Kautkā nekas nav dzirdams no asociācijas. Parasti šādas organizācijas savus panākumus izbazūnē pa visiem masu medijiem lai piesaistītu jaunus un jaunus biedrus, kas arī lavīnveidīgi notiek pēc spožu panākumu publicēšanas. Kā iet jums?

Martin, mums iet labi. Biedri savā starpā sazvanās, un ik pa reizei alu kopā iedzer. Labsajūta nav atkarīga no bazūnēšanas, bet gan no sajūtām. Ja Tev asociācijas mērķis ir bazūnēšana, OK, stējies iekšā, mums tik tiešām bazūmētāju trūkums.

Jā, piekritīšu Hermanim, ka klājas mums neslikti. Šad tad, ik pa laikam saskrienamies, padalāmies ar info, piedzīvojumiem, nākotnes vīzijām utt. Iespējams kādam no malas varētu šķist, ka esam nemanāmi un pasīvi, taču, no otras puses raugoties, mākslīgi imitēt vētrainu darbību un šķiet savu enerģiju un/vai laiku nav nekādas jēgas. Ja kāds izrāda iniciatīvu, tad atbalstām, bet tā arī ir - cik ir tā iniciatīva, tik arī tiek izdarīts.

Ja kādu tas ieinteresēs, tad ir ierosinājums satikties šo ceturtdien, 2015.01.29., ap plkst. 18.00 vecajā labajā vietā, lai apspriestu aktuālos notikumus.

A vot šitas ir reāls stimuls iestāties ;) Sieva prasīs - ko tu vīkendā, ar korišiem alu tempt? Bet es tāds - man, vispār, ir konference LFITD Asociācijas ietvaros...

Средний размер пенсии в России в 2015 г. вырастет с 11600 до 12400 рублей, то есть с 355 до 182 долларов США

Ir ierosinājums satikties šo ceturtdien, 2015.04.08., ap plkst. 18.00 vecajā labajā vietā. Visi interesenti laipni aicināti pievienoties!

Labojums - rīt ir 09.05.2015., nevis kā norādīts manā iepriekšējā ziņā. Tātad tiekamies rīt, ceturtdien, 09.05.2015.

Nākošais labojums - rīt ir 09.04.2015. (aprīlis). Kaut kā datumi jūk šodien...

Aicinu visus LFITDA biedrus uz kopsapulci, kas notiks nākamceturtdien 21.05.2015. plkst 18.00 "Lidojošajā vardē". Sapulces kārtībā - asociācijas valdes locekļu vēlēšanas.

Mūsu pūliņi ir daļēji vainagojušies. Bilances vērtība paliks likumā. Šeit vēstule ko saņēmu šodien.

Latvijas Komercbanku asociācijai

Nasdaq OMX Riga

Latvijas Finanšu instrumentu tirgus dalībnieku asociācijai

Informācijai:

Finanšu ministrijai

Par likumprojektu "Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā"

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (turpmāk – Komisija) pamatojoties uz Nasdaq OMX Riga 22.07.2015. vēstulē Nr.118, Latvijas Komercbanku asociācijas 06.08.2015. vēstulē Nr.1-24/115_e un Latvijas Finanšu instrumentu tirgus dalībnieku asociācijas 11.08.2015. vēstulē izteiktajiem iebildumiem par Komisijas izstrādāto likumprojektu "Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā", kā arī pamatojoties uz 12.08.2015. Komisijas organizētājā sanāksmē izteiktajiem finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku priekšlikumiem, Komisija ir izstrādājusi jaunu Finanšu instrumentu tirgus likuma 66.panta redakcijas projektu:

"66.pants. Obligātais akciju atpirkšanas piedāvājums

(1) Citiem akcionāriem adresētu piedāvājumu atpirkt tiem piederošās akcijas obligāti izsaka persona vai personas, kas rīkojas saskaņoti, ja tās:

1) tieši vai netieši iegūst no akcijām izrietošās balsstiesības tādā daudzumā, ka šo personu balsstiesības sasniedz vai pārsniedz 50 procentus no akciju sabiedrības balsstiesīgo akciju kopskaita;

2) tieši vai netieši iegūst no akcijām izrietošās balsstiesības tādā daudzumā, ka šo personu balsstiesības sasniedz vai pārsniedz 30 procentus no akciju sabiedrības balsstiesīgo akciju kopskaita, bet nesasniedz 50 procentus no akciju sabiedrības balsstiesīgo akciju kopskaita un, ja neizpildās šī panta otrās daļas nosacījumi;

3) īsteno izšķirošu ietekmi mērķa sabiedrībā;

4) akcionāru sapulcē, kurā ir pieņemts lēmums par akciju izslēgšanu no regulētā tirgus, jautājumā par akciju izslēgšanu no regulētā tirgus ir balsojusi "par". Šāds balsojums nedrīkst būt slēgts balsojums. Akcionāri, kas akcionāru sapulcē jautājumā par akciju izslēgšanu no regulētā tirgus ir balsojuši "par", pilnvaro no sava vidus pārstāvi, kurš viņu vārdā izteiks piedāvājumu.

(2) Obligātais akciju atpirkšanas piedāvājums nav jāizsaka, ja ir iestājušies šā panta pirmās daļas 2. punkta nosacījumi, un persona vai personas, kas rīkojas saskaņoti, pamato, ka ar iegūtajām balsstiesībām tai vai tām nav izšķirošas ietekmes mērķa sabiedrībā. 

(3) Šā panta otrajā daļā minētā pamatojuma veidlapu un iesniegšanas kārtību nosaka Komisijas normatīvie noteikumi."

Komisija norāda, ka piedāvāto Finanšu instrumentu tirgus likuma 66.panta redakciju paredzēts attiecināt arī attiecībā uz tiem emitentiem, kuri uz tiesību normas spēkā stāšanās brīdi jau atrodas regulētajā tirgū, jo piedāvātās likuma redakcijas mērķis ir sakārtot esošo finanšu instrumentu tirgu. Ņemot vērā minēto, Komisija ir precizējusi iepriekš izstrādāto likumprojekta pārejas noteikumu 51. un 52.punktu:

"51. Persona vai personas, kas rīkojas saskaņoti, kuras līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai tieši vai netieši ir ieguvušas līdzdalību akciju sabiedrībā (kuras akcijas iekļautas regulētajā tirgū) tādā daudzumā, kas sasniedz vai pārsniedz 30 procentu no akciju sabiedrības balsstiesīgo akciju kopskaita un nav Komisijai iesniegušas šā likuma 66.panta otrajā daļā minēto pamatojumu, vai ir īstenojušas un turpina īstenot izšķirošu ietekmi mērķa sabiedrībā, divu gadu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas izsaka obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu pārējiem akciju sabiedrības akcionāriem vai samazina savu līdzdalību akciju sabiedrībā tādā daudzumā, kas nenodrošina izšķirošu ietekmi mērķa sabiedrībā.

52. Personai vai personām, kas rīkojas saskaņoti, kuras līdz šā likuma stāšanās spēkā dienai tieši vai netieši ir ieguvušas līdzdalību akciju sabiedrībā (kuras akcijas iekļautas regulētajā tirgū) tādā daudzumā, kas sasniedz vai pārsniedz 50 procentu no akciju sabiedrības balsstiesīgo akciju kopskaita un ir izteikušas obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu, nav pienākuma izteikt atkārtotu obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu vai samazināt tās līdzdalību akciju sabiedrībā tādā daudzumā, kas nesasniedz 30 procentu no akciju sabiedrības balsstiesīgo akciju kopskaita, ja vien pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas nenotiek izmaiņas personas līdzdalības apjomā un peronu sastāvā."

