 |
 |
|
|
| O"Ma
Pievienots: 13.06.2005
Ziņojumi: 239 | Re: Kas notiek pasaules tirgos... 31.05.2009 21:27 | Labdien, kungi! Dāmas te nu neparadās pēdēja laika.
Man ir jautājums ko darīt ar Krievijas rubļiem, tie man ir MICEXa,
izgāju no visam pozīcijām un gaidu korekciju, vai gaidīt, vai tomēr
mainīt , bet uz ko? Pašlaik RUB/USD ir labs kurss, bet nav teikts, kā
tas nebūs vēl labāk. Ja naftas cena augs, tad arī RUB droši vien augs.
Neviens man tā ari neatbildēja, kad es jautāju par Templeton fondiem,
Mani interese China un BRIC fondi. Vai kādam ir pieredze? | Muks
Pievienots: 19.10.2004
Ziņojumi: 1526 | Re: Kas notiek pasaules tirgos... 31.05.2009 22:46 | Labi, ka tev "kerenkas" nav.
Veiksmi! | swordfish
Pievienots: 16.08.2004
Ziņojumi: 6390 | Re: Kas notiek pasaules tirgos... 01.06.2009 02:39 | | Atbildu: pieredzes par tēmu nav | Reinis
Pievienots: 16.08.2004
Ziņojumi: 800 | Re: Kas notiek pasaules tirgos... 01.06.2009 05:27 | | Ķīnas sakarā ir variants pirkt FXI. Pašam pašlaik ir neliela pozīcija. Ja gribētu piepirkt klāt, tad laikam nedaudz nogaidītu kaut kādu korekciju. Ir doma papētīt Ķīnas mazumtirgotājus vai citas nozares, kas vērstas uz iekšējo patēriņu, nav vēl sanācis. Kāds ir pētījis (ja ASV biržās vispār ir ko pētīt šajā lietā)? | swordfish
Pievienots: 16.08.2004
Ziņojumi: 6390 | Re: Kas notiek pasaules tirgos... 01.06.2009 12:09 | | http://www.wallstreet.lv/index.php?id=6493&thd=67269 | Hermanis
Pievienots: 27.08.2005
Ziņojumi: 5562 | Re: Kas notiek pasaules tirgos... 01.06.2009 13:01 | Reinis: Ja gribētu piepirkt klāt, tad laikam nedaudz nogaidītu kaut kādu korekciju.
Kas tas par tekstu?
Un uzreiz arī pamatošu neizpratni. Ja pērk ilgtermiņam, tad pērk tad, kad ir signāls pirkšanai. Un tāds signāls praktiski nekad nav sagaidot korekciju. Tātad, ja taisās piepirk, tad tas nozīmē ilgtermiņam. Protams, var pirkt korekcijā, tas būtu, ja izmanto pirkšanu un pārdošanu kanāla robežās. Bet tas nu nekādīgi nesakrīt ar vārdiem piepirkt klāt. Kaut kur mūsu domāšanā ir domstarpības.  | Seller of Smiles
Pievienots: 16.08.2004
Ziņojumi: 9511 | Re: Kas notiek pasaules tirgos... 01.06.2009 13:10 | | jā, Hermaņa logika man ir saprotama ar. Ja pērk, tad ne vājumu, kas faktiski ir korekcija | Reinis
Pievienots: 16.08.2004
Ziņojumi: 800 | Re: Kas notiek pasaules tirgos... 01.06.2009 16:05 | | Manā izpratnē korekcija vienmēr ir bijusi reakcija, kas ir pretēja trendam. Tādā ziņā, ka trends tiek saglabāts. Tas par ko tu runā ir potenciāla trenda maiņa. Jāatzīst, ka FXI pozīcija man ir vairāk fundamentāla, un tehniskā infomācija ir kā palīgs. | Reinis
Pievienots: 16.08.2004
