Par ko ir raksts? Kad mani draugi, paziņas, kolēģi vai radi uzzina, ka es tirgojos biržā ar akcijām, daudziem arī rodas līdzīga vēlēšanās vai vismaz interese. Taču pirmie jautājumi nebūt nav “kā šomēnes mainījās biržu indeksi”; “kāda mūsu akcijām ir attiecība P/E”. Nē, jautājumi bieži vien ir no sērijas “vai var sākt ar pieciem latiem”, “kā noņemt akcijas no bankas konta”. Cilvēkam, kas ir saskāries ar biržu, tādi vai līdzīgi jautājumi var izsaukt smaidu. Atšķirsies turpmākā reakcija – viens šo jautājumu kā anekdoti izstāstīs vakarā paziņām, nevaļīgāks atmetīs ar roku vai dos lielisku padomu: “ielien internetā, tur viss ir”. Taču arī specializētos saitos, informējot par izmaksām un iespējām, pieņem, ka klients saprot, ko nozīmē nopirkt akciju. Šajā vai citu saitu forumos uz daudziem elementāriem iesācēju jautājumiem tiek sniegtas atbildes. Taču laiks iet, komentāru skaits forumos aug, iesācēju jautājumi gadu gaitā nemainās. Līdz ar to pēc pāris gadiem uz jaunpienācēja jautājumu “kā nopirkt akcijas” varēs atbildēt “šis jautājums ir izdiskutēts, liekas pirms pusotra gada, tā ap rudeni, paskaties arhīvos”. Tāpēc apkopoju sev vai citiem visbiežāk uzdotos viselementārākos jautājumus un mēģināšu uz tiem atbildēt, neizmantojot nekādus speciālus terminus. Jā, un, protams, viss zemāk minētais ir subjektīvs autora viedoklis un tēmas izpratne, kas nepretendē būt par absolūto patiesību.

Akciju iegāde – pārdošana. Tātad akcija – tas nepavisam nav apdrukāts papīrs ar ūdenszīmēm un parakstiem. Tā ir nemateriāla lieta, kas vienkārši ir un viss, bet aptaustīt vai apskatīties uz to nevar. Līdzīgi kā privatizācijas sertifikāts, kapitāldaļa firmā vai viena no 15 balsīm kāpņu telpas kaimiņu kopsapulcē. Lai nopirktu vai pārdotu akcijas, jābūt atvērtam vērtspapīru (turpmāk v/p) un naudas kontam vienā un tai pašā bankā. Nopērkot akcijas, tās nonāk (protams virtuāli) v/p kontā, bet no naudas konta tiek noņemta atbilstošā summa. Pārdodot akcijas, to skaits no v/p konta tiek attiecīgi dzēsts, bet naudas konts papildinās. Ja naudas kontā parasti tur viena tipa valūtu, tad vienā v/p kontā var glabāties vairāku kompāniju akcijas. Tātad pirmajam solim investēšanā jābūt šo divu kontu atvēršanai un investējamās summas noguldīšanai naudas kontā. Iespējams, jums izvēlētajā bankā naudas konts jau ir. Tad atliek tikai atvērt v/p kontu un pie papīru noformēšanas paziņot, ka naudas konts jau ir, vajag tikai viņu piesaistīt v/p kontam. Viegli saprast, ka izdevumi būs sekojoši:

• v/p atvēršana (vienreizēja);
• naudas konta atvēršana (vienreizēja);
• v/p konta uzturēšanas izmaksas (mēnesī);
• naudas konta uzturēšanas izmaksas (mēnesī vai gadā, ja vēl arī ņemsiet karti).

