| latino
Pievienots: 16.11.2005
Ziņojumi: 1054 | Re: Zelts 15.03.2009 10:55 |
nekā tur profesionāla nav , varu spriest , jo pats esmu mazais investors fiziskajā zeltā - izmaksas uzglabāšanai ir 70 ls gadā noīrējot kastīti bankā, nekādas apdrošināšanas un apsardzes mašīnas neīrēju lai reizi mēnesī aizvestu uz banku 50 gr. stienīti un ieliktu to kastītē.
likviditāte pat šeit Latvijā , kur nav vēl izveidojušās kapitāla uzkrāšanas tradīcijas fiziskajā zeltā, un nav īsti attīstīts šis tirgus , ir vienkārši fantastiska. Pagājušā gada nogalē kad tirgos valdīja pilnīga histērija , es nevarēju atkauties no vietējo kantoru piedāvājuma pārdot to kas man ir , jo kantoriem bija pieprasījums , bet piedāvājums kavējās par nedēļām divām.
par tiem sprediem - ja reiz es esmu investors, tad es patiešām esmu investors nevis spekulants , kāds tur spreds , ja es šo zeltu turu kā savu pensiju fondu uz nākamajiem 30-40 gadiem , priekš spekulācijām ir spots. |
Seller of Smiles
Pievienots: 16.08.2004
Ziņojumi: 9511 | Re: Zelts 15.03.2009 11:03 |
| es personīgi uzskatu, ka lai pirktu fizisku zeltu, ir jābūt net equity ap 10 Mio un augstāk, citādi tā ir sevis mānīšana, un psihologiska komforta radīšana pašam sev, pamatot citādi šādu pensijas fondu ir grūti. Cīrihes aksiomās par komforta radīšanu pašam sev un nevēlēšanos būt mūžam likvīdos aktīvos ka to apraksta Loebs, tā arī bija rakstīts - komfortam pietiek ar siltu segu un sievu pie sāniem 7 - 8 stundas miega laikā, pārējais laiks ir jāizmanto darbam |
latino
Pievienots: 16.11.2005
Ziņojumi: 1054 | Re: Zelts 15.03.2009 11:14 |
| SoS , kāda starpība starp ieguldījumiem fiziskajā zeltā $50k vai $10M ? |
Seller of Smiles
Pievienots: 16.08.2004
Ziņojumi: 9511 | Re: Zelts 15.03.2009 11:21 |
liela starpība. Pie 10 Mio tu vari atļauties ielikt daļu naudas faktiski tur kur tu savas dzīves laikā vairs nespēsi izmantot, un fiziski tā ir izslēgta no tavas personīgas uzņēmējdarbīas un var teikt norakta. Tas ir kā doties karā, un daļu armijas ņemt un iesaldēt kā fantastikas filmās, ar domu ka dēls izmantos gan jau. Tā ir personīgās konkurētspējas deleveridžs, un pie zema kapitāla, kā zem 10 Mio, vel nevajadzīgs solis, bet pie šīs hipotētiskās summas ko nosaucu - jau apzināts solis
Jo piekrīti - pie jautājamu kurš laimīgāks 50K īpašnieks vai 10 Mio, jautājumu nav, bet pie 10 - 11 Mio atšķirību faktiski nav, kas arī dod iespēju 10 % - jeb 1Mio no karavīriem iesaldēt. Bet iesaldejot daļu no savas 50K equity, tas ir spēlēt finanansu instrumenta klavieries ar 9 un mazāk pirkstiem, jo tā ir siltāk un komfortablāk |
latino
Pievienots: 16.11.2005
Ziņojumi: 1054 | Re: Zelts 15.03.2009 13:42 |
| atšķirības nav nekādas , neaizmirsti ka mēs runājam par investēšanu, bet investēt varam tikai to daļu sava kapitāla kurš nav nepieciešams ikdienai un aktīvam biznesam .Tātad šie gan $50K , gan $10M jau sākotnēji ir daļa no "iesaldētā " kapitāla, bez tam , ja runājam par fizisko zeltu , tad ir ieteikums tikai līdz 20% no investīcijām paredzētās summas ieguldīt zeltā. |
Tedis
Pievienots: 12.07.2008
Ziņojumi: 1483 | Re: Zelts 17.03.2009 03:28 |
Gold Isn't Just a Dollar Hedge
Fiškas: GLD DGP DZZ GDX GG ABX NEM
Going For The Gold
Buying GLD may be easy, but the most extreme goldbugs don't trust it or any other investment they don't hold in their hands. Such fears are not without basis. Franklin Roosevelt ordered Americans to sell privately held gold to the government in 1933. The Federal Reserve paid out $20.67 per ounce for 500 metric tons. Most private gold that escaped the cull was illegally hoarded outside of banks and custodial vaults. A hidden coin turned a fat profit when a year later Roosevelt devalued the dollar by raising the fixed price of gold to $35 an ounce.
