Swedbank internetbankā vēl aizvien ir reālā cena/apjoms. Tiesa, tickeri tur nekad nav bijuši. Qfolio arī ir reālā cena, bez bid/ask.

Ja ir vēlme, situāciju var mainīt. Indexo ir piemērs, ka var cīnīties ar banku lobiju.

http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/lnk-kukulosanas-skandals-5000-eiro-konjaka-kaste-un-sveices-pulkstenis-davana.a248859/

Kāds var paskaidrot, kas tā par kompāniju un kapēc viņa izvēlējās Baltiju? 

On Deutsche Oel & Gas S.A. Share Trading on the Alternative market Nasdaq Baltic First North

Interesanti, ko birza daris ar savu izstradajumu - e-brokeri ??  Vai kam piedavas vinju, vai ne...?

skatīties... tas tā kā uz smukām meitenēm ? 

e-brokers jāpārtaisa softiski - lai atbilstu kādām jaunajām regulām. tāpēc tāds štopors un neviens negrib ieguldīt naudu.

skatīties... tas tā kā uz smukām meitenēm ?(kas kuram tuvāk.....) uz kūkām nav jāskatās, kūkas ir JĀĒD!!!

lusjens

Par kaadu regulu tu runa..?

MIFID vai kaut kā tā - ja nejaucu. Esot jauna. Tas no sarakstes ar biržu.

bez komentāriem.

Vairums ieguldījumu fondu 2017.gada pirmajā pusgadā darbojās ar negatīvu ienesīgumu

Līdz ar straujām valūtu kursu svārstībām mainījās iepriekšējā ceturkšņa tendence un vairums ieguldījumu fondu 2017.gada pirmajā pusgadā darbojās ar negatīvu ienesīgumu, ko galvenokārt ietekmēja ASV dolāra kursa kritums pret eiro pusgada laikā par gandrīz 8%, informēja Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK). 

Šā gada 30.jūnijā obligāciju fondu sešu mēnešu ienesīgums bija robežās no mīnus 7,3% līdz 4,1%. Šo fondu kopējie aktīvi kopš gada sākuma samazinājās par 4,2% un jūnija beigās sasniedza 172,8 miljonus eiro. 

Jaukto fondu sešu mēnešu ienesīgums bija robežās no mīnus 3,5% līdz 5,2%. Šo fondu aktīvi jūnija beigās sasniedza 13,2 miljonus eiro un pusgada laikā tie pieauga par 0,5%. 

Akciju fondu sešu mēnešu ienesīgums bija robežās no mīnus 12,9% līdz 6,6%. Jūnija beigās šo fondu kopējie aktīvi sasniedza 23,8 milj. eiro, kopš gada sākuma samazinoties par 3,7%. Bankās turēto naudas līdzekļu īpatsvars kopējos akciju fondu aktīvos pusgada laikā samazinājās no 13,5% līdz 12,6%. 

Un kurš vēl Latvijā grib ieguldīt dārgajos 'aktīvi' pārvaldītajos fondos, kas faktiski tur papīrus pasīvos instrumentos? Galvenie ASV indeksi pirmajā pusgadā ir +8-9% S&P un DOW, bet Nasdaq +12%. Pat ņemot vērā valūtas svārstību (-8%) un konservatīvu pārvaldītāja komisiju (0,75% pusgadā jeb 1,5% gadā), man iznāk, ka vajadzēja piezemēties kaut kur ap nulli vai pat nelielu plusu.

Ir te kāds pārvaldnieks forumā? Komentāri? Labi strādājiet? Kauna nav?

Diskleimers: nesaistīti ar tiešajām investīcijām, bet ar savu 2. pensiju līmeni pirmajā iespējamajā dienā pārvācos uz Indexo. Tagad ir vēl vien alternatīva - INVL

Nah visus sos parvaldniekus. Korochkas kaut kur dabuja, nekad laikam nebija par treideriem, LOHI  

Es saprotu, ka nevienam pensiju plānam nav atļauts ieguldīt vairāk par 50% kapitāla akcijās. Attiecīgi obligāciju daļa pie valūtu svārstībām pavelk visu uz leju pat neskatoties uz nelielo plusu akcijās.

