Liels paldies tam kas aktivizēja šo tēmu un Hermanim par info!
Pārbaudīju izrakstus un sajūta, ka kaut kāda sistēma tajā ir,

2019 Connexus 10%, Gaze 10%, Madara 10%

2020 Connexus 0% , Gazq 0%, Madara 0% 

Tagad atliek tikai pareizi savadīt piemērojamās likmes IK atskaitē, lai pieskaita kā iemaksu kontā par visu summu.

Un ja nu kāds ir tam ivisam izbūries cauri pavisam dziļi, un var nokomentēt vai nav vēl kādi super duper neapliekamie ienākumi?

Piem. visas LT dividendes standarta 2020.g. nāk ar 15% witholding, bet AUGA Group Green Bond kupona maksājumi bez kādiem ieturējumiem. Varbūt EU reģistrētiem Green Bondiem arī kāda haļava un nav jāmaksā Latvijas nodoklis? 

Pienāca pārsteiguma/draudu vēstule no VID, kurā aicina labot deklarāciju un iekļaut tajā X summu, un nomaksāt nodokļus  

Izbūros cauri savai grāmatvedībai un secināju -  cents centā saskaitīts kopā visu Swedbank kontu apgrozījums. Tobiš paša veikti naudas ieskaitījumi norēķinu kontā,  ienākošās dividendes par kurām nodokļi jau ir samaksāti un, protams, labākajās tradīcijās - arī ieguldījumu kontam piesaistītajā kontā ienākošā nauda, no vērspapīru tirrdzniecības. Konts ir VID reģistrēts.

Prasība - precizēt deklarāciju un nomaksāt par minēto ciparu IIN. Vai arī ''iesniegt detalizētu atšifrējumu par darījumiem, kas veido Jūsu kontos saņemtās naudas kopsummu, norādot katra atsevišķa darījuma būtību, pamatojumu, summu un darījuma partneri, pievienojot darījumu apliecinošus dokumentus.''  

Sākumā pameiģināšu ar viņiem draudzīgi parunāt, bet ja tas nelīdzēs, tad būs jāraksta un jāpierāda, ka neesmu kamielis

Kāda citiem ir pieredze ar šādu idiotismu? Vecos postus visus esmu lasījis, varbūt ir kāda aktuāla pieredze.

Millers, tieši par šo jautājumu runāju ar biržu, ka ir nepieciešams skaidrojums VIDam. Mēs, mazie to izdarīt nevaram. Palūdzu biržas viedokli par iespēju rast skaidrojumu un kontaktēties ar VID, jo Tu neesi vienīgais. Birža bija ieinteresēta un sarunā atbalstoša. Bet, protams, nekas uz priekšu nekust. Uzraksti uz biržu. raksti mūsu visu vārdā, pievieno dokumentu un palūdz, lai palīdz tikt galā ar VID. Kā nekā, viņi bija šī likumprojekta iniciatori un anotācijas iesniedzēji. Kur ir nogājis greizi?? Kapēc VID traktē šādi???

Millers, tāda nu ir mums tā sistēma Es jau divus gadus pēc kārtas ('18 un '19) esmu saņēmis šādas prieka vēstis, ka mani ieņēmumi esot ievērojami lielāki par deklarētajiem. Jo tajā kredīta apgrozījumā, ko VID saņem no bankām ir ieskaitīti gan ienākumi no akciju pārdošnas IK, visas dividendes ko saņem IK (par ko pēc loģikas vajadzētu atskaitīties tad kad naudu ņemsi ārā no IK, nevis tagad), kā arī pārskaitījumi pašam sev no vienas bankas uz otru (iespējams pat no norēķinu konta uz IK).

Manā gadījumā palīdz atbildē uz VID vēstuli iesniegt visu kontu izrakstus ar paskaidrojumu, kādā veidā no neapliekamiem ienākumiem rodas starpība starp deklarācijā uzrādīto ienākumu un to ciparu, kas VIDam sanāk saskaitot no visām bankām saņemto kredīta apgrozījumu. 

Es gan šajā jautājumā vairāk ceru nevis uz biržu, bet uz bankām un pašu VID.

