| bigbrother
Pievienots: 09.02.2005
Ziņojumi: 1489 | Re: Banku lietas 06.06.2009 16:49 |
te jau ar vienu banku - parex - netiek galā. kur tad vēl par kādas citas (aizkraukles, krājbankas reģionālās vai kā nu viņas visas tur sauc) glābšanu var runāt. tad, ja būs sūdi, labākajā gadījumā dabūsi kārtējās valsts parādzīmes...
Ceturtdien, 4. jūnijā valsts parādzīmes iegādājusies Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), piektdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru žurnālistiem apstiprināja FKTK vadītāja Irēna Krūmane.Viņa norādīja, ka patlaban noguldījumu garantiju fonda līdzekļi 96 miljonu latu apmērā ar dažādiem dzēšanas termiņiem ir ieguldīti valsts parādzīmēs.
|
Hermanis
Pievienots: 27.08.2005
Ziņojumi: 5537 | Re: Banku lietas 07.06.2009 14:27 |
Domāju, ja es būtu Valsts, kam vēl varētu iesmērēt parādzīmes. Un iešāvās prātā privātie depzīti Bankās. Tie taču ir ilgtermiņa, un mūsu pilsoniskais pienākums ir palīdzēt Valstij, ja Valsts ir nonākusi grūtībās. Algas taču izmaksāsim talonos (obligācijās vai parādzīmēs - Rimševics). Bet, ja gribēsi tikt pie sava depozīta, daļu no summas arī izmaksās parādzīmēs. Gribēsi pagarināt depozītu, pa zināmu daļu nāksies pirkt obligācijas. bet pareksā vispār viss vienkārši. Tās summas kas ir pareksā virs ikmēneša limita ko var izņemt, automātiski pārskaitam Valsts kasē pretim bankā saņemot obligācijas ar dzēšanas termiņu 1 mēnesis, 2, mēneši, 3 mēneši utt.
Kā domājat, cik tas reāli ?  |
Mario
Pievienots: 13.10.2004
Ziņojumi: 3487 | Re: Banku lietas 07.06.2009 21:50 |
Es arī domāju, ka valstij vienkārši nebūs kur ņemt 50 k EUR garantiju izmaksai. Līdz ar to esmu EUR daļēji salicis Nordea uz 3% (3, 6 mēn. termiņš), tā kā šī banka ir Somu filiāle, nevis meitas banka.
3% gadā par EUR depozītu ir nedaudz labāks varians nekā EUR galbāt bankas seifā par 12 LVL/mēn....Seifs patlaban stāv tukšs...
Citu daļu turu uz 7.5% (EUR un USD/ 9.mēn termiņš), AUD uz 0% Reģionālajā Investīciju bankā, jo domāju, ka dažas no nelielajām bankām šajā situācijā ir ļoti dzīvotspējīgas. Tā kā nenodarbojas ar riskantiem aktīviem.
Uz tādām bankām Nordea, RIB u.c. cilvēki straumēm nes naudu.
Savukārt par LVL depo Nordea jau piedāvā 13%, ja nāc kopā ar kundzi...Tad kādēļ šāda depo šķirba? - Sanāk, ka riska prēmija par LVL turēšanu ir 10%..... |
JurisJuris
Pievienots: 29.11.2006
Ziņojumi: 28 | Re: Banku lietas 08.06.2009 12:04 |
Mario,
Var ūdzu sīkāk par šito: "Līdz ar to esmu EUR daļēji salicis Nordea ... tā kā šī banka ir Somu filiāle, nevis meitas banka."? |
janiso
Pievienots: 06.03.2009
Ziņojumi: 284 | Re: Banku lietas 08.06.2009 12:13 |
| Jā, Nordea un Danske ir filiāles, ir pakļautas attiecīgi Somijas un Dānijas likumdošanai un attiecīgi tās var uzskatīt par drošākajām LV bankām. |
armada
Pievienots: 02.11.2006
Ziņojumi: 204 | Re: Banku lietas 08.06.2009 14:10 |
Ne jau valsts piederiba izsaka bankas dorshumu, bet gan aktivu kvalitate, ienakumi, likviditate. Es protams nesaku, ka nordea ir nedrosha banka, bet tiri tas, ka ta ir somijas bankas fileale man neko nepalidz. Ka ari, teoretiski, ja iestajas bankrots, vai kompensacijas tika paredzetas nerezidentiem, ja tadi mes (latvieshi) skaitamies somijas bankas filialei, no depo garantiju fonda viedokla? Vai ari vienlga kuras dalibvalsts pilsonis tu esi?  |
janiso
Pievienots: 06.03.2009
Ziņojumi: 284 | Re: Banku lietas 08.06.2009 14:40 |
armadai
Ja banku sektorā iestājas lielas problēmas, tās automātiski pāriet valstij (vai nu caur garantiju fondu, vai bankas pārņemšanu). Attiecīgi no tā izriet, ka Somija/Dānija ir daudz drošāka gan skatoties pēc reitingiem, gan tīri loģiski. Un nekādai klientu šķirošanai būt nevajadzētu - visi esam ES pilsoņi. |
Hermanis
Pievienots: 27.08.2005
Ziņojumi: 5537 | Re: Banku lietas 08.06.2009 14:52 |
Man patīk jūsu teorizēšanas naivums.
