 |
 |
|
|
|
|
|
| swordfish, 27.11.2005 17:18 | | Paldies par rakstu. Es tik īsti nesaprotu tās bieži pieminētās alternatīvas tipa "izvēlēties noteikti dabūt tik, vai - varbūt dabūt vairāk, varbūt tik pat, varbūt neko". Ja man ir tas jādara daudz reižu, ilgtermiņā, tad protams, prātīgi izvēlēties variantu "A". Bet ja vienu reizi (kā to var saprast no šī raksta) - tad kāpēc skaitās prātīgi riskēt tādā loterijā? | | | Ingars, 27.11.2005 17:43 | A. 2500 USD (LVL) x 0,33 = 825.00
2400 USD (LVL) x 0,66 = 1584.00
0 USD (LVL) x 0.01 = 0.00
Kopā: 825.00 + 1584.00 + 0.00 = 2409.00
B. Noteikti iegūt 2400 USD (LVL)
2409.00 ir vairāk nekā 2400.00 | | | Mario, 27.11.2005 19:12 | Jā, sākumā biju domājis "A" piemērā 2500 USD (LVL) palielināt uz 2700 USD (LVL), lai starpība būtu jūtamāka, tomēr beigās negribēju grozīt oriģinalo piemēru.
Galvenais, ka domu uztvērāt.
Dažos piemēros atšķirība vēl niecīgāka. Kahneman un Tversky (un ne tikai viņi) pie reizes apgāza klasisko ekonomiskās lietderības teoriju. | | | swordfish, 27.11.2005 23:24 | Ingars:
Pareizi, bet tu arī, acīmredzot, ņem vērā ilgtermiņu, reizinot... Bet es runāju par vienreizēju izvēli - šeit nav jēgas ko reizināt... Šeit vienkārši - 1 gadījumā no simts - nekā, lielākajā daļā - tas pats... | | | ei ei, 12.09.2006 21:49 | kas ir klasiskā ekonomiskā lietderība? arī, aprēķinot dispersijas koeficientus, rezultātu analīzē tiek izmantoti pieņemti koeficienti. ko man dod fakts, ka korelācija ir 0,5 vidē, kurā ir tik daudz mainīgo, pie tam liela daļa mainīgo, par kuru eksistenci es vispār nezinu?
populārpseidozinātniski apcerējumi manhetenas apkaklītēm
dotais piemērs ir nekorekts, jo nepasaka galveno: kāda ir PEĻŅA | | | zuze, 07.11.2006 14:55 | | var jau aizrauties ar reekjinaasjanu - bet cik noprotu - te jau galvenais ir nevis racionaalaa pieeja, bet psihologjija! un te jau nevar neko izreekjinaat! taapeec - lielie reekjinaataaji, piedodiet, bet te tas viss nedarbojas :) | | Atpakaļ pie raksta |
|
|
|
|