Ziņojumi: 800 | Re: Kas notiek pasaules tirgos... 01.06.2009 16:05 | | Manā izpratnē korekcija vienmēr ir bijusi reakcija, kas ir pretēja trendam. Tādā ziņā, ka trends tiek saglabāts. Tas par ko tu runā ir potenciāla trenda maiņa. Jāatzīst, ka FXI pozīcija man ir vairāk fundamentāla, un tehniskā infomācija ir kā palīgs. | Reinis
Pievienots: 16.08.2004
Ziņojumi: 800 | Re: Kas notiek pasaules tirgos... 01.06.2009 17:53 | | Man nav saprotams, kas manis teiktajā ir tik nesaprotams. Cena parasti neiet taisnā līnijā uz augšu, attiecīgi sagaidīt, kad augšupejošajā trendā notiks korekcija, ir saprātīga un loģiska rīcība. | Seller of Smiles
Pievienots: 16.08.2004
Ziņojumi: 9511 | Re: Kas notiek pasaules tirgos... 01.06.2009 17:56 | nu resp. tu gribi pirkt ar atlaidi... kā manā nesenā postā par mājsaimniecēm?  | Reinis
Pievienots: 16.08.2004
Ziņojumi: 800 | Re: Kas notiek pasaules tirgos... 01.06.2009 18:04 | | Es nepērku kaut ko tikai tāpēc, ka tam ir atlaide. | Hermanis
Pievienots: 27.08.2005
Ziņojumi: 5562 | Re: Kas notiek pasaules tirgos... 01.06.2009 19:03 | | Reinis. Domāju, ka mūsu diskusija ir sakarā ar vārdu korekcija. Pamatošu savu viedokli tuvāk. Piekrītu, ka trends nav taisne, bet ir tā saucamais koridors ar zināmu cenas svārstības amplitūdu ko sauc par trokšņiem. Ja Tu papildini ilgtermiņa pozīciju augošas fiškas koridora robežās, tas ir tikai normāli. Bet korekcija nozīmē, ka augošā trenda koridors ir izsists uz leju, un cena krīt. Un sanāk, ka ja Tu papildini pozīciju korekcijas laikā, tu pērc ilgtermiņam krītošu fišku. Arī korekcija nav taisne, bet ir ar saviem trokšņiem. Arī šeit var pirkt un pārdot pa koridora malām. Bet tas nav ilgtermiņa ieguldijums. Protams, mēs grafiku varam skatīt ne tikai minūšu, stundu vai dienu griezumā. varam skatīt arī nedēļu griezumā, tad dienu grafika korekcija, nedēļu grafikam var būt troksnis. Ja Tu pērc klāt pēc korekcijas, un tava esošā pozīcija ir dzīva, tad tas ir bijis tikai troksnis. Tamdēļ vajadzētu konkrētāk definēt savu darbību un piestrādāt pie terminaloģijas, lai nerastos šāda veida aizrādijumi. | oriole
Pievienots: 10.02.2009
Ziņojumi: 57 | Re: Kas notiek pasaules tirgos... 11.06.2009 18:25 | http://news.bbc.co.uk/2/hi/health/8094655.stm
Cik stipri tas varetu ietekmet tirgus ilgtermina?  | Hermanis
Pievienots: 27.08.2005
Ziņojumi: 5562 | Re: Kas notiek pasaules tirgos... 23.07.2009 12:54 | Prieks sirdī, bet neko nesaprotu. Krīze beigusies, tā vismaz uzskata ārzemju prese un arī vērtspapīru tirgi. BET !!!!
Vai kāds ir iztirzājis krīzes rašanās cēloņus un iemeslus. It kā ir, esmu par to lasījis. Bet vai tie ir novērsti? Nemāku konkrēti apgalvot, bet man izskatās ka nē. Bet neskatoties ne uz ko, mēs (tirgus) ejam tālāk platu soli uz augšu. Vai tirgi sasniegs savus nesenos maksimumus? Pēc sentimenta, kas valda pasaules presē, izskatās ka drīz vien.
