Nepieciešams viedoklis: Vakar biju fuktukā uz sanāksmi par Finanšu Instrumenta Tirgus likuma grozījumiem. Tika skarts arī mums ĻOTI interesējošs jautājums - cenas noteikšana obligātajā atpirkumā. Sakarā ar to, ka eiropas regulā nav minēts, ka uzņēmuma cenas noteikšanā viens no variantiem būtu, ka tiek ņemta vērā uzņēmuma bilance, komercbankas ierosina cenas noteikšanai bilances vērtību neizmantot, un strīpot to no likuma. Viens no argumentiem: Bilances vērtība neatspoguļo patieso uzņēmuma vērtību, bet gan bilance ir priekš tam, lai uzņēmums varētu pareizi atspoguļot un norakstīt pamatlīdzekļus. Nu pat nedaudz varētu viņiem piekrist, BET, tikai nedaudz. Kādi varētu būt mūsu argumenti, ka tomēr bilances vērtība ir kā uzņēmuma cenas viens no noteicējiem un ir jāsaglabā likumā. VanK, kāds ir Tavs viedoklis???

Ko viņi piedāvā likt vietā? Kā noteiks uzņēmuma vērtību? 

Uzņēmuma vērtība=uzņēmuma apgrozījums x 3.14159

Vispār es arī varētu piekrist viņiem , jo uzņēmuma patiesā vērtība 99% gadījumu ir lielāka par tā BV vērtību. Tiekai ko likt vietā?

Un tieši par šo vienu atlikušo procentu arī runā Komercbankas, jo pie mums gandrīz visiem uzņēmumiem BV (RKB pat 10X) ir lielāka par akciju tirgus vērtību, un līdz ar to atpirkšanas cenai jābūt mazākai.  Piedāvājumi ir dažādi, pamatā izmantot uzņēmuma likvidācijas vērtību. Tamdēļ, nevis emocijas, ka tā ir nepareizi, bet argumentus, kapēc bilances vērtība ir pareizi.

Arguments - vistuvāk patiesībai ir bilances vērtība. Ja viņi var piedāvāt ko precīzāku, tad uz to var mainīt.

Par to, ka akciju cena brižā nav rādītājs dēļ visvisādām miljons manipulācijām, domāju, ka tev pašam skaidrs.

te vaig smalki grāmatvedību laikam pārzināt. Kurš mums te bija revidents?

VanK visvairāk šajos jautājumos fišku rubī, bet vispār vajadzēti paskatīties grāmatvedības likumu kā tur ir definēts kas ir bilances vertība! 

Uzņēmu obligāta akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšana ir svarīgs mazākuma akcionāru aizsardzības elements un to mērķis godīgas cenas akciju atpirkšanas cenas noteikšana. Komerclikumā, kurš pamatā pārņemts no Vācijas ir tāds jēdziens, ka likvidācijas kvota, kas arī ir akcijas bilances vērtība, līdz ar to lieki diskutēt par atteikšanos no tās atpirkšanas cenas noteikšanās gadījumos obligātos atpirkšanas piedāvājumos. (Respektīvi, nedrīkst veidoties aplis, ieceļu padomes vairākumu, padomes vairākums ieceļ valdi un valde klusējot strādā viena akcionāra labā un cēloņsakarīgi, pasliktinās uzņēmuma rādītāji un krīt akcijas cena biržā, tad biržas cena nemaz nevar atspoguļot godīgu akcijas cenu) Arī nevar piekrist Lietuvas modelim, kur kā alternatīva tiek izmantoti ekspertu atzinumi divu iemeslu dēļ:

1. eksperts vērtējot uzņēmumu nevar noteikt vērtību atrauti no liela akcionāra veiktas darbības, gandrīz neiespējami noteikt patieso vērtību un kaut kādi teorētiski atskaitīt to liela akcionāra darbības negatīvo pienesumu;

2. ekspertu līmenis un atbildība, kā piemērs atklāju šogad vienu shēmu, kad Igaunijas vērtētājs novērtēja  web lapas adreses par ~ miljonu euro un tās adreses ir ieguldītās jaunā Latvijas SIA pamatkapitālā. (WEB adreses bija jaunas un maksa bija faktiski par tas nosaukumu, kādas 4 adreses) (Faktiski ir vecais stāsts, kad veco zaparožecu novērtēja par 10'000 LVL un iegulda pamatkapitālā)    