Unfortunately for gold investors, there are no low-cost ways to buy and hold the metal, as there are with, say, an S&P 500 index fund. If you want to fill your home safe, you buy coins or bars from dealers, who typically tack 5%-to-10% markups onto the spot price. When it's time to sell, you can easily lose another 5% or more to markdowns. That's because the buyer must either undertake assay work or take some risk that your bars are adulterated with a cheaper metal.
-----------------------------------------------------------------------------------------------
Manuprāt šobrīd zelta cena ir pārak tālu no $600/oz pašizmaksas. Fizisko metālu varētu krāt kā daļu no personīgā pensiju fonda, bet nav vēlmes iesaldēt aktīvus uz 20 gadiem.
Gribēju tikai atgādināt, ka valdība nonākot spiedīgos apstākļos pilsoņus atbrīvo no uzkrājumiem nedomājot par ētikas normām un Rūzvelta 1933. gada dekrēts par zelta piespiedu pārdošanu nav ne pirmais ne pēdejais šāds gadījums vēsturē. Pavlova 50 un 100 rubļu banknošu reforma 1991. gadā ir aktuālakais piemērs, kuru vēl visi atceramies. |
RichDad
Pievienots: 13.02.2009
Ziņojumi: 13 | Re: Zelts un sudrabs 03.08.2009 22:31 |
Labvakar, visiem!
Gribu padalīties / pakonsulteties par sadam lietam.
Esmu izlasijis gramatu Michael Maloney "Guide to investing in Gold & silver. Protect your financial future".
Tur pamatdoma ir sekojoša:
- Zelts un sudrabs ir "Dieva radīta nauda;
- Visas pasaules valūtas šobrīd ir "cilvēka radīta nauda". Kops 1971.gada, kad ASV atcela no zelta standarta, neviena pasaules valuta (ne USD, ne GBP, ne EUR, ne JPY, ne ķīniešu juaņi) nav nodrošināti ar zeltu. Visas valūtas šobrīd ir FIAT currency (fiat = rīkojums, dekrēts), respektīvi, valūta tiek radīta ar valdības / centrālās bankas rīkojuma pamata. Jūs vairs nevariet aiznest savu valūtu uz attiecīgās valsts centrālo banku un apmainīt, piemēram, pret zeltu. Latvija tādā ziņā vēl rīkojas godīgāk, jo lats ir nodrošināts ar ārvalstu valūtu, un jebkurš var jebkurā brīdi aiznest savus latus uz LB un apmainīt piemēram pret Eur (ko LB ir pirkuši par reālu naudu, nevis paši uzdrukājuši).
Katrā ekonomiskā sistēmā visa apgrozībā esošā nauda "ķer" visas saražotās un eksistejošās preces. Ja ir 1000 naudas vienības un 1000 preces, tad katras cena ir 1 USD (piemēram). Savukārt, ja ASV valdība + centrālā banka (FED) banku glābšanas un ekonomikas sildīšanas nolūkā ir uzdrukājuši un izlaidusi tirgū papildus 700 b + 800 b USD, bet preču vairāk nav kļuvis, tad loģiskas sekas būtu preču cenu pieaugums (inflācija). Attiecībā uz zeltu (un sudrabu) -zelts un sudrabs vairāk nav kļuvis, bet tos ķerošais dolāru apjoms pasaulē ir pieaudzis par 1.5 triljoniem USD. Līdz ar to cenai vajadzētu pieaugt. Viņs tur apraksta no līdzšinējās pasaules vēstures, ka vienmēr, kad valsts ir izlaidusi papildus valūtu neatbalstot to ar papildus zeltu (šeit ir runa par ievērojamiem apjomiem), tad beigās valūta vienmēr ir devalvējusies (respektīvi, zelta cena ir pieaugusi) - Senā grieķija 400.p.m.e, Roma m.e. 300-400 g, Francija 18.gs sākums, Vācija pēc 1.pasaules kara.