Latvijas Komercbanku asociācijas 06.08.2015. vēstulē Nr.1-24/115_e un 12.08.2015. sanāksmes laikā izteiktie iebildumi par Finanšu instrumentu tirgus likuma 74.panta pirmās daļas 3.punktā noteikto bilances vērtības izmantošanu obligātā atpirkšanas piedāvājuma cenas veidošanā, no Komisijas puses netika atbalstīti pamatojoties uz sekojošiem argumentiem:

1. Latvijas finanšu instrumentu tirgus darījumu nesamērīgi mazais apjoms, bet atsevišķos gadījumos darījumu neesamība pārskata periodā vispār, liedz noteikt objektīvu akciju tirgus cenu;
2. Parasti komercsabiedrības akciju kontrolpaketes pirkšanas cena ir lielāka, kā akciju bilances vērtība. Komercsabiedrībai bilances vērtība būtu zemākā vērtība, par kuru akcionārs pārdotu akciju kontrolpaketi komercsabiedrībā. Komercsabiedrības akcionāru (īpaši to, kuri kontrolē sabiedrību) atbildība ir, ka auditētais finanšu pārskats sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par sabiedrības finanšu stāvokli. Tādējādi, nav pamata uzskatīt, ka bilances vērtība būtu nesamērīgi augsts rādītājs, izsakot akciju atpirkšanas piedāvājumu.

Līdz ar to, Komisijas ieskatā akciju atpirkšanas gadījumā, Finanšu instrumentu tirgus likuma 74.pantā noteiktā bilances vērtība kā komercsabiedrības vērtības viens no noteicošajiem faktoriem ir saglabājama esošajā redakcijā. 

Nasdaq OMX Riga 22.07.2015. vēstulē Nr.118 un Latvijas Komercbanku asociācijas 06.08.2015. vēstulē Nr.1-24/115_e izteikti iebildumi par finanšu pārskatu iesniegšanas termiņa maiņu no diviem mēnešiem uz trim mēnešiem Finanšu instrumentu tirgus likuma 57.panta piedāvātajā redakcijā. Komisijas iepriekš izstrādātajā likumprojekta 57.panta trešajā daļā minēts, ka Finanšu instrumentu tirgus likuma 57.panta pirmajā un otrajā daļā minēto pārskatu kapitālsabiedrība izplata ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc attiecīgā pārskata perioda beigām un finanšu informāciju - ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc tā perioda beigām, par kuru ir izplatāma finanšu informācija.

Ņemot vērā saņemtos iebildumus, Komisija starpperiodu pārskata par 6 mēnešiem un finanšu informācijas par 3 un 9 mēnešiem iesniegšanas termiņu ir noteikusi 2 mēneši.

Nākamnedēļ būs diskusija vēl FKTK. Bet, cik saprotu, tā būs informatīva, kur iebilst ko būs praktiski neiespējami.

Lai Jums nebūtu garlaicīgi, iekopēju Linarda un manis (ar vairākiem mūsu biedru labojumiem)  sagatavotos iepriekš izsūtītos materiālis FKTK:

Latvijas Finanšu tirgus dalībnieku asociācijas

viedoklis par likumprojektu

"Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā"

1. Saistībā ar 30% kā kontroles sliekšņa noteikšanu.

Jāpiekrīt Latvijas Komercbanku asociācijas (turpmāk – LKA) paustajam, ka Latvijas akciju tirgus ir viens no mazākajiem un neattīstītākajiem Eiropā, un ir raksturojams ar izteiktu investoru koncentrāciju un stratēģisko investoru klātbūtni. Tikai daļēji pamatots gan ir turpmākais LKA secinājums, ka akciju pakete, kas mazāka par, bet tuva 50%, Latvijas uzņēmumu kontekstā nesniedz kontroli ne tikai no juridiskā aspekta, bet var nesniegt arī no praktiskā aspekta, jo akcionāru struktūras nav tik izkliedētas, kā tas ir citu valstu tirgos.

Akciju pakete, kas mazāka par, bet tuva 50% nesniedz kontroli tikai tad, ja:

(a) ir kāda cita akciju pakete, kura ir lielāka par šo akciju paketi, vai arī

(b) akcionāru sapulci apmeklē un pretēji konkrētajai akciju paketei nobalso faktiski visi pārēji akcionāri.

Iespējams, ka likumprojektā būtu jāprecizē 66. panta redakcija attiecībā uz (a) gadījumu, tomēr īpaša uzmanība būtu jāpievērš akcionāru saskaņotas rīcības konstatēšanai. Pat nosakot kontroles slieksni 30% apmērā, jāsecina, ka jau šobrīd jebkuru biržā kotēto uzņēmumu iespējams kontrolēt saskaņoti rīkojoties diviem akcionāriem, kuri katrs kontrolē 29%.

Jau 2009. gadā pēc Tieslietu ministrijas pasūtījuma veiktajā pētījumā teikts, ka Procentuālā daudzuma noteikšana 50% līmenī liecina, ka likumdevējam vai nu nav bijis nekādas izpratnes par regulējamo objektu, vai arī ir bijusi ļoti noteikta vēlme padarīt Pārņemšanas piedāvājumu direktīvas regulējumu Latvijā par bezzobainu un formālistisku. Ir jāņem vērā, ka komercsabiedrību, kuras akcijas ir iekļautas regulētā tirgū, raksturo – pirmkārt, liels akcionāru daudzums (t.i., izkaisīts balsstiesību sadalījums) un, otrkārt, akcionāru sapulču kvorums, kas reti kad pārsniedz 90% no balsstiesīgā kapitāla. Līdz ar to, vairumā gadījumu balsstiesību daudzums virs 40% faktiski gandrīz vienmēr nodrošina kontroli pār akcionāru pilnsapulces lēmumiem[1].

2012. gada 28. jūnijā Eiropas Komisija sagatavoja ziņojumu par Direktīvas 2004/25/EC (Takeover Bids Directive) ieviešanu ES valstīs un šajā ziņojumā ir iekļauta norāde uz Direktīvas izpildes novērtējuma ziņojumu (Assessment report).

Kā izriet no minētā pētījuma, nospiedošā vairumā ES valstu akciju  daudzums, kuru pārsniedzot rodas pienākums izteikt obligāto atpirkšanas piedāvājumu ir 30% vai 1/3 no akciju kopskaita. Latvijas Republikā šobrīd tas ir noteikts 50% apmērā, kas ir augstākais starp ES valstīm un arī daudzām ārpus Eiropas Savienības valstīm.

Tieši maiņa uz 30% rada iespēju pievienoties kāda uzņēmuma vairākuma akcionāru pulkam, jo šā brīža situācija ar 50% nozīmē to, ka vēl viena institucionāra investora ienākšana uzņēmumā ir bezjēdzīga, jo tam ir ļoti ierobežotas iespējas iegūt savā īpašumā līdzvērtīgu akciju paketi. 30% gadījumā šādi lielie investori varētu būt pat 3 (3x30% + 10% mazākumakcionāriem)

Ņemot vērā iepriekš minēto, uzskatam par pamatotu kontroles sliekšņa noteikšanu 30% apmērā, pie tam, pastiprināta uzmanība būtu jāpievērš saskaņotas rīcības konstatēšanai.

2. Saistībā ar prezumpcijā par personām, kuras rīkojas saskaņoti

Direktīvas 2004/25/EC izpildes novērtējuma ziņojumā, cita starpā, ir minēts (134.-135. lpp), ka atsevišķu personu statusi un savstarpējās attiecības jau pašas par sevi tiek uzskatītas kā tādas, kas liecina, ka ‘’personas rīkojas saskaņoti’’ FITL 66. panta izpratnē, proti, lielā daļā ES valstu tiek prezumēts, ka saskaņoti rīkojas :

a) komercsabiedrības kopā ar to pārstāvjiem, amatpersonām (piemēram, Itālijā, Francijā , Rumānijā u.c.);

b) vecāki kopā ar bērniem, (piemēram, Lietuvā, Rumānijā, Polijā u.c.);

c) laulātie savā starpā un ģimenes locekļi (piemēram, Lietuvā, Rumānijā, Polijā u.c.);

d) meitas uzņēmumi kopā ar mātes uzņēmumiem;

e) saistītie uzņēmumi;

u.c.

