Jautājums?? Kurš man sniegs sakarīgu atbildi, no manis alus kauss. Par šortiem. Lai varētu šortot, piedalās, vienkāršākajā shēmā četri dalībnieki. Institucionālais akciju turētājs (1), kurš uztic fondam (2) savas akcijas, kuras fonds dod šortot. Es (3) ņemu no fonda un pārdodu sev nepiederošas akcijas, kādam citam (4). Kas un kā ar dividendēm, man viss arī nav skaidrs, kā konkrēti plūst nauda, nezinu. Zinu tikai to,  kurš maksā un kurš saņem, un galā viss ir OK, bet kurš kuram, un kurā brīdī maksā nesapratu?? Un vēl, kā tur depozitārijā tiek fiksēts šāds darījums? Jo, sākotnēji depozitārijā, īpašuma tiesības ir fiksētas uz konstitucionālo akciju īpašnieku, bet notiekot šorta darījumam, un kādam citam (4) nopērkot tirgū no manis (3) šortotās akcijas, viņš kļūst par akciju īpašnieku, un šīs akcijas tiek nofiksētas depozitārijā uz kāda pircēja (4) vārda. Tātad, sanāk, ka tirgū ir ''liekas'' akcijas, un kā tās tiek atspoguļotas depozitārijā vēlreiz???? Kā jau teicu, kurš man paskaidros, kauss alus no manis.

Pēc manas saprašanas un logiski būtu sekojoši:

Pēdējam dividendes pa tiešo maksā uzņēmums

 Tam kurš aizdeva akcijas dividendes maksā tas, kurš aizņēmās akcijas šortošanai.Šo darbību nodrošina brokeris caur kuru tika aizdotas akcijas.

Citu loģisku variantu nespēju izdomāt! Imho!

Par to depozitāriju hvz...

Principā laikam "lieku" akciju nav, jo tam kurš aizdeva akcijas,akciju īstenībā nemaz vairs nav, bet ir.tiesības jebkurā brīdī pieprasīt, lai šortotājs atgriež akcijas, bet to visu menedžē brokeris! Jā un vispār tam nav nekāda sakara ar depozitāriju,bet tam vajadzētu būt sakaram tikai un vienīgi ar brokeri!

Es par to depozitāriju saprotu tā: Instucionālais turētājs, kurš aizdod fondam (nevis brokerim, jo brokeris ir tikai starpnieks, kurš veic darījumus biržā klientu uzdevumā), un akcijas nu pieder fondam, kurš uz līguma pamata ir pārņēmis institucionālā turētāja akcijas ar atprasīšanas tiesībām un tiesībām uz dividendēm (līgumā atrunāt gan jau) . Un nu šis fonds ar brokera starpniecību (akcijas depozitārijā ir uz fonda vārda) ļauj man savā vārdā pārdot (šortot), un tai brīdī, kad kāds nopērk šo šortu, depozitārijā akcijas pārraksta uz pircēja vārda. Un kad beidzās līguma termiņš, fonds atgriež akcijas, respektīvi, vai nu es atpērku fonda nošortotās akcijas, vai fonds pats pērk un atdod. Un šai brīdī atkal īpašnieks ir lielais akciju turētājs. Starp citu, balss tiesības sapulcē arī lielais uz šorta (līgumas) laiku zaudē.

Hermani, a tur nevarētu būt nedaudz vienkāršāk neiesaistot vienu lieku starpnieku - fondu?!

Kā Tu raksti "instucionālais akciju turētājs" pa taisno ar brokeri noslēdz līgumu, un kad kāds vēršas pie brokera, lai aizņemtos (šortotu) akcijas, tad brokeris "paņem" akcijas no "instucionālā akciju turētāja" un pa taisno aizdod "šortotajam"?! Protams tur ir līgumi starp aizdevēju un brokeri utt... Vēl vienu starpnieku jaukt pa vidu nav jēgas - tam arī būtu jāmaksā!

Jā un vel, vispār par to depozitariju, akcijas taču reāli glabājas pie brokera kontā? Pēc manas saprašanas tur vispār nav nekāda sakara ar depozitāriju, ja pareizi saprotu?! 

Un tas, ka "aizdevējs" zaudē balstiesības tikai apstiprina mūsu teorijas pareizību gan par dividenžu naudas plūsmu, gan par to, ka nerodas "jaunas akcijas" jeb nerodas "jaunas balstiesības" un visu pārējo! IMHO

Bet vispār labu jautājumu uzdevi, vakar pa brikšņiem brienot, bebrus medījot bija nodarbe arī pratam!