Jo šitā marasma rezultātā, katru gadu tiek tērēts mans laiks un nervi, bankas darbinieku laiks (kuriem es zvanu un prasu lai man iesniedz atšifrējumu kā viņi saskaitīja to summu par kuru mani nostučīja VIDam), un beigu galā arī, noteikti milzīgi resursi VID pusē, kuri pēc sarkanās lampiņas iedegšanās noteikti sit plaukstas ka ir noķēruši žuļiku, pēc tam tērē laiku lasīt manus paskaidrojumus, un pēc tam vēl taisnoties par to ka perspektīvais uzrēķins nenotiks. Digitalization and Artificial Inteligence in action, kolhoza stilā.

Labi vēl ka prokuratūra uzreiz nepieslēdzās kā Ventspils gadījumā

Sveiki visiem. Mums ar forumieti Millers telefona diskusiju rezultāts: Rakstīt uz FKTK. Kāpēc bankas sniedz maldinošu un trešai pusei (VIDam) nesaprotamu informāciju, ja likums to neprasa. VIDs saņemot no bankas kopējo kontu apgrozījumu, tai skaitā iekļaujot arī ivestīciju kontu apgrozījumu. Un VIDs rēķina protams atbilstoši likumam, un paradokss, VIDam ir taisnība, jo bankas iesniedzot ciparus tos nepaskaidrojot. Mūsu kolēģis piedāvā sūtīt FKTK šāda satura vēstuli no mūsu asociācijas: (Lūgums, vai kāds no forumiešiem, kas ir saņēmis VID vēstuli par sasummētiem kontu apgrozījumiem, varētu to pievienot iesniegumam, izdzēšot privātos datus, atstājot tikai tekstu).: Komentārus un labojumus lūdzu nekautrējieties rakstīt.

Iesniegums.

 Ar nolūku mazināt administratīvo slogu kredītiestāžu klientiem, kas ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji, no 2018.gada 1.janvāra Latvijā tika ieviests ieguldījumu konts. Tas ir konts, kurā esošie naudas līdzekļi un finanšu instrumenti tiek izmantoti tikai darījumiem ar finanšu instrumentiem, termiņnoguldījumiem, valūtas maiņu u.tml. Latvijas finanšu instrumentu tirgus dalībnieku asociācijas (Turpmāk – LFITDA), rīcībā ir informācija, ka daudzi kredītiestāžu klienti, kuriem Latvijas kredītiestādēs ir atvērti un Kontu reģistra likumā paredzētajā kārtībā reģistrēti ieguldījumu konti, katra jauna taksācijas perioda pirmajos mēnešos turpina ik gadu saņemt no Valsts ieņēmumu dienesta (Turpmāk – VID) vēstules, kurās tiek pieprasīts sniegt deatlizētu informāciju par iepriekšējā taksācijas perioda visos kontos, un tai skaitā arī ieguldījuma kontos, veiktajiem darījumiem, kas veido kredītiestāžu kontos saņemto naudas kopsummu, un paskaidrot katra darījuma būtību, pamatojumu, summu un sniegt ziņas par darījuma partneri, kā arī tiek pieprasīts pievienot konta izrakstu un/vai citus darījumu apliecinošus dokumentus. Minētās vēstules kredītiestāžu klientiem tiek izsūtītas pamatojoties uz kredītiestāžu sniegto informāciju VID, kas tiek sniegta saskaņā ar likuma ‘’Par nodokļiem un nodevām’’ 22.3 pantu. Tādejādi kredītiestāžu klientiem rodas pilnīgi absurda situācija, kurā katru gadu ekonomisko pamatojumu un darījuma būtību pēc VID prasības ir jāskaidro pat par tādiem darījumiem, kā paša algas saņemšana, saņemtās dividendes, kas tikušas izmaksātas parastajā nodokļu režīmā un no kurām nodokļi jau ir samaksāti izmaksas brīdī, pārskaitījumiem no radiniekiem, kas par tādiem atzīstami Civillikuma izpratnē, kā arī pašu veiktiem pārskaitījumiem starp diviem saviem kontiem, ja tie ir dažādās kredītiestādēs. 

