Pie pašreizējās cenas 10.20 eur būtu ap 10-11% atdeve. Domas? 

Nesaskatu īpašas perspektīvas. Cik nu Tallinā var to ūdeni pardot - tik var. Ne tur īpaši ko var palielināt, ne peļņai kur augt. Pluss vēl visādas regulāras domstarpības par tarifiem ar igauņu regulatoru. Man domāt, ka var turēt regulāru dividenžu dēļ, bet lielam cenas pieaugumam neticu

Akcionāru sapulcē tiks piedāvāts izmaksāt dividendes - 0.75 eur par akciju (62% no peļņas)...

Esmu vīlies cerēju ka būs vairāk...

Sveiki!

Pārlasot Q3 pārskatu izvilku, ka ar 01.12.2019 stājas spēkā jaunie tarifi, kas ir par 27% mazāki mājsaimniecībām un 15% komerc klientiem. Ūdens kavalitātei neliels kritums (attaisnojas ar jaunu testēšanas sistēmu), bet sūdzību skaits gandrīz vai dubultojies. Elektrības izmaksas ir krietni palielinājušās kā arī EPS mazāks par pērnā gada šo pašu periodu.

Bet cena nenokritās!

Vai tas skaidrojams ar nelielo klientu skaita pieaugumu un zudumu samazinājumu? Vai arī ar būvniecības izmaksu samazinājumu (2018 gana lielas izmaksas). Vai vienkārši utility stock ar monopola tirgu un nosacīti labu dividenžu vēsturi?

Esmu iesācējs, tāpēc arī iesācēja cienīgs jautājums.

Paldies!

Utilty stock būs labākā atbilde. Tādas mums vairākas, kuras maz kas ietekmē. Līdz brīdim protams.

TVEAT ir klasisks dividendžu uzņēmums... monopols... ūdens piegādātājs... naudas plūsma garantēta, peļņa ir atkarīga no regulatora. Cena bija nokritusies tīri dēļ tā ka bija tiesvedības par tarifiem (kurus zaudēja). Šādiem monopola uzņēmumiem ir grūti izplesties (cilvēki nelietos ūdeni vairāk... un grūti iedomāties, lai, piem., par 10% pieaugtu klientu skaits... tas tā nenotiek). Tamdēļ arī nākotnē var prognozēt ka 60-90% no peļņas tiks izmaksāts dividendēs.

Cilvēki tur šo akciju primāri dēļ dividendēm nevis, lai gūtu labumu no akciju izmaiņām (kuras pat ja ir, nebūs būtiskas). Pašlaik cena īsti nezina, ko darīt - tiesvedība ir beigusies, tarifi tika samazināti par 20% (?), tiks mainīta dividendžu politika, bet peļņas rādītāji būtiski nepasliktinās... 

Tā ūdens kvalitāte, atslēgumi, cilvēku apmierinātība ir nebūtiska, lai ietekmētu akciju cenu... tāds.. PR triks, ko iesmērēt mēdijiem un sabiedrībai... un ISO sertificētājiem 

Paldies par atbildēm!

Swedbank: Tallinn Water is too expensive

Although the water tariff fell less than expected, Swedbank estimates that the share of Tallinn Water is too expensive.

"Although the third quarter results were good, this affects the price of the stock less than the new water rates," wrote Marek Randma, Head of Equity Research at Swedbank, in Kukkur's Swedbank blog.

Google translate no swed EE lapas

https://kukkur.swedbank.ee/analuusid/tallinna-veel-tugevad-kolmanda-kvartali-tulemused

We estimate the share price to be above fair value

The tariff drop coming into effect is a bit smaller than we expected, and as a result we raised our expected EBITDA for 2020 from EUR 23.1 million to EUR 24.8 million. Expected EBITDA increase is also due to falling costs. Due to increased cash flow expectations, we increased our dividend expectations from 2020 cents to 70 cents per share. We expect a dividend of 75 cents per share from net earnings for 2019, which gave a dividend yield of 6.7% at the time of the analysis. Due to higher cash flow expectations, we raised the price target of Tallinn Water to EUR 10.7 (previous target of EUR 10.0), but maintained the Reduce Investment Recommendation. Given the higher risks for the utility company and falling free cash flow returns, we think the stock price is too expensive.

Cilvēki jūk prātā , lai tikai dabūtu šo fišku  

Ļoti sulīgu divu visi gaida.

In Tallinn, Endla Street, a truck sank across the road  

uzrakstīju nelielas pārdomas pēc datu salīdzināšanas
http://www.balticstock.lv/portfelis/par-portfeli/params/post/2246193/tallinna-vesi-vs-rigas-udens

Labs salīdzinājums, bet prasās apskatīt vairāku gadu griezumu. Jo, iespējams, nolietojums vienā gadā ir augstāks, bet otrā zemāks.

Atalgojums pozīcijās ziņā ir lielāks, jo 2x vairāk darbinieku.

Bet efektivitāte RŪ izskatās sliktāka..

Pievienoju bildi (un apskatā) arī vēsturisko salīdzinājumu:
Lielais nolietojums nav "one-off" gadījums, bet gan regulāra prakse,
vai tas būtu izskaidrojums ar lielām investīcijām iepriekš, vai vienkārši sadārdzinātiem iepirkumiem?
(nebūtu pārsteigts par otro)

Te jāpēta padziļinātāk pārskatus... ir kompānijas, kurām ir neliels darbinieku skaits, jo tie specializējas ārpakalpojumu pirkšanā (piem., pērk apkopēju, sētnieku, remotdarbinieku utt pakalpojumus). Bet kompānijas, kurām ir liels darbinieku skaits, nodarbina savus personīgos apkopējus, sētnieku, brigādes, projektētājus utt.

a.. investīciju apjoms RŪ nav publiski pieejams?

Salīdzinājuma rezultāti neizbrīna. Šogad kāds bija uztaisījis līdzīgu salīdzinājumu starp Rīgas Satiksmi un analoģiskajiem Viļņas un Tallinas uzņēmumiem. Rezultāts tas pats - Rīgā ap 2x lielākas izmaksas uz vienu pasažierkilometru. Pagaidu administrācijas uzdevumā ir veikti visu Rīgas uzņēmumu auditi, lai jaunā dome var veikt nepieciešamās korekcijas.

Iemesli esošajai situācijai (tikai mans viedoklis, neesmu saistīts ar politiķiem un visas detaļas nezinu). Saskaņa pašvaldības uzņēmumus uztvēra kā:

1. Sociālo instrumentu (pie pieaugošām izmaksām tarifi netiek celti).
2. Savu vēlētāju bāzi (daudz labi apmaksāti darbinieki, netiek domāts par personāla efektivitāti).
3. Papildus resursu bāzi (fiktīvie konsultanti, apakšuzņēmumu līgumi utml.)