1. Garantijas fondē vairs nav lati, bet gan valsts parādzīmes
2. Ja kāda banka bankrotēs, bet tas var notikt pēc loģikas tikai tad, ja zaļie asni nokalst un turpinās lejupslīde, jeb nākošais sūdu (atvainojos) vilnis uznāk. Tad nevienam Valsī, izņemot bijušajiem depozīt īpašniekiem, neinteresēs nekādas garantiju atmaksas. Pensionāri ēst prasīs, un tas būs svarīgāk. |
janiso
Pievienots: 06.03.2009
Ziņojumi: 284 | Re: Banku lietas 08.06.2009 15:26 |
Hermanim
Par to jau arī ir stāsts - mūsdienās runa nav par atsevišķu banku bilancēm, likviditāti utt. Runa jau ir par valstīm... |
bigbrother
Pievienots: 09.02.2005
Ziņojumi: 1489 | Re: Banku lietas 08.06.2009 17:41 |
vienkāršāk sakot - nordea un danske gadījumos depozīta saglabāšanu 50k eiro apmērā garantē attiecīgi Somija vai Dānija, nevis mūsu fktk ar Latvijas parādzīmēm. bez tam, šo abu atšķirība, piem. no swedbank vai seb bankas ir tā, ka Latvijā ir lielo nordea un danske bank filiāles, tādēļ lai iestātos depozīta zaudējuma gadījums, ir jānogrimst visai nordea vai danske. seb vai swe gadījumā tās ir lielo seb un swe vietējās meitas bankas ar savu atsevišķu, daudz mazāku kapitālu.
sīkāk - pie janiso, jo viņš, ja nekļūdos, ir bijis gan nordea, gan swedbankā |
Hermanis
Pievienots: 27.08.2005
Ziņojumi: 5537 | Re: Banku lietas 08.06.2009 17:58 |
| Tad jau sanāk, ka Latvija garantā mūsu SEBā un Sweedbankā nerezidentiem depozītus. Domāju, ka tā nav. |
Kreicis
Pievienots: 23.11.2005
Ziņojumi: 2943 | Re: Banku lietas 08.06.2009 17:59 |
| Hermani, arī nerezidentiem valsts garantē 50K EUR! |
bigbrother
Pievienots: 09.02.2005
Ziņojumi: 1489 | Re: Banku lietas 08.06.2009 19:10 |
Hermani,
nesen biju Londonā un tur draugs stāstīja, ka tagad nauda esot jānogulda Londonā esošo īru banku filiāļu depozītos, jo Īrija garantējot depozītu lielākā apjomā nekā Lielbritānijas valdība. tātad arī viņš, Lielbritānijas pavalstnieks, saņem īru depozītu garantijas. domāju, ka šeit nav savādāk. |
janiso
Pievienots: 06.03.2009
Ziņojumi: 284 | Re: Banku lietas 08.06.2009 19:23 |
bigbrother ir taisnība, tāpēc jau mums ir tie 50k eur (kā lielākai daļai ES valstu), lai visi ārzemnieki neaizskaitītu naudu prom no LV.