 LFITDA ir pamats uzskatīt, ka šī situācija, kurā kredītiestāžu klientiem, kas izmanto ieguldījumu kontu, tiek radīts nesamērīgs un pat prettiesisks administratīvais slogs, tādēļ, ka kredītiestādes nepareizi interpretē likuma ‘’Par nodokļiem un nodevām’’ 22.3 pantu. Proti minētajā pantā ir teikts, ka kredītiestādēm ir jāsniedz VID informācija par pieprasījuma noguldījumu kontiem un maksājumu kontiem, kuri iepriekšējā gada kopējā debeta vai kredīta apgrozījuma summa vienas kredītiestādes vai maksājumu pakalpojumu sniedzēja ietvaros ir 15 000 euro vai vairāk. Taču LFITDA ir pamats uzskatīt, ka šī likuma izpratnē ieguldījumu konts šai sniedzamajā informācijā neietilpst un ir atzīstams kā atsevišķs konta veids, jo tas nav ne maksājuma konts, ne arī pieprasījuma noguldījumu konts. To aizliegts lietot jebkuram citam mērķim, izņemot, līdzekļu izmaksai/iemaksai uz norēķinu kontu. Un ieguldījumu kontam ir iespējams tikai viens norēķina mērķis, tas ir finanšu instrumentu tirdzniecības darījumu apmaksa un attiecīgi samaksas saņemšana par minētajiem darījumiem. To, ka ieguldījumu konts normatīvajā regulējumā ir ieviests kā jauns termins, apstiprina arī citi normatīvie akti, jo kopš ieguldījumu konta izveidošanas tas kā atsevišķs konta veids ir ar likuma grozījumiem integrēts gan Kontu reģistra likumā, gan likumā ‘’Par iedzīvotāju ienākumu nodokli’’. Taču ne likumā ‘’Par nodokļiem un nodevām’’, nekādi grozījumi 2 saistībā ar ieguldījumu kontu nav tikuši veikti. No tā secināms, ka likumdevējs šos likumus atstājis to esošajā redakcijā un attiecīgi nav noteicis par pienākumu informāciju par ieguldījuma kontu darījumiem sniegt VID, taču jebkurā gadījumā noteikti ne summējot tos kopā ar citiem noguldījumu un maksājumu kontiem. LFITDA pētot normatīvo regulējumu izdarījusi secinājumu, ka kredītiestādes, pamatojoties uz likumā ‘’Par nodokļiem un nodevām’’ noteikto, apkopo un sniedz VID informāciju par savu klientu ieguldījumu kontiem, ko minētais likums nemaz nenosaka, nepieprasa un arī neparedz sūtīt. 

Ieguldījumu kontā iespējams ar relatīvi nelielu naudas summu izveidot ievērojamu finanšu līdzekļu apgrozījumu. Piemēram, ieskaitot 500 Eur ieguldījumu kontā un veicot darījumus ar finanšu instrumentiem trīs reizes mēnesī un vienlaicīgi ikreiz apgrozot visu ieguldīto summu, ieguldījumu konta apgrozījums taksācijas periodā var sasniegt vai pat pārsniegt 18 000 Eur. Atkarībā no investīciju stratēģijas un izvēlētā finanšu instrumenta veida, darījumu skaits taksācijas periodā var būt gan daži desmiti, gan arī vairāki simti un pat tūkstoši. Un ar iepriekš minētajiem 500 Eur veicot tikai 10 darījumus mēnesī, taksācijas periodā ieguldījumu kontā naudas līdzekļi tiks ieskaitīti 120 reižu, un apgozījums var sasniegt vai pārsniegt 60 000 Eur. Pie tam, šie daudzie darījumi var būt arī, tai skaitā, zaudējumus nesoši. Taču jebkurā gadījumā ieguldījumu konta nodokļu režīmā privātpersonām šī kopsumma taksācijas periodā, veicot darījumus ieguldījumu konta ietvaros, ir tikai apgrozījums, bet ne peļņa un arī ne apliekams ienākums. Taču šobrīd par visiem kontos ienākošajiem līdzekļiem summāri tiek sniegta informācija VID un rezultātā ieguldījumu kontu īpašniekiem ir pienākums skaidrot ne tikai šī ieguldījumu konta, bet arī visu citu savu kontu pilnīgi visus ienākošos maksājumus vienas kredītiestādes ietvaros, un izveidojas augstāk pieminētā absurdā situācija, kurā kredītiestādes klientam ir VID jāizskaidro, savas darba algas, kā arī citu likumisku un papildus neapliekamu ieņēmumu saņemšanas būtība, pamatojums utt. LFITDA biedri ir ziņojuši, ka VID šajās izsūtītajās vēstulēs ir norādījuši uz faktu, ka VID rīcībā nav pilnīgi nekādas informācijas, par darījumiem, kas varētu veidot kredītiestāžu kontos saņemto naudas summu, no kā secināms, ka nekādu detalizāciju pa kontu veidiem kredītiestādes nesniedz, bet gan tikai summu par visu kredītiestādē reģistrēto kontu apgrozījumu. 

