Marten, pats rēķināji neto gada atdevi (tā teikt, ierēķinot arī IIN) vai arī tas ir kkāds platformas uzrādītais rādītājs (attiecīgi peļņa pirms nodokļiem)?

Atdevi principā vienmēr un visur rēķina ne tikai pirms IIN, bet pirms UIN arī. Jo nodokļi, tas pat IIN katram indivīdam var būt aprēķināmi atšķirīgi.

Klau kolēģi, kurš ir mēģinājis ko saprast? Kurš likums regulē šo p2p tirgu? Uz kuru likumu ir jāatsaucās, kas regulē un pamatojoties uz ko? Vai kāds ir iedziļinājies? Uzvediniet uz domu, kas un kā, citādi es neko te nesaprotu, kurš likums ir tas, kurš ir attiecināms un kurš ietekmē p2p tirgū notiekošo????

Vai jūs esat pārliecināti, ka jāmaksā IIN= 23% ?  Es no obligāciju procentu ieņēmumiem maksāju 10%.

Ieguldījums obligācijās, vai p2p platformā, tas ir aizdevums 3ai pusei, par ko tu saņem procentu ieņēmumus, līdz ar to pēc būtības viens un tas pats.  

Nemeklēšu likumu, bet tur ir teikts; Visos citos gadījumos, kas nav atrunāti likumā, likme ir 23%. Šis ir tas gadījums, ka Tu nevari definēt un pierādīt ka te ir kapitāla pieaugums, jeb pieaugums no kapitāla. Tā ka šoreiz ir cits ienākums un 23%. Tu gūsti ienākumu, jo tu nevari pierādīt, ka tie ir procenti no investīcijas. Tev nav nekādu darījuma apliecinošu dokumentu, līdz ar to vienkārši ienākums kurs nav definēts likumā.

Labrīt!

Maarchix. Norādīju Neto gada atdevi pirms nodokļiem. 

Pēc manam domām par gūto peļņu ir jāmaksā IIN, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju. Manā gadījumā, platformas ietvaros, figurē arī aizdevumu pirkšanas, pārdošanas darījumi un nākotnē(iespējams) kaut kāda summa, kura atgūta no nemaksātājiem(Bondoras gadījumā). Twino platformas nodokļu maksāšanas skaidrojums: https://www.twino.eu/lv/faq.html?section=legislation. Domāju, ka  attiecīgo likumdošanu jāregulē un jāuzrauga FKTK un PTAC. Pēc manam domām, konkrēts likums, kurš precīzi skaidrotu P2P darbību Latvijā vēl nav noteikts.

Tas ka VID nesapratīs uzreiz produktu, nenozīmē ka tie nav %.

Substance over form princips darbojas vienmēr.  Tas ir parastais aizdevums 3ai pusei, par ko tā maksā %. Līdz ar to, es uzskatu, ka tas ir kapitāla pieaugums un jāmaksā 10%. 

Pie tam man liekas platformas piedāva grafikus/sadalījumu starp pamatsummu un % 

freemunder, esi VIDā bijis un runājis? Ja Tu aizdod naudu, kur ir līgums?. Banka, un tās piedāvātie produkti kur figurē pieaugums no kapitāla, vai kapitāla pieaugums ir licenzētas iestādes produkti. Ja Tu aizdod naudu nelicenzētam kantorim, un nevari uzrādīt abpusēji parakstītu līgumu kur ir atrunāti procenti un citi riski..... nezinu kā to klasificēt, bet pirmais kas nāk prātā - nelicenzēta darbība ar finansēm. Pat trakāk kā nereģistrēta uzņēmējdarbība. Aizmirsti par citu ciparu kā 23%, kamēr nav sakārtota likumdošana, kur šis biznesa paveids ir definēts un regulēts. Deklarē 23% un necepies. Uzraksti rakstiski Finanšu ministrijai, kad rakstīs likumu, lai definē, ka tas ir pieaugums no kapitāla, lai Tu varētu maksāt 10%. Pašlaik likumā tas nav definēts, līdz ar to 23%. Te forumā mēs visi gudri.

Bet viņi taču nevar redzēt, ka esmu reinvestējis peļņu tālākos darījumos, vai ne? Peļņa taču nāk uz attiecīgo p2p platformas kontu, nevis bankas kontu, vai ne tā? Attiecīgi, kurš skatīsies un gribēs pierādīt kādu tomēr samērā mazu peļņu no reinvestētās naudas tālākos darījumos?

Priekš kam vajag problēmas dēļ mazas peļņas?
Ja kādam ir sajūta, ka super veiksmīgs, kura netīrajos darījumos neviens neieskatīsies, tad pērciet loterijas biļetes.

Nav šaubas, ka arī VIDam būs iespējams pierādīt, ka tas ir aizņēmums. Es esmu izgājis vairākus pilnus auditus jur. personām un ja VIDam izskaidrot un pierādīt darījuma būtību, viņi piekrīt. Bet darījuma būtība ieguldījumam p2p platformā ir ļoti vienkārša- aizdevums. 

