|
|
|
| Tauriņš Pievienots: 15.10.2007 Ziņojumi: 220 | Re: Latvijas ekonomiskā situācija 10.07.2009 10:20 | Ilmars2000 joprojām nevar salikt 2+2. Es jau rakstīju, ka ražojot vietējam tirgum, būs bankroti jebkurā gadījumā, ko ilmars2000 lata atstāšanas gadījumā pats savā piemērā arī parāda – ka vairs nesēj graudus. Bet ražojot eksportam, šis izjevielu faktors vairs neko neietekmē, toties ražošana un eksports kļūst iespējams, jo pārējās komponentes kļūst lētākas eiro izteiksmē. Un te nevajag nekādus fiksētas piegāžu cenas un apjomus uz ilgu laiku, kā Tedis raksta. Par Tautas partiju balsot varam, bet pēkšņi Šķēlem vairs neticam, ja viņš saka, ka devalvācija uzlabos pārtikas eksportu?
Lemberga citāts: „lata kurss iznīcināja ražošanu 90. tajos gados un tas notiek arī tagad”. | ilmars2000 Pievienots: 16.08.2004 Ziņojumi: 1073 | Re: Latvijas ekonomiskā situācija 10.07.2009 12:48 | Piedod vecais! Taču tā arī nesapratu, vei Tu esi stulbs vai izliecies. Vari dzīvot ar savu viedokli un lamāt Rimševicu, bet lats devalvēts netiks. | Tauriņš Pievienots: 15.10.2007 Ziņojumi: 220 | Re: Latvijas ekonomiskā situācija 10.07.2009 13:22 | Un tu vari turpināt ticēt fizmatu un pusinženieru bariņam Repšem, Godmanim, Dombrovskim, Rimševičam, ka pie ražošanas trūkuma ir vainojama slinkie, neproduktīvi strādājošie latvieši (kas šo īpašību neizskaidrojamā kārtā pēc 700 gadus samērā čaklas un produktīvas strādāšanas vācu laikā, pirmās brīvvalsts un padomju laikos, ieguva tieši lata piesaistes pie SDR brīdī 94. gadā).
Tātad tu pats raksti, ka šobrīd zemnieki neko nesēj. Tātad ražošana ir nulle. Kas pie tā vainojams? Un ar ko tu te biedē devalvācijas gadījumā? Ar nulli piektajā pakāpē??
Es ar pietiekamiem argumentiem pierādu, ka devalvācijas gadījumā šī nulle pārvētīsies plusos.
Labāk tiešām neatbildi man, kaitina mazliet. | Tauriņš Pievienots: 15.10.2007 Ziņojumi: 220 | Re: Latvijas ekonomiskā situācija 10.07.2009 14:02 | Tedi, tas par konkurenci un peļņas maržām u.t.t. ir teorija, bet teorija atšķiras no prakses. Ej un pastāsti argentīniešiem, kas pēc devalvācijas uz ILGIEM gadiem (nevis īslaicīgu termiņu, kā tu apgalvo) ieguva ražošanai jaunu elpu, eksportēja soju un 5 gadu laikā atdeva SVF ap 6 mljrd. parādu; krieviem, kas pēc devalvācijas 99. gada krīzē ieguva ražošanu uz ILGU laiku (atkal pretēji tavai teorijai), kaut vai poļiem tagad, kas ražo un ražo pēc zlota vērtības krituma.
Un es nešaubos, ka lats tiks turēts līdz pēdējam un netiks vismaz šogad devalvēts Pēdējais brīdis būs tad, kad būs jāatdod valsts parādi, kurus SVF vai EK vairs nepārfinansēs. Un arī tad Rimševičs apgalvos, ka vainīgie ļaunie uzņēmēji, kas nemaksā nodokļus, no kā atdot parādu. Un biedēs ar ļauno devalvāciju, kurai viņš tik varonīgi pretojies, bet nu beidzot valdības nekompetences dēļ (nerodot ienākumus parādu atdošanai) ir spiests devalvēt. Un vēl palūgs, lai šim pieminekli uzceļ.