Par ieguldījumu formu - viņs rekomendē investoram ieguldīt fiziskajā zeltā un sudrabā (šobrīd it īpaši sudrabā, jo sudrabs ir plašāk pielietots rūpniecībā - labs elektrovadītājs, mobilajos telefonos, medicīnas iekārtās utml., bet sudraba krājumi un ieguves apjomi pasaulē samazinās). ieteicamākais - bullion coins (ASV ērgļi, Kanādas maple leafs, Austrijas Philarmonikers) vai stienīši, kuru zelta saturs ir virs .900 bet sudrama 0.999. Štatos ir arī vecās "junk silver" coins (10, 25 centi līdz 1965.gadam 90% sudrabs, 50 centi 40 % sudrabs), kuras viņš neiesaka pirkt - jo ja būs reāla valūtas krīze (respektīvi, dolārs būs nodzīvojies tā, ka neviens to vairs negribēs pieņemt savstarpējos norēķinos, tad būs vieglāk pārdot sudrabu ar iespējami augstāku provi un uncēs izdalamo svaru (unce, 1/2 unce utml.). Vecās Latvijas sudarba monētas ir .835 proves sudrabs un svars ir 5, 10 un 25 g (1 Ls, 2 Ls, 5 Ls) arī ietilpst šajā junk silver kategorijā. Tāpat viņš neiesaka pirkt arī vecās sudraba karotes un paplātes, kā arī numismātiskās monētas (jo krīzes apstākļos pircējs pirks zelta monētas dārgmetāla saturu un svaru nevis numismātosko vērtību). Arī ETF'us (GLD un SLV utml.) viņš neiesaka pirkt, jo šie visi pēc būtības ir vērtspapīri nevis dārgmetāli.
Var jau būt ka šis džeks ir apokaliptisks sazvērestību vērpējs, grūti spriest, man trūkst pieredzes šajā jomā. Taču viņš prognozē zelta un (it īpaši) sudraba cenu skriešanu debesīs kaut kad tuvākajā nākotnē.
Mums LV pēc pvn likuma ir tā, ka investīciju zelts (900 un augstāka prove, monētas izlaistas pēc 1800.gada, ir / ir bijis likumīgs maksāšanas līdzeklis savā valstī) neapliekas ar PVN, bet sudrabs apliekas ar 21%. Citās ES valstīs sudrabam ir samazinātā PVN likme = 7% (Vācija, Nīderlande). ASV atsevišķos štatos (kā es sapratu ne visos) sudrabs ar PVN (sales tax) neapliekas. Var jau nopirkt ASV fizisku sudarbu (US Eagles) un vest iekšā LV kā ASV dolārus, bet savs risks pastāv.
Vai kāds no jums nevēlas šeit atkal izvērst plašāku diskusiju par ieguldījumu fiziskajos dārgmetālos? |
janiso
Pievienots: 06.03.2009
Ziņojumi: 284 | Re: Zelts 04.08.2009 11:47 |
Par zeltu :
Tīri vēsturiski zelts ir bijis visai neizdevīgs ieguldījums un reāli tā vērtība attiecībā pret citiem ieguldījumiem (akcijām, obligācijām utt) pieaug tikai globālas inflācijas un pilnīgas finanšu sistēmas sabrukuma gadījumā. Citiem vārdiem sakot - zelts nav investīcija, tas ir līdzekļu saglabāšanas instruments totālas finanšu sistēmas apokalipses situācijā. Cik bieži tīri statistiski pasaulē notiek apokalipses, katrs var paskaitīt pats.
