Paldies !

Kurš ir spečuks valsts parādzīmēs. Es šo to līdz galam nesaprotu. Kā savienot šīs divas, par vienu un to pašu aizdevumu ar ISIN kodu XS2361416915. 

https://view.news.eu.nasdaq.com/view?id=b0a5942874bf16835387615bc9abe7ed4&lang=lv

 https://www.boerse-frankfurt.de/bond/xs2361416915-lettland-republik-0-000-21-29

Kurš var mani nokonsultēt, kas notiek? Frankfurtes biržā es šo papīru varu nopirkt par 80 EUR. kas piesakās pirkt biržā pa 100?? Ko es nesaprotu??

Izbūros cauri. Valsts kase šodien saņēma (pārdeva pa)  80 miljoni par vērtspapīrus, kuru nomināls ir 100 miljoni ar 0% likmi. 2029. gadā mēs vērtspapīru turētājiem atgriezīsim 100 miljoni. Respektīvi, aizņēmāmies 80 Miljoni uz 6. gadi ar % likmi 3,9, un 2029 gadā atdosim 100.

Tad jau sanāk, ka aizņēmās par 6,8%?

Var arī noformulēt tā: LV piedāvāja tirgū paradzīmes 100 milj EUR vērtībā ar 0% kupona likmi, kuras tirgus dalībnieki bija gatavi nopirkt par aptuveni 80 miljoniem, kas sanāk (aptuveni):

(100-80)/80 / 6 gadi = ~4% /gadā

Air Baltic Corporation A.S. 6,75% 19/24 Bond | A2R5T2 | XS1843432821 | Price (boerse-frankfurt.de)

Var nopirkt pa 80 EUR. Nākamgad Jūlijā paredzēts dzēst pilnībā, plus vēl proči nav izmaksāti.

Ja ir ticība AIR Baltic, un pamanās pa tiem 80 paņemt pie neizmaksātiem pročiem, investīciju atdeve krietni virs 30%.

Khmm.. vari lūdzu parādīt aprēķinus kā tev sanāk "virs 30"?

Man sanāk šādi(uz minimālo loti):
Divas kupona izmaksas: 2 x 6.75% x 100K = 13500 EUR
Maturity: 12+5=17 mēneši
Ieguldījums: 80K (pie patreizējās cenas)

((13.5K / 80K)/17)x12 = 12% ienesīgums(gadā)
Tas arī nav slikti.

Pag, es laikam nemāku rēķināt.
Ja pēc 17 mēnešiem izmaksā 100K, tad jau sanāk

(113500-80K)/80K = 42%

Khmm... nevar būt tik labi?

(42% / 17 mēneši ) x 12 mēneši = 30%

Yep, nonācu pats pie tiem 30%/gadā. Paldies, tiešām apsveru šo paņemt.

Tikai tirdzniecība tāda švaka. Pusgada laikā 5 treidi bijuši. Pa 78, 79 un 84
Šaubos vai pa 80 varētu dabūt.

Es pēdējā laikā sāku nedaudz pievērsties un skatīties. Pats caur biržu tirgojies ar bondiem vēl neesmu. Te var arī Latvijas Valsts parādzīmes pa lēto nopirkt. Lai gan bondu portfelis ir paliels, esmu visu pircis pirmreizējā tirgū un turējis līdz galam, netirgojot. Nedaudz vēl jāpapēta, jānoskaidro, kā un caur ko tas ir izdarāms tīri fiziski, respektīvi caur ko pirkt. IB man tādu iespējum nedod, BET varētu būt, ka neesmu tur pareizos ķekšus salicis. Jāsāk būs pievērsties, jo esmu atradis diezgan daudz interesantu tikeru, kurus te varētu nopirkt.
|

Man IB ļauj likt orderi uz Air Baltic bondu. Margin account + bija ķekši pie fixed income trading.

