https://www.google.com/search?q=Rotterdam+port&sxsrf=AJOqlzXuI66OyTWlWlBtEOByBTzKBY-32g:1675676946960&tbm=isch&source=iu&ictx=1&vet=1&sa=X&ved=2ahUKEwjx6rmJz4D9AhXsnf0HHSvzDR8QuqIBegUIgQEQBA&biw=1200&bih=688&dpr=0.9#imgrc=g3Q0uQf_UwPiMM

Atturos no kara tēmas komentēšanas. BET, nesaprotu Jūsu nākotnes redzējumu. Krievija ar visu putinu ir un būs, tie pāris simts sakasīto tanku neko neizmainīs, tikai nolīdzinās vēl vairāk Ukrainas zemju teritoriju. Kādi priekšlikumi no Jums?? Naidpilnas lamas par krieviem, tas ir Jūsu nākotnes redzējums? Nu un tālāk kādi priekšlikumi? Kāds ir Jūsu plāns ierobežot krievus no mūsu Latvijas skatu punkta? Sankcijas? Nu nedarbojas sankcijas. Sūtam uz Ukrainu tankus. Augstāk jau uzrakstīju kas notiks, noslaucīs vēl vairāk Ukraiņu civilo.  Mēs vēlēšanās izvēlējāmies valdību, kas pārstāv mūsu intereses globāli, par to maksājam nodokļuds. Jūsu naidpilnā cepšanās šai forumā jautājumu ar karu Ukrainā neatrisinās. Rakstiet valdībai, ne šeit. Labi, kaut vai ar naidpilnu attieksmi, bet uzrakstiet savu skatījumu, kādas ir nākotnes perspektīves šeit, Latvijā. kaut kādu analīzi. Pirmkārt, vēlētos pirms ko rakstat, pirmajā teikumā uzrakstīt: ar kādu % varbūtību tuvāko 1-3 gadu laikā ir iespējams, ka krievu vēlme karot pazudīs, un mums kaimiņos būs miermīlīgs lācis??? Būtu vēlams arī ja Jūs pamatotu šo savu % hipotēzi. Mana prognoze, ka virs 50% Krievi ar savu attiekmi mums kaimiņos tuvāko 2-3 gadu laikā paliks. pamatojums: Šie cilvēki, kas nespēja nomenedžet kovidu, nespēs novadīt kara situāciju. lēmumus pieņem tie paši cilvēki, kas tos pieņēma pirms trijiem gadiem.  Nu un ko, visus šos trīs nākamos gadus naidpilni lamāsimies bez konkrēta plāna? Galvu smiltīs, gan jau citi ko izlems. Mums ir jādzīvo šeit, un ir nevis jālamājās, bet jādomā ko un kā darīt. To ka esam atkarīgi no citiem, piekrītu. Bet tas mums neliedz izvirzīt ekonomiskus mērķus. Kur viņi ir?

Es pietiekos`i daudz biju nodziivojis sovokaa. Atpakalj negribu nekaada gadijumaa.

Briiviba vienmeer maksaja l`oti dargi. Somi 40 gada aizsargaja savu netkaribu, Baltijas valtis nee.

Pedeejai imperijai jasabruk. Pretejaa gadijumaa neka laba pasaulei nebuus...    

maxxtro, cerēt, ka LV osta kādreiz būs Roterdamas/Antvērpenes līmenī ir stulbi, bet mēģināt izmantot to, ka esam kā siena starp Rietumiem un Austrumiem vajadzētu. Osta jau baigi daudz, ko īstenībā nodrošina, kaut vai LDZ ir, ko darīt. 

Ne par to bija runa , ka Latvijas ostam jabuut tadam, ka Roterdamai, va Antverpenei. Biju s`adaas ostas

 desmitiem reizes, kad vel stradaju Latvijas kugnieciibaa padomju laikos. Tajaa bridii Roterdamai kravu

apgrozijums bija ap 300 mln. t. gadaa, s`obriid jau 437.  Normalas valstis tirgo un attistas nevis karo ar

 kaiminiem, kaa to dara krievija.. 