Bet atgriezīšos pie cēloņiem. Tirgus tika uzdzīts ar plašo patēriņu. Un no mana skatījuma tas tika pamatīgi kreditēts. Ne tikai pie mums, bet gan visā pasaulē. Vai patēriņš atgriezīsies iepriekšējos apjomos? Vai ir vēl kāds, te es domāju ļaužu grupas, kurām varētu iedot kredītus patēriņa audzēšanai. Ar interesi skatos uz Vācijas auto tirgu. Nu piemaksājām 2500 EUR pie katra auto (nezinu statistiku, bet man ir jautājums – cik no auto tika ņemti uz kredītu, jeb līzingu?), uzdzinām patēriņu. Bet kā viņi viņu noturēs? Kāds būs nākamais mārketinga triks, lai turpinātos pirkšana? Un man ir daudzi citi līdzīgi un neatbildēti jautājumi.
Mēģināju analizēt uzņēmumu ciparus. Naudas izteiksmē tik tiešam ir smuki. Bet uz kā rēķina? Uz izmaksu samazināšanas rēķina (laba tendence, man patīk), nevis uz ražošanas vai pakalpojuma pieauguma rēķina. Bet tie ir atlaistie darbinieki (kas gulstas uz Valsts pleciem) un lieko izmaksu samazināšana, kas izraisa pieprasījuma kritumu ne tikai luksus sektorā. Algu samazinājums izraisa pieprasījuma kritumu. Protams, cenas arī krīt. Bet neaizmirsīsim, ka Banku izdotie kredīti nerūk tur nav cenu samazinājuma. Nu nooptimizējām ražošanas un pakalpojuma tirgu, bet vai pieprasījums paliks kāds bija. Domāju ka nē, tas kritīs, un kritīs pamatīgi. Vienīgi, ja neatradīsim to ļaužu segmentu kuram atkal sadot kredītus, lai tik tērē. Un te nāk prātā vēl viena doma:
Tās valstis kas drukā naudu uzņemas pilsoņu saistības, bet valstis kuras nedrukā, aizņemas no valstīm kas drukā. Uz to lēnām ejam, lasot publikācijas par Valstu garantiju fondiem un banku sektora glābšanas plāniem no Valsts puses. Izskatās, ka liela cilvēku grupa varēs nemaksāt savas saistības pilnībā. Tas mudinās uz jauniem patēriņa, uzsveru – patēriņa kredītiem, kas arī bija jāpanāk. Tikai klāt nāks vēl viens nopietns parādnieks – Valsts. Ja Valstis uzņemas uz sevi pilsoņu patēriņa saistības, neredzu šķērsli laimīgai patēriņa sabiedrības tālākai izaugsmei.(Nez, cik ilgi)
Lai gan neticu, ka mēs atgriezīsimies pie laimīgās patēriņa ēras turpinājuma. Manas domas ir, ka nākamais solis būs totāla cīņa par izdzīvošanu ar smaidu uz lūpām un demagoģiskiem apcerējumiem par uzņēmuma stabilitāti un spēju pastāvēt. Neredzu to segmentu, izņemot augstāk minēto variantu, kurš varētu patērēt iepriekšējos apjomos. Nāksies vien samazināt ražošanas apjomus. Bet tas var novest pie nopietniem akciju tirgus kritumiem.
Bet viena doma gan neliek mieru. Pasaulē var saražot katram pilsonim pa mašīnai un diviem televizoriem. Bet kāpēc tad šīs preces līdz katram nenonāk? Pēc manām domām, problēma ir visuvarenā mērvienība – NAUDA. Vieni var iztaisīt, otri nevar paņemt, jo pa vidu ir nepieciešama tāda lieta, kā maksāšanas līdzeklis. Bet ja turpināšu šo tēmu, nonākšu pie jēdziena – komunisms. | Tedis
Pievienots: 12.07.2008
Ziņojumi: 1483 | Re: Kas notiek pasaules tirgos... 23.07.2009 13:15 | Un lūgsim Dievu, lai Trišē neslēdz ārā eiru drukmašīnu!  | Kreicis
Pievienots: 23.11.2005
Ziņojumi: 2943 | Re: Kas notiek pasaules tirgos... 27.07.2009 20:33 | Šķēle iešortoja Swedbanku!