Un zinu 100%, ka vismaz puse latviešu tam noticēs. Ja padomā filozofiski, tad idiotu nācijām ir jāizmirst. | indijs
Pievienots: 11.06.2009 Ziņojumi: 521 | Re: Latvijas ekonomiskā situācija 10.07.2009 15:00 | man grūti saprast to domu devalvēs nedevalvēs,aizņemsies,neaizņemsies,paliks bankas vai nepaliks.kāda starpība.95% Latviešu tāpat ir domāšana kā karūsām pie manas mājas tanī dīķī.devalvēs nedavalvēs jebkurā gadījumā būs zaudētāji.FX ir tādas zonas saucas-dubultā zaudējuma zona.ja esi muļķis vari tirgot uz jebkuru pusi nekas tev nepalīdzēs-zaudēsi,tā arī ar visu LV.te ir normāls karūsu dīķis.lohus te var ķert pat uz plika āķa.
[es par karūsām dīķī nedomāju vai viņām tur ir silti vai viņas ir paēdušas kā viņas ietekmē gaisa % dūņās.vienīgais par ko domāju ir vai es tās karūsas cepšu vai vārīšu.kautkā ''isumā tā]
| indijs
Pievienots: 11.06.2009 Ziņojumi: 521 | Re: Latvijas ekonomiskā situācija 10.07.2009 15:12 | vienīgais nosacījums karūsas vajag ar baltmaizi piebarot[solījumiem] tad viņas var gadiem pērties dīķī un visu sagremot.karūsām baltmaize mīļākā tēma.ja nav baltmaizes viņas pamodīsies un sāks domāt.
līdzarto valdības vienīgai politikai jābūt-baltmaizei!
pašlaik situācija valstī ir tāda ka visas karūsas jau ir apstrādātas un sakarinātas žāvētavā.valdība pašlaik tikai izlemj uz kā žāvēt uz importa oglēm vai uz pašmāju koka malkas.katrā ziņā vajag pašam būt tuvumā visu ganjau viņi apēst paši nespēs un kāda karūsas galva tiks arī man.. | Seller of Smiles
Pievienots: 16.08.2004 Ziņojumi: 9511 | Re: Latvijas ekonomiskā situācija 10.07.2009 15:25 | Indij,
tu esi no Amsterdamas ja? | kokons Pievienots: 15.02.2006 Ziņojumi: 101 | Re: Latvijas ekonomiskā situācija 10.07.2009 16:16 | rihtīgi atguva Argentīnieši elpu, septiņus gadus dabūja "augt", kamēr atgriezās pirmdevalvācijas līmenī | sirmais
Pievienots: 29.08.2007 Ziņojumi: 73 | Re: Latvijas ekonomiskā situācija 10.07.2009 16:18 | sekls tas dīķis indijam, sekls.. | Imanc Pievienots: 17.02.2006 Ziņojumi: 52 | Re: Latvijas ekonomiskā situācija 10.07.2009 18:07 | Amsterdamā tās sēnes sen jau aizliegtas. | indijs
Pievienots: 11.06.2009 Ziņojumi: 521 | Re: Latvijas ekonomiskā situācija 10.07.2009 18:37 | esmu no Karūsu republikas no tās pašas kur cilvēki pirka purvciemā paneļu mājās dzīvokļus pa 1800Eur/m no tās valsts kur katram ķerras stūmējam bija 1000Ls alga un viņi brauca ar X5 | Tedis
Pievienots: 12.07.2008 Ziņojumi: 1483 | Re: Latvijas ekonomiskā situācija 10.07.2009 23:29 | Tauriņ, Paskaties maija ārējās tirdzniecības bilanci kopā un pa nozarēm: Pavisam -84 milj Lauksaimniecības un pārtikas preces -17 milj Gāze, nafta un benzīns -34 milj Ķīmiskās rūpniecības ražojumi -12 milj Koks, korķis un to izstrādājumi +37 milj Mehānismi un ierīces; elektroiekārtas -21 milj Pārējās preces -20 milj
Es atlasīju nozares, kurām bilance ir vairak kā 10 milj +/-. Varbūt tagad teiksi, ka pēc devalvācijas koka paletes un papīrmalka mūs izvilks saulītē?