 Vēl viena būtiska lieta par akciju (arī kapitāldaļu) atpirkšana saistībā ar uzņēmumu reorganizāciju, kuru parasti izlemj viens vai saistīti akcionāri, kas dod tiesības mazākumakcionāriem uz godīgu aiziešanu (izstāšanos) un KCL paredz tiesības saņemt likvidācijas kvotu. Tas ir kā mantas dalīšana, kad vienam lielām akcionāram ir vēlmi mainīt darbības formu, sadalīt vai pievienot uzņēmumu un mazākuma akcionāru aizsardzība paredz izprasīt savu daļu no mantas, kas tiek uzskatīta par likvidācijas kvotu. FITL normas vajadzētu ciešāk integrēt ar KCL (Komerclikums).  Šo es rakstu tādēļ, ka tas praksē darbojošais mehānisms, kas paredz vājāko akcionāru aizsardzībai. 

Vēl viena būtiska problēma mūsu biržā kotētas akciju sabiedrības vispār neievēro Koncernu likumu par revidēta atkarības pārskata iesniegšanu. Tas ir ārprāts, mazākumakcionāriem netiek sniegtas ziņas par darījumiem starp valdošo un atkārīgu sabiedrību, cenas noteikšanu, valdošais var tīri izpumpēt atkarīgu sabiedrību un neviena iestāde par to pat neieminēsies (Kliedzošs piemērs ir Krājbanka). Un kādas tam sekas, domāju fuktukam un LRUR reģistram kaut kas ar to jādar vismaz ar publiskajām akciju sabiedrībām.   

http://likumi.lv/doc.php?id=124600

6.2. bilances vērtība- vērtība, kādā pamatlīdzekli atzīst bilancē pēc uzkrātā nolietojuma un uzkrāto zaudējumu no vērtības samazināšanās atskaitīšanas;

I ņefig apzagt sīkos spekulantus - BASTA !!! Sīkie grib tikai tik daudz, cik maksā pamatlidzekļi un iepūt! Visu pārējo mums nošpļauties, bet uz punktu 6.2. mēs stāvam un krītam, citādāk tā ir klaja zagšana, bagātie kļūst vel bagātāki, jo mazajiem nesamaksā pat pilnu pamatlīdzekļu vērtību nerunājot nemaz par visām ppārējām vērtībām!!! 

A kopējais arguments apmēram sekojošs:

Balzamka čakarē mazos ar aizdevumiem akcionāram(netiek maksātas dividendes), šī punkta neesamība ļaus balzamkas akcionāriem apčakarēt mazos "vēlreiz" - aizejot no biržas?! 

Vel pieļauju punktu, ka, ja aiziet no biržas, tad jāveic uzņēmuma novērtēšana (līdzīgi kā NĪ darījumos, ko bankas prasa), bet nu vērtētājam jābūt Ūber krutam un ūber neatkarīgam - vērtējumu apmaksā lielais akcionārs!

piekritu Kreicim, jo nevajag padoties, a to vini pret atpirksanu par BV, pret lielo daljas samazinashanu liidz 30%...  

Ko tad vispar darit mazajiem, un kas vispaar viniem paliks... 

Harmani, marāc labu argumentu var izdomt par to pašu RKB...

1. Tirgojas zem BV mīnuss desmitreizes, jo bija negodprātīga valde (čakarēja ne tikai mazos, bet arī lielo), notiek tiesas procesi!!!

2. Te tikai cīpari jāsaliek iekšā... Tur tie peldošie doki ir ieķīlāti, kurus banka ir paņēmusi par ķīlu, nu lūk vajag salikt kopā doku vērtību un summu par kādu ieķīlāts peldošais doks (jeb pamatlīdzeklis) - re ku arguments rokā! Tikai saciparot vajag!

Harmani, var ar pavisam vienkārši: paņemam 2014. RKB gada pārskatu, kur piemēram starp citu ir rakstīts:

"Peldošie doki ir uzrādīti patiesajā vērtībā, pamatojoties uz periodisku neatkarīgu vērtētāju vērtējumu, atskaitot nolietojumu un pārvērtēšanas zaudējumus."

No iepriekš minētā teikuma izriet, ka piemēram RKB, kas attiecas uz peldošajiem dokiem, B/V sakrīt ar PATIESO VēRTīBU. Kas mums dod pamatu uzskatīt, ka visas pārējās bilancē noradītās štyelles arī atbilst PATIESAJAI VĒRTĪBAI. 

Un dotajā brīdī BV dod patiesu Visa uzņēmuma vērtību! 

Ja sāk runāt par bla bla bla... prasam vērtētāju!!! Basta!!! Āmen!!! 

Kādi vel seit pretargumenti var būt?