Iepazīstoties ar daudzu valstu attiecīgo likumdošanu un tās piemērošanas praksi jāsecina, ka šādas prezumpcijas darbojas lielā skaitā valstu gan ES, gan ārpus ES esošās valstīs. Piemēram, Polijā pat kopējas saimniecības esamība tiek uzskatīta kā apliecinājums tam, ka personas rīkojas saskaņoti. Īrijā, piemēram, tiek prezumēts, ka saskaņoti rīkojas ne tikai komercsabiedrības ar to amatpersonām, bet arī ar šo amatpersonu laulātajiem, brāļiem, māsām un bērniem. Pat tādā attālā valstī, kā Pakistāna tiek prezumēts, ka laulātie šādā aspektā rīkojas saskaņoti.

Daļā no ES valstu šādi pieņēmumi jeb prezumpcijas ir atspēkojamas norādot uz apstākļiem, kas apliecina, ka šo personu rīcība nav saskaņota.

Kontekstā ar prezumpciju iekļaušanu likuma tekstā jāpiemin, ka jau šobrīd vairāki Latvijas Republikas likumdošanas akti netieši nosaka zināmas prezumpcijas, piemēram,

·  laulātā statuss, atbilstoši Civillikuma 84. pantam, rada pienākumu gādāt par otru laulāto un kopīgi rūpēties par ģimenes labklājību;

·  Komerclikuma 169. panta 1. daļa, nosaka valdes locekļu pienākumu pildīšanu kā krietnam un rūpīgam saimniekam attiecīgās komercsabiedrības interesēs.

Tādēļ nav nekāda pamata uzskatīt, ka šādas prezumpcijas nebūtu attiecināmas arī uz Latvijas Republiku, kā daļu no Eiropas Savienības.

LFITDA piedāvā apsvērt prezumpciju sastāva papildināšanu ar citām, piemēram, noteikt, ka prezumējama vecāku un bērnu (arī pilngadīgu) saskaņota rīcība, saistītu uzņēmumu saskaņota rīcība u.c.

Papildus tam, likumā būtu iekļaujama precīza definīcija, kura raksturotu saskaņotas rīcības pazīmes, tās konstatēšanu.

No esošās likuma redakcijas nav skaidrs saskaņotas rīcības konstatēšanai nepieciešamais pierādījumu apjoms. FKTK līdz šim vadījusies no pieņēmuma, ka akcionāru saskaņota rīcība vienā akcionāru kopsapulcē, pat ja tajā tiek ievēlēta attiecīgā uzņēmuma padome (tātad vistiešākajā veidā tiek noteiktas personas, kuras vadīs uzņēmumu). Kā zināms, tad kāda uzņēmuma pārņemšanai savā kontrolē ir pietiekami ar vienu akcionāru sapulci, kurā tiek ievēlēts attiecīgajai personai vai personām vajadzīgo padomes locekļu sastāvs.

3. Par akcijas cenas noteikšanu obligātajā akciju atpirkšanas piedāvājumā

Galvenie ES mēroga normatīvie akti, kas regulē ieguldījumus biržas uzņēmumos ir Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/25/EK (Takeover Bids Directive) - turpmāk - Pārņemšanas piedāvājumu direktīva, un Direktīva 2004/109/EK - turpmāk - Atklātības prasību direktīva.

Viens no Pārņemšanas piedāvājumu direktīvas mērķiem noteikts tās ievaddaļas 9. punktā - Dalībvalstīm jāveic pasākumi, kas vajadzīgi, lai aizsargātu vērtspapīru turētājus, jo īpaši tos, kam ir mazākuma līdzdalība, gadījumos, kad pārņem to uzņēmumu kontroli. Dalībvalstīm jānodrošina šāda aizsardzība, nosakot pienākumu personai, kas ir ieguvusi kontroli pār uzņēmumu, nākt klajā ar piedāvājumu visiem minētā uzņēmuma vērtspapīru turētājiem attiecībā uz visiem to vērtspapīriem par atbilstīgu cenu saskaņā ar vienotu definīciju.

Likumā pamatoti kā viens no kritērijiem akcijas cenas noteikšanu obligātajā akciju atpirkšanas piedāvājumā noteikta akcijas bilances vērtība. Šāds kritērijs nepārprotami nodrošina zināmu mazākuma akcionāru interešu aizsardzību.  

Latvijas uzņēmumu kontekstā jāpiemin, ka lielai daļai publiski kotēto uzņēmumu amatpersonu un to lielākos akcionāru ne mazākajā mērā neinteresē attiecīgā uzņēmuma akcijas cena biržā. Uzņēmumos, kuri tiek pārvaldīti visu akcionāru, nevis tikai viena vai vairāku uzņēmumu kontrolējošo akcionāru interesēs, akcijas cena biržā bieži vien pārsniedz tās bilances vērtību. Savukārt, zema akcijas tirgus cena salīdzinot ar tās bilances vērtību galvenokārt liecina par to, ka uzņēmums tiek neefektīvi pārvaldīts, bieži vien tā darījuma partneri tiek izvēlēti un naudas plūsmas virzītas tikai attiecīgā uzņēmuma lielā akcionāra interesēs. Šie apstākļi bieži vien tiek atspoguļoti uzņēmuma akcijas tirgus cenā.

Akcijas bilances vērtība ir objektīvs kritērijs akcijas cenas noteikšanai obligātajā akciju atpirkšanas piedāvājumā,

Papildus tam, bilances vērtības kā kritēriju akcijas cenas noteikšanai obligātajā akciju atpirkšanas piedāvājumā, veicinātu gan attiecīgā uzņēmuma, gan tā lielāko akcionāru ieinteresētību uzņēmuma korporatīvās pārvaldības uzlabošanā, uzņēmuma darbības optimizēšanā, kas savukārt akcijas tirgus cenu tuvinātu tās patiesajai vērtība.

Par ievērojamu problēmu esamību publiski kotētu mazākuma akcionāru aizsardzībā liecina gan tas, ka biržas uzņēmumu akcionāru vidū ir niecīgs ārvalstu ieguldītāju skaits,  gan arī tas, ka ne vietējās, ne ārvalstu bankas un to filiāles neizrāda interesi ieguldīt naudu Latvijas publiski kotēto uzņēmumu akcijās. Tādējādi tiek bremzētas gan vietējās, gan ārvalstu investīcijas.

Latvijas Republikas likumdošana un tās piemērošana šobrīd ir izteikti nelabvēlīga publisku, biržā kotētu uzņēmumu mazākuma akcionāriem un likumprojektā paredzētie grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā ir vērsti uz tirgus sakārtošanu, skaidru noteikumu radīšanu un investīciju piesaisti, tādēļ tie ir atbalstāmi.

Rīgā, 2015. gada 11. augustā

Ar cieņu,

[1] Andrejs Lielkalns. Juridiskās problēmas finanšu instrumentu tiesiskajā regulējumā: Komerclikuma, Finanšu instrumentu tirgus likuma, Vekseļu likuma un čeku likuma regulējuma savstarpējā atbilstība un atbilstība Eiropas Savienības komerctiesību un finanšu instrumentu tiesību aktiem. 74. – 75. lpp. Pieejams www.tm.gov.lv.