Runājot par veidu kādā pirkt zeltu - šādā situācijā tiešām der tikai fizisks zelts, jo jebkura veida biržās tirgotie zelta instrumenti (GLD, futures kontrakti utml.) ir daļa no finanšu sistēmas un pilnīga sabrukuma gadījumā arī var pārstāt funkcionēt. Taču labāk ir pirkt nevis zelta stieņus, kam ir liels spreds, uzglabāšanas izmaksas, slikta likviditāte un kuru (ja ir tāda nepieciešamība) nevar sadalīt gabalos, bet gan izmantot kādu no zelta tirdzniecības kompānijām. Resp. internetā ir atrodami vairākas visnotaļ cienījami uzņēmumi, ar kuru starpniecību var pirkt/pārdot zeltu pa tirgus cenu bez papildus izmaksām un nopirktais zelts glabājas seifos. Turklāt savam zelta kontam var pieslēgt kredītkarti un nepieciešamības gadījumā pārdot zeltu un papildināt savu kontu. |
RichDad
Pievienots: 13.02.2009
Ziņojumi: 13 | Re: Zelts 04.08.2009 13:06 |
to janiso
1) paldies par komentaru;
2) vai vari ludzu nosaukt kadu tevis piemineto zelta tirdzniecibas kompaniju, lai es talak pats varetu intereta izpetit, ka tas darbojas utml? |
janiso
Pievienots: 06.03.2009
Ziņojumi: 284 | Re: Zelts 04.08.2009 13:27 |
Tas, ko es pats priekš sevīm 'apokalipses scenārijam' esmu piefiksējis, ir GoldMoney : http://goldmoney.com/index.html) , ko ir izveidojis finansu pasaulē visnotaļ pazīstamais James Turk. Bet nu droši vien, ka ir vēl daudz līdzīgu uzņēmumu, tā kā katram pašam ir jāizanalizē visa informācija pirms tiek pieņemts lēmums.
|
RichDad
Pievienots: 13.02.2009
Ziņojumi: 13 | Re: Zelts 04.08.2009 13:55 |
to janiso
ok, paldies par informaciju. Ari manejais apokaliptiskais M.Maloney pozitivi izsakas par J.Turk un caur savu goldsilver.com iesaka goldmoney.com ka vienu no labakajiem veidiem zelta/sudraba iegadei arpus savas dzivesvietas valsts. |
swordfish
Pievienots: 16.08.2004
Ziņojumi: 6390 | Re: Zelts 04.08.2009 21:06 |
Bet ja tāda uzticība šim metālam, kāpēc kā visvienkāršākais veids netiek apskatīta tā uzpirkšana kā lombardos, cik tur lati par gramu, lūžņu cena? Kāpēc tik sarežģīti, ārpus valsts, stieņus ar provēm...? 
Sorī, es no laukiem...  |
Darzenis
Pievienots: 27.11.2006
Ziņojumi: 19 | Re: Zelts 04.08.2009 21:26 |
| Kādos lombardos - uz Āfriku pēc putekļiem(zelta) ;) |
RichDad
Pievienots: 13.02.2009
Ziņojumi: 13 | Re: Zelts 04.08.2009 23:44 |
to swordfish
ka pareizi aprakstija janiso - zelts ir ne tik daudz investicija, ka apdrosinasanas polise gadijumam, ja sabruk finansu sistema. Tapec visdrosakais sadam gadijumam butu fizisks zelts (nevis zelta fjuceri vai ETF, kas ir finansu sistemas sastavdalas).
Savukart vislikvidakais ir iespejami tiraks zelts (un ari sudrabs) - respektivi ar iespejami augstaku provi. Cik es zinu, ari rupnieciba tiek izmantots metals ar iespejami augstaku provi (isti nezinu par zobrastniecibu - zobos gan laikam neliek .999 proves zeltu).
Savukart lombarda pieejamais zelts bus parsvara ķedites, gredzeni, kaklarotas, pulksteni utml. (dargmetalu industrija tos sauc ari par zelta luzniem), kuru prove reti kad bus augstaka par .585. Tas ir tapec, ka zelts ir samera miksts metals, un, lai padaritu izstradajumu cietaku/ izturigaku, rotaslietu zeltam jauc klat varu (sarkanigais PSRS zelts) vai sudrabu (baltais un dzeltenigais "importa" zelts). http://en.wikipedia.org/wiki/Gold.