http://www.db.lv/a/2009/07/27/Tautas_partijas_pazinojum
Beigsim beigt provinciāliski un beigsim uzskatīt, ka mēs neko nevaram ietekmēt Pasaules finanšu tirgos!  | Seller of Smiles
Pievienots: 16.08.2004
Ziņojumi: 9511 | Re: Kas notiek pasaules tirgos... 28.07.2009 11:23 | > Beigsim beigt provinciāliski
| Hermanis
Pievienots: 27.08.2005
Ziņojumi: 5562 | Re: Kas notiek pasaules tirgos... 05.08.2009 10:06 | Americans spent more in June, despite income drop
Kā tas iespējams ? Uz kā rēķina ? Ja es tā varētu  | Reinis
Pievienots: 16.08.2004
Ziņojumi: 800 | Re: Kas notiek pasaules tirgos... 05.08.2009 11:39 | | Kaut vai uz savings rate pazemināšanās rēķina. | Seller of Smiles
Pievienots: 16.08.2004
Ziņojumi: 9511 | Re: Kas notiek pasaules tirgos... 05.08.2009 11:44 | savings rate tagad paaugstinaas USA
bet Hermanis jau retoriski prasiija | Reinis
Pievienots: 16.08.2004
Ziņojumi: 800 | Re: Kas notiek pasaules tirgos... 05.08.2009 11:52 | Man te iepriekš Hermanis aizrādīja par it kā nepareizu vārda korekcija lietojumu. Laikam kaut kādu atbildi devu jau toreiz, tikai forumā bija gļuks.
Kas tad būtu jālieto vārda korekcija vietā? Lefevra grāmatā šajā sakarā tiek lietots vārds reakcija, bet mūsdienās nevienu neesmu dzirdējis to lietojam. Angliski ir vēl pullback.
Investpedia.com drīzāk piekrīt manai versijai.
http://www.investopedia.com/terms/c/correction.asp
What Does Correction Mean?
A reverse movement, usually negative, of at least 10% in a stock, bond, commodity or index. Corrections are generally temporary price declines, interrupting an uptrend in the market or asset.
Investopedia explains Correction
A healthy market will correct from time to time.
http://www.investopedia.com/terms/t/technical_correction.asp
What Does Technical Correction Mean?
A decrease in the market price of an asset or entire market after extensive price increases. A technical correction occurs even when there is no evidence that the increasing price trend should cease. It is often caused when investors temporarily slow down their purchases of securities, which commonly leads to a pullback toward a short-term support level. | swordfish
Pievienots: 16.08.2004
Ziņojumi: 6390 | Re: Kas notiek pasaules tirgos... 19.08.2009 14:05 | Нью-Йорк. МВФ: Глобальный экономический кризис преодолен, мировая экономика начала восстановление
http://www.k2kapital.com/news/fin/679047.html
Neko nevaru saprast. Pēc Lielās Depresijas palika foto ar attēliem, kā pūļi drūzmējas pie biržām, kā darbaļaudis stāv rindās pēc zupas, u.t.t. Materiāls Mario Pjūzo un citiem rakstniekiem par to, kā gangsteri taisīja kapitālus uz vispārēja izmisuma fona. Riebums pret darījumiem ar vērtspapīriem, kur bija vajadzīga paaudze, lai to pārvarētu, tāpat bankrotējušas biržas leģendas. Kaudze terminu - "melnā ceturtdiena", "Jaunais Rūzvelta kurss", sobstvenno pati Lielā Depresija u.c. Par to visu sarakstītas grāmatas, filmas, datorspēles un ekonomistu analīzes. Savukārt šo krīzi daudzi metās saukt turpat vai par visnopietnāko cilvēces vēsturē, kas pēc tās ir palicis? Nū, tur bija problēmas ar mājokļu kredītiem, tad tur bankrotēja dažas bankas un koncerni, nu nepavisam bankrotēja, bet tā, pārveidojās, un prezidenti iedeva miljardus, kurus pēc laika atdeva atpakaļ. Visiem paldies, krīze beidzās, metamies pirkt lētas akcijas? | Hermanis
Pievienots: 27.08.2005
Ziņojumi: 5562 | Re: Kas notiek pasaules tirgos... 21.08.2009 16:22 | Ieliku šai sadaļā.