LFITDA aicina Finanšu un kapitāla tirgus komisiju, kā kredītiestāžu uzraugošo iestādi, sniegt kompetentu atzinumu par sekojošo: 

1) Vai kredītiestādes, kuras saskaņā ar likumā ‘’Par nodokļiem un nodevām’’ 22.3 pantā noteikto sniedz VID informāciju, ne tikai par savu klientu maksājumu un pieprasījuma noguldījumu kontiem, bet arī bez paskaidrojuma summējot pieskaita klāt savu klientu ieguldījumu kontu apgrozījumu, kā rezultātā tiek maldināts gan VID, gan arī pats kredītiestādes klients, jo mākslīgi veidojas ievērojama kopsumma, kas faktiski visos gadījumos neatbilst un arī nevar atbilst paša kredītiestādes klienta taksācijas periodā VID deklarētajiem oficālajiem ienākumiem, nav pārkāpušas likuma prasības. 

 2) Vai kredītiestādes, neskatoties uz to, ka likuma ‘’Par nodokļiem un nodevām’’ 22.3 pants nenosaka kredītiestādei sniegt datus par klientu ieguldījumu kontiem, tomēr tos apkopo un sniedz VID, pie kam bez detalizācijas un sasummējot to kopā ar likumā paredzēto informāciju nav pārkāpušas ’’Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma’’ 44 panta 1, 4 un 5 punktu prasības. 

Ja Jums tas izdosies, tas tas būs tikai apsveicami 

Aicinu izteikt viedokli par augstākminētā iesnieguma saturu un kaut nedaudz iesaistīties diskusijās. Par iesnieguma saturu/formulējumu utt. Vai nav par garu/vai nav liekvārdības/ liekas informācijas - Jūsu viedokļi/ieteikumi utt . Gan jau starp mums ir arī juristi, kas var publiski tepat vai arī privāti nokomentēt vai man ir pašā saknē ir taisnība par to, kādēļ rodas šī situācija ar VID vēstulēm. Šis iesniegums ir tapis visu IK lietotāju vārdā, lai izbeigtu ikgadējo skaidrošanos ar VID par IK apgrozījumu. Tāpat arī citi vēstuļu saņēmēji, kā jau Hermanis minēja, ir aicināti atsūtīt anonimizētu savas vēstules tekstu – varēsim pie viena salīdzināt, vai VID tos sūta pēc šablona visiem vienādus, vai arī katram formulējums ir atšķirīgs.

Malači. Jebkura iniciatīva kas var sakārtot šo jautājumu ir viennoīmīgi apsveicama. Ja ir nepieciešams VID vēstules teksts, iedod kontaktu uz kurieni nosūtīt.

Neesmu speciālists LV birokrātijā un tajā kura iestāde ko regulē, bet mulsina adresāts (FTTK) un lūguma būtība - izvērtēt vai bankas nav pārkāpušas likumu. Jo nedomāju, ka sagaidāmais rezultāts ir - labais Fuktuks secinās ka bankas pārkāpj likumu, uzliks 5% no apgrozījuma sodu, un turpmāk bankas vairs nekādu info VIDam nesūtīs.

Ņemot vērā, ka visas bankas šo informāciju gatavo vienādi (vismaz 3 ar kurām man ir bijusi pieredze), pieņemu ka tas tiek darīts pēc vienotas, no VID saņemtas instrukcijas. Kuru acīmredzot ir radījis kāds digitalizācijas apoloģēts no VID ar cēlu mērķi ieviest automatizētu IIN nomaksas kontroli. IMHO šājā gadījumā bankas vienkārši pilda kārtējo instrukciju bez kādas pašdarbības. Problēma kā tāda, nav ekskluzīva IK kontu turētājiem. Pazīstu pilsoņus kuri ir saņēmuši šādu pašu vēstuli tikai tāpēc, ka banka kontā ir ieskaitījusi kredītu dzīvokļa iegādei. 