Tapec ari visus bullion coins un bullion bars iepako plastmasas apvalcinos, lai nesaskrape. Viscietaka no "jaunlaiku" zelta monetam laikam ir Dienvidafrikas krugerands (kuram ir .917 prove - parejais laikam ir vara piejaukums, tapec vins tads sarkanigaks)
Ja bus finansu apokalipse, tad vislielakais pieprasijums un par augstako cenu bus pec augstakas proves zelta (piemeram, rupnieciskais pieprasijums). Savukart kedites un gredzeni bus japardod uz parkausesanu, kur lidz ar to bus lielaks piedavajums un zemaka cena. Vismaz ta raksta M.Maloney. Vispar, ja kadam interese sikak sis lietas, var ieiet www.goldsilver.com un tur ir pieejamas dazas filminas, kur M.Maloneys stasta, kadu monetu vai stieni un kapec vins labak iesaka pirkt vai nepirkt.
Nu, apmeram ta. |
Seller of Smiles
Pievienots: 16.08.2004
Ziņojumi: 9511 | Re: Zelts 05.08.2009 08:33 |
man liekas, ka ja sabruks finansu sistēma, tad atverot tur tos augstāk minētos saitus būs redzams uzraksts Page not found, error 404
tad vispār nekas neglābs, izņemto ka te daži propagandē kaza un mazdārziņš |
Hermanis
Pievienots: 27.08.2005
Ziņojumi: 5537 | Re: Zelts 05.08.2009 09:52 |
SOS, Nevis daži, bet es.  Par piemēru, lai Latvijā iegādātos sivēnus audzēšanai, trīs mēneši rindā jāgaida. Totāla sabrukuma laikā baigi ēst gribēsies. To varēs skaudrāk izjust, jo vairumam sanāks mazāk un retāk ar šo modarbi nodarboties. Jautājums speciem: Cik kukuļus maizes es šodien varu iegādāties ekvivalenti 1 kg zeltam, kas atrodas norakts manā pagalmā, ieskaitot izrakšanas, transportēšanas, pārdošanas izmaksas utt. Te gan jāpiemin, ka es dzīvoju 100 km no Rīgas. Un cik kukuļus maizes, te gan ar nožēlu jāiestarpina, ka noteikti būs citas kvalitātes, sabrukuma laikā es spēšu iegādāties par savu 1 kg pagalmā noraktā zelta. Nosacijumoe ietilpst noteikums, ka zelts ir fizisks un aptaustāms, un tas viss notiek Latvijā. |
Hermanis
Pievienots: 27.08.2005
Ziņojumi: 5537 | Re: Zelts 05.08.2009 10:02 |
| Mans jautājums ir tapēc, ka lielākais vairums vienkāršo cilvēku zeltu pērk ar argumentu, ja pienāks grūti laiki, būs ko pārdot, nevis ar argumentu (ko minēja janiso), ka zeltu pērk kā līdzekļu saglabāšanas līdzekli lai pārdzīvotu grūtos laikus. Respektīvi, būtu saglabāts kapitāls, kuru pārvērst citās materiālajās vērtībās pēc krīzes, nevis krīzes laikā. Te gan laikam manā jautājumā labāk iederētos maizes vietā gaļas konservi. |
Seller of Smiles
Pievienots: 16.08.2004
Ziņojumi: 9511 | Re: Zelts 05.08.2009 10:02 |
Hermanis,
nu, es jau to pašu. bez sarkasma par to kazu. Es jau saku, ka savāda domāšana tur augstāk. Kaut kāds websaits ar zelta bildītēm un seifa zīmējumu corel draw, glābšot no finanšu sistēmas kraha. Būtu uzjautrinoši, ja ne skumji tajā pašā laikā |
janiso
Pievienots: 06.03.2009
Ziņojumi: 284 | Re: Zelts 05.08.2009 10:26 |
