Ja darba rūķis, aiziet uz banku, un gribi pārdot savas nelikvīdās pāris simtu akcijas piem LAP, LJM, tad viņas tirgū tiek piedāvāts likts pa bid cenu (ja dotā brīdī tāda ir), ja tevi šī cena neapmierina, nākamā, jau ko piedāvā brokeris, ir tirgus pēdējā cena, ja arī tā tevi neapmierina, liec cik gribi. Bet sāls ir tur, ka par katru uzlikšanu, vai cenas maiņu ir jāmaksā. Savas pāris simts akcijas cilvēciņš nolēmis pārdot pārsvarā tāpēc, ka naudu vajag uzreiz, un nav viņam laika gaidīt, moš nopirks dārgāk, vai spēlēties ar cenu, dārgs prieks, beigās kārotā veļas mašīna var nesanākt, un uzliek par cenu, pa kuru točna pārdos. Piemērs: vakar ASKā parādās virs700 VLA akcijas pa pēdējo (vidēji svērto) cenu 2.90. protams tiek nopirktas. Viens drijums sastāda 589 fiškas. Nākamā dienā šis pats skaits jau parādās pa 3.40. Negaidīti ātri (citreiz jāgaida dienas vai pat mēneši) pa 3,35 Ls 550 fiškas tiek nopirktas. Tikai neesmu vēl sapratis, kas ir mērķauditorija, respektīvi pircējs. Varu līdzīgus piemērus ar konkrētiem skaitļiem minēt gan par LTT LAP LJM. uc. Tas nozīmē, ka mums mazajiem ir neliela barotava, jo bankai neinteresē tie daži simti nelikvīdu akciju. Lai šis RFB (varbūt citur arī tā ir) fenomens darbotos, pēdējai tirgus cenai jābūt nedaudz zem reālās. Tālāk jau atkarīgs no katra maziņā brīvajiem līdzekļiem, ātruma un drosmes. Pirmā VLA akcija maksāja 1 Ls un stāvēja ASKā diezgan ilgi. Ar interesi gaidu pirmo darījumu ar Preiļu sieru un turpmākos notikumus.
Administrātoram. Tā nav likuma panta pārkāpšana un vienošanās par cenu sarunāšanu vai diktēšana, tā ir vienkārši RFB īpatnības analīze. |