Palūkojoties apkārt, redzams, ka veikalu plaukti pilni, noliktavas pilnas ar saražoto preci. Rūpnīcas varētu saražot tuvu pieprasītajam. Bet nu ir pienācis brīdis, ka saražotais nenonāk līdz pieprasītājam, jeb patērētājam. Patērētājs redz preci veikala plauktos, bet nopirkt vairs nevar. Rūpnīcas, kuras varētu ražot vēl, spiestas pārtraukt ražošanu un atlaist darbiniekus. Bet patērētājs jau ir tas pats ražotājs (nosacīti). Un šeit par iemeslu nav izejmateriālu trūkums, bet gan tas, ka pieprasītājs vairs nespēj nopirkt kā treknajos gados. Bet ražotājs spētu saražot tuvu vai visiem kas vēlas pirkt.
Ne tikai Latvijā treknajos gados, bet visā attīstītajā pasaulē līdz tā saucamās krīzes iestāšanās brīdim ražotāji tik ražoja un patērētāji tik pirka. Bet kā tas notika? Finansu institūcijas (Bankas) palīdzēja. Ražotājs aizņēmās naudu no Bankas, lai varētu saražot, un patērētājs arī aizņēmās naudu no Bankas, lai varētu pirkt. No malas raugoties sanāk, ka spējam saražot gandrīz cik pieprasa. Bankas pierādīja, ka spējam gandrīz apmierināt pieprasījumu. Nez, vai bez aizņemšanās tas ir iespējams? Pēc loģika – jā.
Aplūkojot Banku izsniegtos kredītus Latvijā (avots: Finanšu un Kapitāla tirgus komisija http://www.fktk.lv/lv/statistika/kreditiestades/ceturksna_parskati/2009-08-10_banku_darbiba_latvija_20/ )redzams ka, kredīti privātajām nefinanšu sabiedrībām Latvijā sastāda 6759624434 Ls, jeb 42,3% no kopējā kredītu apjoma un mājsaimniecībām 6226591090, jeb 38,9 %. Tātad, gandrīz līdzīgi. Nezinu kur meklēt pasaules kopējos datus, bet domāju ka daudz neatšķiras. Tātad sanāk, cik aizdodam pārdevējam, tik arī pircējam. Šajos ciparos lauvas tiesu aizņem hipotekārie kredīti. Bet mājoklis arī ir prece.
Tagad pie krīzes. Lasu presē un internetā, klausos tālrādī pasaules vareno izteikumus, ka krīze ir beigusies. Bet neviens no viņiem nav analizējis un izvērtējis krīzes rašanās iemeslus. Vienīgi ko māk pateikt, ka bankas nedaudz aizrāvās ar kredītu izsniegšanu. Praktiski nav analītisku publikāciju ar cēloņu apzināšanu un analīzi. Kas bija nepareizi, kādas bija kļūdas un ko darīt lai neatkārtotos. Tā vietā paziņo – krīze ir aiz muguras, sliktās bankas dabūja pasvīst, viss ir kārtībā, ejam tālāk. Bet kas ir mainījies?
Kādu mēnesi atpakaļ sekoju līdzi vairāku Eiropas valstu autobūves uzņēmumu izvilkšanas plānam. Atdod savu veco auto, un jauno nopirksi lētāk. Vācijā par 40% pieauga auto noiets salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi. Interesanti būtu zināt, cik procentuāli tika noformēti līzingi, un cik pircēji samaksāja visu summu no iekrājumiem. Tātad, lai izietu no situācijas atkal piedāvājam aizņemties? Un nez kādu izdomās nākamo mārketinga triku, lai noturētu pārdošanas apjomus.