Tranzīta un finanšu pakalpojumu nozares ir tāds nepatstāvīgs un riskans starpnieku bizness, kurš ir atkarīgs no citu labvēlības (es šeit nerunāju par pašpatēriņa daļu no šiem biznesiem). Var sanākt treknas desmitgades un pēc tam var sanākt kasīt tukšu vēderu. Manuprāt, šie biznesi ir arī ar ļoti lielu korupcijas risku, jo atkarīgi no "labām attiecībām", pietuvinātiem cilvēkiem, "interesēm". Nav brīnums, ka Šlesers skaitīja visiem šo mantru par tranzīta valstisko labumu. Pieņemsim, ka mēs Šleseru ieceltu par caru, ļautu viņam kārtot tranzīta biznesu un viņš klanītos kremlim attiecīgi pretī saņemot $$$ plūsmu pa dzelzceļu, trubām, ceļiem. Iedomājieties pēc 10 gadiem kāda nevienlīdzība un kašķi būtu valstī, jo būtu izaugusi daļa cilvēku kas ir pietuvināta/saistīta ar pelnošiem biznesiem un daļa, kas nav. Ja valsts sadalās pretēji domājošās daļās, tad sākas nemieri/sadursmes.
Es labāk redzu, ka valsts neiejaucas ar šādām prioritārām nozarēm, bet rūpējas par mūsu drošību, veselību un izglītību, cik nu tie līdzekļi atļauj.

elbrus, nodokļu politika ir tieša valsts iejaukšanās biznesā. Pašlaik tik tiešām notiek tevis pieminētais, valstij ''pofig'', niejaucas, iekasē pēc maksimuma. Toties citās Eiropas valstīs ir samazināti nodokļi, kas ietekmē tās valsts prioritāros biznesus. Tad jautājums, kas ir pareizi Tavā skatījumā, kā Kariņam paziņot, valsts pelnīs nesamazinot modokļus un maksās pabalstus, vai ar nodokļu samazināšanu veicinās biznesu un mazinās inflāciju (cenu kāpumu)?? 

Hermani, īsti nesaprotu, ko tu vēlies pateikt/uzzināt.

Mans viedoklis - mēs šobrīd esam ļoti atkarīgi no tā, ar ko beigsies Krievijas iebrukums Ukrainā. Esam izvēlējušies Ukrainas pusi, pirmkārt, tāpēc, ka viņi ir agresijas upuri. Bet arī tāpēc, ka saprotam, ka Krievijas uzvaras gadījumā mēs varētu būt vieni no nākošajiem. Ļoti daudz mēs šo konfliktu ietekmēt nevaram, taču "ikvienam ir roka jāpieliek, lai lielais darbs uz priekšu tiek". Ieņemt Orbāna lomu - nu nē, es to neatbalstu.

Kādas es redzu Latvijas prioritātes ekonomikai šajā sakarā?

1. Aizsardzības industrijas attīstība. Atkal - mēs vieni nevaram nosegt visu nepieciešamo laukumu, taču svarīgus nišas produktus varam attīstīt. Lai nav tā, ka šajā sfērā esam tikai patērētāji (un maksātāji).
2. Enerģētiskās atkarības mazināšana. Enerģētiskā importa (izmaksu) samazināšana krietni palīdzētu ekonomikai attīstīties un augt.
3. Un man tuvā tēma (strādāju IT) - cilvēkiem jāmācās un jāattīsta tehnoloģiskāki produkti ar augstāku pievienoto vērtību.

Latvijas ostas kara dēļ pagaidām ir tikai ieguvušas. Es pat nezinu, vai par to priecāties, vai nē. Galvenais zaudētājs tranzītā ir lidosta un AirBaltic.

Es neesmu kvēls Kariņa lēmumu atbalstītājs, bet nu viņa aizstāvībai jāsaka, ka viņš pats visu neizdomā. Viņš ir procesa vadītājs, bet politikas tiek veidotas ministru un valsts sekretāru līmenī.
Mans viedoklis, ka patreiz nodokļus samazināt nevajadzētu, bet jāsamazina pabalsti/dotācijas un nelietderīgi lielie iepirkumi (valsts un pašvaldību būvniecības projekti). Un naudas atlikumu izmantot parāda samazināšanai.
Pamatojums: izņemot naudu no aprites, tas mazina spiedienu uz inflāciju.
Pamatojums 2: lētās naudas laiks ir garām, tagad vajag sākt mazināt parādu, kas sācis uzaugt

Kā palīdzēt uzņēmējiem?
Es fokusētos uz birokrātijas mazināšanu, jēgpilnu enerģētikas politiku, jauniešu izglītību.

Mans divu centu viedoklis par tūrismu Latvijā..

Reizi gadā tā vai citādi sanāk atlidot uz Latviju. Parādījās vajadzība atlidot arī šogad jūlija sākumā. Sāku pētīt avio biļetes un vienkārši apņirdzos pēc tam kad jau bija žoklis nokritis uz galda 

Wizz Air Londona - Rīga - Londona man vajadzīgajos datumos: 322GBP (358EUR) ar koferi, vai iep...t kapeiku ar mugursomu 238GBP (265EUR)

Ryanair Londona - Rīga - Londona: 233GBP (259EUR) ar koferi, 185GBP (205EUR) bez kofera.

