Tirgus drāma

Psiholoģisko teoriju skaits, kuras izskaidro cilvēka uzvedību, šķiet ir bezgalīgs. Liekas, ka katrs psihologs grib piedāvāt savu personīgo teoriju un pārliecināt pārējo psiholoģiskās sabiedrības daļu, ka tā ir jauna perspektīva. Vairāki psihologi pētot tirgus ir paplašinājuši psiholoģijas teoriju un savu pētījumu rezultātus ir izklāstījuši investīciju psiholoģijas grāmatās.

Tomēr Wesleyan universitātes psiholoģijas doktors Karl E. Scheibe rīkojās pilnīgi pretēji. Viņš, lai gūtu atbalstu savai vispārīgajai teorijai par cilvēka uzvedību, viņš izmantoja investora uzvedību akciju tirgū. Savā grāmatā „Ikdienas dzīves drāma” doktors Scheibs pierāda, ka ikdienas dzīve ir pārpildīta ar daudzām drāmām, kuras tiek nospēlētas vairākkārt. Mēs esam cilvēki un tāpēc mēs meklējam drāmu. Saskaņā ar doktora Scheibes teoriju drāma cilvēkus atbrīvo no garlaicības un ikdienas vienveidības. Savā grāmatā doktors Scheibe vairākkārtīgi apraksta vairākus piemērus, kad cilvēki savā ikdienas dzīvē, kā pretindi garlaicībai, meklē drāmu. Nodaļā „Bailes un alkatība” viņš parāda kā cilvēki drāmu atrod akciju tirgū.

Jūs jau būsiet daudzas reizes dzirdējuši, ka tirgu virza bailes un alkatība. Doktors Scheibe pamēģināja šo postulātu paplašināt. Viņš vērš uzmanību uz asimetriju, kāda ir starp bailēm un alkatību. Zaudējums ir daudz briesmīgāks, nekā no peļņas gūtā bauda. Tversky un Kahnemana pētījumi par izvairīšanos no riska sniedz vislabāko šī principa zinātnisko ilustrāciju. Piemēram, kad tiek dota iespēja izdarīt izvēli, cilvēki dod priekšroku 100 % droši nopelnīt 100 $, nevis 50 % droši nopelnīt 200 $. Cilvēkiem nepatīk risks un tie vienmēr izvēlas drošu peļņu. Investora uzvedības sekas, kad viņš izvairās no riska, ir tādas, ka kopumā zaudējumi pārsniedz peļņu. Tas nozīmē, ka vairums cilvēku pirmkārt meklēs iespēju izvairīties no nepatīkamām izjūtām, kuras izraisa zaudējumi, un tāpēc viņi pozīcijas likvidēs pirms laika. Bet neizmērojamās alkatības dēļ viņi turpinās atkārtoti ieguldīt naudu tirgū. Šis cikls, kar pārdošana notiek pirms laika un notiek atkārtotas ieiešanas tirgū, nozīmē to, ka lielākais vairums investoru biežāk zaudēs, nekā gūs peļņu. Bet kāpēc vairums investoru turpina ieguldīt tad, kad zaudējumi pieaug? Tā nav vienkārši alkatība, jo alkatības motīvs ir vājāks, nekā tieksme izvairīties no riska. Bet ja tā nav alkatība, tad kas tas ir? Viņiem ir nepieciešama drāma. Lai aizdzītu garlaicību, viņi iegulda kapitālu. Viņi rada dramatisko mijiedarbību. Viņi uzbudinās no vinnesta, bet baidās no zaudējuma un, lai aizsargātu to, ko ir ieguvuši, viņi pārdod. Bet tad atkal atnāk garlaicība. Vēlme uztaisīt lielu peļņu viņus uzbudina un viņi atkal iziet tirgū. Tāpēc drāma atkārtojas daudzas reizes.

Doktors Scheibe pamanīja, ka drāmu meklē ne tikai amatieri, bet tas attiecas arī uz kapitālu profesionālajiem pārvaldītājiem. Visi profesionāļi zina, ka vairums akciju neapspēlē indeksus. Viņi būtu materiāli vinnējuši, ja būtu nopirkuši reprezentatīvo vērtspapīru komplektu un to paturējuši tikai gadu. Viņi nemaz nepieskaroties investīcijām būtu varējuši doties makšķerēt, palaiskoties pludmalē vai arī ceļot. Šajā gadījumā viņu fondi vismaz atbilstu ikgadējam pieauguma indeksam, kurš praktiski vienmēr atstrādā labāk, nekā vairums fondu menedžeri. Tad kāpēc viņi tā nerīkojas? Tā ir drāmas nepieciešamība. Investīcijas vienkārši atstāt mierā nav pārāk interesanti. Viņi ir izvēlējušies aizraujošo fondu menedžera profesiju un turpina katru dienu iet uz darbu un cenšas pārsniegt indeksu, un savai dzīvei pievienot drāmu, lai sasniegtu lielākus panākumus, nekā, ja vienkārši fondus liktu mierā.

Doktora Scheibes akciju tirdzniecības psiholoģiskā analīze sniedz ne pārāk daudz jaunus atklājumus, bet tomēr tā ir interesanta. Rīcības ekonomisti un pieredzējušie treideri jau sen ir ievērojuši, ka tirgus trendi ir pūļa baiļu un alkatības funkcija. Bet kāpēc tirgus tā pievelk cilvēkus? Doktora Scheibes paskaidrojums, ka cilvēki iegulda kapitāli, lai apmierinātu tieksmi pēc drāmas un izkliedētu garlaicību, ir saprātīgs.

Ko šis psiholoģiskais aprēķins piedāvā treiderim? Ir lietderīgi izprast masu motīvus un ievērot to, cik tie racionāli uzvedas. Meklējot asas izjūtas un saviļņojumus viņi pirks akcijas, bet baidoties pazaudēt viņi panikā tās pārdos pirms laika. Jums kā treiderim ir jābūt gataviem savākt viņu naudu. Tajā laikā, kad viņi pērk un pārdod, lai savā dzīvē ienestu drāmu, profesionālie treideri var novērot kā tie darbojas baiļu un alkatības ietekmē un balstoties uz pūļa prognozējamo rīcību var uztaisīt naudu. Bet, no otras puses, ir vitāli svarīgi kontrolēt arī savu spēcīgo tieksmi pēc drāmas un saviļņojumiem. Arī profesionālais treideris ir tāds pats cilvēks, kā amatieris, un arī viņam ikdienas dzīvē ir tieši tāda pat nepieciešamība pēc drāmas un saviļņojumiem. Tas ikvienam ir nepieciešams, bet ir svarīgi šīs nepieciešamības turēt tālāk no treidinga. Tirdzniecība bieži var būt nogurdinoša, garlaicīga un tā var radīt satraukumu. Tirdzniecības stratēģiju ir nepieciešams sistemātiski un pakāpeniski izpildīt daudzas reizes. Nevajag kļūt par drāmas nepieciešamības meklēšanas upuri. Risinājums? Pārliecinieties, ka Jūs savu satraukumu porciju saņemiet citā jomā ārpus treidinga. Ja Jūs šo nepieciešamību apmierināt vēl kaut kur citur, tad Jūs tiksiet galā ar plānotās sistemātiskās tirdzniecības radītajiem kairinājumiem un garlaicībām. Tirgus sniedz drāmu, tomēr pārliecinieties, ka Jūs paliekat profesionālis un neļaujiet tirgus drāmai izjaukt Jūsu tirdzniecības plānu.