Māc bažas, ka neko nemainot un ejot tālāk, kā nekā, krīze beigusies, iebridīsim vēl lielākā purvā. Lielās valstis, kuru starpā nav Latvija, drukā naudu un palaiž plašajā pasaulē. Bet ne jau tāpat vien, bet gan aizdodot. Aizdodot lielajām finansu institūcijām, kā glābšanas plānu, lielajiem ražotājiem, arī kā glābšanas plānu un grūtībās nonākušajām valstīm, tādai kā Latvija. Lielajām valstīm šī nauda atgriežas nodokļu veidā, jo tiek stutēta ražošana un finanses, kas uztur ražošanu un naudas apriti, un protams, kādreiz tiks atgriezta arī pamatsumma ar visiem procentiem. Latvijā, pēc mana subjektīvā viedokļa, jo Latvijas Valdība man citu nav sniegusi, aizdevuma nauda tiek noēsta un izmaksāta kredītu dzēšanai (ārzemju Bankām).
Visa ekonomika ir balstīta uz parāda, kas arī pēc manām domām noveda pie pašreizējiem satricinājumiem. Un ārā no šīs ķibeles mēs ejam atkal drukājot naudu kuru aizdodam, nevis maksājam par padarīto. Latvijā šī situācija no mana redzes viedokļa ir ļoti slikta. Banku izsniegtie kredīti Latvijas rezidentiem uz 30.06.09. ir 15993350524 (15 , 99 miljardi), jeb uz katru no mums 2,261 miljona sastāda 7074 Ls, zīdaini un pensionāru ieskaitot. Varam protams atrunāties, Amerikā ir daudz vairāk. Nezinu kā Amerikā, bet šie 16 miljardi, un tos kurus Latvijas Valsts jau ir parādā un vēl taisās aizņemties, būs mums šeit Latvijā dzīvojošajiem jāatdod. Skumji, aplūkojot tās iespējas kādas mums ir pievienotās vērtības radīšanā.
Esmu saskāries ar viedokli, ka jāļauj sabrukumam iet savu ceļu. Tie kas bankrotē, lai bankrotē. Nekādas iejaukšanās (palīdzība) no malas. Jātiek ārā no parādiem, un jāsāk no nulles saviem spēkiem un lielu līķu kaudzi. Nemāku teikt, vai tas ir iespējams, šaubos. Bet vairāk pieslienos šim viedoklim. Ar citu sev saprotamu un atbalstāmu ieteiktu risinājumu neesmu saskāries. Lielvalstu runasvīri mani nepārliecina, ka ar turpmāku šādu kreditēšanās politiku ejam ārā no bedres. Augusta sākumā ASV iznāca kārtējie indeksi par iepriekšējo mēnesi. Amerikāņi tērējuši vairāk nekā iepriekš, bet viņu ieņēmumi sarukuši salīdzinoši ar iepriekšējo mēnesi, pie tam jāpiemin, ka bezdarba līmenis ir pieaudzis. Šeit atbilstošs raksts: http://finance.yahoo.com/news/Americans-spent-more-in-June-apf-77324910.html?x=0&sec=topStories&pos=4&asset=&ccode= Jautājums, uz kā rēķina tēriņu pieaugums? Neņemos apgalvot, bet man šķiet ka kārtējie aizņēmumi. Ja šāda ir izeja no krīzes, kura radusies pārmērīgu kredītu rezultātā ...... ?
Atgriežos pie jau manis pieminētā. Vai var saražot pietiekami neizmantojot aizdevumu? Ja var, tad kā, un kur ir tas cilvēks vai cilvēku grupa kura to nodefinēs un noorganizēs. Bet šī braukšana iekša parādos mani dara pesimistisku. Neticu, ka ar šādu kārtējo aizdevumu izsniegšanas pieeju esam sasnieguši šo bedres dibenu, un pašlaik lienam laukā. Neticu. | Lauvinsh
Pievienots: 15.05.2006
Ziņojumi: 2846 | Re: Kas notiek pasaules tirgos... 21.08.2009 17:06 | Cepuri nost Hermanim par prātuļošanu!
Līdzīgus secinājumus par aizdevumiem arī es sev biju radījis, tikai galēji noformulējis nebiju un nu prieks, ka domas sakrīt ar Hermani.
Tā vien šķiet, ka ražotāju ir pārāk daudz un saražot var pārāk daudz. Viss nostāsies savās vietās, kad cilvēku uzkrājumi būs tik lieli, lai maksātu par ilgtermiņa precēm no uzkrājumiem nevis kredītā... | |
|
|
|
|
|