Manā ieskatā problēmu uz labo pusi varētu vērst tikai VID ieinteresētība uzlabot un efektivizēt šo procesu un darbs pie vienotas instrukcijas bankām uzlabošanas - papildināšanas ar papildus laukiem, kas VID robotam ļautu daļu no kredīta apgrozījuma viennozīmīgi klasificēt kā neapliekamu ienākumu. Vai VIDam ir laiks un vēlme ar šo nodarboties, vai arī tur cilvēki ir pārāk aizņemti ar krēslu fiksāciju pie sēžamvietām jau ir cits jautājums.

Tas nu tāds mans subjektīvais ne-juridiskais viedoklis par tēmu pēc būtības. 

Pildot 2020.g. deklarāciju saskāros ar jaunu brīnumu, kurš arī, noteikti, gada otrajā pusē novedīs pie papildus skaidrošanās ar VID.

Ir mums viena banka ar iniciatīvu, kura ieskaitot kontā dividendes no valstīm kur ietur 15% nodokli (piem. Zviedrija), izmaksas brīdī uz IK kontu ietur vēl 5% LV nodokli (lai būtu ieturēti pilni 20%). Un pēc ieturēšanas, protams pārskaita budžetā. Līdz ar to pildot deklarāciju EDSā automātiski ir redzama ienākuma bruto summa un LV budžetā nomaksātais 5% nodoklis. ar pirkstu, protams, var izlabot un norādīt, ka ir samaksāti pilni 20%, bet pieļaju, ka VID automātam tas vēlāk radīs jautājumus.

Kamēr bankas bez liekas iniciatīvas IK ieskaita dividendi ar ieturētiem 15%, bet IK iemaksu/izmaksu aprēķinam proporcionāli samazina par iemaksu uzskatāmo dividendes daļu.  

Investor, banka 5% atņem no ienākošās summas, jeb no bāzes??

No dividendes Bruto apjoma.

Respektīvi, ja Bruto dividende ir 1000 EUR tad kontā ienāks 1000 -150 (SE 15%)  - 50 (LV 5%) = 800 EUR 

Ar to bruto dividendi un nodokli gan vajadzētu uzmanīties. Pēc Latvijas UIN principa, ja deklarē dividendi 1000, tad nodoklis tiek rēķināts pēc formulas 1000/0.8=1250, un nodoklis ir 1250 mīnus 1000, tobiš 250. Tas nozīmē 20% no bruto summas (ko VID skaļi kladzināja), bet 25% no faktiski deklarētās. Sākotnēji es arī situ plaukstiņas - deklarē, ieturi, izmaksā. Visiem viss skaidrs. Bet nē... tur ir tas f.kinais gross-up.

Tā kā UIN (peļņas sadalei) pakļaujas ne tikai dividendes, bet arī vēl vesela rinda ar "neatskaitāmām izmaksām" par ko jāmaksā UIN. Lai iegūtu aprēķina bāzi - jātaisa gross-up. Tādējādi skaļi deklarētais 20% UIN nemanāmi pārvēršas par 25%.

Par ārzemju dividendēm tad gan laikam jau uzeiz iznāk nodoklis no "gross summas", bet tāpat - jāuzmanās ar aprēķina metodiku.

Jautājums par Igauņu dividenžu nodokļiem. Cik no tā jau ir samaksāts un kas man jādeklarē, vēl būs jāmaksā.

Par piemēru divas akcijas BHZ saņemts vienā maksājumā un kraubamaja - sāņemts divos maksājumos. SWED bankā.

DIVIDENDES/ BALTIC HORIZON FUND/ EE3500110244/ PAR 1VP 0.011//

DIVIDENDES/ TALLINNA KAUBAMAJA GRUPP SHARE/ EE0000001105/ PAR 1VP 0.48938179//NODOKLIS 7%(2.33 EUR)

DIVIDENDES/ TALLINNA KAUBAMAJA GRUPP SHARE/ EE0000001105/ PAR 1VP 0.11061821//

Par Latviju viss skaidrs - ir jau ieturēti tie 20%

Paldies.