Otra vēstule:

Latvijas Finanšu tirgus dalībnieku asociācijas

viedoklis par likumprojekta

"Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā"

74. panta (1) 3) redakcijā

Par akcijas cenas noteikšanu obligātajā akciju atpirkšanas piedāvājumā

Finanšu instrumentu tirgus likuma 74. panta (1) 3) punkts:

akcijas vērtību, ko aprēķina, dalot mērķa sabiedrības tīros aktīvus ar emitēto akciju skaitu. Tīros aktīvus aprēķina, no kopējiem aktīviem atskaitot mērķa sabiedrībai piederošās pašas akcijas un saistības. Ja mērķa sabiedrībai ir akcijas ar dažādu nominālvērtību, aprēķinot akcijas vērtību, tīros aktīvus sadala proporcionāli katras nominālvērtības akciju īpatsvaram pamatkapitālā.

Kas ir tīrie aktīvi bilancē un no kā tie sastāv. Tie ir:

• Akciju vai daļu kapitāls (pamatkapitāls). Akcionāra ieguldījums uzņēmumā pie akciju emisijas.
• Akciju (daļu) emisijas uzcenojums. Akcionāra ieguldījums uzņēmumā.
• Ilgtermiņa ieguldījumu un finanšu instrumentu pārvērtēšanas rezerves.
• Rezerves, kas noteiktas ar likumu un statūtiem, un pārējās rezerves. Līdzekļi, kurus uzņēmums ir nopelnījis un varētu būt izmaksāti akcionāriem dividendēs.
• Nesadalītā iepriekšējo gadu un tekošā pārskata gada peļņa. Līdzekļi, kuri varētu būt izmaksājami akcionāram dividendēs.

Tīros aktīvus grāmatveži un finansisti sauc par uzņēmuma ‘’bilances vērtību’’. (6.2. bilances vērtība- vērtība, kādā pamatlīdzekli atzīst bilancē pēc uzkrātā nolietojuma un uzkrāto zaudējumu no vērtības samazināšanās atskaitīšanas;)[1]. Bilances vērtība ir tie līdzekļi, kurus uzņēmuma akcionārs ir ieguldījis uzņēmumā, plus tie līdzekļi, kurus uzņēmums ir reāli nopelnījis un nav izmaksājis akcionāram. Bilances otrajā pusē, pasīvos, ir iegrāmatotas reālas materiālās vērtības, kurās ir ieguldīti akcionāra ieguldījums plus akcionāriem neizmaksātie uzņēmuma nopelnītie līdzekļi. Visiem akcionāriem ir vienādas un proporcionālas tiesības uz šiem (ieguldījums plus nesaņemtā peļņa) līdzekļiem, ja tiek izteikts akciju atpirkšanas piedāvājums. Šīs tiesības ir nostiprinātas Latvijas Republikas Satversmē (105. pants). Līdz ar to jautājums – vai pie akciju atpirkšanas ir pamats pielietot tā saucamo ‘’break-up value’’ uzņēmuma novērtēšanas modeli, kas pēc būtības ir uzņēmuma likvidācijas vērtība, un samazina mazākuma akcionāram piekrītošo uzņēmuma vērtības daļu?

EK Direktīva 2004/25 5.panta 4.daļa paredz, ka var piemērot likvidācijas cenu (lasi bilances cenu), arī var būt tirgus vidējā cena un var izmantot citus akciju vērtības novērtēšanas kritērijus, kurus izmanto finanšu analīzē. Bilances vērtība plaši tiek izmantota finanšu analīzēs.

Par piemēru minam: Rīgas Kuģu Būvētavas 2014. gada pārskata[2] 16 lpp., kur minēts, ka: "Peldošie doki ir uzrādīti patiesajā vērtībā, pamatojoties uz periodisku neatkarīgu vērtētāju vērtējumu, atskaitot nolietojumu un pārvērtēšanas zaudējumus." Ne zvērināts revidents, ne banka, pieņemot šos dokus par ķīlu kredīta izsniegšanai, nav iebildusi, ka tie neatbilstu reālajai tirgus vērtībai. No kā arī secinām, ka visi pārējie pamatlīdzekļi ir noteikti un iegrāmatoti to reālajās tirgus vērtībās. Līdz ar to, ja tiek izteikts akciju atpirkšanas piedāvājums reāli darbojošā uzņēmumā, kurš netaisās likvidēties, kurš no vērtības rēķināšanas variantiem tuvāk atspoguļo uzņēmuma reālo vērtību?

• Vai no zvērināta revidenta parakstītas un kredītu akceptējušas bankas, pamatlīdzekļa iegrāmatotās reālās cenas?

• Vai šī augstāk minētā pamatlīdzekļa cena ir jārēķina kā cena, kas noteikta ar samazinājuma koeficientu, pielīdzinot to likvidējamam uzņēmumam?

Uzskatam, ka šai piemērā ir atspoguļots, ka mazākuma akcionāram ir tiesības saņemt reālu pamatlīdzekļa cenu, bez jebkādiem samazinošiem koeficientiem akciju atpirkšanas gadījumā.

Vēsturiski, Latvijas valstī izvēlētais uzņēmumu privatizācijas modelis paredzēja uzņēmumu kotāciju biržā, piesaistot plašu gan uzņēmuma darbinieku loku, gan arī jebkuru mājsaimniecību, dodot tai iespēju ieguldīt savus brīvos līdzekļus privatizējamos uzņēmumos, izveidojot tos par publiskām akciju sabiedrībām. Likuma nosacījumi, kas paredzēja uzņēmuma cenu tajā brīdī bija atbilstoši to patiesajai vērtībai un tirgus situācijai, un arī pārējie uzņēmuma cenu veidojošie nosacījumi bija atrunāti likumdošanā. Ekonomika ir cikliska, ar izaugsmēm un krīzēm, un katrā ekonomikas ciklā uzņēmuma vērtība, un akcijas vērtība mainās neproporcionāli. Ne vienmēr akcijas tirgus vērtība atspoguļo patieso uzņēmuma vērtību. Izaugsmes periodā uzņēmumi veic uzkrājumus, palielinot pašu kapitālu jeb bilances vērtību uz neizmaksāto dividenžu rēķina. Tirgus izaugsmes periodā akciju cena bieži vien mēdz būt augstāka par bilances vērtību, jo ieguldītāji akcijas cenā ierēķina uzņēmuma nākotnes peļņu. Krīzes laikā, vēsturiski, akciju cenas krīt proporcionāli straujāk nekā uzņēmuma bilances vērtība. Tas skaidrojams gan ar to, ka mazie akcionāri, tai skaitā mājsaimniecības, izjūtot krīzes spiedienu, ir spiesti samazināt veiktos uzkrājumus pārdodot akcijas (samazinot uzkrājumus), gan ar uzņēmuma nākotnes zaudējumu ievērtēšanu akcijas cenā. Krīzes laikā mājsaimniecības pamatā nepalielina uzkrājumus, t.i. neiegādājās akcijas.

Šo situāciju pašreiz vēlas izmantot Latvijas Komercbanku asociācija (turpmāk – LKA), mainot vēsturiski izstrādātos tirgus noteikumus, un svītrot Finanšu Instrumentu Tirgus likuma 74. panta 3. punktā noteikto obligātās atpirkšanas akcijas cenas pielīdzināšanu bilances vērtībai. Izmantojot to, ka Latvijas akciju tirgus pašreiz ir krīzes situācijā, LKA grib likt mazākuma akcionāriem, kuri savas akcijas ir iegādājušies privatizācijas laikā par cenu, kas atbilda uzņēmuma pilnai vērtībai, tās pārdot par cenu, kuru LKA piedāvā pielīdzināt ‘’break-up value’’ jeb, pēc būtības, uzņēmuma likvidācijas vērtībai.