Runājot par Dāniju, viņiem vispār ir kaut kāda vienošanās starp bankām un valsti, ka depozīti tiek segti PILNĀ apmērā, resp. ja kādai bankai ir problēmas, pārējās samet naudu un atmaksā depozītus. Ja ar banku līdzekļiem nepietiek, atlikumu piemet valsts. |
swordfish
Pievienots: 16.08.2004
Ziņojumi: 6390 | Re: Banku lietas 08.06.2009 21:25 |
Kreici: 50 Eur, vai 50 Eur ekvivalentu pēc tekošā kursa uz problēmu iestāšanās brīža?  |
Kreicis
Pievienots: 23.11.2005
Ziņojumi: 2943 | Re: Banku lietas 08.06.2009 22:16 |
| šwordfish, pēc tekošā kursa |
Mario
Pievienots: 13.10.2004
Ziņojumi: 3487 | Re: Banku lietas 09.06.2009 13:50 |
...- nordea un danske gadījumos depozīta saglabāšanu 50k eiro apmērā garantē attiecīgi Somija vai Dānija, nevis mūsu fktk ar Latvijas parādzīmēm. bez tam, šo abu atšķirība, piem. no swedbank vai seb bankas ir tā, ka Latvijā ir lielo nordea un danske bank filiāles, tādēļ lai iestātos depozīta zaudējuma gadījums, ir jānogrimst visai nordea vai danske. seb vai swe gadījumā tās ir lielo seb un swe vietējās meitas bankas ar savu atsevišķu, daudz mazāku kapitālu.
_______________________________
Tieši tā, un šeit tas īstais suns ir aprakts.
Pats galvenais šobrīd ir saglabāt kapitālu maximālā drošībā tā, lai neviens LR ierēdņa rīkojums vai darbība šo kapitāla drošību un likviditāti nevarētu ietekmēt.
Latvijā Somijas (Dānijas) banku filiāļu klientu līdzekļus 50 k EUR apmērā garantē Somijas (Dānijas) valdība. Līdz ar to kapitāla drošība ir vairākas kārtas lielāka.
Varbūt šobrīd pat lielāka kā Parex sefā..., kuram teorētiski ar īpašiem MK rīkojumiem varētu pat tikt klāt, kā tas bija ASV 30.gados, kad Ruzvelts konfiscēja zelta monētas....
Vismaz man 10% gadā vairāk vai mazāk, turot naudu depozītā neko īpašu nenozīmē, jo mēs taču esam treideri un paši itin labi saprotam, kur ko, kā un kad ieguldīt, minimizējot riskus.
Šobrīd, piemēram, CITY glabātais treidinga kapitāls, kuru "Interactive brokers" esot caur Lloid's apdrošinājuši, vismaz LR ierēdņu manipulācijām nav pieejams. (IB klientu naudu glabā dažādās Bankās).
Svedbank, SEB u.c. ir meitas bankas nevis filiāles. Ja kas Baltijā notiktu ar tām, ciestu vienīgi šo mātes banku reputācija. Meitas bankas var uzskatīt kā Svenska B. u.c. t.m.l. banku atsevišķu projektu, ja tā var izteikties.
Ja iespējam atbalstīt meitu bankas, tās maximāli arī tiks atbalstītas, bet ja nevarēs, tad nevarēs. Katrā ziņā atšķirībā no Latvijas izcelsmes Komercbankām, minētās meitas bankas vienalga ir drošākas tieši dēļ bagātajām mammām.
Ja Parex bankai būtu spēcīga mamma, nekas t.m.l. 2008.g novembrī nenotiktu un arī LR valdībai šobrīd būtu daudz brīvākas rokas.
Apmēram tā  |
O"Ma
Pievienots: 13.06.2005
Ziņojumi: 239 | Re: Banku lietas 10.06.2009 15:12 |
| Danske jau dod 15% Latu depozita,interesanti,kā jau sakot no 1 mēn. |
maxxtro
Pievienots: 11.07.2005
Ziņojumi: 7056 | Re: Banku lietas 15.06.2009 18:22 |
| 08.06.-12.06.2009. Pārdodot latus, Latvijas Banka nopirkusi 160.0 milj. eiro. |
Kirsipu
Pievienots: 02.02.2006
Ziņojumi: 33 | Re: Banku lietas 15.06.2009 23:05 |
Šovakar, ejot garām Dominas valūtas maiņas punktam, sajutos gaužām nelāgi, ieraugot rindu kādu nekad tur nebiju nekad nebiju rezējis. Rinda stāvēja vismaz kādi 15 cilvēki. Esmu kaut ko palaidis garām vai tiešām visi maina atpakaļ Eiro uz latiem?  |
Tedis
Pievienots: 12.07.2008
Ziņojumi: 1483 | Re: Banku lietas 22.06.2009 16:09 |
FKTK publicējusi banku darbības maija kopsavilkumu.
