No 12 eiro uz 3 eiro. Cik izdevīgs investoriem ir "Latvijas Gāzes" akciju atpirkšanas piedāvājums?Pēdējā gada laikā gāzes kompānijas "Latvijas Gāze" vienas akcijas vidējā cena "Nasdaq" Rīgas fondu biržā bijusi 9,28 eiro, bet tagad, pametot biržu, uzņēmums piedāvā akcijas atpirkt par 3,35 eiro gabalā. Vai tā ir mazākuma akcionāru apšmaukšana, kas mazajiem investoriem atstās sāju garšu mutē? Vismaz viens "Latvijas Gāzes" mazākuma akcionārs apšauba noteiktās akciju atpirkuma cenas taisnīgumu. Arī finanšu tirgus eksperts Andrejs Martinovs uzskata, ka piedāvājums nav pievilcīgs mazākuma akcionāriem. "Latvijas Gāzes" akcijas tiek kotētas "Nasdaq" Rīgas fondu biržā kopš 1999. gada 15. februāra, un tas ir viens no senākajiem Latvijas akciju tirgus dalībniekiem. Taču šovasar tam tiks pielikts punkts, un uzņēmums biržu pametīs. Akcijas izpērk tagadējā uzņēmuma valde. Brīžos, kad publiski tirgots uzņēmums izstājas no biržas, tam ir likumā noteikts pienākums piedāvāt atpirkt akcijas no līdzšinējiem investoriem. "Nasdaq" Rīgas fondu biržas pārstāve Sanita Gailāne "Delfi Bizness" stāsta, ka parasti ir trīs galvenie iemesli, kādēļ uzņēmumi izstājas no biržas: ja mainās galvenais akcionārs, ja esošais galvenais akcionārs maina stratēģiju, vai arī, ja uzņēmums uzskata, ka biržas noteiktā publicitāte traucē attīstīties. Pats par sevi "tas ir pilnīgi normāls process". Arī pasaules praksē ir gadījumi, kad uzņēmumi pamet biržu, nereti tie arī mēdz vēlāk atgriezties tajā. Latvijā darbojas likums, kurš nosaka un regulē, kā aprēķināma cena, par kuru uzņēmums vēlas atpirkt akcijas. Tajā ir noteiktas vairākas metodikas, kuru atbilstību pārbauda Latvijas Banka pirms dod atļauju izteikt akciju atpirkuma piedāvājumu. Pie "Delfi Bizness" vērsās arī kāds lasītājs, kurš ir "Latvijas Gāzes" mazākuma akcionārs un kurš uzskata, ka piedāvātā cena, par kādu uzņēmums gatavs atpirkt akcijas nav godīga. Šis akcionārs ar saviem iebildumiem vērsies arī Latvijas Bankā, iebilstot pret tik niecīgu cenu un aicinot centrālo banku, kas uzrauga Latvijas kapitāla tirgu, lūgt "Latvijas Gāze" valdi pārskatīt piedāvāto cenu. No 12 eiro uz 3 eiroPar "Latvijas Gāzes" aiziešanu no biržas uzņēmuma akcionāri lēma sapulcē šī gada 19. jūnijā nolēma. Dažas dienas vēlāk, 28. jūnijā, uzņēmums Latvijas Bankai iesniedza aprēķinu, ka tas ir gatavs atpirkt akcijas no mazākuma akcionāriem, maksājot 3,35 eiro par vienu akciju. Apskatot "Latvijas Gāzes" akciju līdzšinējo cenu biržā, piedāvājums patiesi var radīt mulsumu, jo, piemēram, 2023. gada 31. jūlijā vienas akcijas cena bija 12,25 eiro. Tātad teju četras reizes vairāk nekā šī brīža piedāvājums. Pat šī gada 10. jūlijā, kad jau bija tapis zināms, ka uzņēmums biržu pametīs un kāda ir akciju atpirkuma piedāvājuma cena, vienas akcijas cena bija 4,37 eiro. Pēdējā gada laikā "Latvijas Gāzes" vienas akcijas vidējā cena bijusi 9,28 eiro, mediānas cena – 9,5 eiro, liecina "Delfi Bizness" aprēķini, ņemot par pamatu dienas pēdējo akciju tirdzniecības cenu 12 mēnešu laikā. Akciju atpirkšanas likuma 10. pantā ir minēts, ka viena no metodikām, kā aprēķināt atpirkuma piedāvājuma cenu, ir ņemt par pamatu akciju vidējo svērto