Paldies.

Redzot, ka industrijā sākas arī reāla cenu celšana izejmateriāliem, ne tikai metālam, tā izstrādājumiem, bet arī pat plastmasai. Uz ko ieteiktu skatīties, lai ar šo cenu kāpumu pelnītu?

Ja tajā nozarē kaut ko saproti , tad būtu jāskatās uz to, kurš un kāpēc to cenu sadārdzinājumu rada (un kurš uz to varētu nopelnīt). Vai tie ir izejmateriāli, kam aug cena. Vai tie ir ražotāji vai vairumtirgotāji, vai tās ir transporta izmaksas, vai varbūt celtnieki sev veido peļņu. Attiecīgi tad būtu jāskatās uz to nozari pārstāvošiem biržas uzņēmumiem. Plus jābūt pārliecībai, ka augs vēl kādu laiku. Tas līdzīgi, ja pamani, ka kafija veikalā palikusi dārgāka. Kurš tad uz to pelna? Varbūt neviens no iedomātajiem, jo palikusi dārgāka piegāde degvielas cenu dēļ un tad izdomāt, ka jāpērk naftas kompānija (kura peļņas nolūkā nosaka augstāku cenu, piemēram) ir diezgan pagrūti. Es tā neizvēlētos ieguldījuma stratēģiju. Analizēt šādas ķēdes ir pārāk laikietilpīgi. Nozari vai uzņēmumu tomēr vieglāk. Bet tas ir tikai mans skatījums

Viens censonis, kurš manā skatījumā ir pamatīgi apjucis un kam ir putra galvā saistībā ar savu vērtspapīru  (aktīvu) uzskaiti, mani uzvedināja uz filosofešanu par vērtspīru uzskaiti fiziskai personai, un terminu definēšanu. Termins - bezmaksas akcijas?? Izlaižot garu aprēķinu rindu, es to definēju kā piramidēšanos. Šai pat manā piramidēšanās definīcijā ietilpst arī variants krītošā tirgū pārdot akcijas virs EUR, un mēģināt par to pašu naudu nopirkt vairāk akciju zem 1 EUR. Kapēc piramidēšanās? Tapēc ka pirmais solis ir pareizs, pārdot krītošā tirgū. Otrs solis pirkt lētāk tai pat krītošā tirgū nav pareizi, tā ir piramīda.  Jāpērk augošā tirgū. Augošs tirgus šai situācijā var sākties tad, kad ir izbeiguši pastāvēt krituma priekšnosacījumi, un ir nākuši vietā citi kritēriji. Šai situācijā citi kritēriji varētu būt: cena pagājusi zem garantēti iespējamās (0,55), mainījušies fundamenta rādītāji (tiek segti kādi parādi, jeb stratēģiskais investors iepludina naudu), Vai notiek kādi radikāli notikumi ārējā biznesa vidē, vai daudz kas cits. Pašlaik izmaiņu nekādu, līdz ar to par pirkšanu var runāt tikai spekulatīvos nolūkos, nepieminot vārdu investīcijas. 

 Tātad, pirmie mani skatījumi: 

1. Piramīdas pārsvarā noved pie totālu aktīvu zaudēšanas.  

2. Spekulatīvus darījumus pārsvarā pozitīvi veic tirgus pieredzējušākie dalībnieki, aktīvu zaudējošus darījumus veic cilvēki bez pamat sapratnes no tirgiem.

Nākamā postā ar savas sapratnes ietvaros parādīšu piramīdas principu:

Tātad pērkam 100 akcijas pa 1,50. (150 EUR). Parādās negatīva informācija, tirgus krīt. Pārdodam pa 1,20 (120 EUR), gaidam turpmāko kritienu un pērkam pa 0,90, sanāk nopirkt 133 akcijas (no saņemtajiem 120 EUR). Un šeit sākās uzskaites dīvainības. Manā skatījumā, nepareizais ceļš, ir šos divus darījumus aplūkot kā vienu darījumu un rēķināt ka ar sākotnējo ieguldījumu 150 EUR esmu nu jau nopircis 133 akcijas. Sanāk, ka sākotnējais ieguldījums 150 EUR, un tagad nu ir 133 akcijas, BET vidējā akcijas iegādes cena sanāk 1,13. (tirgus cena 0,90). Protams var slēpties ar galvu smiltīs un stāstīt par īpašumā bezmaksas akcijām, un nepieminēt zaudējumu nesošo darījumu kad pirkām pa 1,50 un pārdevām pa 1.20. Pēc ''bezmaksas akciju'' teorijas piekritēju loģikas man pašreiz ir 133 akcijas no kurām 100 akcijas - kuru iegādes cena ir 1.50, un 33 bezmaksas akcijas??? Kā Jūs turpmāk domājat rēķināt?? Neiespējamā misija !!!!!