AirBaltic ir pārāk special priekš manis, nejūtos pietuvināts politiķiem..

Piedāvājums Latvijā: pieķēzīts, auksts līcis un visas šīs 90to gadu šausmas par kosmosa cenām. Slēpošana ziemā pa plakankalnēm? 

Un tad noliekam pretī veco Eiropu, ar tās piedāvājumu un 1/3 daļu no avio biļešu cenas. Uzminiet ko izvēlēsies vidējais eiropietis..

no EM mājaslapas, par prioritārajām nozarēm (uz šīm arī fokusēts atbalsts nākotnē):
https://www.em.gov.lv/lv/jaunums/vienojas-par-jaunu-sadarbibas-modeli-inovaciju-sekmesanai
Latvijā noteiktas 5 RIS3 jomas, kas nostiprinātas Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam, un kurās koncentrējams P&A&I finansējums 2021.-2027. gadu periodā. Šīs jomas ir:
(a) Zināšanu ietilpīga bioekonomika; (b) Biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, farmācija; (c) Fotonika un viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas; (d) Viedā enerģētika un mobilitāte; (e) Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.

Charles. To ka krievija ir agresors, un to ka mēs esam pareizajā pusē, piekrītu 100%. BET, jo dienas jo vairāk saskatu iespēju, ka krievija netiks iznīcināta un karu nezaudēs. Lai ar kā mēs visi šeit neceptos un nenostātos pret. Tamdēļ arī sāku šo diskusiju, vai kādam ir skatījums, ja notiek ne pēc mūsu prāta. Kādas sekas, un kā mazināt. Tamdēļ arī mans retoriskais jautājums, vai šie sakasītie pāris simtu tanku ir pareizais risinājums, un vai tas kaut kādā mērā veicinās krievijas isagrāvi? Un kā tas palīdzēs ierindas Ukrainas civiliedzīvotājam Kijevā, vai Harkivā? Vai mūsu valstsvīriem ir kāds cits plāns, ja nu arī šis nedarbosies. (sankcijas nenostrādāja). Mēs dzīvojam ar eiforisku nākotnes vīziju, ka krievi tiks sagrauti un tad nu gan būs attīstība. Mans jautājums (es ceru, ka es tādu drīkstu uzdot?), ko un kā, ja arī šis plāns nepievirzīs mūsu sapni par izaugsmi? Es gribu dzirdēt kādu analītisku spriedelējumu ar konkrētiem cipariem. Ieviešot sankcijas, es tādus neatradu, tikai bezpamatojuma optimismu, ka krievijas ekonomika sagrūs. Pašlaik es redzu pretējo, mūsu ekonomika ir mīnusos un ar lielām problēmām, krievijā ( balstoties uz starptautiski atzītiem avotiem) pat izaugsme, jo iekšējais tirgus tur spēj kautkādīgi piemēroties. Protams, tur arī ir problēmas, bet nav saniegti sākotnēji deklarētie mērķi, par gresora ekonomikas sagrūšanu. kapēc es tik nobažījies? Mani satrauc tas, ka mūsu šī gada budžeta aprises es pat neesmu redzējis. Kas notiek, cik tās naudas mums šogad būs lai drošibu un citas sadzīviskas lietas nodrošinātu??????

Par avio biļešu cenām. Tiko lidoju uz Insbruku un atpakaļ ar pārsēšanos Frankfurtē. Lidojums spontāni plānots, pēdējā brīdī praktiski. Ar Lufthansas biznesa klasi man sanāca trijiem cilvēkiem par 240 eur dārgāk nekā ar Air Baltic ekonomisko klasi. Uzsaucu pārējiem diviem pa 80 EUR un lidojām trijatā biznesa klasē. Air baltic cenas nav normālas. 

Man nav ne jausmas par kara iznākumu, tikai Krievija jau nav viena. Sabiedroto kas ienīst Rietumus arī ir pietiekoši: Irāna, Ķīna, Indija, tā pati Turcija, kas ar vienu pakaļu sēž uz diviem krēsliem ... 

Man nav ne jausmas par kara iznākumu, tikai Krievija jau nav viena. Sabiedroto kas ienīst Rietumus arī ir pietiekoši: Irāna, Ķīna, Indija, tā pati Turcija, kas ar vienu pakaļu sēž uz diviem krēsliem ... 

Man liekas notiek Krievijas kausēšana.

