Tur kaut kā ļoti sakrita pensiju 2. līmeņa atbrīvošana ar igauņu FirstNorth visādiem brīnumiem. Ne tikai šis, bet gandrīz arī visi citi - cilvēki sapirka, bet izaugsmes ta nav. Kaut kā sajūta, ka tieši igauņi bija Baltijā lielākie pircēji, bet tagad viņu vairs nav un viss lēnām slīd uz leju

Sorry par mazo reklāmu, bet:
Participate in Enlight's investor survey and get a chance to win EUR 100, 50, 25 Euronics gift card.
Takes only a few minutes to complete (20 questions).
All participants are anonymous.
Link to Google forms survey here:
https://forms.gle/bNjfKQDrkwLi4dkZ9

Kamēr leišiem brīvdienās, tikmēr igauņi bombī biržu ar cenu kāpumiem un kritumiem par 20%

Sanāca uzdurties informācijai saistībā ar Igaunijas finanšu garantijas fondu... Un radās jautājums, jo tur teikts: "Investor protection is primarily applied in the event of an investment institution’s insolvency or for another reason due to which an investment institution is unable to return assets (securities, money) to clients.

Investments are compensated in full, but compensation shall not be larger than 20,000 euros."

Tad kā sanāk, ka finanšu grūtībās nonākusi institūcija var neatgriezt akcijas un kompensē tikai 20K, salīdzinājumā ar 100K depozīta gadījumā? Man visu laiku šķita, ka ieguldījums akcijās ir drošāks kā turēt pliku naudu, ko pierādīja arī Krājbankas gadījums, kad visus vērtspapīrus varēja pēc tam pārvest uz citu banku, bet rādās ir tā, kā teica Hermanis, ka banka vai institūcija nopērk akcijas jūsu vārdā, bet īpašumtiesības patur sev? 

Nav tā, ka norādītās summas man būtu aktuālas, bet lielai daļai 20K kompensācija šķitīs smieklīgi maza...

Lauviņš - tas jautājums vai akcijas ir pirktas tavā vārdā, vai bankas vārdā, manā uztverē ir no tiem, kur "ņe vsjo tak odnoznačno". Jo, lai arī tiek apgalvots, ka piem. igauņu akcijas tiek pirktas bankas vārdā, kaut kādā veidā VID uzzina (no attiecīgās valsts nodokļu administrācijas), ka konkrēti es esmu saņēmis dividendi no Merko un x Somijas uzņēmumiem. Un vēl, ja reiz visas bankas klientu iegādātās akcijas tiek samestas vienā nepersonalizētā kaudzē, kāpēc es katru gadu bankām sūtu VID izziņu par LV nodokļu rezidenci, lai Somijas nodokļu administrācija tieši man izmaksājamajām dividendēm piemēro 15% ieturējumu, nevis 30% defaulto likmi? 

Bet jebkurā gadījumā, pašai bankai piederošajiem vērtspapīriem un klientiem piederošajiem vērtspapīriem kas nopirkti bankas vārdā ir jābūt grāmatvediski nošķirtiem. Un, ja vien nav bijusi kaut kāda milzīga konspirācija starp blēdīgiem bankas darbieniekiem un korumpētiem auditoriem, klientu vērtspapīriem vajadzētu būt relatīvā drošībā. Bet, portams, risku vadību neviens nav atcēlis, un pat ja viss kapitāls ir izvietots vērtspapīros, to vienalga labāk sadalīt pa vairākām finanšu iestādēm un sekot līdzi to stāvoklim un reputācijai.

Par tiem 20K varbūt ir domāti kādi atvasinātie finanšu instrumenti, kad tu ieguldi fondos, ETF, utml.
Es neticu, ka tevis pirktās uzņēmumu akcijas būtu uz bankas vārda...

Es to sapratu, ka LV garantijas fonds neattiecas uz vērtspapīriem, jo vērtspapīri pieder investoram un banka tos tikai uzglabā, pie tam nošķirti no saviem līdzekļiem. Tāpēc arī LKB MN gadījumā investori varēja pārvest savas akcijas uz citu banku. (klientu akcijas netika iemestas vienā katlā no kura pēc tam apmierināja kreditorus). Protams var būt cits stāsts, ja banka veic neatļautas darbības un rīkojas ar klientu akcijām pēc saviem ieskatiem.

Ar naudas līdzekļiem ir cita situācija, klienta naudu var kādam tikt aizdota, noguldīta depozītos, pirkti valsts parāda vērtspapīrus un tml. Regulācija ir, bet klienta nauda tiek uzskatīta par bankas saistību pret klientu.