Piedāvāju savu aprēķinu variantu: Pērku 100 akcijas pa 1,50, pārdodu pa 1.20. DARĪJUMSBEIDZĀS, ierakstu zaudējumus - 30 EUR. Un tad seko nākamais darījums - pērku 133 akcijas pa 0,90. Un nekādu problēmu uzskaitē. Bet ir viens mīnuss, ir jāatdzīst zaudējums, Pirmajā variantā zaudējumu var paslēpt zem termina - bezmaksas akcijas. Uzskatu, tas nav pareizi. Ja kāds domā savādāk, rakstiet.

Vēl tikai jāņem vērā, ka bieži ir nepilni darījumi, piemēram, pērku 100 pa 1.50, pēc tam pārdodu 50 pa 1.20. Tad atkal nopērku 50 pa 0.90.

Vismaz es tā daru. Tad kā rēķināt šajā gadījumā - ir divas pozīcijas un katrai sava cena vai viena pozīcija ar vidējo cenu 1.20 (50 gb. pa 1.50 un 50 gb. pa 0.90)?

Te ir tie divi grāmatvedības principi. FIFO princips: pirmo pērk, pirmo pārdod. Otra metode: Vidēji svērtā metode.

Un te sākās arī manā grāmatvedībā pretrunas, Paradoks, bet es izmantoju abas metodes vienlaicīgi plus vēl savējo. ???? Man vērtspapīru portfelis ir sadalīts divās deļās: spekulatīvā, jeb ītermiņa (izmantoju FIFO metodi), un Investīcijās - ilgtermiņs (Izmantoju vidēji svērto).

Pamatojums: Katru gadu, otrajā janvārī, (pirmajā janvārī IB kādreiz nevarēja ielogoties) ņemu visus savus kontus un vecā nodriskātā zelta krāsas kladē sarakstu akciju atlikumus uz 31.12, pēc close cenas, un naudas atlikumus un sasummēju. Varētu iebilst, ka close cena nav patiess rādījums, bet nu jau gandrīz 20 gadus tā daru un varu pat pierādīt, ka ilgtermiņā šis variants sāk tuvoties patiesajam. Vairāk nekādus pierakstus neveicu. Ilgtermiņa ieguldījumiem bankās var redzēt akcijas vidējo iegādes cenu, spekulējot vēl pagaidām varu atcerēties iegādes cenu un definētos izejas noteikumus. Līdz ar to sanāk, ka izmantoju abus grāmatvedības principus, plus savējo: ikgadējo close cenu uz gada beigām. Tamdēļ arī atļaujos šeit rakstīt un diskutēt par vidējo gada ienesīgumu, jo to vērtēju visaugstāk, un to var saprotami pamatot. Sakarā ar to, ka vērtspapīrus tirgoju kā uzņēmums, tiek veikta arī grāmatvedība atbilstoši normatīvajiem aktiem, bet tā, lai cik tas nebūtu banāli, nespēj dot vienkāršu un saprotamu pārskatu. Bilanci un naudas plūsmas protams izstudēju kārtīgi, bet pamatcipari tik un tā paliek: Aktīvi uz gada sākumu, un aktīvi uz gada beigām. Nav jāskatās uz kreditoriem, jo nav aizņēmumu no ārpuses, pats sev esmu parādā.

Es rēķinu tā kā Hermanis. Ja tā gadās, fiksēju zaudējumus, gūstu mācību, un tirgoju tālāk. Zāģi gadās visiem. Tikko man arī bija ar VSS, tāpat kā daudziem citiem. Un mistisku bezmaksas akciju man nav un  nekad nav bijis.