Man neviens nedos. Korochku par kaut kaut kadu ekonomikas izglitibu nav. Tas viss ir pisec  

Par pensijām piekrītu (daļēji), bet tas apraksts jau nav par pensiju fondiem, bet par 'normālajiem' fondiem, kur katrs iegulda brīvprātīgi. Tur tak limitu nav, tobiš 'aktīvajiem' aktīvu fondiem būtu tieši jākorelē ar indeksiem (pirms fees). Bet te izskatās, ka nav pat tas.

Jā sorry, kaut kā lasot domāju, ka runa ir par pensiju fondiem. Ja tie ir parastie investīciju fondi, tad gan bēdīgi....

VanK  

normalajiem fondiem netikai jakorele, bet vajag uzradiit lielaako pieaugumu salidzinosi ar  indeksiem 

tātad - KAM VAJAG NAUDU ? 

Kļūt par lielāko un ātrāko biznesa kreditētāju Eiropā - šādu mērķi sev izvirzījis jaunais uzņēmumu kredītu izsniedzējs Monify. To nupat dibinājis Artūrs Geisari, kurš iepriekš vadījis citu kredītkompāniju - Solut. Vietējā un starptautiskā mērogā gūto pieredzi viņš plāno transformēt vēl spēcīgākā piedāvājumā, solot klientiem izsniegt līdz pat 50 tūkstošiem eiro vienas stundas laikā bez ķīlas. 

Jau šoruden Monify sāks darboties ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā un Igaunijā, sniedzot finansēšanas pakalpojumus mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kam nauda nepieciešama nekavējoties. Monify ir ātrāks ne tikai par tradicionāli smagnējām un birokrātiskajām bankām, bet arī par citiem nebanku kreditētājiem, ieskaitot A.Geisari iepriekšējo projektu Solut, turklāt piedāvājot klientiem arī zemākas aizdevumu likmes. "Mēs strādājam uz to, lai maksimāli samazinātu kredītu izsniegšanas laiku un padarītu procesu pilnīgi vienkāršu un saprotamu klientam. Jau šobrīd par Monify izstrādātajām tehnoloģijām interesi izrāda gan bankas, gan lieli izņēmumi," norāda A.Geisari. 

Tieši atšķirības ilgtermiņa redzējumā par tehnoloģiju lomu biznesa kreditēšanā, kā arī par finanšu pieejamību, ir kļuvušas par iemeslu sadarbības pārtraukšanai starp A. Geisari un Solut partneriem. Lai arī aiziešana un jauna uzņēmuma dibināšana nav bijis viegls solis, A.Geisari ir pateicīgs par šādu iespēju: "Solut bija vērtīga pieredze - kā izveidot uzņēmumu no nulles, ar pilnīgi jaunu un neierastu piedāvājumu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, ļoti agresīvos tirgus apstākļos, un īsā termiņā iegūt gan klientu, gan investoru uzticību," uzsver A.Geisari. "Tagad visas uzkrātās zināšanas un prasmes varēšu ieguldīt Monify, ko veidojam kopā ar aktīvu, uzticamu un tehnoloģiski spēcīgu komandu," turpina A.Geisari. 