Pašlaik no 27 kotētiem uzņēmumiem NASDQ OMX Rīga, no kuriem 26 tur ir nokļuvuši privatizācijas ceļā ar nomināla vērtības cenu 1,00 LVL (1,40 EUR), zem šīs cenas 1,40 EUR par akciju, biržā tiek tirgoti 15 uzņēmumi, bet no šiem 15 uzņēmumiem bilances vērtība virs 1,40 EUR ir 7 uzņēmumiem (dati uz 31.12.2014.). Tas nozīmē, ka pieņemtot grozījumus LKA piedāvātajā redakcijā, šo septiņu uzņēmumu lielākie akcionāri var izteikt priekšlikumu atpirkt akcijas un mazākuma akcionāri, kuri ir ieguldījuši līdzekļus privatizācijas laikā, būs spiesti šīs krīzes situācijā šķirties no saviem ieguldījumiem zem to iegādes vērtības piespiedu kārtā.

Galvenie ES mēroga normatīvie akti, kas regulē ieguldījumus biržas uzņēmumos ir Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/25/EK (Takeover Bids Directive), un Direktīva 2004/109/, kas paredz aizsargāt vērtspapīru turētājus, jo īpaši tos, kam ir mazākuma līdzdalība, gadījumos, kad pārņem to uzņēmumu kontroli. Dalībvalstīm jānodrošina šāda aizsardzība, nosakot pienākumu personai, kas ir ieguvusi kontroli pār uzņēmumu, nākt klajā ar piedāvājumu visiem minētā uzņēmuma vērtspapīru turētājiem attiecībā uz visiem to vērtspapīriem par atbilstīgu cenu saskaņā ar vienotu definīciju.

Līdz ar to, uzskatām, ka akciju atpirkšanas gadījumā, likumā noteiktā bilances vērtība kā uzņēmuma vērtības viens no noteicošajiem faktoriem ir saglabājama esošajā redakcijā, jo šāds regulējums tur ir iestrādāts jau likuma tapšanas laikā un ar šo normu ir rēķinājušies mazākuma akcionāri, izvietojot ilgtermiņā vērtspapīros savus brīvos mājsaimniecību uzkrājumus.

Rīgā, 2015. gada 18. augustā

Ar cieņu,

  ___________________  Hermanis Juzefovičs

[1]Par latvijas grāmatvedības standartu nr. 7.  http://likumi.lv/doc.php?id=124600

[2] http://www.nasdaqomxbaltic.com/upload/reports/rkb/2014_ar_lv_eur_00_las.pdf

Labs tas darbiņš, kurš padarīts!  tpu tpu tpu....

Latvijas Finanšu tirgus dalībnieku asociācijas

viedoklis par likumprojektu

"Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā"

1. Saistībā ar Pārejas noteikumu 51. punktu

Mūsu ieskatā piedāvātā Pārejas noteikumu 51. punkta redakcija nesasniegs savu mērķi – akciju sabiedrības mazākuma akcionāru tiesību aizsardzību pret personas vai personu, kuras rīkojas saskaņoti veiktu mērķa sabiedrības kontroles pārņemšanu vai jau pārņemtas kontroles turpmāku īstenošanu.

I

Vispirms, mūsu ieskatā, būtu jāprecizē un/vai jāpapildina Finanšu instrumentu tirgus likuma, turpmāk – Likums, ietvertā termina ‘’personas, kuras rīkojas saskaņoti’’ definīcija. 

Problēmu ilustrēsim ar piemēru – akciju sabiedrībā, turpmāk – a/s, ir divi akcionāri, no kuriem katram pieder 29,99% no a/s pamatkapitāla. Nevienam no abiem akcionāriem atsevišķi a/s nav izšķiroša ietekme, to atsevišķo akciju skaits pat nepārsniedz pazemināto 30% slieksni. Tomēr šo abu akcionāru kopējais akciju skaits sastāda 49,98%, kas, ja vien tie rīkojas saskaņoti, nepārprotami nodrošina kontroli pār attiecīgo a/s. Kā redzams no šī piemēra, Likumā iekļautais slieksnis kontroles konstatēšanai ir būtisks, bet tomēr ir sekundārs, salīdzinot ar personu saskaņotas rīcības konstatēšanu.

Likuma sākumdaļas 44. punktā dota termina ‘’personas, kuras rīkojas saskaņoti definīcija’’ — piedāvātājs un personas, kas sadarbojas ar piedāvātāju vai mērķa sabiedrību saskaņā ar vienošanos, lai iegūtu mērķa sabiedrībā kontroli vai izjauktu veiksmīgu piedāvājumu. Jādomā, ka vienošanās var būt gan mutiska, gan rakstiska.

Visvienkāršāk, protams, būtu personu vienošanos konstatēt ar rakstiska dokumenta palīdzību, bet maz ticams, ka personas, kuras vienojas par kontroles pārņemšanu a/s un, pie tam, nevēlas izteikt akciju atpirkšanas piedāvājumu pārējiem akcionāriem (resp., vienojas par likuma pārkāpšanu), par šādu vienošanos sastādītu rakstisku dokumentu.

Mazākuma akcionāru tiesību aizsardzības nolūkā divu vai vairāku personu vienošanos par saskaņotu rīcību kontroles pārņemšanā būtu jākonstatē arī tad, ja nav šādas rakstiskas vienošanās.

Mūsu ieskatā vienošanos par saskaņotu rīcību a/s kontroles pārņemšanā apliecina arī citi fakti, it īpaši saskaņots balsojums akcionāru sapulcē balsojumā par a/s padomes sastāvu. Kā zināms, kontroles pārņemšanai par a/s pietiekams ir saskaņots balsojums par attiecīgajām personām vēlamas a/s padomes ievēlēšanu, jo tieši tādējādi arī tiek pārņemta a/s kontrole.

Bez precīzas un pilnīgas definīcijas par personu saskaņotās rīcības konstatēšanu, kontroles sliekšņa pazemināšana per se  sevi nesasniegs vēlamo mērķi.

II

Pārejas noteikumu 51. punktā nepamatoti, salīdzinot ar 52. punktu ir iekļauts termins ‘’izšķiroša ietekme’’. Pats termins „izšķiroša ietekme” nav definēts Finanšu instrumentu tirgus likumā, toties ir definēts Koncernu likumā un Konkurences likumā (Manā ieskatā par izšķirošas ietekmes jēdzienu, būtu nepieciešams dot norādi uz Koncerna likuma 3.pantu).

Konkurences likumā ietverta sekojoša termina ‘’izšķiroša ietekme’’ definīcija: izšķiroša ietekme— iespēja tieši vai netieši:

a) kontrolēt (regulāri vai neregulāri) lēmumu pieņemšanu tirgus dalībnieka pārvaldes institūcijās, realizējot līdzdalību vai bez tās,

b) iecelt tādu tirgus dalībnieka pārraudzības institūcijas vai izpildinstitūcijas locekļu skaitu, kas izšķirošās ietekmes realizētājam nodrošina balsu vairākumu attiecīgajā institūcijā;

Savukārt, Koncernu likumā šis termins definēts ievērojami atšķirīgi - izšķiroša ietekme rodas uz:

a) koncerna līguma

vai

b) līdzdalības pamata.

Likums paredz šādus koncerna līguma veidus:

pārvaldes līgums (sabiedrība pakļauj savu vadību citam uzņēmumam);

peļņas nodošanas līgums (apņemas nodot peļņu citam uzņēmumam);

pārvaldes un peļņas nodošanas līgums (kombinēti abi iepriekšējie līgumi).

