Vakarā te satumst ātri. Eiropai raksturīgās krēslas zonas te nav, tāpēc ap septiņiem kļūstot tumsai Taipejā iestājas nakts dzīve. Nometis spiedošo kaklasaiti, uzvilcis hawai style kreklu un ērtās linu bikses dodos ārā. Taipejā liela daļa vakara un arī nakts dzīve notiek tā saucamajos night market – jeb nakts tirgos. Tas ir samērā unikāls veidojums mūsdienu āzijas kosmopolītikajā esamība, jo ir saglabājis visu āzijas tirgum esošo raksturīgo kolorītu. Pirmie tirgoņi parādās ap astoņiem, tāpēc nesteidzīgi dodos kājām caur vakara klātajām ielām. Neskaitāmo motorolleru miriādes, nesdamies garām rada sajūtu, ka esi ierauts, vesela mikroorganisma vēderā, kā planktons, kas drīz vien tiks aprīts piepeldot tuvāk kādam valim. Motorollers ir praktiski vienīgais kaut cik loģiskais un ātrākais pārvietošanās līdzeklis šajā pilsētā. Ārā ir silts, ja līst lietus ir iespējams uzvilkt arī lietusmētelim līdzīgu apmetni un – aziet. Sēžoties pie Stephena džipa stūres, ko reiz palūdzu pats vēlēdamies izjust pilsētas satiksmi, jau pēc piecām minūtēm sapratu, ka bez īpaša treniņa tas nav iespējams. Kā bez galvas nesošie motocikli, mopēdi un tamlīdzīgi veidojumi nesas no visām pusēm, austrumeiropas ceļos iegūtā nedaudz konservatīvā vadīšanas māka te absolūti izgāžas. Kaut kā ticis līdz ofisam, vairākārtīgi taurēts un lamāts no taksistu puses, izkāpju no džipa. Būs vajadzīgs treniņš. Bet šodien es dodos uz pilsētas atālāku nostūri, kur izvietojies viens no lielākājiem nakts tirgiem, jo atrodas samērā neprestižā rajonā, un pārsvarā tiek apmeklēts no vidus un nabadzīgākas pilsētas iedzīvotāju puses. Šādi tirgi var dalīties vai nu pēc profila – piemēram pārtikas, drēbju vai vieglas uzvedības sieviešu, vai arī unversāli, bet vairāk vai mazāk orientēti uz zināmu iedzīvotāju profilu, vai līdz pavisam specifiskiem – piemēram čūsku nakts tirgus, kurā šos reptiļus gan dresē, gan baro, gan gatavo vai taisa zāles no tiem.
Tā nu šoreiz sanācis, ka esmu nokļuvis guangzhoi district, jeb vietā kur galvenokārt dzīvo pilsētas vidusmēra un zemākā slāņa iedzīvotāji, kas nodarbināti neskaitājamajās elektronikas ražotnēs, saliktavās, pārdotavās, noliktāvās kas nu kur ir spējis iekārototies. Šei motorbaiku blīvums jau kļust neciešams, troksnis, tuvojoties night mārketam lēnām no varenās pūļa sanoņas pieaug bāzeles ērģeļu troksnim līdzīgā kakafonijā.
- Sir...sir.... do you want girl? Sir... nais girls... sir...;

Burtiski aiz rokas tieku parauts no nekaunīga izskata vidēja gadagājuma vīreļa džinsu kreklā ar bluetooth uz auss. Jā tur viņas stāv, stāv spilgtos īsos svārkos, ko angliski labi rakturo vārds “pink”, un valšķīgi smaidot piekrītoši māj bosa ķīniskajam angļu akcentam.
- no thanks, - censdamies atbrīvoties no ciešā tvēriena, lavos pūļa virzienā, mēģinādams radīt iespaidu, ka šajā brīdī interesē tikai un vienīgi nacionālais ēdiens tofu, veidots no piparoti saldas sojas. Thanks sir. Šo mēs tirgū nemēģināsim, vismaz šādā veidā ne.
Jau patvēries sanošajā izsalkušajā, dienas tveices un darba nogurdinātājā pūlī, aptaustu kabatu ar maku un dokumentiem ir. Vismaz šodien man veicas. Biju piemirsis par piesardzību.

04/06/2004
Taipeja

....