Biju uzgājis bukletu Igauņu VID par Igauņu dividendēm angļu valodā.

No tā sapratu, ka Igaunijā ir divu veidu likmes dividendēm:

1 - ir standarta 20%, ko maksā uzņēmums kā ienākuma nodokli, līdzīgi, kā tagad ir LV
pēc šī sanāk, ka mūsu kontā ieripo tik, cik uzņēmums ir deklarējis dividendi
2 - ir samazinātā likme - 14%, no kuriem 7% maksā uzņemums un 7% dividenžu saņēmējs.

Ir kaut kāda īpaša kārtība, kā nosaka cik lielai daļai dividenžu piemēro samazināto likmi.

Labprāt uzklausītu precizējumus/labojumus no citiem - man nav ekonomikas / juridiska vai līdzīga izglītība.

Respektīvi galvenais sanāk tas, ka abos gadījumos Igaunijā nodoklis ir nomaksāts un mums mūsu VIDam vairs nekas nav jāmaksā.

Investor.

Paldies par viedokli. Atsūti, lūdzu, savas vēstules tekstu uz

Pirmkārt, lai risinātu šo problēmu, ar kaut ko ir jāsāk . Un pētot kaudzi ar normatīvajiem aktiem mans galvenais secinājums ir tāds, ka bankas šobrīd dara to, kas viņiem nav jādara. Pamatā visam, ko Tu rakstīji piekrītu, un mūsu viedokļi atšķiras tikai tajā, ka es uzskatu, ka pašas bankas veic pašdarbību. Manā skatījumā bankas attiecībā uz IK atspoguļojumu darbojas pēc principa – jo vairāk papīru, jo tīrāka pakaļa – un nešķirojot sūta prom visu ka ir pieejams par klientu kontiem. Un tā kā bankas Latvijā uzrauga FKTK, tad attiecīgi ir radies, manuprāt, pamatots jautājums viņiem - vai šeit viss ir atbilstoši normatīvajiem aktiem.

Pirms dažām dienām saņēmu no savas bankas skaidrojumu uz savu jautājumu kapēc viņi dara tā kā viņi dara. Lieki piebilst, ka šis skaidrojums bija diezgan stulbs, bet būtība ir tajā, ka viņi uzskata, ka IK un pieprasījuma noguldījuma konts ir viens un tas pats.

Bankām ir uzkrauts 101 pienākums, ziņošana par 15k apgrozījumu ir viens no elementārākajiem, un banka absolūti nav ieinteresēta izrādīt iniciatīvu un domāt, par kādiem kontiem jāziņo vai nē - no tādas domāšanas nekā pozitīva nevar iegūt, var tikai saņemt FKTK sodu.

Pati 15k ziņošana ir kārtējais piemērs ierēdņu nekompetencei, izveidojot it kā nodokļu kontroles uzlabošanai paredzētu normu, kas īstenībā tikai apgrūtina gan VID darbu, gan likumpaklausīgu pilsoņu dzīvi.

FKTK ar šo normu vai tās iespējamo mainīšanu nav nekāda sakara, viņiem arī nav nekādas ieinteresētības par to domāt. Efektīvāk būtu vērsties pie kāda no Saeimas deputātiem, kurš izprot attiecīgo jomu un pats ir tajā ieinteresēts. Cik dzirdēts, tad no NA gan Iesalnieks, gan Dombrava ir aktīvi akciju tirgotāji.

Ruksis,

Jā, bankas nav ieinteresētas domāt par kādiem kontiem jāziņo vai nē, taču to nepārprotami nosaka likumdošana, kur ir skaidri noteikts ko drīkst un ko nē. Un, ja banka ziņo to, ko likums nenosaka – tas ir pārkāpums.

Un, protams, arī fuktuks negrib par šo domāt. Taču, ja reiz viņi ir LV banku uzraugi , tad viņiem  domāt par šo nosaka normatīvie akti, nevis gribēšana. Kas attiecas uz rīcības efektivitāti un deputātiem – protams, jāpiekrīt. Taču es nenodarbojos ar lobiju.

Mans ieteikums VIDam - ieintegrēt valūtas konvertācijas funkciju veidlapā ''Pārskata perioda deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma''
gan aktīva iegādes, gan atsavināšanas datumā.

