Banku galvenais kontroles mehānisms ir pārliecināties par naudas izcelsmi un lai viss atbilstu KYC un AML utt prasībām. Bankas nevar aizliegt klientam tērēt savu naudu mērķiem, ko klients vēlas, ja vien tas nav pretrunā ar AML, KYC prasībām vai aizliegumiem attiecībā uz dažādos sarakstos ieliktām personām. 

Hermani, Tev banka to prasa kā privātpersonai vai kā juridiskajai personai? Es pirms pāris nedēļām pirku jaunu mašīnu (bez kredīta), pārskaitījums aizgāja momentā. Tiesa, man arī visi ienākumi ir caur banku, nekad neesmu nesis skaidru naudu, lai iemaksātu bankā.

Un par to - Jurčiks izdarīs lētāk - tas arī nav tik vienkārši. Vai Jurčiks uztaisīs plaušu ventilējamo aparātu? Mūsdienās aizvien lielāka daļa darbu nav tik vienkārši uz sitiena aizvietojami.

Es kaut kur dzirdēju, ka viens variants; ''piedot'' studiju kredītus 10000$ apmērā, bet kā saka kaut kur dzirdēju, nosapņoju.

Charles bet liela daļa ir aizvietojama un par to Hermanim taisnība. Ja cilvēki būs ilgstoši bez darba arī lieli speciālisti būs gatavi strādāt par kapeiktu un tas tikai pārējiem samazinās algas.

divas nedēļas atpakaļ uz Vāciju maksājām 10 000 EUR kā priekšapmaksu. Mums banka paprasīja līgumu. Nauda no konta noņēma uzreiz, bet no bankas nauda aizgāja trešajā dienā. Mums nav kredītu ne šai bankā, ne citā.

Hermani, visu ko tu nosauci ,par šiem ierobežojošiem mehānismiem, nosaka nevis banka, bet valdības regulas bankām, kurām par to neizpildi uzliek lielus sodus! bankas ir gatavas kreditēt, bet ierobežojošie likumi neļauj!!!!

Un pie tam, esmu panācis, ka visi mani ģimenes locekļi un ar tiem saistītie uzņēmumi ir VIP klienti un tiek apkalpoti Privatbankingā, ir privātbaņķieris.

Hermani mums viens privātbaņķieris un tāpēc es tev vēlreiz saku valsts regulas liedz, man arī bija problēmas.....

Tur jau ir tas mans lielais jautājums, kāda būs naudas aprite nākotnē?? 

A ko regulas saka par skaidras naudas ieskaitīšanu kontā - respektīvi ja sakrāto no zeķes ieliek kontā? 

HVZ

Gint neliec naudu kontā!!! skaidrā ir skaidrā!!! elektroniskā var nodzist, ja nav elektrības.....

Par nākotni. Neviens to nevar paredzēt, bet domas izteikt varu. Sazvērestības teorijām neticu, vadošie finansisti tagad rīkojas kā mācīja skolā, tikai krietni lielākos mērogos. Inflācija būs, sāksies pakāpeniski, jo ierobežojumi arī tiks noņemti pakāpeniski. Pēc klasikas, būtu jāsāk celt naudas likmes. Ja to izdosies sabalansēt, tam vajadzētu neļaut pāraugt hiperinflācijā. Inflācija daļēji noēdīs vecos parādus, bet pieaugušās likmes baros bankas un kompensēs veco parādu vērtību zudumu. No otras puses - lieli procenti bremzēs atjaunošanos un tauta būs neapmierināta, tāpēc neesmu drošs, ka šādi būs.

Un te ir lielais nezināmais - kādas būs vīrusa sekas. Iespējams, Rietumu pasaule paliks jaunāka. Un es, laiku pa laikam manu ziņas, ka jaunieši nav apmierināti ar esošo "kapitāla kundzību". Pat no sava juniora. Bet arī pasaulē - dzeltenās vestes, Sandersa fenomens (viņa elektorāts esot jaunieši, lai cik tas nebūtu dīvaini). Tagad Ķīnas labais piemērs ar vīrusa apkarošanu (tur gan vēl nekas nav beidzies, Ķīnā pamazām atkal pieaug inficēto skaits, lai arī cipari tāpat ir mazi). Tāpēc ir risks, ka atkal modē nāks sociālisms un plānveida ekonomika.

Mazliet cashu vienmēr vajag protams, bet mans mazliet ir jau ir par daudz palicis, vai nu jātērē vai arī jātērē sanāk.

Gint, pamēģini, un pie tam nevis sīknaudā, kas varētu būt ticams, bet 500 niekos.

Hermani - nav man tādu bankošu

Charles, sory, jaunajiem jāiedod stipri ierīt!!!

labi pateica ziņās, FEDs nopirks visu ko var nopirkt, beigsies šeit tā šortošana ar liftu uz augšu pa kādiem 500 punktiem....

Atsitienam ir jābūt, in viņš būs. BET, tikai atsitiens, paliels troksnis.