Vienīgais vai nav tā, ka 10% ir tikai % no publiskām parādzīmēm? mēģināju pačekot IIN likumu, bet uzreiz nesapratu

Ja es būtu VID darbinieks, vienkārši, kāds aizdevums un KAM. Tu esi iedevis naudu, KAM??? Otra puse, kas aizņēmās, naudu aizņēmās nevis no tevis, bet gan no Mogo,. Banknotes, vai kāda cita. Tev nav aizdevuma līguma ko uzrādīt. Naudu tu esi iedevis KAM un kādiem mērķiem, definē. Kad Tu pats spēsi atbildēt KAM tu esi iedevis (aizdevis) naudu, un kādiem mērķiem, tad šķirsim vaļā likumu un skatīsim, vai šāds gadījums ir definēts pie 10%, vai 15% (pieaugums no kapitāla, vai kapitāla pieaugums), Tu tur neatradīsi sev vēlamo definīciju. Es kā VID darbinieks to definētu kā saimniecisko darbību, un ja ir kādi iebildumi, palūgšu reģistrēt saimniecisko darbību. Paseko naudas plūsmai. No tava konta uz Mintosa kontu, un tad uz Mogo kontu. Tava nauda nenonāk pie aizņēmēja, bet paliek velns zina kur. Lai Tu spētu argumentēti runāt, jebkuram naudas darījumam ir jābūt apliecinošam dokumentam. Un te sākās tas likuma iztrūkuma paradokss. Īso kredītu kompānijas strādā bez FKTK licences (viņus uzrauga patērētāju aizsardzības cilvēki), jo īsie kredīti nepiesaista (nepieņem noguldījumus) līdzekļus no pilsoņiem, tātad viņi izsniedz kredītus no saviem līdzekļiem. Mintos un citi ir izveidoti kā buferis starp īso kredītu firmām un pilsoņiem lai varētu finansēt īso firmu aizdevumus. P2P platformas, izlasi līgumu, kuru Tu neesi parakstījis, un tu redzēsi, ka P2P darbojās kā pilnvarnieki ar Tavu naudu, tātad, veic saimnieciskos darījumus, pamatojot to ar civillikuma 2307 pantu. Tu neesi aizdevis nevienam naudu, bet gan pilnvarojis P2P platformu (kuras kontā tu ieskaiti naudu) veikt ar to saimnieciskos darījumus. Visu izsaka līguma šis punkts: 5.7. By submitting a Claim Application, the User shall authorize Mintos Marketplace to perform a transfer of funds stated on the Claim Application from the User’s Virtual Account to the relevant Creditor, in compliance with the provisions of the Agreement and the Assignment Agreement. Ja Tu man izskaidrosi saprotamā cilvēku valodā, kas ar ko slēdz ligumus, kas un kādas cesijas dod, pamatojoties uz kādu likuma regulējumu, un kā plūst nauda, tad es pats parsonīgi uzrakstīšu VIDam vēstuli, ka tev ir piemērojams 10% nodoklis. Ko es ar šo gribu pateikt? To ka likumdošanā nav atrunāta šāda P2P darbība. Es pilnībā piekrītu un atbalstu P2P ideju, bet valstij ir steidzami jāsakārto likumdošana. Vakar man bija sarunas gan ar FKTK, gan FM un Patērētāju aizstāvjiem par šo likumdošanas jautājumu.

p2p "shēma", vismaz Latvijā, darbojas uz cedēta parāda principa, investējot naudu un iegādājoties aizdevuma daļas, attiecīgi tiek nopirkta daļa no cedēta parāda. 

Sakarā ar šo " vienkārši, kāds aizdevums un KAM. Tu esi iedevis naudu, KAM?"

Neesmu pētījis, kā tas ir Mintos un Twino, bet Bondoras gadījumā, par katru aizdevumu ir pieejams līgums, kur ir redzams, ka ir nopirktas aizdevuma daļas.

Hermani, paldies par analīzi/komentāriem un tavam iniciatīvam ar valsts iestādēm 

Kā ir ar likviditāti šajās platformās? Ja,piemēram, tiek investēts daudzos jo daudzos aizņēmumos katrā pa 10-15euro kā šeit tika rekomendēts, tad nebūs problēmas šo naudu beigās saņemt atpakaļ pie nepieciešamības?

Te, ar šo P2P būs jautri. Esmu ieguldījis nedaudz naudas un sekoju līdzi, Lai ko varētu analizēt, man vajag divus pilnus mēnešus, lai redzētu kā plūst nauda un kā tā tiek atspoguļota platformā. Pašlaik ir tikai skaidrs ka no šī biznesa ārā tikt ir pagrūti. Un infa arī platformā tiek atspoguļota nekorekti. Uz manu aizrādijumu, nosūtot skrīnšortus, sakarīgu atbildi tā arī nesaņēmu. Pēc diviem mēnešiem varēšu konkrētāk. Starp citu, man atsūtija Finanšu ministrijas sagatavoto likumprojektu par P2P, ko taisās apspriest ar nozarē iesaistītajiem. Neesmu vēl pilnībā visu izlasījis. 