Katrai bankai izmaksas būs dažādas. Dažām par maksu būs viss, dažas maksu par kaut ko neņems. Nākotnē nāksies maksāt arī komisiju par akciju iegādi vai pārdošanu. Parasti tās ir procentu daļas no kopējās darījuma summas. Ir bankas, kuras ņem minimālo summu par darījumu, ir bankas, kuras to nedara, katras bankas cenrāžus nu tik tiešām var meklēt internetā. Tas arī viss. Gribat nopirkt akcijas – aizejiet uz banku, sameklējiet darbinieku, kurš par to atbildīgs un aizpildiet veidlapu. Pārdot – tas pats. Negribat katru reizi iet uz banku, pakonsultējieties, vai iespējams un ja jā, tad kā iesniegt v/p pirkšanas – pārdošanas uzdevumus pa telefonu vai elektronisko pastu.

Ar cik lielu summu iesākt. Saskaitiet augstākminētās izmaksas– cik maksās abu kontu atvēršana un uzturēšana gada laikā. Iegūsiet kaut kādu ciparu, pieņemsim, ka 20 Ls. Tātad gadā par iespēju pirkt un pārdot jūs samaksāsiet vismaz 20 Ls, neskaitot komisijas maksas par darījumiem. Vai ir jēga atnākt uz banku ar 10 Ls un nopirkt akcijas? To izlemt jums. Pat ja akciju cena pēc gada pieaugs par 50%, izdevumi pārsniegs ienākumus par 5 latiem. Ja to cena mīņāsies uz vietas, pēc gada jūs būsiet samaksājis 20 latus, jums piederēs akcijas uz 10 latiem un gadu ilga pieredze akciju tirdzniecībā fondu biržā, kas laikam skaitīsies būtiskākais ieguvums šinī gadījumā. Ja nolemsiet tirgot akcijas patstāvīgi, izmantojot i-brokeri (sīkāk par to zemāk), tad gada izdevumi palielināsies. Nedrīkst arī aizmirst par to, ka likums “es ieguldīšu un manas akcijas pēc gada maksās vairāk nekā tagad”, nav dzirdēts. Līdz ar ko starta summu jānosaka jums pašiem, bet kāpēc lai tā nebūtu mazāka par 100 latiem? Vienīgais, ko es neieteiktu darīt - uzsākt projektu “akciju tirdzniecība”, šim nolūkam aizņemoties lieku naudiņu un izmēģināt spēkus.

Neliela atkāpe: bieži ir dzirdēts viedoklis: “kādi tur izdevumi? Ja man būs akcijas, es pelnīšu ar dividendēm”. Jā, ir gadījumi, kad kompānijas izmaksā dividendes. Ja tās iepriekšējā gadā strādāja ar peļņu. Ja peļņa nav vajadzīga tālākai sabiedrības izaugsmei, rekonstrukciju veikšanai vai iepriekšējo gadu zaudējumu segšanai. Ja pelņa ir pietiekama lai uz katru no vairākiem miljoniem akciju, kas ir publiskā apgrozībā, sanāktu vismaz kaut kas. Ja tā galu galā nolemj akcionāri. Ja visi nosacījumi izpildās, kompānija izmaksās dividendes. Pieņemsim, ka uz katru akciju, kas maksā latu, nolemj izmaksāt pāris santīmus dividendēs. Parēķiniet uz cik lielu summu jums jāpieder akcijām, lai dividendēs saņemtu kaut vai simts latu. Protams, mēdz būt visādi un šad tad tiek izmaksātas lielas vai neredzēti lielas dividendes. Šad tad...

Tirdzniecība caur internetu. Iespējams, ka jūs nevēlaties skriet uz banku vairākas reizes dienā vai uzjautrināt kolēģus ar klientiem, sasvīdis kliedzot klausulē “met nost! Visu”! Šai gadījumā nākamais solis ir akciju tirdzniecība ar interneta palīdzību. Jums ir dators, jums ir interneta pieslēgums un naudas un v/p konti bankā. Jāiet uz banku un jāpaziņo par šī pakalpojuma izvēli. Tas var saukties dažādi – e-brokeris, i-brokeris vai arī Investors (Hansabankai).

Turpinājums sekos...