Pirmais iespaids ir stingra dāma ar zizli. Izlecot nez kurienes viņa skrien, mādama ar strīpaino koku stāstot, ka nu ir 69, kas te neesot īsti ļauts. Vsjo, idu delatj protokol. Bargā k-dze, saku, vai pie jums visas dāmas tādas bargas? Pavīpsnā, redzu, ka kontakts ir nodibināts. Eju pakaļ uz 5-to žiguli, kur pirmais D-Pils pārsteigums - otra šāda k-dze pie stūres. Saku, ka nepamanīju 50 ;). Un acīs man var lasīt es tak iedošu... :)... dāmas piekrītoši pamāj, mēs tak ņemsim :). 5 Ls.

Nu dārgāk, kā Jūrmalā iebraukšana par 1 Ls, bet cerēsim ka tas ir tā vērts. Nākamais iebraucot tālāk, ir kaut kur priekšā liels uzraksts MAXIMA, kas atgriež realiltāte sakot, ka ja sapņainais vadītājs domājis, ka nu redzēs jaukos Latgolas nosaukumus ierauga Maximu. Diemžēl vēl vairāk iespaidu par D-PILI kā individuālisma vaibstiem bagātu vietu sabojā RIMI, pie kura vadoties pēc kartes pagriežu pa labi. Nez kurienes parādijies VW golf strauji, nogriežot ceļu paskrējis garām, iestūrē precīzi zem ķieģela zīmes. Laikam savējais. Cilvēku izrādās vairāk, kā domāju.

Vienvirziena ielu princips, kārtējo reizi, gribēdams griezt iekšā konstatējo ka nevarēs gan. Neērti, principā ja braucot turi rokā katalogu...

pasaku pilsēta. kādreiz savos memuāros šai pilsētai būs īpaša vieta. Parādes iela 1. Pedagoģijas fakultāte, tur man jāsatiek interneta provaideris ar skanīgu nosaukumu DPUnet. Direktors solījās pa telefonu, ka atrast būšot pavisam viegli un būšot uzraksti. Brīdi šaubījies izbraucis cauri parkam, ieraugu sarkano ēku, nu skaidrs ka vismaz šo esmu atradis.
Uzrakstu vēstošu kaut ko par DPUnet nav. Nu necerējām arī tāpēc ieraugot jautru čalojošu bariņu apmēram 20 D-pils meičām, braši izslējies eju klāt. Nopratis, ka varbūt labāk lietot krievu mēli, iesāku:

- devushki, ka gde mozhno najti DPUnet?
- ...

silence. manī vēršas divdesmit, jaunu, tumšu, gaišu, pelēku, pat zaļu acu. Sales manageris, un principā ne uz mutes kritis Rīgas antiņš sajūtos tizli.

- mne bi... internet provaidera....DPU... kotorij .net...,- jau klusāk nosaku es.
Zaļo acu īpašniece modernos džinsos šoreiz atbild:

- nu mi možem pokazatj..., - lietojot toni, kuru 90 gadu sākuma lietoja modernās meitenes vārītos džinsos uz jautājumu kur ir videosalons.
- nu pokažite-s... īpaši uzsverot imperatīvo "s", meitenēm svešais tips, es, nosaku.
Blakus stāvošā meitene ar samērā īsiem svārciņiem kas neticami perfekti pieskaņojas apkārt esošās ēkas sienas, aplaizījusi krāsotās lūpas nosaka:

- v novom korpuse, četrvjortij etaž. vam tuda.

Pēc desmit minūtēm līkumojot pa šaurajiem koridoriem, un ceturto stāvu beidzot atrodu Astronomijas (!) kabinetu. Pedagoģijas institūtā astronomija acīmredzot ir obligāta disciplīna, līdzīgi kā pievilkšanās jaunsargiem, tāpēc sapratis, ka esmu pazaudējies griežos riņķī un dodos pa līkumoto eju atpakaļ. ap stūri mani gaida pārsteigums. Divdesmit meičas stāv pie vienas no auditorijām pilnīgi nosprostojot visu gaiteni. Zaļace (šoreiz gan pazīstu pēc džinsiem), jo lampiņas koridorā nav tik obligāts priekšmets, kā astronomija, teatrāli pagriežas un noprasa:

- nu.... (pauze)... našļi DPUnet?
- nu poka net.
- i ņenajdjote-s, eleganti atkārtojot manis paša toni ar imperatīvo "s", nosaka meitene.

zaudēji gan Seller of Smiles, nodomāju es, un ievilcis elpu metos meiteņu burzmā.