Nedrikst paarak daudz ierocu iedot, atrai uzvarai.

Bet pakapeniski taisit vajaku, pienemu ka ja parak daudz ierocu iedotu UA. Tas citiem iespejams liktu bities, ja RU zaudetu.

Balstoties uz 1-2 kara datiem, domaju ka RU mierigi atlauties 500 000 dzivibas var.

Ja bus vairak, tad iespejams saksies buksesana.

Hermani, skaidrs, ka 100 tanki neizšķirs kara likteni, taču ar kaut ko ir jāsāk (šajā gadījumā jāturpina). Domāju, ka pēc tam būs vēl. Krievija pat zaudējot karu (aizejot no Ukrainas) var palikt ietekmīga un agresīva valsts, taču katra smagu kauju diena Ukrainā novājina Krieviju un dod mums nosacītu nedēļu miera nākotnē. Neredzu baigo jēgu rēķināt varbūtības un plānot, ko darīt tādā gadījumā un ko, ja būs otrādi. Vienkārši ir jādara lietas, kas noderēs abos gadījumos. Piekrītu Elbrusa uzskaitītajam.

No kurienes dati, ka Krievijai ir IKP pieaugums? Cik atceros, par pagājušo gadu bija apmēram 3% kritums, bet pieaugumu solīja šogad. Taču solīts makā nekrīt. Ja no Krievijas ekonomikas izņems vēl 300K darbspējīgu vīriešu, nekāds pieaugums tur nebūs. Pie tam Krievijas statistikas datiem šobrīd ticēt nevar, daudzas sadaļas jau ir noslepenotas.

Par IKP runājot - katra saražotā raķete, katrs saražotais tanks jau arī ieiet IKP. Tā kā armijas rūpniecība pieauga/s lielos tempos, būtu dīvaini, ja IKP strauji kristu

Francija kara mēneša laikā parakstīja miera līgumu ar Hitleru, atdeva Parīzei un 60% valsts teritorijas... 

Kā jūs domājat, kurš atjaunos Ukrainu?

Latvija pieteicas palidzet atjaunot

Iekopēšu te tekstu, jo .ru domaini Latvijā tiek bloķēti. Ņemts no https://meduza.io/live/2023/02/06/voyna

Минфин РФ: в январе дефицит бюджета составил 1,77 триллиона рублей — это в 14 раз больше, чем год назад

Федеральный бюджет РФ в январе 2023 года был исполнен с дефицитом 1,776 триллиона рублей, что в 14 раз превысило его объем в январе прошлого года и составило 60% от планов на текущий год. Об этом пишет «Интерфакс» со ссылкой на предварительные данные Минфина РФ.

Доходы бюджета в январе снизились по сравнению с прошлым годом на 35%, составив 1,356 триллиона рублей. Нефтегазовые доходы упали на 46%, что, по данным Минфина, связано в первую очередь со снижением цен на нефть Urals и сокращением экспорта газа. Ненефтегазовые доходы сократились на 28%, в основном за счет уменьшения поступлений от НДС и налога на прибыль.

Расходы бюджета в январе составили 3,117 триллиона рублей, увеличившись по сравнению с аналогичным периодом прошлого года на 59%. «Ускорение финансирования расходов в начале 2023 года главным образом связано с оперативным заключением контрактов и авансированием финансирования по отдельным контрактуемым расходам», — заявил Минфин.

Fitch Affirms Latvia at 'A-'; Outlook Stable (fitchratings.com)

varat palasīt pirms budžeta aplūkošanas ko raksta reitinga aģentūra. Starp citu, tur ir arīšāds teksts par Latviju:

Fitch expects growth to decelerate to -0.3% in 2023, from 1.8% in 2022.

Dustijs

Paties`am, neko vini tur moderna no jauna nevar sarazot, viss tas jau buksee.  Izmanto jau veco sovoka laikos

sarazoto tehniku galvenokart, jo jaunas tehnikas krajumi strauji samazinajas

Hermanis, šaubos, ka Krievijas ekonomikā viss ir labi vai stabili, te vairāk par informācijas avotiem no kuras šāda informācija ienāk. Sankcijas iedarbojās un kā vēl iedarbojās, sankciju iedarbība ir pakāpeniska un reālas sekas izpaužas pēc  vairākiem mēnešiem. Krievija pat vairs nepublicē oficiālo statistiku.

maxxtro,

Nav jau runa par to vai jaunu vai vecu taisa. Es vnk pateicu to, ka nav vērts brīnīties par IKP pieaugumu. Uzražojot 1000 sūdiņus, tāpat IKP pieaugs par to 1000 sūdiņu vērtību