| Nu, ja runā par pilnīgu sistēmas sabrukumu, tad te zelts tiešām nepalīdzēs. Ja nu vienīgi būs vieglāk dzīvot ar apziņu, ka kaut kur tālu tev tomēr glabājas kas vērtīgs. Taču scenārijā ar banku sistēmas 'iesaldēšanos' vai globālu inflāciju, zelta pirkšanas ideja nebūt nav zemē metama. |
swordfish
Pievienots: 16.08.2004
Ziņojumi: 6390 | Re: Zelts 05.08.2009 14:36 |
| Cik man stāstīja, par 1942. gadu, toreiz, investīciju zeltu mainīja attiecībā: 1 gabals zelta (ķēdīte/kulons/gredzens) pret 1-2 konservu bundžām. Pieņemu, ka hipotētiskais totālais vispasaules finanšu krahs tādu mērķa cenu neizraisīs, varētu aptauju uztaisīt forumā, ko? ;) |
Hermanis
Pievienots: 27.08.2005
Ziņojumi: 5537 | Re: Zelts 05.08.2009 17:02 |
Man sanāk ka:
1 ķēdīte vai gredzens maksā 30-50-100 Ls, viena konservu buņdža - 1 Ls. Konservu bundža mūsdienās stāv gadus 10. Tātad, veicot ieguldijumu 1000 Ls un sistemātiski atjaunojot konservu krājumus, katru gadu pa 10%. Katru gadu tēriņi 100 Ls. 100 gados 10 000 Ls. Bet 100 gados noteikti notiek kāda totāla krīze, kuras laikā es 1 konservu mainu pret 1 lētu ķēdīti vai 2 bundžas pret vidēju zeltslietas izstrādājumu. Vai rēķinot naudā, vienu konservu bundžu pārdodu par 25 Ls, jeb visas 1000 pa 25 000 Ls. Tātad, peļņa 150 % pie nosacijuma, ka krīze iestājas pēc 100 gadiem, bet ja pēc 30 gadiem, tad peļņa 500%. Nu kur vēl labāku biznesu? Kļūda aprēķinos - pirmos 10 gadus konservi nav jāmaina. |
dragonfly
Pievienots: 17.08.2004
Ziņojumi: 2022 | Re: Zelts 05.08.2009 17:15 |
Hermani -
Par zeltu rinājot. Diemžēl neatceros tā investora vārdu, bet kādā intervijā viņš teica , ka viņa ģimene pārdzīvoja otro pasaules karu tikai pateicoties zeltam. Turklāt nevis stieņiem, bet zelta bižutērijai, sīkiem gredzeniem, kuloniem, auskariem u.t.t. Viņš teica apmērām tā, ka iekarotāju armijas zaldātiem bija vajadzīgas dāvanas, ar ko norēķināties ar vietējām maukām un mīļākajām. Tad nu šie šie zelta piburi ir ļāvuši tikt pie armijas noliktavu konserviem un citas paikas. Viņš tā arī ietieca, ja jūtat, ka tuvojas lielas ziepes, pērciet sīkos zelta izstrādājumus. Esot ideāls maiņas objekts. Mana sievasmāte, kas karu pārdzīvoja Limbažos arī stāstīja, ka braukuši uz laukiem mainīt sudrablietas un zeltlietas no zemniekiem pret pārtiku. |
Tedis
Pievienots: 12.07.2008
Ziņojumi: 1483 | Re: Zelts 05.08.2009 19:20 |
Man klasesbiedram bij vecmāmiņa, kurai pieliekamajā bija pa plauktiem:
1) cukurs;
2) sāls;
3) sērkociņi;
4) kondensētais piens.
Tušonkas gan nebij.
Mēs regulāri pārbaudījām vai kondensētajam pienam nav beidzies derīguma termiņš.  |
swordfish
Pievienots: 16.08.2004
Ziņojumi: 6390 | Re: Zelts 06.08.2009 00:05 |
| Mana vecmāmiņa darīja to pašu. Sveces, spičkas, putraimi, konservi bija ilgam laikam. Tas, vismaz man, ir saprotamāks par diskusiju "cik liela izmēra un proves zelta stieņi nodrošinās un pasargās mani totāla finanšu kolapsa gadījumā" |
html
Pievienots: 26.01.2005
Ziņojumi: 139 | Re: Zelts 09.10.2009 17:54 |
| RichDad - uzraksti savu e-pastu. Zelta tirgū esmu pēdējos 4 gadus. |
|