Ar bondu spekulācijām, fizizkai personai varētu būt interesanti atskaitīties VIDam. Ir bondi, no kuriem netiek aprēķināts IIN. Es nedaudz pakaukulēju, un parēķināju, ka pareizi rīkojoties, var veiksmīgi spekulēt ar valstu parādzīmēm, BET.... No tirdzniecības (spekulācijām) ar Eiropas valstu parādzīmēm IIN nav jāmaksā. Ja to dara caur IB, tad baigā putra sanāk. Jāspēj nodalīt ar IIN apliekamie darījumi no neapliekamajiem. Ar dividendēm ir vienkāršāk, tur IB atskaitēs tiek izdalīti dividenžu ienākumi. Nemācēšu prognozēt, kā ar mūsu VID varēs tikt galā, bet tur beigās varētu būt jautras situācijas, jo VIDā darbiniekiem ir maza sajēga no vērtspapīru tirgiem. Un ja tu sāksi pierādit un stāstīt ka Tu esi izdalījis apliekamos darījumus no neapliekamajiem, tev pateiks, ka tā jau ir saimnieciskā darbība, un pierādi pretējo.

Tad vienkarsi japasuta, un neko nedeklaret, kamer virsu nelien pasi.

Ieviesīšu nelielu skaidrību, kā var pelnīt ar Valsts parādzīmēm (tīri teorētiski): 

1. Sākšu ar risku izvērtējumu: Eiropas valstu parādzīmes ir ar augstāko vērtējumu un praktiski bezrizka ieguldījums (Grieķiju vērā neņemam, tur cits stāsts). Nepastāv praktiski risks, ka varētu tikt neatgriezta nauda.

2. Tirdzniecība ar Eiropas Valsts parādzīmēm netiek aplikta ar IIN. Tātad, viss nopelnītais ir Tavs un nodoklis nav jāmaksā. (Te gan bažas māc, ka mūsu VIDam varētu būt cits viedoklis.)

3. Par piemēru, dotā brīdī 5 gadu Latvijas obligācijas ar 0% ienesīgumu var nopitkt zem 80, jeb nepilni 4% ienesīgums. Ja mēs redzam, ka tirgi krīt un valstīm tik spīdoši neiet, šo obligāciju cenas vēl kritīs. Tai brīdī, kad sāksies stabilizācija, šo obligāciju cena strauji sāks tuvoties nomināla cenai, un pareizi spekulējot, ap 30% gadā var pelnīt. BET, šeit ir nepieciešama pieredze un zināšanas makroekonomikā.

Veči, kuru banku, brokeru izmantot labāk darījumiem ar obligācijām?

Es te pajautāju Swedbank un ar konsultantu izpētīju Swedbank cenrādi un biju nepatīkami pārsteigts. Komisija par darījumiem ar Baltijas valstu obligācijām 3% no darījuma summas, min. 30 euro. Ja obligācijas darījums 10k euro, ienesīgums piemēram 8% gadā un ar 1 gadu obligācijas dzēšanas termiņu sanāk Swedbankai 300 euro tev 500 euro mīnus nodokļi. Nu pavisam nav pievilcīgs šāds darījums.

L1_wst - par to Swedbank obligāciju cenrādi, ieteiktu ar banku noprecizēt komisiju konkrētiem vēlamajiem papīriem, jo, pieļauju, ka cenrāža formulējumi ir ļoti vispārīgi un neprecīzi. 

Līdz šim nebiju iedzļinājies Swed obligāciju komisijās un vienkārši pirku nedomājot. Pēc Jūsu ieraksta sabijos un paskatījos cik tad esmu maksājis - katrā ziņā nekādus 3% neredzu. Nesen, par no emitenta pirktajām Marijas 2 obligācijām par 25k samaksāju 4,5EUR komisiju. Senāks pirkums - caur Swed brokeri biržā otreizējā tirgū pirktas leišu uzņēmuma obligācijas par 30k - 30EUR komisija.  

Paldies par informāciju.

SEB-ā it kā ir sakarīga maksa par Baltijas obligāciju pirkšanu/pārdošanu - 0,2% no summas, min. 20.00 EUR. Summām virs kādi 10K varētu būt pieņemami, mazām paketēm tomēr kaut kas aiziet. Bet jautājums par obligāciju dzēšanu (tāds brīdis vēl man nav pienācis) – tur taču nevajadzētu atskaitīt tos % vai minimālo maksu? Varbūt muļķīgs jautājums, sorry , bet gan jau kādam tas brīdis ir bijis