Taivānas un vispār āzijas tirgiem raksturīga specifiska iezīme ko ievēroju jau pašā sākumā. Kaut arī arābu vai palestīniešu austrumu skaļais tirgus ir tikpat cilvēkiem pilns, skaļš un pirmajā acu uzmetienā pilnīgi neorganizēts, tad šeit, Taivānā pirmais kas metas acīs ir mazais bērnu tirgotāju skaits. Tur, Jeruzalemē, tu tiec triekts vai nost no kājām ar milzīgo palestīniešu bērneļu suvenīru tirgotāju ordu, šeit nekā tāda pagaidām nemanu. Laiski virzīdamies gar cieši, gluži kā rīgas īres namu purvciemā sarindotajām tējas tirgotavām, vēroju cilvēku sejas, uzvedību, cerēdams šajās, nedaudz vakara tveices uzbudinātajās sejās saskatīt austrumnieka smalko dvēseli. Tā ir citāda. Šeit, izejot no stiklotā kondicionētā arhitektoniskā milzeņa, novelkot kaklasaiti, un izmetot lepnumu no sava skatiena jūs sajutīsiet šīs pasaules daļas neatvairāmo šarmu, kas ielīst jūsu dvēselē gluži kā sārts, mīlestības pilns zemeņu sīrups uz saltās ziemeļnieka plombīra sirds. Šiet nav melu. Jūs tos vienkārši neatradīsiet. Jā, šeit jūs apkrāps tējas tirgonis, jā varbūt samelos taksists, varbūt piemānīs skaistā toufu pārdevēja, kura ir tik jauka, ka lauzītā ķīniešu valodā centīsities teikt komplimentus, tajā pašā laikā pārmaksājot vairākus simtus taivānas dolāru. Šeit nav nekrietno melu, paša fakta melu dēļ, šī pasaules daļa ir saglabājusi dotā vārda stipruma neaizskaramību, šī pasaules daļa augsti vērtē sievietes uzticību un mīlestību.
Uzmanību piesaista sliktas kvalitātes megafonā pastiprināta balss, kas izraisot ļembastu pie viena no izļodzītajām letēm, ir savākusi nelielu cilvēku pūli. Pieejot tuvāk, skatam paveras neraksturīgi augsta lete, savā ziņā galds, kurš nokrāmēts dažāda lieluma burkām, stikla traukiem un trauciņiem. Šajos stikla traukos izrādās dažāda garuma, resnuma, krāsas un kustīguma čūskas, kas nu salaistas traukos locās trejdeviņos līkumos, gluži kā cenšoties rast kādu izeju no stikla cietuma, un neatvairāmās nāves autrumnieka rokās, kas veikli manipulējot ar melnu čūsku rokās, un un mikrofonu uz auss, plaši žestikulēdams kaut ko stāsta pūlim. Pēc intonācijas nojaušu, ka tiek stāstīts par čūskas ārstējošām spējām, kaut gan atmiņā uzpeld arī stāsti par cūsku ēšanu, un citām briesmeklībām, ko rādīt discovery kanālā starp sievas pupiem gulošajiem vīriem. Kamēr gremdējos domās par čūsku virtuvi, tirgonis spēji iesaucies „hey”, paķēris nazi veikli nošņāpj čūskas galvu, un paņēmis uz galda stāvošo stikla glāzīti, kurā jau ir caurspīdīgs šķidrums, ātri notecina no galvas līstošās asinis, iekrāsojot glāzē esošo šķidrumu gluži purpursārtu. Pēc tam iesmējies, un izmetis pāris frāzes ietecina pēdējās pilītes sev mutē. Tad vēlreiz, paņēmis rokā glāzīti, pagriezdamies pret pūli cik noprotu, jautā kurš vēlās dziru izdzert. Paceļu, roku. Tirgonis, palecas gaisā no prieka, jo palielā auguma eiropietis puķainā kreklā, acīmredzot ne katru dienu dod reklāmu iestādījumam, tāpēc manu kustību pie maka, noraida, kratot galvu, rādot, ka tev vecais, šis ir par brīvu. Izsaukdams uzbudinātus komentārus no skatītāju puses, veros uz letes uz to, kas nu man tagad būs jādzer. Pieskriem acīmredzot iestādījuma saimniece, atnesdama vēl divas glāzītes, klāt pie tās, kurā jau atrodas sarkanais šķidrums. Nu uz letes stāv trīs glāzītes – vienā tīri caurspīdīgs šķidrums, otrā kaut kas indīgi zaļš, trešā, jau pazīstamā – sarkanā.
- first zis, second zis, and third zis... sieviete nomurmina, liekot saprast kārtību kādā jādzer dotie šķidrumi. Pirmā attiecīgi bezkrāsainā, otrā sarkanā, un trešā zaļā. Sev par šausmām ievēroju divas lielas medicīniskas kapsulas peldam sarkanājā šķidrumā. Paveros sievietē, vaicādams „What’s that?”. Pikti nopurpinādama, kaut ko ķīniski viņa pagriežas un aiziet. Neko darīt, ņemu pirmo. Garšo pēc spirta. Liekas, ka vagha, ķīniešu šņabis, tad izdzeru asinis, norijot tajā peldošās kapsulas, pēc tam zaļo, kuras garšu nejūtu, jo iestājas psiholoģisks transs, no šīs situācijas.

- Okay, sir?.

- Yes thanks-, atbildu lavīdamies prom, nedaudz nožēlojot savu pārsteidzību, jo nu uzbudinātās smadzenes sāk zīmēt dažādus tālākos attīstības scenārijus, skaidrs ka ne labākos.

06/06/04
Taipeja