Par to brokeri un fondiem.  Palieku pie sava.  Šorts skaitās atvasinājums, jeb mums visiem zināmāis - ETF. Un ETFam tiek izlaists prospekts. ETFus reģistrē fondi, nevis brokeri. Tā vismaz es to saprotu. Brokers ir starpnieks, nevis papīru emitētājs un turētājs. Tamdēļ jau pie mums Baltijā tas nav, jo čakars ne pa jokam. Reversais ETF, tas jau ir kas cits. To fondi izdomājā, lai konservatīvie fondi, kuri nedrīkst šortot, varētu pirkt longā šortus. (cits stāsts). Starp citu, šo jautājumu uzdevu tik tiešām lielam banku un fondu speciālistam Latvijā, un tik un tā, sakarīgu atbildi nesaņēmu, jo pie mums nekas tāds nav un nenotiek.

Nu es arī palikšu pie "mīkstā" sava, jo vienkārši precīzi nezinu! Bet nu apmeram skaidrībā tikām!

Hermani, zb man... pat sāku pārlasīt Tom Taulli "Short Selling" krievisko versiju "Igra na ponizehenije ili tehnika "korotkix" prodazh", tādu precīzu shēmu ātrumā nevaru atrast! Ja atradīšu uzrakstīšu!

man arī ir šitā grāmata 

Hermanis, tu gribi izsekot, kadu darijumu, jeb ieviest "tiesibu" pirkšanu/pārdošanu RFB? Opcija, jau nav nekas cits kā vienkārša tiesību pretendēšana, uz to vai citu akciju, fjuceru cenu. Es tev nespēšu izskaidrot par stoku, bet valūtas fjūčeram ir samērā vienkārši. Brokerim dot rikojumu ka gribi iegūt tiesibas iegadaties 6EM5 vai € pa $, vai $ pa €, samaksā komisiju un tad štuko, vajag tev to fjūceru pa to cenu, jeb nevajag. Visa ta tiesību varka ir uz komisijas, lai no klienta papildus kapostu nosmeltu. Stokiem tieši tas pats, ja nemaldos, tad Lemanu brālus ar tiesību principu nogremdeja. Ka man paskaidroja, tad tās tiesibas strada pec principa, ai gribu/negribu pirkt. Tirgos parasti vačo tās tiesibas,  izliktas uz ko bus vairak, uz isajiem, jeb garajiem. Tirgum parasti ir tendence virzities tai virzienā, bet būtiski ir fakts, ka klients kurs ir iegadajies tiesibas var vienmēr atteikties no darijuma, ja cena nepatik. Te es runaju, par amīšu tirgu. Eiropā tev gan tās tiesības ir jādzēš, respektīvi vai nu jāperk, vai nu jāpardod līdz expiracijai. Ak ja, ja tu esi no šortojis, tad teoretiski uz to laiku dividendes nesaņemsi, jo jebkurš darijums ar stokiem, ja nemaldos tiek iegrāmatots neatkarigi, pirki vai pardevi, savas, vai aizņemtas akcijas. Karoce teksts mans ne par ko, tapat, "dļa podderski razgovora"

Neatradu īsti citu piemērotu topiku, tāpēc te. SEB paziņojis, ka no 2020. gada janvāra tā ieguldījumu fondus varēs pirkt bez maksas –“SEB fondu turēšanas komisijas maksa turpmāk būs 0.015%, bet pirkšanas darījumiem komisija netiks piemērota” - https://www.seb.lv/jaunumi/2019-10-31/izmainas-seb-bankas-cenradi-no-2020-gada-3-janvara Pašreiz pirkšanas komisija ir līdz 0.75% atkarībā no fonda. Labprāt pa reizei uz īsāku termiņu paņemtu pa fondam, ja jūtams, ka kāds no reģioniem kāps. Tur gan tā izvēle ir tāda ne ļoti bagāta, bet ko atrast var

Tur gan jāpaskata, cik ir fonda apkalpošanas izmaksas, kas jau iekļautas NAVā.

Tieši vakar bija saruna SEBā ar savu privātbaņķieri. Sapratu, ka viņi veic reorganizāciju klientu piesaistei investīcijās. Tā arī pastāstīju, ka viņiem nav neviena produkta ar ko mani ieinteresēt. Jaunais koncepts tur ir tāds, ja neveiksi ieguldījumus ar viņu starpniecību, par VIP klienta statusu būs paaugstināti maksājumi. Vinojāmies pie šī jautājuma atgriezties pēc 2 nedēļām.

Hermani, jābūt radošam un palīdzi SEB-am, palīdzi viņiem nopelnīt.....

Hermani,

Kādas tieši priekšrocības SEBs pašlaik piedāvā VIP klientiem?

VIP priekšrocības. manā skatījumā, iespēja pazvanīt, izteikt viedokli, un atrisināt jautājumus telefoniski. Par piemēru, pasūtot kredītkarti vai nozaudētu kalkulātoru pasūti pa telefonu un sarunā sev pieņemamu laiku aiziet pakaļ. Saņemt vari VIP durvīs un tevi ar kafiju pacienās. Pārskaitījuma limiti maināmi telefoniski un uzreiz. Pārsvarā VIPs ir tik tiešām klientiem, kuri vēlas veikt ieguldījumus un izvietot savu lieko naudu.Galvenais, nav jānīkst, cik esmu dzirdējis kaļoti ilgi, koplietošanas telpās un jākomunicē ar cilvēku pie 'lodziņa'', kurs neko esaprot.