Uzņēmumam ir izšķirošā ietekme sabiedrībā uz līdzdalības pamata, ja pastāv vismaz viens no šādiem apstākļiem:

1) uzņēmumam sabiedrībā ir balsstiesību vairākums;

2) uzņēmumam kā sabiedrības dalībniekam ir tiesības iecelt vai atcelt sabiedrības izpildinstitūcijas vai pārraudzības institūcijas locekļu vairākumu;

3) uzņēmums ir sabiedrības dalībnieks un, izmantojot vienīgi savas dalībnieka tiesības, pārskata gada laikā ir iecēlis sabiedrības izpildinstitūcijas vai pārraudzības institūcijas locekļu vairākumu;

4) uzņēmums ir sabiedrības dalībnieks un, pamatojoties uz vienošanos ar citiem dalībniekiem, viens pats kontrolē balsstiesību vairākumu sabiedrībā.

Saskaņā ar FKTK piedāvāto Pārejas noteikumu 51. punkta redakciju, personas vai personu, kuras līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai tieši vai netieši ieguvušas līdzdalību a/s tādā daudzumā, kas sasniedz vai pārsniedz 30% no akciju sabiedrības balsstiesīgo akciju kopskaita, tiesiskais stāvoklis pēc pārejas termiņa beigām neizmainītos, ja vien šai personai vai personām nebūtu izšķiroša ietekme attiecīgajā a/s.

Attiecīgi personai vai personām, kuru akciju skaits šobrīd pārsniedz 30% slieksni, bet nepārsniedz 50% slieksni, nebūtu pienākums ne samazināt savu akciju skaitu zem 30%, ne arī izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu, jo akciju skaits nepārsniedz izšķirošās ietekmes slieksni, kas vadoties no Koncernu likumā iekļautās izšķirošās ietekmes definīcijas, ir 50%.

Mūsu ieskatā Pārejas noteikumu 51. punktā būt jāiekļauj nosacījums samazināt šo akcionāru akciju skaitu līdz tādam daudzumam, kas nesasniedz 30% no akciju sabiedrības balsstiesīgo akciju kopskaita (līdzīgi kā tas ir noteikts Pārejas noteikumu 52. punktā).

1. Par FITL 66. panta pārkāpuma sekām

FKTK jau vairākos gadījumos ir konstatējusi, ka atsevišķi akcionāri nav ievērojuši Likuma prasības attiecībā par obligātā atpirkšanas piedāvājuma izteikšanu. Nesenajā gadījumā ar a/s Rīgas kuģu būvētava FKTK konstatēja, ka kāda persona ILGSTOŠI bija pārkāpusi likuma prasības, tomēr tā kā šis pārkāpums FKTK ieskatā pirms attiecīgā administratīvā akta izdošanas ticis novērsts, personai, kura bija pārkāpusi Likumu, nebija pienākums izteikt obligāto atpirkšanas piedāvājumu.

Nav saprotams kā FKTK ieskatā akciju skaita samazināšana, lai formāli tiktu ievērots likumā noteiktais kontroles slieksnis – 50% - novērš likuma pārkāpumu, jo pārkāpuma sekas – Likuma prasību pārkāpuma rezultātā iegūtā, ilgstoši realizētā un joprojām esošā šīs personas kontrole pār a/s Rīgas kuģu būvētava netika novērstas. (Šeit pastāv problēma ar rādīto seku novēršanu un atlīdzinājumu mazākuma akcionāriem, ir precedenti. Mazākuma akcionāram kā prasītājam ir apgrūtināta iespēja pierādīt radīto zaudējumu apmēru, tādēļ nepieciešams pilnveidot mehānismu radīto zaudējumu atlīdzināšanai, piemēram, sasaistīt akciju bilances vērtības augstāko vērtību pārkāpuma izdarīšanas brīdī (vai laika posmā, kad pārkāpums pastāv) ar atpirkšanas cenu. Tas padarīt skaidrāku tiesību normas piemērošanu tiesvedībās un mazinātu nepamatotu pārsūdzību augstākās tiesu instancēs. Tas varētu iedzīvināt zaudējumu atlīdzinājuma mehānismu praksē.) 

FKTK lēmumā norādītais par citu a/s Rīgas kuģu būvētava akcionāru iespējām vērsties tiesā zaudējumu piedziņas nolūkā ir uzskatāms par absolūti neefektīvu tiesību aizsardzības līdzekli, jo tiesvedība Latvijas Republikā ilgst daudzus gadus, prasījumi par zaudējumu piedziņu ir grūti pierādāmi un daudzi neliela akciju skaita īpašnieki, apzinoties šos apstākļus, samierinās ar faktu, ka attiecībā pret viņiem ir veikts likuma pārkāpums, tomēr viņu tiesību aizsardzība ir faktiski neiespējama. (Nostiprināt likumā, ka FKTK lēmumam ir saistošs spēks un prasītājam nav atkārtoti jāpierāda pārkāpuma esamība, ja vien FKTK lēmums nav pārsūdzēts un ir stājies spēkā)

Abstrahējoties no vērtējumiem vai attiecīgā persona/personas samazinot sev piederošo akciju skaitu zem likumā noteiktā kontroles sliekšņa novērš pārkāpuma sekas, jāsecina, ka šāds Likuma tulkojums rada situāciju, kurā kāda persona/personas, pārkāpjot likuma prasības iegūst sev priekšrocības.

Jāsecina, ka šībrīža Likuma teksts un FKTK veiktā tā interpretācija pieļauj situāciju, kurā, persona vai personas iegūst akciju skaitu, kas pārsniedz kontroles slieksni 50%, pārņem attiecīgās a/s kontroli, pēc kontroles iegūšanas  samazina sev piederošo akciju skaitu zem kontroles sliekšņa un, pārkāpjot FITL prasības neizsaka obligāto atpirkšanas piedāvājumu.

Mūsu ieskatā šādu situāciju varētu novērst Likuma tekstā nosakot, ka vēlāka attiecīgajai personai vai personām piederošā akciju skaita samazināšana zem likumā paredzētā kontroles sliekšņa, ja attiecīgā persona vai personas ir pārņēmušas mērķa sabiedrības kontroli, neatbrīvo no obligātā atpirkšanas piedāvājuma izteikšanas.

Rīgā, 2015. gada 11. septembrī

Ar cieņu,

  ___________________

Problēmu ilustrēsim ar piemēru – akciju sabiedrībā, turpmāk – a/s, ir divi akcionāri, no kuriem katram pieder 29,99% no a/s pamatkapitāla. Nevienam no abiem akcionāriem atsevišķi a/s nav izšķiroša ietekme, to atsevišķo akciju skaits pat nepārsniedz pazemināto 30% slieksni. Tomēr šo abu akcionāru kopējais akciju skaits sastāda 49,98%, kas, ja vien tie rīkojas saskaņoti, nepārprotami nodrošina kontroli pār attiecīgo a/s. Kā redzams no šī piemēra, Likumā iekļautais slieksnis kontroles konstatēšanai ir būtisks, bet tomēr ir sekundārs, salīdzinot ar personu saskaņotas rīcības konstatēšanu

Njā, šo es arī pamanīju, bet tad, kad bija jau par vēlu... Nu nav, nav man tā matemātika stiprā puse

29,99 + 29,99 = 59.98 ja kas...  )

No FKTK saņēmu vēstules, vienu ar LFIT likuma projektu par 66. pantu. Nevaru iekopēt, jo vēstules formāts nedod Ctrl+c iespēju, kur skaidri un pieņemami ir piedāvāts 30% un 50% sliekšņa pārsniegšanas definējums. Otru vēstuli ar tekstu, ka sakarā ar to, ka mums ir bijuši iebildumi, respektīvi, cik sapratu par bilances vērtības noteikšanu kā vienu no priekšnoteikumiem akciju atpirkšanā, esam aicināti uz diskusiju (kārtējo),  bet varbūt par kādu citu definējumu, vēstulē nav konkrēti minēts. Tā ka kolēģi, nestrebiet karstu, varētu būt ka Komercbankas un Nasdaks vēl panāk savu, ka atpirkums būs ap mīnus 30% no bilances. Biedriem un iesaistītajiem kolēģiemnosūtīju. Ja kāds prot iekopēt, izdariet to. Lai cik tas sazvērnieciski neizskatītos, bet tā vien šķiet, ka kāds ir devis uzdevumu likumu mainīt, lai šos lielos biržā kotētos uzņēmumus varētu atpirkt par ''sviesta maizes'' cenu. Kāpēc Nasdaks tur ir ieinteresēts, nesaprotu, jo tad arī Grindeks, Latvijas Balzāms un citi pametīs biržu. Domāju, ka lielākā mazo tirgoņu daļa arī.