Argentīnā bija daudzas krīzes un valūtas reformas, mums vislīdzīgākā ir 1999.-2002. gadu krīze. "By 1999, newly elected President Fernando de la Rúa faced a country where unemployment had risen to a critical point, and the undesirable effects of the fixed exchange rate were showing forcefully. In 1999 Argentina's Gross domestic product dropped 4% and the country entered a recession (which was to last three years, ending in a collapse). Economic stability became economic stagnation (even deflation at times), and the economic measures taken did nothing to avert it; in fact, the government continued the contractive economic policies of its predecessor. The possible solution (abandonment of the exchange peg, with a voluntary devaluation of the peso) was considered a political suicide and a recipe for economic disaster. By the end of the century, a spectrum of complementary currencies had emerged.
While the provinces had always issued complementary currency in the form of bonds and drafts to brave shortages of cash, the maintenance of the convertibility regime led to this being done in an unprecedented scale, leading to their being called "quasi-currencies", the strongest of them being Buenos Aires province's Patacón. The national state also issued its own quasi-currency-the LECOP.
Argentina quickly lost the confidence of investors and the flight of money away from the country increased. In 2001, people fearing the worst began withdrawing large sums of money from their bank accounts, turning pesos into dollars and sending them abroad, causing a run on the banks. The government then enacted a set of measures (informally known as the corralito) that effectively froze all bank accounts for twelve months, allowing for only minor sums of cash to be withdrawn."
Pēc Argentīnas scenārija mums būtu jādrukā nekonvertējami Latvijas rubļi, sertifikāti vai taloni (vajadzīgo pasvītrot).
Starp citu, Krievijā nupat lēni un prātīgi nodevalvēja rubli par 30% - vieglāk nepalika, bet ārzemju investori sabijās un savāca naudu. -------------------------------------------------------------- Don't cry for me Argentina! | Tauriņš Pievienots: 15.10.2007 Ziņojumi: 220 | Re: Latvijas ekonomiskā situācija 14.07.2009 11:56 | Kokons, ko tu tur murgo? Faktus studijā.
Tedis
Par maija ārējās tirdzniecības bilanci – nav jēgas strīdēties, ja nav saprotams, ka importa preces mēs drīz varēsim pirkt tikai par ar eksportu nopelnīto naudu, nevis ar zviedru kredītiem, izpārdotajiem valsts īpašumiem kā pēdējos 15 gados. Tieši šobrīd pienāks situācija, kad ienākošā valūtas plūsma drīz beigsies, un nebūs naudas par ko pirkt gāzi apkurei, benzīnu. Jeb mirsim no sala un bada. Bet argumentu, ka devalvējot mēs eksportētu un pelnītu vairāk un par šo naudu varētu pirkt to, ko neražotu te, jūs ignorējat. Nemaz nerunājot par to, ka daudzas lietas šobrīd importējam, ko varētu ražot paši, un devalvācija šo balansu mainītu. Bet labāk, protams, vilkt visu garumā, iztērēt visu naudu agonijā un tad vēlāk tiešām nebūs, par ko sākt ražot.
Apbrīnojami, kā Argentīnas piemēru var pagriezt tādā gaismā, lai viņu cenšanos turēt kursu vairākus gadus, tādējādi nolaižot valsti podā, parādītu kā pareizu soli. Un tu pats raksti, ka Argentīna sāka izlaist papildus naudu, bet nemainot valūtas piesaistes kursu, kas nav tas pats, kas devalvācija. Argentīnā devalvāciju izraisīja tas, ka valūta nebija nosegta 100%, kā mums, bet valūtas segums te ir otršķirīgs jautājums, svarīgākais ir devalvācijas ekonomiskais efekts, jeb tā ietekme uz rūpniecību.