Latvijas banku aktīvi maijā ir samazinājušies par 0.2% jeb 38 miljoniem latu. Lai gan banku sektora kopējais kredītportfelis maijā samazinājies par 1% jeb 158 miljoniem latu, tomēr dažās bankās izsniegto kredītu atlikums maija mēnesī ir palielinājies. Ja mājsaimniecībām izsniegto kredītu atlikums maijā sarucis caurmērā visās bankās, tad privātuzņēmumiem izsniegto kredītu atlikums vairākās bankās ir palielinājies.
Uzkrājumi nedrošajiem kredītiem maijā banku sektorā vidēji pieauga par 13.4% jeb par 83 miljoniem latu, sasniedzot 700 miljonus latu. Tādējādi uzkrājumu apmērs maija beigās banku sektorā sasniedza 4.4% no banku kopējā kredītportfeļa (aprīlī – 3.8%).
Maija beigās bez maksājumu kavējuma bija 77.1% no banku izsniegtajiem kredītiem (aprīļa beigās – 78.7%). Maijā kredītu ar maksājumu kavējumu vairāk nekā 90 dienas apmērs palielinājās par 17.3%, un šo kredītu īpatsvars banku kredītportfelī maija beigās bija 10.7% (aprīļa beigās – 9.1%) .
Maiju banku sektors kopumā ir beidzis ar 146 miljonu latu zaudējumiem, kaut arī 13 bankas un viena ārvalsts bankas filiāle ir strādājušas ar peļņu, kopā nopelnot 24 miljonus latu (aprīļa beigās peļņa – 19 miljoni latu). Banku zaudējumi galvenokārt ir veidojušies dēļ minētajiem uzkrājumiem nedrošajiem parādiem.
Kopsavilkuma tabula sadalījumā pa mēnešiem.
------------------------------------------------------------------
Kreditēšana kopš februāra beigām ir praktiski iesaldēta - kopējā kredītportfeļa izmaiņas miljonos latu: janvārī +14; februārī -42; martā -168; aprīlī -145; maijā -158.
Kurām bankām uzkrājumi sliktajiem kredītiem joprojām ir zem 2% no kredītportfeļa un kuras bankas ir palielinājušas kapitālu lai absorbētu zaudējumus, mēs redzēsim tikai pēc 2. ceturkšņa atskaitēm augustā.
 |
maxxtro
Pievienots: 11.07.2005
Ziņojumi: 7056 | Re: Banku lietas 26.06.2009 12:35 |
| Moody's saglabā Latvijas Hipotēku un zemes bankas ilgtermiņa kredītreitingu investīciju līmenī. |
Tedis
Pievienots: 12.07.2008
Ziņojumi: 1483 | Re: Banku lietas 29.06.2009 20:21 |
ECB brīdina Latviju par tās plāniem «iesūkt» Latvijas bankas peļņu
ECB dokumenta oriģināls |
swordfish
Pievienots: 16.08.2004
Ziņojumi: 6390 | Re: Banku lietas 29.06.2009 20:34 |
| Kaut kā galīgi ne pēc zeitgeistiem šis paziņojums izklausās Viņi uztraucas, ka tiek apdraudēta mūsu bankas neatkarība |
maxxtro
Pievienots: 11.07.2005
Ziņojumi: 7056 | Re: Banku lietas 30.06.2009 11:46 |
| 30.06.2009 Valsts akciju sabiedrība ‘’Latvijas Hipotēku un zemes banka’’ pilnībā dzēš 20 miljonu eiro aizdevumu. Aizdevums tika noslēgts 2006. gada 30. jūnijā ar Vācijas banku WestLB AG. |
|