cenu. Tomēr, kā "Delfi Bizness" norādīja Latvijas Bankā, likums arī nosaka izņēmumus, ja, kā tas Baltijas tirgū gadās, akciju tirdzniecība nav pārāk aktīva un vidējā svērtā vai pat biržas cena var būt maldīga. "Akcijas vidējo svērto cenu nepiemēro, ja atbilstoši šā panta pirmajai daļai sabiedrības akciju apgrozījums 12 mēnešu laikā, pirms iestājies pienākums izteikt obligāto piedāvājumu, ir mazāks par vienu procentu no sabiedrības kapitalizācijas," rakstīts likumā. Tas tad arī ņemts par pamatu šajā gadījumā, un attiecīgi "Latvijas Gāze" atpirkuma piedāvājuma cenu noteikusi balstoties uz akcijas bilances vērtību. To aprēķina, dalot uzņēmuma pašu kapitālu ar kopējo akciju skaitu. Pašu kapitālu aprēķina, no kopējiem aktīviem atskaitot sabiedrības saistības. "Līdz ar to akcijas cena, par kādu noslēgti darījumi regulētājā tirgū, var būtiski atšķirties no akcijas cenas, par kādu tiek izteikts akciju atpirkšanas piedāvājums, tas ir, akcijas bilances vērtības," kapitāltirgus uzraugi skaidro "Delfi Bizness". Jāatgādina, ka "Latvijas Gāzes" akcijas no līdzšinējiem akcionāriem, tostarp Krievijas gāzes milža "Gazprom", vēlas atpirkt uzņēmuma valdes locekļi Aigars Kalvītis, Elita Dreimane un Egīls Lapsalis. Viņi šo procesu sāka 2023. gada novembrī ar tiem piederošas speciāla mērķa kompānijas SIA "Energy Investments" palīdzību iegādājās 28,97% "Latvijas gāzes" akciju no Luksemburgas investīciju fonda "Marguerite Gas II" ar "Rietumu bankas" atbalstu. Lai finansētu nākamos akciju iegādes posmus, "Energy Investments" pārdeva akcijas "Rietumu Bankai" ar tiesībām tās atpirkt trīs gadu laikā. "Latvijas Gāze" akcionāri: "Gazprom" – 34,00 % "Rietumu Banka" – 28,97 % "Uniper Ruhrgas International" – 18,26 % "Itera Latvija" – 16,00 % Pārējie akcionāri – 2,77 % Kopējais vērtspapīru skaits – 39 900 000, no tiem publiskā apgrozībā – 25 328 520 (63,48% no akciju kopskaita). Vienas akcijas nominālvērtība – 1,40 eiro 2023. gadā "Latvijas Gāzes" koncerna apgrozījums bija 159,8 miljoni eiro (4,4 reizes mazāk nekā 2022. gadā, kad dabasgāzes cenas piedzīvoja milzu kāpumu). Uzņēmums cieta zaudējumus 56,9 miljonu eiro apmērā.
Avots: "Latvijas Gāze", "Nasdaq" Rīgas fondu birža Ko investors var darīt?Mazo investoru rokās nav daudz instrumentu, ko izmantot šajā gadījumā, ja viņi uzskata, ka akciju atpirkuma cena nav taisnīga. Gailāne min – ja investors nepiekrīt notiekošajam, viņš vienmēr var vērsties tiesā un lūgt, lai tā izvērtē, vai piedāvājums un process ir bijis godīgs. Savukārt Latvijas Banka "Delfi Bizness" norādīja, ka mazākuma akcionāri var nepieņemt "Latvijas Gāzes" akciju atpirkuma piedāvājumu. "Ja akciju atpirkšanas piedāvājumā piedāvātā cena ir noteikta saskaņā ar likuma prasībām, taču mazākuma akcionārs uzskata, ka cena nav atbilstoša, viņš var nepieņemt akciju atpirkšanas piedāvājumu un palikt kā akcionārs." Praktiski tas nozīmē, ka, lai gan uzņēmums vairs nebūs biržā, mazākuma investors var saglabāt savu daļu un gaidīt dividendes vai citus labumus. Latvijas banka arī piebilst, ka saskaņā ar akciju atpirkšanas likumu akcionārs, kurš nepiekrīt piedāvājumā apstiprinātajai akcijas atpirkšanas cenai, 18 mēnešu laikā pēc piedāvājuma