Monify Latvijā un kaimiņvalstīs ieņems nišu, kurā nav gatavas darboties bankas un arī daudzi nebanku kreditētāji - ātri un vienkārši aizdevumi vidējiem un maziem uzņēmumiem bez ķīlas. A.Geisari uzsver - tas ļauj palīdzēt tiem uzņēmumiem, kam lēni kredīti ar lielām dokumentu paketēm un apjomīgām prasībām pēc ķīlas vienkārši neder. Sākot no 7.septembra uzņēmēji var pieteikties finansējumam Monify mājaslapā www.monify.lv

... un te tīri par pensiju fondiem - 

Trīs miljardi eiro - tāds pašlaik ir valsts fondēto pensiju shēmā jeb pensiju 2. līmenī uzkrāto līdzekļu apjoms, no tiem 2,5 miljardi ir nodokļu maksātāju veiktās iemaksas otrajā pensiju līmenī, savukārt nepilni piecsimt miljoni ir plānu dalībnieku peļņa. Šāgada pirmajā pusgadā uzkrāto līdzekļu vērtība palielinājusies par aptuveni 251 miljonu eiro, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas pensiju fondu apskats. 

Aktīvākiem veicas labāk. Eksperti secina, ka 2017. gada pirmais pusgads bijis labvēlīgāks aktīvās kategorijas plāniem - to vidējais sniegums bija 2,08 procentu apmērā. Tiem seko sabalansētie plāni ar 1,53 procentu tīro ienesīgumu. Konservatīvie plāni vidēji nopelnījuši 0,09 procentus. Arī gada griezumā augstāku ienesīgumu - 4,88 procentus - saviem dalībniekiem nodrošinājuši aktīvās kategorijas ieguldījumu plāni. Sabalansēto un konservatīvo plānu vidējā atdeve bijusi attiecīgi 3,12 un 0,20 procentu. Vidējais visu plānu vidējais ienesīgums gada laikā bijis 3,5 procenti. Savukārt tie plāni, kuri darbojas jau vismaz desmit gadu, saviem dalībniekiem šajā laika periodā pelnījuši 3,06 procentus gadā. 

Mjā , bankas strādā vnk "izcili". 

Tad kad filiālē sāk uzbāzties ar 2.līmeņa maiņu, parasti jautāju: "Kura kursa  (otrā vai trešā) ekonomikas fakultātes studenti Jums pārvalda tos fondus ?"

Atceros, kad Valsts arī pārvaldīja , tad tai bija vieni no labākajiem rezult.

Statistika ir interesanta zinātne. Šais minētajos % un pieaugumos nav ietvertas fondu pārvaldīšanas izmaksas. Galīgais cipars ir pilnīgi cits. Nu bet statistika.... Uz tās pamata veido izugsmes plānus, neredzot, vai negribot redzēt reālo situāciju. Un tad nu brīnamies, kapēc esam tur kur esam, bet plānojam taču citu.

Hermani,

Pieauguma procenti ir jau pēc pārvaldnieka izmaksām, i.e. neto. Tas gan nemazina sašutumu, par patiešām sliktajiem fondu rezultātiem. 

Jau iepriekš rakstīju, ka papētīju VISU 2. līmeņa aktīvo fondu Top 10 ieguldījumus saskaņā ar pieejamajiem publiskajiem pārskatiem. Pārvaldnieks vidēji paņem 1,5% (faktiskie dati), bet fondu-fondos pēc noklusējuma ir vēl noslēptas komisijas 0.5 līdz pat 2% apmērā. Un tas ir neskaitot front-load un back-load fees, ja tādas ir (pēc prospektiem tās var būt pat līdz 5(!) procentiem). Visvairāk grēko tieši SEBs un Sweds, kas būtisku daļu ir ieguldījuši tieši 'savos' fondos. Vienīgais, kas tiešām ir 'aktīvais' plāns = NORVIK, kas iegulda pa tiešo akcijās nevis fondu-fondos.

Secinājums: Visu aktīvā plānu atdeve ir stipri zem tirgus indeksiem, komisijas ir kā 'aktīvi' pārvaldītiem fondiem, bet portfeļa sastāvs norāda uz 'pasīvām' investīcijām. Kaut kas te ir stipri ačgārni, manuprāt.

VanK pamato, no kurienes infa?. Es izdaru secin'jumu balstoties uz man atsūtītajām atskaitēm, kur minēti pieauguma % un pārvaldības izmaksas. Patiesais pieaugums 'kontā'' ir % mīnus izmaksas.