1. Saistībā ar Pārejas noteikumu 51. punktu

Mūsu ieskatā piedāvātā Pārejas noteikumu 51. punkta redakcija nesasniegs savu mērķi – akciju sabiedrības mazākuma akcionāru tiesību aizsardzību pret personas vai personu, kuras rīkojas saskaņoti veiktu mērķa sabiedrības kontroles pārņemšanu vai jau pārņemtas kontroles turpmāku īstenošanu.

I

Vispirms, mūsu ieskatā, būtu jāprecizē un/vai jāpapildina Finanšu instrumentu tirgus likuma, turpmāk – Likums, ietvertā termina ‘’personas, kuras rīkojas saskaņoti’’ definīcija. 

Problēmu ilustrēsim ar piemēru – akciju sabiedrībā, turpmāk – a/s, ir divi akcionāri, no kuriem katram pieder 29,99% no a/s pamatkapitāla. Nevienam no abiem akcionāriem atsevišķi a/s nav izšķiroša ietekme, to atsevišķo akciju skaits pat nepārsniedz pazemināto 30% slieksni. Tomēr šo abu akcionāru kopējais akciju skaits sastāda 49,98%, kas, ja vien tie rīkojas saskaņoti, nepārprotami nodrošina kontroli pār attiecīgo a/s. Kā redzams no šī piemēra, Likumā iekļautais slieksnis kontroles konstatēšanai ir būtisks, bet tomēr ir sekundārs, salīdzinot ar personu saskaņotas rīcības konstatēšanu.

Likuma sākumdaļas 44. punktā dota termina ‘’personas, kuras rīkojas saskaņoti definīcija’’ — piedāvātājs un personas, kas sadarbojas ar piedāvātāju vai mērķa sabiedrību saskaņā ar vienošanos, lai iegūtu mērķa sabiedrībā kontroli vai izjauktu veiksmīgu piedāvājumu. Jādomā, ka vienošanās var būt gan mutiska, gan rakstiska.

Visvienkāršāk, protams, būtu personu vienošanos konstatēt ar rakstiska dokumenta palīdzību, bet maz ticams, ka personas, kuras vienojas par kontroles pārņemšanu a/s un, pie tam, nevēlas izteikt akciju atpirkšanas piedāvājumu pārējiem akcionāriem (resp., vienojas par likuma pārkāpšanu), par šādu vienošanos sastādītu rakstisku dokumentu.

Mazākuma akcionāru tiesību aizsardzības nolūkā divu vai vairāku personu vienošanos par saskaņotu rīcību kontroles pārņemšanā būtu jākonstatē arī tad, ja nav šādas rakstiskas vienošanās.

Mūsu ieskatā vienošanos par saskaņotu rīcību a/s kontroles pārņemšanā apliecina arī citi fakti, it īpaši saskaņots balsojums akcionāru sapulcē balsojumā par a/s padomes sastāvu. Kā zināms, kontroles pārņemšanai par a/s pietiekams ir saskaņots balsojums par attiecīgajām personām vēlamas a/s padomes ievēlēšanu, jo tieši tādējādi arī tiek pārņemta a/s kontrole.

Bez precīzas un pilnīgas definīcijas par personu saskaņotās rīcības konstatēšanu, kontroles sliekšņa pazemināšana per se  sevi nesasniegs vēlamo mērķi.

II

Pārejas noteikumu 51. punktā nepamatoti, salīdzinot ar 52. punktu ir iekļauts termins ‘’izšķiroša ietekme’’. Pats termins „izšķiroša ietekme” nav definēts Finanšu instrumentu tirgus likumā, toties ir definēts Koncernu likumā un Konkurences likumā (Manā ieskatā par izšķirošas ietekmes jēdzienu, būtu nepieciešams dot norādi uz Koncerna likuma 3.pantu).

Konkurences likumā ietverta sekojoša termina ‘’izšķiroša ietekme’’ definīcija: izšķiroša ietekme— iespēja tieši vai netieši:

a) kontrolēt (regulāri vai neregulāri) lēmumu pieņemšanu tirgus dalībnieka pārvaldes institūcijās, realizējot līdzdalību vai bez tās,

b) iecelt tādu tirgus dalībnieka pārraudzības institūcijas vai izpildinstitūcijas locekļu skaitu, kas izšķirošās ietekmes realizētājam nodrošina balsu vairākumu attiecīgajā institūcijā;

Savukārt, Koncernu likumā šis termins definēts ievērojami atšķirīgi - izšķiroša ietekme rodas uz:

a) koncerna līguma

vai

b) līdzdalības pamata.

Likums paredz šādus koncerna līguma veidus:

pārvaldes līgums (sabiedrība pakļauj savu vadību citam uzņēmumam);

peļņas nodošanas līgums (apņemas nodot peļņu citam uzņēmumam);

pārvaldes un peļņas nodošanas līgums (kombinēti abi iepriekšējie līgumi).

Uzņēmumam ir izšķirošā ietekme sabiedrībā uz līdzdalības pamata, ja pastāv vismaz viens no šādiem apstākļiem:

1) uzņēmumam sabiedrībā ir balsstiesību vairākums;

2) uzņēmumam kā sabiedrības dalībniekam ir tiesības iecelt vai atcelt sabiedrības izpildinstitūcijas vai pārraudzības institūcijas locekļu vairākumu;

3) uzņēmums ir sabiedrības dalībnieks un, izmantojot vienīgi savas dalībnieka tiesības, pārskata gada laikā ir iecēlis sabiedrības izpildinstitūcijas vai pārraudzības institūcijas locekļu vairākumu;

4) uzņēmums ir sabiedrības dalībnieks un, pamatojoties uz vienošanos ar citiem dalībniekiem, viens pats kontrolē balsstiesību vairākumu sabiedrībā.

Saskaņā ar FKTK piedāvāto Pārejas noteikumu 51. punkta redakciju, personas vai personu, kuras līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai tieši vai netieši ieguvušas līdzdalību a/s tādā daudzumā, kas sasniedz vai pārsniedz 30% no akciju sabiedrības balsstiesīgo akciju kopskaita, tiesiskais stāvoklis pēc pārejas termiņa beigām neizmainītos, ja vien šai personai vai personām nebūtu izšķiroša ietekme attiecīgajā a/s.

Attiecīgi personai vai personām, kuru akciju skaits šobrīd pārsniedz 30% slieksni, bet nepārsniedz 50% slieksni, nebūtu pienākums ne samazināt savu akciju skaitu zem 30%, ne arī izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu, jo akciju skaits nepārsniedz izšķirošās ietekmes slieksni, kas vadoties no Koncernu likumā iekļautās izšķirošās ietekmes definīcijas, ir 50%.

Mūsu ieskatā Pārejas noteikumu 51. punktā būt jāiekļauj nosacījums samazināt šo akcionāru akciju skaitu līdz tādam daudzumam, kas nesasniedz 30% no akciju sabiedrības balsstiesīgo akciju kopskaita (līdzīgi kā tas ir noteikts Pārejas noteikumu 52. punktā).