Starp citu, investori no Krievijas sāka mukt pēc Gruzijas kara. Un ja nebūtu devalvējuši par 30%, viņiem būtu nevis stāvoklis „vieglāk nepalika”, bet stāvoklis „kritiens no 10. stāva”.
Starp citu, tā kā Latvijā bija ļoti liels spekulatīvais burbulis visās jomās, devalvējot būtu rezerve cenas strauji necelt, vai pat necelt nemaz. Uz to tirgotājus piespiestu samazinātā pirktspēja, apgrozījuma kritums. Reāli iegūtu ar eksporta pieaugumu, konkurētspēju, ar papildus naudu varētu pat savilkt galus kopā.
Tedi, kā pēc tavām domām, valsts atdos parādus, kad tos vairs nevarēs pārfinansēt? Domā, arābi atbrauks un palīdzēs? | janiso Pievienots: 06.03.2009 Ziņojumi: 284 | Re: Latvijas ekonomiskā situācija 14.07.2009 12:06 | Šajā sakarā visai interesanta ziņa :
Pastiprinās SVF un ES domstarpības attiecībā uz aizdevumu Latvijai
Visticamāk, ka pretrunu cēlonis ir tieši D jautājums | cafe
Pievienots: 08.03.2005 Ziņojumi: 959 | Re: Latvijas ekonomiskā situācija 14.07.2009 12:13 | Indijs labs - par karūsām
pie tam - ziemā karūsām ir tendence nosprāgt pavisam, jo dīķis aizsalst un jāelpo tīras dūņas ... redzēs, kā mums būs šoziem | Tedis
Pievienots: 12.07.2008 Ziņojumi: 1483 | Re: Latvijas ekonomiskā situācija 14.07.2009 21:37 | Tauriņ, man ir apnicis skaidrot, ka monetārajai politikai ir minimāla ietekme uz reālo ekonomiku izņemot retos notikumus (piem., devalvācija), kuru hedžēšana padarītu lielu daļu biznesu nerentablu. Daudz lielāku ietekmi uz reālo ekonomiku atstāj fiskālā politika un kredītresursu pieejamība.
Varbūt vari pateikt uz kādiem % šodien var saņemt Ls500k kredītu apgrozāmiem līdzekļiem Ls750k vērtam konditorejas ceham, kas strādā uz eksportu? Un kādi % šim kredītam būs pēc iespējamās devalvācijas? | Hermanis Pievienots: 27.08.2005 Ziņojumi: 5555 | Re: Latvijas ekonomiskā situācija 15.07.2009 10:04 | Tedis. Pašreizējā situācijā nevar saņemt kredītu apgrozāmiem līdzekļiem, it sevišķi ja Tu strādā uz eksportu. Daži iemesli
1. Tev jau ir kredīts, un cehs jau ieķīlāts. Nav ko ieķīlāt.
2. Ja tev vajag kredītu, tas nozīmē ka slikta finansiālā situācija un esi tuvu bankrotam. Kredītu neviens nedod.
3. Eksportam, no banku skatijuma pašlaik nav pieprasijuma, tātad velta naudas tērēšana. Kredītu caurai mucai neviens nedod.