Neskaidrību vairāk nekā var iedomāties. Galvenais mans jautājums šodien - kas ar piedziņas procesu? Kas ar to nodarbosies? Likumprojektā bija paredzēts, ka kredīta izsniedzējs drīkst caur P2P pārdot 98% no kredīta. Mana prasība finminā bija ka kredīta izsniedzēja portfelis ir ne mazāks par 10%. Ja patēriņa kredīts ir ap 400 eur. tad 2% ir 8 eur. Tur ir stipri jādomā, kas piedzīs no kredītu nemaksātājiem parādus. Es jau nu 8eur dēļ neiespringtu. Vienkārši rēķinot, vidējā procentu likme ātrajam patēriņa kredītam ir 18%, caur P2P pārdodam pa 14%. pie neatmaksāta kredīta jau peļņa, ja pieņem esošo piedāvājumu. 10% ar nav jēgas iespringt, bet nu tomēr  

Nereklamēju - vienkārši informācijai. Pats nedaudz ieguldīju, un esmu apmierināts.

Par nodokļiem - pirms guldīju - zvanīju Mintosam un jautāju. Neko neatbildēja, bet teica, ka pie šī jautājuma strādā, un tuvākajā laikā būs mājaslapā. Nemeloja.

https://www.mintos.com/latvian_individuals.pdf

Zādzība jau ir... bet, cik sapratu (īsumā) -  kad izņemtā nauda lielāka par ieinvestēto, no tās starpības (nopelnītā) jāmaksā 23% IIN. Vēl neesmu izlēmis, kā rīkošos Ir idejas, kā ietaupīt? Jūs domājat, ka viņi sadarbojas ar VID, un dod visu info par pārskaitījumiem un tml?

Par piedziņas procesu. Pastāv iespēja investēt aizdevumos, kam ir atpirkšanas garantija - ja atmaksa tiek kavēta 60 vai vairāk dienas, tad tev atmaksā visu aizdevuma summu, un tālāk Mintos paši ar to nodarbojas. Procents ir nedaudz mazāks, bet vienalga līdz 13,5 % gadā. Šis strādā - ir aizdevumi, kas tā ir atmaksāti. Bez atpirkšanas garantijas neesmu mēģinājis investēt - nav interese. Nomaksājot nodokli -vienalga virs 10% sanāk....

Tas ir sviests Te citāts no iepriekšējā posta linka, VID vēstules: 

Tādējādi, ja Iesniedzējs regulāri un sistemātiski ar AS „Mintos” platformas starpniecību slēdz cesijas darījumus, iegādājoties prasījumus (aizdevumus) un saņem no tām izrietošos parādus, šāda darbība atbilst likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.panta 1.3daļas 1. un 3.punktā minētajām saimnieciskās darbības pazīmēm. 

Tas nozīmē, ja gribi investēt P2P, reģistrējies kā saimnieciskās darbības veicējs.

Kredīts uzņēmumiem ir viens no ātrākiem veidiem ka piesaistīt finansējumu https://www.cityfinances.lv/lv/kredits-uznemumiem/

Vai kāds kurš izmanto p2p ir jau VIDam noziņojis par 2016.gada ienākumiem?

Mintosa nodokļu pārskats un viņu tulkojums par to, kā būtu jāuzskaita p2p ienākumi, atšķiras no citām platformām (piemēram Twino un Bondora). Vai kāds ir sīkāk iedziļinājies šajā jautājumā? Vai arī "akli" uzticas, platformu izsniegtajiem gada pārskatiem?

Nez, man jau liekas ka pārsvarā neviens tā pārāk neaizraujas ar to ziņošanu.

“Fizisko personu darbībā, kas saistīta ar iesaistīšanos kolektīvās finansēšanas pakalpojumu nodrošināšanā ar MINTOS platformas starpniecību, kurā regulāri un sistemātiski tiek iegādāti prasījumi (aizdevumi) un saņemti no tiem izrietošie  parādi, ja šāda darbība nav aizliegta, likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” piemērošanas nolūkā ir kvalificējama kā saimnieciskā darbība………… Papildus informējam, pirms saimnieciskās darbības uzsākšanas maksātajam ir pienākums reģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējam, norādot saimnieciskās darbības jomu, kurā maksātājs veiks saimniecisko darbību.”

Šāds VID traktējums nekur publiski nav izskanējis un mani nolika uz pauzes. Visdrīzāk tas noliek zem sitiena daudzus iedzīvotājus, kas ir izmēģinājušas p2p platformas un ir pateicīgi tām par iespēju papildināt savus uzkrājumus laikā, kad bankām tie nav vajadzīgi. Tas manuprāt iedragā arī p2p pamatus Latvijā kopumā, jo visa pamatā ir viegla un bez priekšzināšanām bāzēta pieredze vismaz tiem, kam nav pieredzes investēšanā. Diemžēl nedz Mintos nedz Twino šo jautājumu komentēt nevēlējās.

Kāda ir jūs pieredze, kāds ir reģistrējis to par saimniecisko darbību? Komentāri , ieteikumi....... vai vienreizēju naudas pārskaitīšanu platformai var uzskatīt par sistemātisku darbību ar mērķi gūt ienākumus? jautri, ja nebūtu tik skumji........