noslēgšanās var prasīt piedāvātājam, šajā gadījumā "Latvijas Gāzei", atlīdzināt cenas starpību. Vai cena ir taisnīga?Par piedāvājuma atbilstību likumam lemj Latvijas Banka, kas ir palūgusi papildu informāciju no uzņēmuma. Lēmums par atļauju izteikt akciju atpirkumu varētu tapt zināms tuvākajās dienās, bet uzraugi "Delfi Bizness" nevarēja komentēt, kad tieši tas būs. Ņemot vērā kraso cenas atšķirību starp aktuālo cenu biržā un piedāvāto, jautājums tomēr paliek – vai piedāvājums ir labs. Finanšu eksperts, "INVL Family Office" vadītājs Andrejs Martinovs sarunu ar "Delfi Bizness" sāk ar to, ka šis ir viens no gadījumiem, kad Latvijas ļoti mazais un dažkārt teju statiskais akciju tirgus rada maldīgu iespaidu par biržas uzņēmuma vērtību. Viņaprāt, daži investori akcijas iegādājās par augstām cenām, un, ņemot vērā mazo darījumu skaitu, "Latvijas Gāzes" akciju cena nenolaidās līdz tirgus diktētai cenai. "Bija investori, kuri ar nelieliem apjomiem tirgojās, kuri varbūt mēģināja uztaisīt īstermiņa spekulāciju, bet tādu īstu pamatojumu tai cenai es neredzēju. (..) Tirgus nebija efektīvs, un tā cena, manuprāt, nebija noteikti pareizi," saka Martinovs. Viņaprāt, tagadējā biržas cena virs 4 eiro par akciju, kas ir augstāka par potenciālo atpirkuma cenu, arī nav "efektīvi noteikta" un pamatojas uz to, ka daži investori iespējams cer, ka Latvijas Banka neatļaus "Latvijas Gāzei" atpirkt akcijas par 3,35 eiro gabalā. Martinovam pašam nav "Latvijas Gāzes" akciju, bet, izvērtējot uzņēmuma piedāvājumu, viņš piekrīt, ka piedāvātā summa, lai arī likumīgi noteikta, nav liela. Viņš gan uzsver, ka investoriem, kuri nolems nepārdot savas akcijas šajā atpirkšanas piedāvājumā, riski palielināsies. Proti, uzņēmums nebūs publisks, kas nozīmē, ka gan informācija par tā darbību būs grūtāk pieejama, gan arī uzņēmuma pārvaldībā būs mazāka caurspīdība. "Iespējams, ka piedāvājumu arī vajadzētu apsvērt," saka Martinovs, piebilstot, ka viņš, iespējams, to pieņemtu un iegūto naudu ieguldītu kādos citos vietējos vai ārzemju biržās kotētos uzņēmumos. "Ja tā ir vienīgā investīcija mūžā un bija plāns, ka tā kalpos kā pensiju kapitāls, vai ilgtermiņa uzkrājuma instruments, tad varbūt vismaz daļēji jāatsaucas uz piedāvājumu," viņš komentē. Tomēr pretēji pārdošanai runā fakts, ka uzņēmumam, visticamāk, nākotnē varētu iet labāk nekā līdz šim gājis. Viņš atgādina, ka uzņēmumam ir visai liela tirgus daļa Latvijā. "Protams, ir riski, kas varētu būt enerģētikas tirgos tuvākajos laikos," min Martinovs. "Ja tā ir neliela summa, kas ieguldīta, (..), tad par tādu cenu es varbūt arī neatsauktos un, iespējams, desmit gados to summu varētu saņemt dividendēs," saka investors, piebilstot, ka, visticamāk, "Latvijas Gāze" varētu turpināt izmaksāt investoriem dividendes. Martinovs arī piebilst, ka, lai gan likums, viņaprāt, Latvijā ir godīgs pret mazākuma akcionāriem, šajā gadījumā tas ir izdevīgs arī "Latvijas Gāzes" akciju izpircējiem, jo pastāv iespēja, ka daudzi mazie akcionāri neatsauksies akciju atpirkšanas piedāvājumam par šo zemo summu. Attiecīgi nebūs jāiegulda tik lieli līdzekļi, lai izpildītu likuma prasības. |
deribās Hermanim zaudeju, tris aliņi no manis