Kreici  >  prasam vērtētāju

No Veritas biroja un basta  !!!

Hermani, ja jau Tu tur piedalies, tad bliez iekšā priekšlikumu, ka rfb.lv kotētie uzņēmumi nedrīkst izsniegt aizdevumus, akcionāriem, valdes un padomes locekļiem un radiniekiem!

 Nafig, ja viņi taisās te mūs vel vairāk čakarēt, tad nesēžam aizsardzībā, bet ejam pretuzbrukumā!

A ar ko slikts priekšlikums?! VIDs arī būs mūsu pusē! 

Mēs te neko prasīt nevaram. Mums vajag: pirmkārt rakstiski argumentēt kapēc bilances vērtība (pretēji eiropas regulai) ir noteicošais cenas veidošanā (mūsu tirgū). Tas ir apmēram neliela kursa darba apjomā ar visiem pētījumiem un aprēķiniem. Otrkārt, diskusijā, kurā nevis noliedz oponenta viedokli, bet prezentā savu patiesību, ir jāmāk pasniegt, ka mūsu pusē ir patiesība, nemēģinot pierādīt pretējās puses nepatiesību. Redzi, Kreici, komercbanku asociācijā ar to nodarbojas cilvēks, kuram maksā mēnešalgu, un viņam vēl bija pretenzijas, ka FKTK tikai mēnesi iepriekš ir devusi tēmu apspriešanai (laiku izteikt viedokli), mums to pateica 5 dienas pirms apspriedes. Tamdēļ, man, lai to visu saliktu kopā, vajag konkrētus, argumentētus tekstus, vēlams ar patiesiem un reāliem aprēķiniem. Mans e-pasts visiem ir zināms: hermanis@hermanis.lv

OK...

bet apaudzē to domu uz pāris lappusēm:

"Ņemam 2014. RKB gada pārskatu, kur piemēram starp citu ir rakstīts:

"Peldošie doki ir uzrādīti patiesajā vērtībā, pamatojoties uz periodisku neatkarīgu vērtētāju vērtējumu, atskaitot nolietojumu un pārvērtēšanas zaudējumus."

No iepriekš minētā teikuma izriet, ka piemēram RKB, kas attiecas uz peldošajiem dokiem, B/V sakrīt ar PATIESO VēRTīBU. Kas mums dod pamatu uzskatīt, ka visas pārējās bilancē noradītās štyelles arī atbilst PATIESAJAI VĒRTĪBAI. 

Un dotajā brīdī BV dod patiesu Visa uzņēmuma vērtību! "

Ja mēs atmetam BV, kas kāda tad ir patiesā uzņēmuma vērtība? Kapēc biržas cena nosaka Patieso Vērtību? Sākot no Holandes tulpju sīpolu laikiem līdz nesenajai krīzei, birža nav objektīvs Patiesās vērtības noteicējs!" 

 Patieso Vērtību nosaka:

1. Bilances Vērtība.

2. Ūber neatkarīga un Ūber kruta, un Ūber dārga Vērtētāja piesaistīšana.

3. Biržas špekulanti, investori, pensiju fondi utt. u.c. nevar noteikt Patieso vērtību.

Galvenā atslēga ir PATIESĀ VĒRTĪBA! 

Nevajag tur neko aprēķināt. Vajag patieso vērtību un viss... 

Ja gada pārskatā tiek rakstīts, ka BV atspoguļo patieso vērtību un auditors par šo punktu nav izdarījis pretenziju, tad iepriekš minētā BV=Patieso vērtību! 

Aplis ir noslēdzies!

OK, domāju ka kā viens no der, kādi tur cipari?

tpu

BV=Patiesā vērtība

Patiesā vērtība ir vienāda ar konkrētu naudas summu izteiktu eiro!

Viņi taču arī filozofē par to, ka BV nenosaka patieso vērtību, bet gada pārskatā ko ir apstiprinājis auditors BV=Patiesā vērtība!

Velreiz aplis ir noslēdzies... nu gribētu es dzirdēt manam aplim atspēkojumu?

Hermanis! 

Kurā regula šo paredz "Mums vajag: pirmkārt rakstiski argumentēt kāpēc bilances vērtība (pretēji eiropas regulai) ir noteicošais cenas veidošanā (mūsu tirgū)"

Gluži pretēji EK Direktīva 2004/25 5.panta 4.daļa paredz, ka var piemērot likvidācijas cenu (lasi bilances cenu), arī var būt tirgus vidēja cena un var izmantot citus akciju vērtības novērtēšanas kritērijus, kurus izmanto finanšu analīzē.  