Es arī tā domāju, ka jābūt nošķirtam, bet nemieru liek tekstā pieminētais 'securites'... Tad labs jautājums, kā tas domāts. 

Grab2Go nostabilizēsies 29 centu cenas līmenī par akciju

izskatās, ka nākamais igauņu brīnums Elmorent iet uz bankrotu

Kopā ar 2023. gada sezonas aizkavēšanos par aptuveni mēnesi (vispārējas patērētāju uzvedības izmaiņas), tas ir radījis lielākus zaudējumus nomas biznesa virzienā. Neskatoties uz nedaudz palielinātiem ieņēmumiem uz vienu automašīnu un pamatotām izmaiņām biznesa stratēģijā (nomas automašīnu nogādāšana līdz klienta durvīm), kopējie ieņēmumi nav pieauguši, kā plānots, un turklāt pieauguši zaudējumi, jo būtiski pieauga izmaksas autoparkā, operācijām un nepieciešamās IT sistēmas izstrādei. Elmo grupas mātes uzņēmums ir uzsācis partnera vai pircēja meklējumus īstermiņa nomas biznesa virzienam, kur notiek vairākas paralēlas sarunas, bet piemērota partnera izvēlei paredzams vēl vairāki mēneši. Lai pārvarētu minētās grūtības, Elmo grupas mātes uzņēmums iesniedza pieteikumu par reorganizācijas procesa uzsākšanu. Elmo grupas mātes uzņēmums uzskata, ka reorganizācija ir labākais veids, kā pašreizējā situācijā aizsargāt Elmo grupas mātes uzņēmuma akcionāru, darbinieku, kreditoru un līdzstrādnieku tiesības un intereses. Uzņēmums uzskata, ka ar reorganizācijas procesu un tā laikā īstenotajiem pasākumiem ir iespējams pārvarēt Elmo grupas mātes uzņēmuma maksājumu grūtības, atjaunot likviditāti, uzlabot rentabilitāti, nodrošināt ilgtspējīgu uzņēmuma pārvaldību. To atbalsta Elmo grupas mātesuzņēmuma jau veiktie restrukturizācija un pasākumi biznesa modeļa uzlabošanai, piemēram, nerentablo auto līzingu pārtraukšana, atsevišķu kavēto kredītsaistību pārņemšana no lielākajiem akcionāriem, administratīvo izmaksu samazināšana un daudz kas cits.

Infortar valdes loceklis Ains Hanšmits:«Infortar ir kļuvis par vienu no lielākajiem uzņēmumiem Igaunijā ar miljardu apgrozījumu, kura nākamais loģiskais solis ir būt biržā un sabiedrībā. Investoru bāzes paplašināšana un pievienošanās biržai sniedz mums iespēju vēl straujāk augt starptautiski, palielināt aktīvu vērtību un rast papildu finansēšanas iespējas. Investoram tas nozīmē iespēju piedalīties daudzveidīgā un pārrobežu portfelī, kas ir rūdīts ar krīzēm un inflāciju, piedāvājot gan reālos aktīvus, gan izaugsmes potenciālu.

Martijs Talgre, Infortar izpilddirektors:«Infortar darbības jomas – enerģētika, kuģniecība un nekustamais īpašums ir kapitālietilpīgas, stabilas, ar spēcīgu naudas plūsmu un augstām ienākšanas barjerām. Investīcijas trīs dažādās darbības jomās nodrošina pietiekamu diversifikāciju, vienlaikus ļaujot saglabāt fokusu. Tieši spēcīgais un diversificētais portfelis ir radījis platformu, lai mēs turpinātu izaugsmi. Mēs esam pierādījuši, ka spējam pieņemt ātrus lēmumus un izmantot iespējas, kas paveras, augot ātrāk nekā Igaunijas ekonomika kopumā.

Eesti Gaas valdes priekšsēdētājs Margus Kaasik:«Infortar piederošais «Eesti Gaas» vairs nav tikai «Igaunija» un tikai «gāze». Esam izauguši par lielāko enerģētikas uzņēmumu ar privāto kapitālu Somijā un Baltijas reģionā, aktīvi nodarbojamies ar starptautisko enerģijas tirdzniecību un attīstām atjaunojamās enerģijas portfeli saules enerģijas un zaļās gāzes ražošanas un pārdošanas veidā. Esot uzņēmumam Infortar, Eesti Gaas ir dubultojis gāzes pārdošanas apjomu, sācis atjaunojamās enerģijas attīstību un kļuvis par nozīmīgu starptautisku uzņēmumu.

Infortar pēc aktīvu apjoma ir  lielākā investīciju holdinga kompānijām Baltijā.

sveiciens! es kā nekrofils gribu dzirdēt koleģu viedokli par PRFOODS , mani sak dikti interesēt šis papirs, viedokļi???? paldies avansā!