Un pēc sarunas bankā par kredīta atteikumu, kuru vajadzēja izejmateriālu iepirkšanai, uzzini par Lata devalvāciju. Vai devalvācija palīdzēs izlīst no sūdiem ? Domāju ka nē. Bet man, kuram ir stabils bizness, un pirmo pusgadu provizoriski noslēdzām ar 70% no pagājušā gada peļņas Lata devalvācija nu nemaz nav vajadzīga. Nodokļus Valsts kasē maksāju stabili un bez kavēšanās. Sakarā ar paaugstināto PVN kopējā ikmēneša nodokļu summa ir tikai par 20% mazāka nekā pagājušo gadu. Paradoks, bet apgrozijums krities minimāli. Devalvācija sabojās stabilu uzņēmumu naudas plūsmu, palielinās fiksēto izdevumu daļu. Nodokļi Valstij sakarā ar devalvāciju jau nu nekādīgi vairāk nesanāks, bet izdevumi stabilai ražošanai tikai pieaugs. Līdz ar to arī nodokļu daudzums samazināsies. Jo pirmais ko dara uzņēmējs pie izdevumu palielināšanās, samazina algas. (daži ķeras pie pēdējā salmiņa - izvairās maksāt nodokļus, nosaucot to par nodokļu optimizāciju, un pēc neilga laika ir bankrota priekšā un Lata devalvācija, no viņu viedokļa radīs jukas, kuru laikā var rasties izdevība izsprukt no bankrota, Domāju maldīga cerība). Par eksportu pašreizējā situācijā labāk aizmirst, un netērēt jau tā neesošos līdzekļus jaunu noieta tirgu meklēšanai. Kad pasaulē sāksies izaugsme (pieprasijums), tad arī sāksim domāt, ko mēs varam piedāvāt. Bet pašreiz ir totāls protekcionisms. Labāk pārorientēt ražosanu vietējam tirgum. Bet devalvācija vietējā tirgū nu nekādīgi nav vajadzīga. To ka nespējam uz vietas strādāt efektīvi un ražot paši sev ir slinkums un neizglītotība, Nekāda devalvācija cilvēkus neiemācīs strādāt. Bet par darba efektivitāti un nemācēšanu strādāt man ir savs viedoklis, kurš nu nemaz nav glaimo'jošs mūsu darba ņēmējiem. | Tauriņš Pievienots: 15.10.2007 Ziņojumi: 220 | Re: Latvijas ekonomiskā situācija 15.07.2009 10:26 | Tedis
Mēs tieši par devalvāciju kā monetārās politikas instrumentu arī visu laiku runājam. Bez tam pats arī nesen norādīji uz tādu instrumentu, kā banku obligāto rezervju likme, ar ko varēja ietekmēt kredītu izsniegšanu jeb inflāciju. Tātad nemaz tik vāja tā monetārā politika nav.
Nu mums bija treknajos gados vislabākā fiskālā politika, pieejamākie kredītresursi, bija mums kaut kāda ražošana ievērojama? Vai tomēr tikai kupi prodai ekonomika? Kāpēc? Atkal uzdošu jautājumu – vai tāpēc, ka 94. gadā latvieši pēkšņi kļuva slinki un neproduktīvi?
Šobrīd pateicoties Latvijas Bankas bezdarbībai Rigibors ir tāds, kā ir, līdz ar to procentus pats vari apskatīties. Bet ja tu apgalvo, ka Rigiboru pēc devalvācijas, kad latu masa apgrozībā būs pieaugusi, nu nekādi nav iespējams samazināt, tu pats sev ticēsi?
Man arī ir apnicis skaidrot, to, kas ir acīmredzams. Tu ik pa brīdim izdomā kādu jaunu aspektu īstermiņā, bet es vienīgais šeit forumā analizēju situāciju kopumā un ilgtermiņā. Ar kopumu piemēram, es saprotu arī šī monetārās politikas soļa ietekmi uz iespēju veidot labvēlīgāku fiskālo politiku – nepacelt, vai samazināt nodokļus, tik strauji nesamazināt valsts izdevumus, neradīt tik lielu bezdarbu u.t.t.
Nobeidzot, kārtējais rakstiņš no db.lv, kad globālās ražošanas krīzes apstākļos redz tomēr ir iespējams ražošanas pieaugums, atkal slavenās Polijas ar nokritušo zlotu, piemērs. Un jā, pārtikas eksports mums šobrīd un ilgu laiku ir 2. vietā pēc kokrūpniecības.
http://www.db.lv/2/a/2009/07/14/Latvijai_lielakais_razhosha2?readcomment=1#comment | lietaskoks Pievienots: 19.06.2009 Ziņojumi: 8 | Re: Latvijas ekonomiskā situācija 15.07.2009 12:16 | Hermanis: Bet par darba efektivitāti un nemācēšanu strādāt man ir savs viedoklis, kurš nu nemaz nav glaimo'jošs mūsu darba ņēmējiem.
