Brokers

un veel maksasi komisiju igauniem lai vinju labklajiba pieaugtu veel talaak, muusejiem neko nevajag...    

Tā ir . 2016 gadā es savai bankai samaksāju EUR 1500.00 komisijās . 

Mans darījumu skaits samazinājies 10X dēļ stulbās deklarēšanās sistēmas. Jo mazāk darījumu, jo vieglāk to deklarāciju aizpildīt. Investīciju konts, kur nav jādeklarē nekas, tikai jāsamaksā nodoklis no tās summas, kas ir izņemta no konta vairāk nekā ielikta , būtu tam atrisinājums. Kopš pastāv esošā deklarēšanas kārtība, darījumu skaits visu laiku samazinās.

Mans darījumu skaits arī ir ļoti būtiski samazinājies lielā mērā pateicoties čakaram ar deklarācijām. Tas nav īsti normāli deklarēties reizi mēnesī vai ceturksnī un pēc tam čakarēties ar nodokļu pārmaksu, ja tāda notikusi gada griezumā... 

Kā ir, ja tirgo USA tirgū, arī šitā ir jāčakarējas?

Viss tā pat ir jāgramato + jāskaita LB dollaru kurss

Taču no šodienas eju prom no ASV tirgus, jo šodien atņema atpakaļ dividendes, kas bija izmaksātas  15.11.2016

Pārdomā savu lēmumu labi, vai tik Tu nepieņem spontānu lēmumu. Ar tavu aiziešanu nevienam ne silts, na auksts (USĀ, Latvijā varbūt būs neliels naudas pieplūdums). Necērt zaru. Lai atpakaļ tiktu, būs uz citu jākāpj.

Kad tirgoju Baltijā, bija laba peļņa - ap 30% gadā

Aizgāju uz Zviedriju un ASV - labi ja 10% izvilku 

NETICAMI!!!! Šodien uz pulksten 10:08:36 Rīgas biržā veikti 93 darījumi, Tallinā un Viļņā  attiecīgi tikai 75 un 66. Šis te jāieraksta statistikā ar lieliem burtiem.

Nu, ko, sodiem normaali tirgojam. O, ja taa buutu katru dienu...   

Es teiktu, ka sen nebijis rekords aktivitātes ziņā - Baltijas biržās šodien notikuši 1062 darījumi! 

Vakar Rimševics atklāti pateica, ka Eiropas centrālā banka drukā naudu dienu un nakti. Manuprāt, tas arī ir tas spēcīgākais, kas bīda tirgu, jo katrs apzinās, ka būt naudā ir ļoti dārgi, var būt pat bīstami.

Nu tāpat kā ar akcijām. ja pateiktu, ka OLF akciju skaits katru gadu pieaugs par 10% vai vārāk, diez vai par to kāds priecātos. Tieši tas notiek ar naudu. tas tev liekas OK ?

Inflācijas būtībā ir nodoklis, tikai tas netiek iekasēts naudā, bet gan precēs un pakalpojumos, kas tiek saņemtas pret jauno (izdrukāto) naudu.

Inflāciju apmaksā visi, tieši proporcionāli naudas daudzumam.

Un vispār man tas vārds "infācija" riebjas, izdomāts lai aizmālētu acis.

Tas ir naudas vērtības samazinājums.

martin, bet inflācijas nav   knapi 2%

Lusjēn! Inflāciju rēķina pēc noteikta groza. Teiksim nekustamo īpašumu cenu kāpums tajā nav. Zāles arī. Ir tikai Ķīnas apakšbikses un lētākie cīsiņi, kuru cena vēl 50 gadus var nemainīties to specifiskā sastāva dēļ. Nav arī vesela virkne pakalpojumu cenas. Un inflācija ir tāds zvērs, kas nāk tad, kad drukājamā mašīna ievelk elpu. (ja neskaita hiper inflāciju)

martin, nav svarīgi, kā viņu rēķina un ar hiperinflāciju mani nebiedē   - galvenais, kā visu saķīmiķo. zini, kāda ir valsts parāda burvīgākā īpašība ? tas ir mūžīgs (jo parādnieks nekad nemirst) un būtībā visu laiku jāatmaksā tikai procenti bez pamatsummas. un kurš gan negrib aizdot valstij drusku te pārspīlēju protams, bet paraugieties no šīs puses un attiecas uz stabilām/jaudīgām ekonomikām.

Pročom te parāds. Vienkārša vērtspapīru (sauc par naudu) skaita atšķaidīšana. Kamēr ir pamuļķi, kuri ņem aiz robežām to pretī un daļa nogulsnējas krājkontos, tikmēr inflācija nebūs manāma. Tas nenozīmē, ka tās nav, tā vienkārši tiek atlikta, bet ilgtermiņā tās kopējais % no tā nemainās, vienkārši ir lielāki viļņi.

Da ņe pričom parāds - tāpat uzrakstīju. Par inflāciju - viss augstāk. Viļņi.

Martin, Tev taču uzrakstīja, ka tavu vērtspapīru pērk (šoreiz aizņemās) valsts. Latvija ir šo papīru nopirkusi (aizņēmusies) miljardiem, un dara to sistemātiski, palielinot parādu. Tie kas drukā naudu pamato to uzrādod iepriekšejā drukāšanas reizē paņemto dokumentu par parāda esamību. Redz ir segums, ja kas, tie atdos un mēs varēsim atdot. Uzdrukā vēl, atkal uz parāda dokumenta pamata, un atkal drukā utt.  Kas notierk tālāk.Valsts aizņemto naudu izmaksā, kā nu kura, citi ceļus remontējot, citi deputātiem un klerkiem algu paaugstinot. Un uzņēmēji ražo preciu un tirgojot savu preci deputātiem un ierēdņiem maksā nodokļus, kurus tie atkal tos maksā kā procentus par kredītu. Un šie kredīta % arī tiek tērēti lai no uzņēmēja varētu preci nopirkt, lai viņš atkal maksātu nodokļus. Pēc šīs shēmas (bet latvijā pievienoto vērtību ražo 1/6 no iedzīvotājiem) uzņēmēji baro visus. Un pie šis shēmas tie visi paliek arvien vairāk. Mēs jau ar tādi paši esam, ka tik nopirkt dokumentu, uz kā pamata no uzņēmēja dividendes jeb bilances vērtības pieaugumu pieprasam. Un arī, protams, par uzņēmēja izmaksāto naudu mēs atkal pērkam viņa preces. Respektīvi, esam totāli patērētāji. Visprātīghākie šai shēmā ir tie kas % saņem un tērē. Mums, spekulantiem, to ko ieguldām, respektīvi aizdodam, vispirms ir jānopelna. mums vēl tāls ceļš līdz leiputrijai priekšā.