Man ar nez kapeec skiet, bilances vertibas izmantoshana nav pretrunaa ar EK regulejumu.

Hermani, kursh tajaa sanaksmee parstaveeja komercbanku asociaaciju?

Sanāksmē galvenais komercbanku asociācijas viedokli pārstāvēja SEBa investīciju cilvēks. Neesmu tajās aprindās biežs viesis, tamdēļ visus vēl pēc uzvārdiem un amatiem nepazīstu. Sanāksmes sākumā protams tika amati un uzvārdi nosaukti, nenofiksēju. Tieši tā, tika minēts, ka likvidācijas vērtība der, un to var atvasināt no bilances vērtības, BET ar koificentu. Lai būtu skaidrība ko mums vajag: Apspriedes formāts ir tāds, ka fuktuks piedāvā grozījumus, bet sanāksmes dalībnieki izsaka savu viedokli pa fuktuka piedāvājumiem ar argumentiem (dažreiz klaji demagoģiskiem) kāpēc jā vai nē. Šis apspriedes formāts neparedz kritizēt jeb noliegt cita dalībnieka redzējumu, bet gan izvirzīt savu viedokli to argumentējot (var arī demagoģiski) Līdz ar to, mums nav jāstāsta, cik slikti jeb nepareizi ir piemērot kādu citu atpirkuma cenas aprēķina metodi, bet gan argumentēt un pierādīt, ka mūsu piedāvātā bilances vērtība ir pareizākā un piemērojamākā, un ir saglabājama likumā (jo reziet, ir citi aprēķina modeļi, kas ir labāki un investīcijām, līdz ar to tirgus izaugsmei piemērojamāki medeļi). Pašreiz komercbankas ir izvirzījušas priekšlikumu svītrot no likuma bilances vērtību, jo pie atpirkuma banku klientiem esot krietni jāpārmaksā. Pie galda sēž Zakulis un vēl seši no FKTK un klausās. Es mēģināju arī nedaudz izteikt viedokli, ka BV ir gana atbilstošs rādītājs (un atbilst regulas nosacījumiem), kas atspoguļo patiesību un ir saprotami definējams. Sanāksme beidzās ar to, ka ir ļoti maz laika, lai rastu skaidrību. Mums ir jāsagatavo konkrēti argumenti, nevis ka oponentam nav taisnība, bet gan, ka mūsu viedoklis ir pareizs un BV ir vērā ņemams kritērijs cenas noteikšanā. Mums nav jāpierāda, ka likvidācijas cena ir nepareiza, bet gan ka BV ir patiesa un atspoguļo reālo vērtību un ir saglabājama likumā. Man jau ir neliels skatījums, bet vajag vēl idejas KĀPĒC BV ir laba.

Hermanis!

likvidācijas vērtība=bilances vērtībai=likvidācijas kvotai, tās ir viens un tas pats jēdziens.

Kāpēc bilances vērtība laba, taisnīga un atbilstoša. Tas izriet no prezumpcijas, ka notiek mantas dalīšana un tā tiek aprēķināta katram akcionāram proporcionāli viņa akciju skaitam mantas daļā, tas saistīts ar KCL nostiprinātiem principiem, skat.191.pantu, 226.pantu 353.panta 4.d. Likumdevējs paredzēja 353.pantā mazākumakcionāriem tiesības izstāties no akcionāriem saņemot savu mantas daļu, tas ir īpašuma tiesību jautājums un skar godīgu atlīdzinājuma noteikšanu un saistāms ar Satversmē 105.pantu tiesību uz īpašumu, nevar būt tā, ka lielais akcionārs iegūst sabiedrību, bet mazākumakcionāriem samaksātu mazāk par sabiedrības likvidācijas kvotu. Pretējais KCL un Satversmes likuma tulkojums manā skatījumā nepamatoti aizskars mazākumakcionāru intereses, jo lielais akcionārs iegūs lielāku vērtību, tādēļ tiks aizkārtās citu akcionāru intereses.  Sanāks, ka lielā akcionāra vienas akcija vērtība ir lielāka par maza akcionāra akciju vērtību un tas neatbilst manai taisnīguma izjūtai. Domāju un ceru, ka pārējiem mazākumakcionāriem ir līdzīga taisnīguma izpratne par šo jautājumu.

Kur var redzēt, kuras kompānijas ir izteikušas atpirkšanas piedāvājumus biržā un turpina kotēties. Kam ir tāda statistika??? L1_wst, atsūti msn savu epastu uz hermanis@hermanis.lv

Gaze, Balzams, Brivais Vilnis