Interesanti buutu dzirdeet viedokli
Shobriid straadaaju UK un meegjinu saprast, kaada tad ir taa izslaveetaa burzhuju darba efektivitaate. Skatos apkaart, bet neko iipashu neredzu. Koleegji pusi dienas dzer kafiju, klachojaas un plkst. 16 saak kravaat somas, lai tiitos maajaas. Ar iipashaam praata speejaam arii neizceljas
Vieniigais, kas vareetu buut savaadaaks, ir ljoti izplatiita specializaacija. Pusei no koleegjiem nav augstaakaas izgliitiibas un vinji nemaz netaisaas taadu ieguut, bet studee, lai sanjemtu ACCA vai CIMA kvalifikaaciju (gramatvezhi). Biezhi vien ir taa, ka straadaa vairaaki cilveeki vienaa nodaljaa un nevienam nav sajeega, ko cits koleegjis iisti dara.
Ja tas ir efektivitaates garants, tad ir jaamet akmens Latvijas darba deveeju laucinjaa, kas nespeej sakaartot struktuuru un efektiivi izmantot cilveekresursus. | Hermanis Pievienots: 27.08.2005 Ziņojumi: 5555 | Re: Latvijas ekonomiskā situācija 15.07.2009 13:27 | Lietaskoks, Laikam ne tur strādā. Tas vien, ka Tevi, no mauru zemes kāds ir paņēmis un nav pienācīgi pamācijis, liecina ka kautkas nav riktīgi. Mana pierdze vazājoties pie sadarbības partneriem ir citāda. Katram ir vai nu kāds moris, vai turks par stŗādnieku. Protams, ir arī cilvēks no austrumu bloka valsts, kurš pārvalda krievu valodu un dara visādus darbus bez konkrētas specializācijas. Pats īpašnieki, (sadarbojos ar kompānijām kuru apgrozījums ir ap miljonu mēnesī un ir pamatā ģimenes uzņēmumi), strādā no agra rīta līdz vēlam vakaram, nesmādē ne apkopēja ne krāvēja, ne grāmatveža darbu, dara visu kas tai brīdī nepieciešams. Ja gadijumā ieraugi kādu nosmulējušos jaunēkli veicot smagu darbu, man viņš tiek stādīts priekšā kā saimnieka dēls, kurš paralēli studijām strādā pie tēva. Strādnieku minimāli maz, un katrs dara tiktiešām to kas viņam jādara. Darbu plānošana augstā līmenī. Grāmatvedība minimāla. pārsvarā to veic firmas, jo nenotiek nodokļu optimizācija (nemaksāšana), nevis kā pie mums sīkā dārzniecībā pa 2-3 grāmatveži, vai ar to nodarbojas sieva, kurai ir atbilstoša izglītība. Ar logistiku paši nenodarbojas, un īpašniekam labākā gadijumā 5 gadu vecs mersis, ar ko viņš tik tiešām lepojas. Sagādes jautājums atrisināts, šai sakarā gan ir problēmas, jo nepārtraukti nāk piegādātāju-konkurentu piedāvājumi ar izdevīgākiem noteikumiem, kuri pamatā vienmēr tiek atraidīti. Atvaļīnājums ne garāks par divām nedēļām, un nekādi ārzemju kruīzi nav plānoti. Kredīti, tādi pārsvarā ir visiem, ir ņemti pamatoti un balstīti uz reāliem cipariem, un salīdzinot ar pašu kapitālu ir tikai neliela daļa. Totāla sadarbība un uzticība starp klientu un Banku. Jebkurā brīdī var atvērt kredītlīniju, jo ir rezerves. Bet par mūsmāju strādnieku nemācēšanu (slinkumu) labāk pat nesākšu ........ | Tauriņš Pievienots: 15.10.2007 Ziņojumi: 220 | Re: Latvijas ekonomiskā situācija 15.07.2009 13:28 | lietaskoks pareizi uzrakstīja.