Charles piemērā - ja man tāda situācija būtu, es to fiksētu kā divas atsevišķas pozicijas. Pirmkārt ir zaudējumi -15e. Un tad paliek divas pozīcijas. Viens kokons - 50 akcijas pa 1,50, ko patiesībā jau sen bija jāpārdod, un viena jauna pozīcija 50 akcijas pa 0,90. Vidējo cenu rēķināt šajā piemērā, manuprāt, ir lieki. Var aprēķināt pats priekš sevis, lai uzsistu sev pa plecu, ka zaudējošai pozīcijai ir laba vidējā cena, tas arī viss

Es rēķinu tikai pēc FIFO jau no laika gala. Bez izņēmumiem. Viens princips, manuprāt, dod lielāku skaidrību un kārtību. Man nav to darījumu tik daudz, lai nevarētu kārtot darījumu 'excelīti'. 

runājot par VSŠ pavisam īsi: kāpēc man šodien jāpērk pa 0,81, ja rīt es nopirkšu pa 0,71, bet parīt pa 0,61EUR

Sveiki! Varbūt šeit kāds var palīdzēt ar sekojošu jautājumu. Esmu pilnīgs iesācējs un esmu tagad konta reģistrācijas procesā pie Interactive Brokers. Nevaru saprast kā man jāsakārto nodokļu jautājumu. Ja negribu problēmas ar VID un vēlos visu darīt legāli - vai ieguldījuma konta atvēršana savā bankā ir pareizais veids? Kādas ir alternatīvas?

Kāds vispār ir process nākotnē ar šo kontu? Jāpārskaita naudu no norēķinu konta-->ieguldījumu kontu-->IB? Un ja gribēšu ņemt kādu summu atpakaļ no IB - tad jāveic līdzīgus pārskaitījumus pretējā secībā (IB-->IK-->norēķinu)? Par IK reģistrāciju pie VID palasīju komentārus citā zarā, saprotu ka nebūs viegli

Nē, IB konts jāreģistrē kā ieguldījuma konts. Vari arī vietējā bankā reģistrēt ieguldījumu kontu, bet tikko Tu izmaksāsi naudu, kaut vai uz IB kontu, tā būs izmaksa no ieguldījuma konta.

Kā īsti ir ar nodokļiem pērkot akcijas dolāros? 

Atņemam no konta izņemtajiem dolāriem ieliktos dolārus, pēc tam iegūto skaitli konvertējam uz eiro pēc valutas kursa un no tā rēķinam nodokli? 

Vai arī katra iemaksa/izmaksa jākonvertē uz eiro konkrētajā iemaksas/izmaksas dienā, šajā gadījumā izņemtās pret ieliktās summas starpību rēķinam eiro nevis dolāros? 

Pirkšanas/pārdošanas summu konvertē uz eiro atbilstoši kursam darījuma dienā.

Pareizākais būtu konvertēt darījumu dienā pēc Latvijas bankas oficiālā kursa - https://www.bank.lv/statistika/dati-statistika/valutu-kursi/aktualie

Jā, cik vien bijusi darīšana, tad katrs darījums un visas komisijas tiek konvertētas pēc atbilstošās dienas valūtas kursa. 

patreiz redzu 2 akcijas kur labi paspekulēt Valmieras stikla šķiedra un  Novaturas

Jauns īsais raksts, kad pirkt Baltijas akcijas?
https://www.balticstock.lv/info/idejas/params/post/2713131/kad-pirkt-baltijas-akcijas

šaubos vai rentējas 20EUR par LHV akciju, ja dividende tikai 0,29EUR. Tad jau ir kas labāks par to 20centu dividendi, piemēram Olainfarm- tie paši 20centi, toties maksā akcija uz pusi mazāk, līdz ar to mazāk naudas jāiegulda, lai saņemtu to pašu rezultātu.

Uuuu, wallstreet.lv back to normal    Apjautu, ka šai vietnei ir nozīme manā ikdienas ritējumā, kā bez vienas kājas

Es jau nobijos, beidzot Lieldienas ir priecīgas !

welcome back !

Komunikāciju kļūda, nebiju rēķinu par domēnu samaksājis. 

Paldies Hermanim par lapas uzturēšanu. Esmu gatavs uzsaukt alu, ja nu sanāks tikties.

Te ir samērā labi uzrakstīts iesācējiem:

https://ir.lv/2021/04/06/kapec-ir-verts-ieguldit-baltijas-valstu-fondu-birzas/

Deja vu, jau kaut kur lasīts! Vecs  raksts, kas tiek pārpublicēts visapkārt.

  tirgus tā ir laba lieta, bet ,kas notiksies ,ja pāris bumbas nokritīs Donbasā? cik% kritumu tas iedos, vai vērts riskēt? ir pavasaris un īstais laiks karam.....