Mēs te Februārī par Revolut ziņošanu VIDam ar hen3 diskutējām. Saņēmu šādu vēstuli no Revolut: 

"Kā finanšu iestādei Revolut ir jāziņo informācija tieši valsts nodokļu iestādēm par mūsu klientu kontiem.

Viss, kas jums jādara, ir jāatver Revolut lietotne, jādodas uz sākumlapu un jāpieskaras pie kartītes, kurā lūgts atjaunināt trūkstošo nodokļu maksātāja informāciju.

Ja viss izdarīts veiksmīgi, jūs redzēsiet atzīmi, kas apstiprina, nodokļu maksātāja informācija ir iesniegta ✅. Kad to redzat, jūs varat turpināt un pieskarties pie x, lai kartīti noņemtu.

Kāpēc man ir jāiesniedz šī informācija?

Saskaņā ar Kopējās ziņošanas standartu (Common Reporting Standard — CRS) Revolut ir pienākums tieši ziņot nodokļu iestādēm par finanšu kontiem, kas pieder tā klientiem.

Ne uz visām valstīm attiecas CRS, tādēļ, ja mēģinot iesniegt informāciju, sarakstā neredzat valsti, kurā esat nodokļu maksātājs, tas nozīmē, ka jums nav jāiesniedz nodokļu maksātāja informācija saistībā ar šo valsti.

Mums saskaņā ar Ārvalstu konta nodokļa atbilstības aktu (Foreign Account Tax Compliance Act — FATCA) ir arī jāziņo Amerikas Savienoto Valstu Valsts kases departamentam un Iekšējo ieņēmumu dienestam (IRS) par finanšu kontiem, kuri pieder ASV nodokļu maksātājiem vai ārvalstu struktūrām (kuros ASV nodokļu maksātājiem ir būtiska īpašumtiesību daļa)."

Tas pa lielam neko nemaina.

1. Tavs nodokļa maksātāja numurus ir tikai viens papildus lauks pēc kā tevi sasaista ar konkrēto indivīdu VID datubāzē. Tavi pases dati jau viņiem vienmēr ir bijuši un pēc tiem arī līdz šim tā sasaiste darbojās.
2. Revolut pa tiešo mūsu VIDam neko nesūta (nezinu kā ir ar to jauno "Revolut bank", ko viņi reklamē). Visus datus viņi reportē Lietuvas dienestiem (viņu VID analogs) un tie tālāk nodod šo informāciju LV pa saviem kanāliem (vienīgi nezinu vai automātiski masveidā vai VID taisa pieprasījumus no savas puses).

Hmm...man tagad atnaca vestules no VID par 2019. un 2020.g par to pashu kas apspriests augstaak,. Salidzinajushi... bankas konta apgrozijumu ar oficialiem ienaakumiem,. Bet apgrozijums protams ietver arii tirdzniecibu, jo es taisu caur Swedu...

Kaada juusu pieredze, viniem detalizeti jaatbild, vai pietiks ar to, ka teikshu ka tas ir del vertspapiriem?

Un veek, ka jums iet ar Deklaraciju par Kapitala pieaugumu? Katru meenesi sniedziet, ja ienakums lielaks par 500, vai cik tur bija...

freeminder

Es arī sākumā meiģināju atbildēt nesūtot kontu izrakstus - tipa, ka tas ir IK norēķinu konts, kā arī parastajam vērtspapīru kontam piesaistītais norēķinu konts un tikai dēļ tā ir tāds apgrozījums utt,  taču VID ātri atšuva un atbildēja, ka viņi gaida manu atbildi atbilstoši vēstulē prasītajam. Tad nācās sūtīt kontu izrakstus, ar visiem atšifrējumiem, kā arī skaidrojumu par katru darījumu. Lieki piebilst, ka viņi acīmredzot skurpulozi gāja cauri tiem izrakstiem un tomēr atrada kur piekasīties, līdz ar ko es saņēmu vel vienu vēstuli, nesaistītu ar pirmo. Tur bija viena fakotoģiska nepilnība, dēļ kuras bija jāmaina viens ieraksts gada deklarācijā.

Administratīvais resurss VID tika izmantots godam.