1. Par FITL 66. panta pārkāpuma sekām

FKTK jau vairākos gadījumos ir konstatējusi, ka atsevišķi akcionāri nav ievērojuši Likuma prasības attiecībā par obligātā atpirkšanas piedāvājuma izteikšanu. Nesenajā gadījumā ar a/s Rīgas kuģu būvētava FKTK konstatēja, ka kāda persona ILGSTOŠI bija pārkāpusi likuma prasības, tomēr tā kā šis pārkāpums FKTK ieskatā pirms attiecīgā administratīvā akta izdošanas ticis novērsts, personai, kura bija pārkāpusi Likumu, nebija pienākums izteikt obligāto atpirkšanas piedāvājumu.

Nav saprotams kā FKTK ieskatā akciju skaita samazināšana, lai formāli tiktu ievērots likumā noteiktais kontroles slieksnis – 50% - novērš likuma pārkāpumu, jo pārkāpuma sekas – Likuma prasību pārkāpuma rezultātā iegūtā, ilgstoši realizētā un joprojām esošā šīs personas kontrole pār a/s Rīgas kuģu būvētava netika novērstas. (Šeit pastāv problēma ar rādīto seku novēršanu un atlīdzinājumu mazākuma akcionāriem, ir precedenti. Mazākuma akcionāram kā prasītājam ir apgrūtināta iespēja pierādīt radīto zaudējumu apmēru, tādēļ nepieciešams pilnveidot mehānismu radīto zaudējumu atlīdzināšanai, piemēram, sasaistīt akciju bilances vērtības augstāko vērtību pārkāpuma izdarīšanas brīdī (vai laika posmā, kad pārkāpums pastāv) ar atpirkšanas cenu. Tas padarīt skaidrāku tiesību normas piemērošanu tiesvedībās un mazinātu nepamatotu pārsūdzību augstākās tiesu instancēs. Tas varētu iedzīvināt zaudējumu atlīdzinājuma mehānismu praksē.) 

FKTK lēmumā norādītais par citu a/s Rīgas kuģu būvētava akcionāru iespējām vērsties tiesā zaudējumu piedziņas nolūkā ir uzskatāms par absolūti neefektīvu tiesību aizsardzības līdzekli, jo tiesvedība Latvijas Republikā ilgst daudzus gadus, prasījumi par zaudējumu piedziņu ir grūti pierādāmi un daudzi neliela akciju skaita īpašnieki, apzinoties šos apstākļus, samierinās ar faktu, ka attiecībā pret viņiem ir veikts likuma pārkāpums, tomēr viņu tiesību aizsardzība ir faktiski neiespējama. (Nostiprināt likumā, ka FKTK lēmumam ir saistošs spēks un prasītājam nav atkārtoti jāpierāda pārkāpuma esamība, ja vien FKTK lēmums nav pārsūdzēts un ir stājies spēkā)

Abstrahējoties no vērtējumiem vai attiecīgā persona/personas samazinot sev piederošo akciju skaitu zem likumā noteiktā kontroles sliekšņa novērš pārkāpuma sekas, jāsecina, ka šāds Likuma tulkojums rada situāciju, kurā kāda persona/personas, pārkāpjot likuma prasības iegūst sev priekšrocības.

Jāsecina, ka šībrīža Likuma teksts un FKTK veiktā tā interpretācija pieļauj situāciju, kurā, persona vai personas iegūst akciju skaitu, kas pārsniedz kontroles slieksni 50%, pārņem attiecīgās a/s kontroli, pēc kontroles iegūšanas  samazina sev piederošo akciju skaitu zem kontroles sliekšņa un, pārkāpjot FITL prasības neizsaka obligāto atpirkšanas piedāvājumu.

Mūsu ieskatā šādu situāciju varētu novērst Likuma tekstā nosakot, ka vēlāka attiecīgajai personai vai personām piederošā akciju skaita samazināšana zem likumā paredzētā kontroles sliekšņa, ja attiecīgā persona vai personas ir pārņēmušas mērķa sabiedrības kontroli, neatbrīvo no obligātā atpirkšanas piedāvājuma izteikšanas.

Ja kādam ir ko izteikties, rakstiet man uz epastu hermanis@hermanis.lv, lai varu apkopot un atbildēt finanšu ministrijai

Finanšu un kapitāla tirgus komisijai

Latvijas Komercbanku asociācijai 

Biržai Nasdaq OMX Riga

Finanšu instrumentu tirgus dalībnieku asociācijai

Labdien!

Informējam, ka Eiropas Komisija ir uzsākusi Prospektu direktīvas pārskatīšanu, pilnveidojot direktīvas normas atbilstoši ES Kapitāla tirgus savienības izveides mērķiem (Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2003/71/EK (2003. gada 4. novembris) par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību, un par Direktīvas 2001/34/EK grozījumiem).

Lai sagatavotu Latvijas nacionālo pozīciju par Prospektu direktīvas pārskatīšanu, Finanšu ministrija aicina tirgus dalībniekus izteikt viedokli par Eiropas Komisijas ekspertu diskusijas ierosinājumiem.  Lūdzam sniegt atbildes līdz š.g.29.septembrim.

Lūdzam Jūsu viedokli par šādiem jautājumiem:

Prospektu publicēšanas prasības:

1.Vai Jūsuprāt pašreiz Prospektu direktīvā noteiktais slieksnis izdarīt publisku vērtspapīru piedāvājumu bez iepriekšējas prospekta publikācijas 100 000 euro ir atbilstošs? Kā vērtējat iespēju paaugstināt slieksni no 100 000 euro līdz, piemēram, 500 000 euro vai augstāk? 

2.Vai Jūsuprāt pašreiz Prospektu direktīvā noteiktais slieksnis lēmumiem par publiskā piedāvājumam normu piemērošanu, kas tiek noteikti pēc dalībvalstu ieskatiem, 5 miljoni euro, ir atbilstošs? Kā vērtējat iespēju paaugstināt slieksni no 5 mij.euro līdz, piemēram, 10 milj. euro vai augstāk? 

Prospektu saturs:

3.Vai atbalstāt atvieglotu prospektu sastādīšanu mazo un vidējo uzņēmumu emisijām, lai nodrošinātu vienkāršāku un lētāku to sagatavošanu?  Kā vērtējiet šādus ierosinājumus:

·vienkāršots prospektu saturs (piemēram, jautājumu un atbilžu formātā),

·saskaņotas prasības Prospektu direktīvai ar MiFID (direktīva 2014/65/EU),

·atvieglots MVU režīms arī Daudzpusējā tirdzniecības sistēmā (MTF),

·Ierobežots prospektu kopsavilkuma garums (noteikts maksimālais lappušu skaits, piemēram 6 lpp.), atbilstoši PRIIPS KID (Regulas Nr. 1286/2014 pamatinformācijas dokuments) formātam,

·Skaidrāk norādīti riska faktori.

Prospektu apstiprināšana, pieejamība un citi jautājumi:

4.Vai Jūsuprāt būtu nepieciešams regulējums, kas nodrošinātu ātrāku dokumentācijas izskatīšanu emitentiem, kas veic emisijas bieži, tādējādi samazinot administratīvo slogu?

5.Vai atbalstiet visu ES prospektu pieejamību investoriem internetā uzraugošās iestādes mājas lapāun arī ESMAmājas lapā?

6.Vai Jums ir kādi citi priekšlikumi, kā pilnveidot Prospektu direktīvas darbību?

Ar cieņu,

Aicinu atkārtoti visus LFITDA biedrus uz kopsapulci, kas notiks 22.10.2015. plkst 18.00 "Lidojošajā vardē". Sapulces kārtībā - asociācijas valdes locekļu vēlēšanas.

Kandidatūras izvirzīsim un apstiprināsim uz vietas.

Diemžēl ierasties nevarēšu. Tapēc lūdzu manu kandidatūru nekur neizvirzīt un manu balsi nekur nepieskaitīt - paļaujos uz pārējo biedru briedumu! 

 Paldies,par info!