Mūsdienās tas VIP koncepts un klātienes apkalpošana, manuprāt noveco. Man ir konti vairākās bankās gan latvijā, gan ārzemēs un ik pa laikam sanāk risināt dažādus jautājumus, bet ja tā padomā, tad klātienē nevienā neesmu bijis jau gadus 5.
Daži tipiskie piemēri:
- kartes bankas atsūta uz norādīto adresi
- visādus limitus var mainīt caur banku aplikācijām
- nestandarta jautājumus risinu 3 veidos:
1. Bankām reizēm ir atzvana iespēja (piemēram Swedbank). Respektīvi ieklikšķinu uz telefona, lai banka ar mani sazinās pa telefonu un kad atbrīvojas operators, tad man piezvana (parasti tas ir noticis 5-10 min laikā)
2. Dažām bankām ir čata iespēja (iemet savu jautājumu caur telefonu čatā un pēc kāda laika redzi atbildi, vari vajadzības gadījumā iemest screenshot, aprakstu, utml.)
3. Dažām bankām ir "online ticketing" sistēma, kad savu vēlmi apraksti un izveido tādu kā darba uzdevumu. Bankas darbinieks to apstrādā un izpilda tavu vēlmi.

Vērtspapīru/akciju darījumiem parasti ir sava platforma, kur likt orderus. Nestandarta gadījumos daru 3.punktu.

Piekrītu Elbruss, es arī neesmu bankā bijis ilgu laiku. Ja nu vienīgi aprunāties ar investīciju analītiķi kam ir pieeja tādām datu bāzēm kuras man nav. 

Pluss- VIP apkalpošanā tomēr ir īpaši produkti kurus kā parastais klients nevar dabūt.

Šodien diversifikācijas nolūkos paņēmu nedaudz PlusPlus Capital 11% bondus. EE3300002005

11%  ? Droši vien šausmīgi riskanti. Vispār neesmu sapratis kā šādas lietas var novērtēt. Bondiem ir kautkāds rādītājs uz kuru jāskatās, kā akcijām B/V  vai P/E ?

Uz ko Tu Hermani skaties pirms pērc ko tādu?

Neskaitot ienesīguma likmi.

Martin. Pirmkārt, izvērtēju bankrota iespējas. Pārējie rādītāji neatstāj nekādu iespaidu uz ienesīgumu. Procentu likme ir fiksēta un tikai bankrots var viņu ietekmēt. Bija pāris mēnešu atpakaļ iespēja paņemt attīstītāju (tie kas ofisa māju pretim stacijai būvē) bondus ar 18% ienesīgumu. Nepaņēmu. Manā skatījumā, izvērtējot globālos un vietējos riskus pārāk riskanti. nepatika arī tas, ka minimālais ieguldījums bija 125 K. Būtu vismaz 50, varbūt paņemtu. Atteicos. Vēl pievēršu uzmanību dzēšanas termiņam. Šitie, Plus Plus Capital tiks dzēsti 23. gada oktobrī. Tātad, nepilni 2. gadi. Termiņā redzu lielus riskus. Uz 5. gadiem ņemt ir diezgan bailīgi, tamdēļ cenšos meklēt krietni īsākus termiņus. Nav jau otreizējā tirgus. Lai gan, divreiz ir bijusi vajadzība pēc naudas un gribēju bondus pārdot. Ieliku šeit Walstrītā piedāvājumu. Abās reizēs pircējs pieteicās. Bondus redzu kā diversifikāciju. Pilnīgi cita psiholoģiskā attieksme nekā pret akcijām. Kā jau teicu, nekādas tirgus svārstības neietekmā ienesīgumu. Manis aprakstītais darbojās pie kapitālsabiedrību bondiem ar lielu ienesīgumu. Pilnīgi cita filosofija un pelnīšanas iespējas ir ar valsts bondiem, kur tiek spēlēts uz % likmēm un finanšu institūciju nepieciešamību iegādājoties valsts bondus. Tur % likmes ir niecīgas, bet peļņas iespējas diezgan lielas, spēlējot jau uz tirgus % likmju svārstībām.

Nekad neesmu pircis bondus. Bet būs laikam jāpamēģina. Kā saka: "Sliktos laikos pat velns mušas ēd." Un tādi laiki, izskatās, ka mūs sagaida kautkādā patreiz neiznāmi garā periodā. Domāju, ka šādi rīki būs pelnošākie 2022.gadā, ja neskaita akciju tirgus šortošanu. Tas gan šķiet riskantāks pasākums par sēdēšanu riskantos bondos, it seviški ja neesi šortos iekāpis pašā kalna virsotnē. Gribās kautko nosacīti stabīlāku šobrīd, nevis akcijas, kuras mētās, droši vien, lielā amplitūdā.

Red Gate Capital. Pašlaik tie ir ar plašāko piedāvājumu bondiem. Meklē viņus