- eto mi jesčo posmotrim, - nosaku es nedaudz pagrūstīts kamēr izlausies caur šo skaistumu.

DPUnet tiešām izrādās pavisam citur. Daugavpils. sapņu pilsēta.

Saules iela.

Saules iela kurā velos nogriezties no Teātra ielas, iesaka tā nedarīt ar vienvirziena zīmi. Nospļāvies, metu riņķi, ap astronomisko pedagogu institūtu, tad vēl kādu ielu, kur nez kāpēc šķērsām noparkots Audi A6 stāv neticami tizli, kaut gan vietas it kā ir daudz, beidzot iegriežu Saules ielā.
Te sagaida pārsteigums, aiz kafejnīcas ar uzmundrinošu izkārtni "pīlādzis", ieraugu maksas stāvvietu. Ar rīgas automātiem sabojāto domāšanu veros riņķī, kamēr lēnām saprotu, ka automāta f-jas te tomēr pildīs tantuks ar spilgti zilo jaķeli, kas mundri pienākusi pie manis, nostājas pozā "?".

- Es līdz pus diviem.
- Do četirjoh???
- Net... do pol vtorogo....
- Nu tak srazu i govori.... >:-/

Klasika.

Interneta kafejnīca.

Nedaudz tālāk, pārejot pāri gājēju pārejai ar lielu prieku ieraugu interneta kafejnīcu, kas šeit ir nosaukta par "Datoru klubu". A4 formāta lapa vēsta par bonusiem kas gaida ieklīdošo D-pilieti: U NAS - IZOĻIROVANNIJE KABINI!". Labi, Seller, izolācija ir tas kas šobrīd vajadzīgs, lai apskatītu dzimteni, wallstreet.lv un rfb.lv.
ienākot telpā, pirmais kas iekrīt acīs ir divi puiši kas aizrautīgi vērodami,liekas kaut ko no sērijas par Hariju Poteru, tik stipri jūt varoņiem līdzi, ka neviļus nodomāju ka Poters varētu būt Daugapils mērs ja būtu vecāks.

- mņe internet. na 20 minut.
- dvadcatj santim.
- a tualet u vas jestj?
- da j... (attopas)... konečno!. do konca i naļevo

aiztaustoties pa tumsu līdz galam (lampiņas liekas ir izskrūvētas vai sasistas ar dēli, kaut ko argumentējot), veru vaļā labās durvis. Nē. šis nav WC, šis ir UNIX serveris. Domā, Seller domā. Kauns, bet tualates te nav. Tad noprotu, ka contrary thinking šeit būs kā radīta griežos riņķī, un tausi vaļā kreisās durvis. Ir. Jo loģiski, adminam tas ir no kreisās, man no labās. Loģiski.

Datoru ieslēdzot konstatēju, ka viss desktops ir nosēts ar dialeriem, shortcutiem uz saitiem par dzimumdzīves tematiku. Trojanu te kā biezs, nodomāju es un, nobīstos vērt vaļā savus mailus.

- Uvažajemij!, a u vas tut virusov netu?
Pusis pieceļas un pienācis klāt, iedur pirkstu uz systray kasperska logo - antivirus na... (na ir netulkojama zilbe, kas var tikt pievienota praktiski jebkuru divu lietvārdu galotnēs). Es saku,

- nu proverim. atveru homescan online scanneri, kurš pēc 5 min, jau ir atradis ap 70 trojanu.
Pēc mirkļa klusuma puisis izlaiž visu dvēseli:

- ^&$%^, Vadik, s%^a, uroju.

Vadiks nav mans, labākais draugs, tāpēc neceļu ne ausu.