Produktivitāte, darba ražīgums ir kārtējā daļa no propogandas, ko ir spiesti ražot LB, lai uzturētu savu svētā lata mītu. Ja noveļ vainu uz slinkajiem latviešiem un iedzen viņos kaut kādus mazvērtības kompleksus, ir vieglāk turēt viņus pavadā. Nu esam mēs čaklāki par tiem pašiem vāciešiem, bet kā neiet, tā neiet. Bet tam, esmu dzirdējis arī par Poliju - tur saimniekošana ir gandrīz kolhozu līmenī, bet tas viņiem netraucē piegāzt pus Eiropu ar pārtiku.
Bez tam, kāpēc tad izglītotie rietumu investori (kas nav slinki un ir skolā mācījušies ražību un produktivitāti) neraujas un nav rāvušies uz Latviju? Tāpēc ka reāliem, biznesu saprotošiem cilvēkiem (Bertolds Fliksa piemērs, Lembergs, kaut vai tas pats Šķēle) savus svētā lata murgus neiestāstīsi. Tos mūsu LB ierēdņi un klerki var tikai vietējiem vēlētājiem iestāstīt. | kokons Pievienots: 15.02.2006 Ziņojumi: 101 | Re: Latvijas ekonomiskā situācija 15.07.2009 13:49 | te nu arī ir tas... iemesls... trāpīji naglai uz galvas, Tauriņ...
kamēr vidējais Latvijas iedzīvotājs būs pietiekami akls, lai minēto kungu "sasniegumus" uzskatītu par "biznesa saprašanu", tikmēr arī būsim tur, kur esam...
| lietaskoks Pievienots: 19.06.2009 Ziņojumi: 8 | Re: Latvijas ekonomiskā situācija 15.07.2009 14:11 | Hermanis,
Nesapratu iisti, kur man buutu jaastraadaa un ko man nav iemaaciijushi Bet secinaajumum piekriitu, darba plaanoshana aarzemees ir augstaa liimenii gan gjimenes uznjemeemumos, gan arii 10k darbinieku uznjeemumaa (mana necilaa pieredze).
Bet jautaajums taa arii paliek, kursh ir atbildiigs par darba plaanoshanu un uznjeemuma efektivitaati kopumaa? Ne jau parastais darbinieks, kuram ir meerkjis nostraadaat savus no 9 liidz 5, lai nodroshinaatu sevi un gimeni ar iztikas liidzekljiem. | Tauriņš Pievienots: 15.10.2007 Ziņojumi: 220 | Re: Latvijas ekonomiskā situācija 15.07.2009 14:11 | Nu tieši tā kokon. Es pats to tā saprotu, un kā par laimi, arī šādi biznesmeņi Latvijā un arī Rietumos domā tieši tāpat, kā es. Es ticēšu viņiem, kam ir gan izglītība gan veiksmīga pieredze, nevis LB un valdības ierēdņiem, kam nav ne izglītības (vieni fiziķi un inženieri vai juristi labākajā gadījumā pie ekonomikas stūres), ne veiksmīga pieredze (valsts ir nolaista podā). Protams vidējais latvietis turpinās ticēt pēdējiem. | kokons Pievienots: 15.02.2006 Ziņojumi: 101 | Re: Latvijas ekonomiskā situācija 15.07.2009 14:20 | paldies par izklaidi, būtu jau smieklīgi, ja ne tik bēdīgi... Rietumos tādi "domātāji" ar daudz lielāku varbūtību skatās uz pasauli caur rūtiņām... un tur arī vidējais cilvēks krietni labāk dzīvo... varbūt ir saistība?
Diemžēl, (Latvijas valstij) šie varenie "biznesmeņi" drīz varēs baudīt savas darbības augļus krietni patukšākā valstī, kuras iedzīvotāji laikam tomēr nesaprot viņu varenās biznesa idejas...
P.S. Par kādu izglītību tu runā? (vienkārši ņirgājos) | |
|
|
|
|
|