Vij PRFOODS iet uz bankrotu, bet tas manā ieskatā. PRFOODS uz bankrotu virzās dēļ Eiropas Savienības ieviestajām sankcijām, tā ka secinājumus un lēmumus pieņem pats. Es personīgi nepirktu, arī cena dienās bia 16 centi, bet kā jau teicu tas manā ieskatā.

Cik es senāk pētīju, tur viss bija slikti.

Rekomendēju mest nost textmagic un bercmantehnologies grab2go un atsacoties uz šādu informāciju: Tā kā Taivānā uz šīs salas atrodas lielākā daļa moderno mikroshēmu ražotņu, to piegāžu pārtraukšana būtu katastrofāls trieciens visas pasaules rūpniecībai. “Bloomberg Economics” speciālisti izskatījuši divus scenārijus, kuros Ķīna var mēģināt iegūt kontroli pār Taivānu. Pirmais scenārijs ir atklāts Ķīnas Bruņoto spēku iebrukums Taivānā, kas automātiski nozīmētu arī ASV ieraušanu karā.

Piedāvājums nopirkt

Daudzums    Cena

1                   1.148

1                   1.144

1                   1.142

1                   1.14

1                   1.138

1                   1.136

Nu, un kadam drocheram tas vajag..?   Idioti   

nezinu par kādu akciju kompāniju iet runa. Bet bizness skaidrs, cena tiek nosista uz leju

maxtro, principā jau uz kaut ko šādu vajadzētu reaģēt FukTukam. Vai viņi to darīs, laikam ir lieks jautājums

ha, un uzreiz pats sapratu, ka mazliet cita jurisdikcija. Cik tomēr esmu sācis uztvert Baltijas tirgu kā kaut ko absolūti vienotu

Nesen Sweda bija taada informacija:

Atbilstoši Eiropas Savienības regulai par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu (Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 596/2014) un Finanšu instrumentu tirgus likumam mums ir pienākums sekot līdzi tam, vai klientu darījumos nav vērojamas tirgus manipulācijas pazīmes. Mūsu investīciju risinājumiem kļūstot arvien pieejamākiem, vēlamies pievērst mūsu aktīvāko klientu uzmanību tirgus manipulāciju regulējumam un iespējamajām sekām. Praksē esam novērojuši, ka klienti dažkārt ar viena un tā paša uzņēmuma akcijām neilgā periodā veic ļoti daudz mazas vērtības darījumu, piemēram, vienas tirdzniecības dienas laikā. Šādi darījumi var radīt nepareizu priekšstatu par vērtspapīru un regulētā tirgus norisēm. Finanšu instrumentu tirgus stabilitāti un uzticamību salīdzinoši tik mazā tirgū kā Latvijā vai pārējās Baltijas valstīs spēj ietekmēt pat nelieli privātie investori. Mazā tirgū pastāv lielāka iespēja radīt nepareizu priekšstatu par darījumu daudzumu (un līdz ar to – vērtspapīra likviditāti), kā arī vērtspapīra cenu. Piemēram, klienti, veicot vairākus maza apjoma darījumus īsā laikposmā, var netīši, bez nodoma radīt situāciju, kurā saskatāms viens no regulā minētajiem tirgus manipulāciju veidiem: iesaistīšanās darījumā, tirdzniecības rīkojuma iesniegšana vai jebkura cita rīcība, ar kuru (i) tiek sniegtas nepareizas vai maldinošas norādes par finanšu instrumenta piedāvājumu, pieprasījumu vai cenu; vai arī (ii) tiek nodrošināta viena vai vairāku finanšu instrumentu cenas noteikšana neatbilstošā vai mākslīgā līmenī. Saskaņā ar regulu par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu tirgus manipulācijas ir aizliegtas, un šādas darbības var tikt sodītas atbilstoši Finanšu instrumentu tirgus likumam, kā arī var tikt piemērota pat kriminālatbildība. Aicinām vienmēr apsvērt savu darījumu ekonomisko pamatojumu un mūsu ieguldījumu risinājumus izmantot tikai labticīgi. Plašāku informāciju par tirgus manipulācijām varat lasīt vēstules pielikumā.                                                                                                     file:///C:/Users/%D0%9C/Downloads/LV%20Pielikums%20(2).pdf