Viss mainās strauji, bet uz doto brīdi manas domas ir apmēram tādas:

1. Bankas pret izsniegtajiem kredītiem pēc pāris gadiem negrib kaudzi nevērtīgu papīru. Reāls īpašums ir kaut kas daudz labāks. Tātad bankas nav ieinteresētas lielā inflācijā. Jā – dažas valstis to varētu gribēt savu parādu dzēšanai, bet bankas jau pa lielam arī ir tās, kas sponsorē politiku. Un nez vai tām tāds scenārijs tīk
2. Es neuzskatītu par bīstamu cenu celšanos produktiem vai kam vēl veikalos par 10-15%. Tur gan šobrīd nostrādātu piegāžu izjaukšana, gan tirgotāju vēlme nopelnīt. Turpretī inflācijas ziņā man nepatiktu regulāra kolektīva algu celšana par tiem pašiem procentiem
3. Ja tāda algu celšana un attiecīgi lielas masas iepludināšana noteiktu, tad gan naudā sēdēt negribētu. Ko iegādātu? Kaut ko likvīdu un vērtību saglabājošu. Piem., mazlietots auto, kazu ganāmpulks (nu sapratāt domu). Daļu jau droši vien arī tādu uzņēmumu papīros, kuriem būtu jāstrādā jebkuros apstākļos – pamatvajadzību apmierinātājos. Baltijā kā Tallina Vesi, leišu elektrības kompānijas, arī farmācija. Bet sadalot līdzekļus, cenšoties izvairīties no nacionalizācijām vai tiešām sliktas pārvaldības. Ja tās izdzīvo, tad vērtībai biržā būtu jāturas vismaz līdzīgi kā inflācijas pieaugumam

Hermanism-"Kurš man pastāstīt, kā tas notiks" - Atbilde: nauda jāiegulda aktīvos, cēlmetālos vai Olainfarm un Grindeks medikamentos. (Vēl viens foršs variants Baltic Real Estate, es neskādēju arī citus)

Es gribētu būt optimists un manuprāt ar šādu naudas pludināšanu inflāciju dabūs augšā. Ieguvumi - cilvēki vieglāk atdod esošos kredītus un var atļauties tērēt. Nezinot kāds būs gala cipars mirušajiem no Covid, tām summām kas paliks pāri soc. budžetā vajadzētu būt pieklājīgām un varētu tikt sadalītas uz esošajiem (sauksim: dzīvajiem) pensionāriem, kas arī stimulētu patēriņu. Tālāk jau parastais process ar procentu likmju paaugstināšanu.., bet tās ir manas optimista fantāzijas 

Man vairāk ir jautājumu, kas būs ar Ķīnu. Kāds būs Ķīnas izrāviens uz visas pasaules fona un tās ietekme uz ražošanu/pakalpojumiem/resursiem. 

Atcerējos, kur vēl var ieguldīt- Grigiškes tualetes papīrā, tie ar dažādiem zīmējumiem un dažādu krāsu. Jo atcerējos, ka Itālijā esot ieviesta komendantstunda koronavīrusa sakarā. Un te man viens draugs stāstīja, ka viņiem jāsēžot mājās iekš četrām sienām, bet ja bez svarīga iemesla izej ārā, tad karabinieri varot arestēt. Nu un tad viņš sēžot mājās, iekš četrām sienām un tad viņš sēž toletē un tā kā neesot ko darīt, tad viņi izdomājuši  veidu kā iziet no garlaicības. Sēž viņš tā, sēž, paliek garlaicīgi paskatās pa kreisi- tur puķains tualetes papīrs, atkal paliek garlaicīgi- paskatās pa labi, hops svītrains tualetes papīrs. Un tā viņam četrās sienās nav garlaicīgi, paskatās pa kreisi- puķains tualetes papīrs, paskatās pa labi tualetes papīrs ar tīģerīšiem, hops un garlaicība pieveikta. Tāpēc es iesaku tiem, kam akcijās maz naudas ieguldīt, lai iegulda tualetes papīrā- jo politika vienkāršajai tautai visur esot vienāda( gan Amerikā, gan Lielbritānijā)- visur izpērk tualetes papīru un vismaz nebūs garlaicīgi. Tādu ideju man šovakar pasvieda itāļu zēni, jo viņiem pandēmija iet plašumā, domāju man jāpadalās ar tautu. Kas uzkrājuši naudu var uzpirkt akcijas,bet kam šķiet par maz, rekomendēju ņemt kredītus Šiauļai un Coop bank un loģiski, ka ieguldīties( starp citu var paņemt Šiauļai bankā kredītu un par šo kredītu nopirkt Šiauļai bank akcijas. Atmaksāsies ar uzviju.). 

В Белоруссии решили купить в России 2 млн т нефти по $4 за баррель   
  

https://www.rbc.ru/economics/02/04/2020/5e859cf09a7947d1d99a4186?from=newsfeed

«Переиграл сам себя»: Bloomberg рассказал о «болезненной уступке» Путина в нефтяной войне с саудовцами