Kādas darbības var uzskatīt par “tirgus manipulācijām”? Kopumā par tirgus manipulācijām var uzskatīt jebkuru darbību, kas dod vai var dot nepatiesu vai maldinošu priekšstatu par finanšu instrumenta piedāvājumu, pieprasījumu vai cenu. Tas nenozīmē, ka finanšu instrumentu cenas nevar mainīties – tām vajadzētu reaģēt un tās reaģē uz jaunumiem, notikumiem, prognozēm un finanšu tirgus apstākļiem kopumā. Robeža, kas šķir ieguldītāja ļaunprātīgu rīcību no patiesas intereses pirkt vai pārdot vērtspapīru, ir balstīta uz darījuma nodomu. Ir svarīgi ņemt vērā, vai ieguldītājam ir patiesa interese iegādāties vai pārdot vērtspapīru, vai arī viņš to dara tikai nolūkā panākt ieguldītājam labvēlīgas tirgus cenu izmaiņas.                  1. “Uzpumpēšana un nomešana” (pump and dump) Šis manipulācijas veids parasti ietver viena konkrēta vērtspapīra aktīvu tirdzniecību vai rīkojumu iesniegšanu, lai mākslīgi paaugstinātu (t. i. “uzpumpētu”) tā cenu, un tādējādi, izmantojot finanšu instrumenta likviditāti, atbrīvotos (t. i. “nomestu”) no savām pozīcijām vērtspapīros. Šo manipulāciju sarežģītības pakāpe ir atkarīga no to īstenotāju prasmēm un iesaistīto personu skaita, un sliktākajos gadījumos tās var ietekmēt tūkstošiem individuālo ieguldītāju.                          2. “Lāču uzlidojums” (bear raid) Darījumu veikšana vai rīkojumu darījumiem ar finanšu instrumentiem iesniegšana nolūkā pazemināt vērtspapīru cenu, izmantojot agresīvu pārdošanas taktiku, proti, vērtspapīru īso pārdošanu (vērtspapīru īsa pārdošana ir tādu vērtspapīru pārdošana, kuri pārdevējam nepieder pārdošanas darījuma noslēgšanas brīdī, bet kurus tas ir aizņēmies, lai norēķinātos par pārdošanas darījumiem).                                                                                                                                                      3. Šķietamā tirdzniecība (wash trade) Dažkārt manipulāciju nolūks nav mērķtiecīgi mainīt vērtspapīra cenu, bet gan radīt iespaidu, ka notiek aktīva tirdzniecība. Kad mērķtiecīgi tiek pirkti un vienlaikus pārdoti vērtspapīri (bieži ar dažādu, bet savstarpēji saistītu kontu starpniecību), manipulatori cenšas mākslīgi palielināt tirdzniecības apjomus tirgū, ģenerējot apgrozījumu un radot likviditātes iespaidu.                             4. Maldināšana (spoofing) Maldināšana (spoofing) ir jebkurš mēģinājums manipulēt ar vērtspapīru darījumu rīkojumu reģistru – izvietojot liela apjoma limita pirkšanas vai pārdošanas rīkojumus, manipulatori mēģina izmantot citu ieguldītāju gaidas par vērtspapīru potenciālo pieprasījumu vai piedāvājumu. Tipiskā gadījumā, tiklīdz tirgus cena sāk tuvoties limita rīkojuma cenai, maldinātāji atceļ savus rīkojumus, potenciāli izraisot tirdzniecības traucējumus un vērtspapīra cenas svārstības.                                                                5. “Augstā slēgšana” (high closing) Mēģinājums manipulēt ar vērtspapīra cenu, lai tirdzniecības dienu noslēgtu ar augstāku cenu, nekā tā būtu normāli. Tas parasti tiek panākts, veicot finanšu instrumentu iegādi pašās tirdzniecības sesijas beigās (vai slēgšanas izsoles laikā), lai mākslīgi panāktu to, ka dienas noslēgumā pēdējam darījumam būtu fiksēta pēc iespējas augstāka cena.                                               

Pas`i ar LHV ieveda bezkomisu, tagad jau redz rezultatus...   

Parak daudz drocheru paradijas. Agraak nebija... 

Maxxtro, nav vērts uzraudzības iestādei tērēt tam resursus, pārāk dārgi un neefektīvi.

Jā, ir smieklīgi par šiem 1 akcijas bid/askem, bet ir jāatzīst, ka ar šiem nevar ietekmēt efektīvu tirgu. Ja tirgus ir neefektīvs, tad var ietekmēt, bet vai tad vispār var runāt, ka ir kaut kāds vērtspapīru tirgus, kuru vēl būtu jāregulē? Domāju, ka atbildei jābūt noliedzošai. Ideālistiskā pasaulē protams, tā tam nav jābūt.

Visu kontrole brokeri, tas ir - Bankas.  Bet informaciju vini jau var iedot talaak..